Rīgā, Baltijas konteineru terminālā Kundziņsalā naktī no konteinera noplūdusi kāda ķīmiska viela, no kuras var rasties zilskābe. No ostai pieguļošajām teritorijām tiekot evakuēti iedzīvotāji, ziņo Latvijas Radio.

Ostas teritorijā noplūdusi ķīmiska viela; evakuē iedzīvotājuRīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka patlaban notiek darbs pie noplūdes novēršanas, un pastāvot minimāla varbūtība, ka notiks sprādziens un turpināsies tālāka vielas noplūde.

Ticis pieņēmts lēmums evakuēt iedzīvotājus no iespējamām apdraudētajām vietām - Voleriem, Krēmeriem un termināla teritorijai pieguļošās teritorijas. Patlaban noris nepieciešamās darbības, lai likvidētu ķīmiskās vielas noplūdi.

Pēc ķīmiskās vielas noplūdes Kundziņsalā joprojām pastāv sprādziena draudi. Tā telekompānijai LNT atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītājs Ainārs Pencis.

Viņš norādīja, ka pēdējās stundās kritiskā situācija nav mainījusies un sprādziena draudi joprojām pastāv. Tiekot gaidīti speciālisti no Olaines. Kravas īpašnieku uzņēmuma Olainfarm cilvēki uz notikuma vietu ved speciālus konteinerus, kuros pārsūknēt ķīmisko vielu. Tikmēr VUGD darbinieki veic konteineru dzesēšanu, taču kā norāda A. Pencis no tā pārāk lielas jēgas neesot.

Sprādziena rezultātā, konteineros esošā ķīmiskā viela varot saskarties ar ūdeni, kā rezultātā veidotos zilskābe, kas cilvēkam ir nāvējoša.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Iedzīvotāju evakuācija no ķīmiskās noplūdes tuvējās apkārtnes ir tikai profilaktisks pasākums, LNT paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš piebilda, ka policija šobrīd šais rajonos nodrošinot kārtību. «Sliktākajā variantā, ja notiek sprādziens, tā rādiuss var būt 300 metri, kas nav daudz,» teica mērs. Tiekot evakuēti Krēmeru iedzīvotāji, iespējams, tikšot evakuēti Kundziņsalas iedzīvotāji. Tomēr N. Ušakovs vairākkārt uzsvēra, ka panikai neesot pamata un nekādi draudi ne videi, ne cilvēkiem nedraudot. «Noplūdusī viela, reaģējot ar ūdeni, rada zilskābi, šobrīd speciālisti strādā, lai to nepieļautu,» piebilda viņš.

Ķīmiskās avārijas sekas Kundziņsalā ir likvidētas, arī ūdens piesārņojums neesot konstatēts. Tā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.

Viņš arī norāda, ka neesot pamata neticēt informācijai par to, ka ķīmiskā reakcija sākusies netīra konteinera dēļ, taču patlaban precīzas informācijas neesot.

Jau ziņots, ka Rīgā, Baltijas konteineru terminālā Kundziņsalā no kāda konteinera noplūda ķīmiska viela, no kuras ķīmiskas reakcijas rezultātā varēja rasties zilskābe. No ostai pieguļošajām teritorijām tika evakuēti iedzīvotāji

Baltijas konteineru terminālī (BKT) Kundziņsalā no konteinera ar bīstamu ķīmisku vielu, kas draudēja uzsprāgt, neliela ķīmiskās vielas noplūde notika jau trešdien vakarā.

To atklājis BKT direktors Aldis Zieds, raksta Latvijas Avīze.

Blakus bojātajam konteinerim stāvējuši pieci citi konteineri ar bīstamo vielu. «Mēs trešdien piedāvājām pārējos konteinerus pārvietot, bet Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) teica, ka nevajag kustināt. No rīta viņi tāpat to izdarīja,» norādījis A. Zieds.

Izrādās, ka kravas īpašnieki no SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolar uz Rīgu tika izsaukti jau trešdienas vakarā. «Tie ieradās jau vakarā, sāka konteinerus laistīt, lai neceltos temperatūra,» stāsta A. Zieds.

Kad darbinieki konstatēja periodisku noplūdi, apmēram pēc divām stundām tika ziņots par notikušo VUGD, saka A. Zieds. Precīzu laiku viņš gan neatminoties, taču VUGD tika izsaukti apmēram desmitos vakarā. Noplūde konstatēta tamdēļ, ka termināļa teritorijā nemitīgi tiek veikta gaisa kontrole.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iekšlietu sistēmas dienestu novēlotām vai nepilnīgām darbībām, novēršot eksplozijas draudus Kundziņsalā.

«Mūsu dienesti profesionāli novērsa katastrofu, darbinieki, kuri mūsu nabadzīgā budžeta dēļ nebija pilnībā ekipēti, veica savu darbu, evakuējot iedzīvotājus un lokalizējot katastrofas cēloņus,» uzsver L. Mūrniece.

Iekšlietu ministrijā (IeM) un atbildīgajos dienestos tiks precīzi analizēta notikumu gaita vakar fiksētajā tehnogēnajā katastrofā Rīgas ostā, Kundziņsalā, «Baltijas konteineru terminālī», taču Iekšlietu ministrijai nav pamata apšaubīt to, ka katastrofas gadījums ticis risināts profesionāli. Ir dots rīkojums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem ar iesaistīto institūciju speciālistiem veikt situācijas analīzi un pašu darba, kā arī sadarbības procedūru izvērtēšanu, jo notikušais būs laba pieredze un «mācību stunda» iekšlietu sistēmas speciālistu tālākajā darbā. Informācija tiks apkopota VUGD, vēlāk rīkojot kopēju dienestu sanāksmi. Tāpat pēc šīs informācijas tiks apzināti katastrofas novēršanas izdevumi un radītie zaudējumi, kurus Iekšlietu ministrija pieprasīs atlīdzināt katastrofas izraisītājiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas degvielas tirgu Krievijas lēmums pārtraukt degvielas eksportu tiešā veidā neietekmēs. Turklāt Latvijā pieejamais benzīns ir ražots tikai Eiropā (Mažeiķi, Norvēģija), Krievijas plānu ietekmi DB komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Arī dīzeļdegviela ir lielākoties ražota Eiropā vai Baltkrievijā. Taču iespējama netiešā ietekme – varētu pieaugt spekulatīvās cenas biržās. Produktu pieejamību kaimiņvalsts lēmums, visticamāk, neietekmēs, ir pārliecināts M. Stirāns. Viņš ļoti cer, ka tas tomēr nekādi neatsauksies uz cenām. Tā kā Krievija pārsvarā eksportē naftu un mazutu, tad ietekme būs uz izejvielu tirgu.

Latviju Krievijas lēmums nekādi neietekmēs, DB atzīst SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans. Viņš norāda, ka Latvija jau var ņemt degvielu no Mažeiķiem. Savukārt uzņēmuma DUS Latvijā ņem degvielu no Lukoil rūpnīcas Ņizņijnovgorodā. Līdz ar to «nav nekādas problēmas», uzsver H. Kogans.

Ar 1. jūliju tiek palielināti dabas gāzes tarifi mājsaimniecībām, tie pieaugs par 15-18%. Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka gāzes tarifu palielinājums ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums noteikti ietekmēs, savukārt 23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums drīzāk ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Savukārt 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo stāvokli – 18% iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmēs un 9% iedzīvotāju uzskata, ka tarifu kāpums dabas gāzei noteikti neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Ražotājus neuztrauc aizliegums mācību iestādēs tirgot cīsiņus, kas satur mazāk par 70 % gaļas.

Valdības otrdien pieņemtais lēmums paredz skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk aizliegt iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas. Ēdinātāji gan pauž bažas, kurš veiks produktu sastāva kontroles.

Majonēzes ražotājuzņēmumā Balttur – R DB uzzināja, ka šāds lēmums kompānijas biznesu neietekmēs, jo skolas un bērnudārzi nav lielākie produkcijas noņēmēji. Valdības lēmumu atbalsta a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdzīpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka uzņēmums ir gatavs pildīt noteikumus, jo ražošanā ieviesta tādu cīsiņu ražošana, kas ir bez e-vielām un satur vairāk nekā 80 % gaļas. Arī SIA Tukuma gaļas kombināts LAT valdes priekšsēdētājs Juris Kruglovs atbalsta kvalitatīvas produkcijas ražošanu un piebilst, ka valdības lemtais uzņēmumu neietekmēs, jo savu produkciju tas skolās netirgo.

ASV aviorūpniecības uzņēmuma lūgums veikt CSeries lidmašīnās izmantoto dzinēju daļu priekšlaicīgas pārbaudes neietekmēs Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic darbību, aģentūrai LETA pavēstīja lidsabiedrībā.

airBaltic saņēmis Pratt & Whitney informāciju par papildu pārbaudēm, kas tiks veiktas stingri atbilstoši ražotāja noteiktajam grafikam.Šīs pārbaudes neietekmēs airBaltic darbību aktīvākajā tūrisma sezonā - vasarā, kad lidsabiedrība paplašina darbības apmēru, piedāvājot par 15% vairāk aviobiļešu un vismaz 13 jaunus maršrutus, pauda uzņēmumā.

Konkrētu informāciju par to, kad pārbaudes notiks, aviokompānija nesniedza, uzsverot, ka airBaltic nav tiesīgs izpausties par "Pratt & Whitney kompetences jautājumiem. Vienlaikus pārbaudes lidsabiedrības lidojumu grafiku neietekmēs vispār.

Kā ziņots, ka "Pratt & Whitney" lūdzis divas lidsabiedrības, tostarp airBaltic, veikt "CSeries lidmašīnās izmantoto dzinēju daļu priekšlaicīgas pārbaudes tāpēc, ka to radītās problēmas jau vairākkārt likušas veikt avārijas nosēšanās.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

AS Latvijas balzams valde ir izvērtējusi akcionāra SIA Amber Beverage Group izteikto AS Latvijas balzams brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām, informē uzņēmums.

Valde pozitīvi vērtē izteikto akciju atpirkuma piedāvājumu: «SIA Amber Beverage Group ietekmes palielināšanās paātrinās lēmumu pieņemšanu, ļaus AS Latvijas balzams efektīvāk koncentrēties uz savu pamatdarbības jomu – konkurētspējīgu produktu attīstību un ražošanu, kā arī sekmīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām. Šis akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs uzņēmuma darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju. Akcionārs nav paredzējis mainīt esošo uzņēmuma darbības profilu un atrašanās vietu.»

«Akcionāru izteiktais brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs Latvijas balzams nodarbinātības politiku, uzņēmuma darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem,» pauž uzņēmuma valde.

AS Valmieras stikla šķiedra Nasdaq Riga publicējusi valdes viedoklipar sabiedrības obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tā ietekmi uz sabiedrības interesēm.

2018. gada 20.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma atļaut AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu (turpmāk tekstā – Piedāvājums), apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 3,52 eiro.

Sabiedrības valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrības valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātāji nav paredzējuši veikt izmaiņas sabiedrības valdes un padomes sastāvā. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteiktais piedāvājums neietekmēs sabiedrības nodarbinātības politiku – sabiedrības darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Tāpat piedāvājums neietekmēs sabiedrības darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju, kā arī nav paredzēts mainīt esošo darbības profilu vai atrašanās vietu.

«Skonto» uzņēmumu grupas jaunajam īpašniekam un vadītājam Rihardam Rāvim nav informācijas par iespējamu karteli būvniecības nozarē un viņš šaubās, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt visu tirgu.

R.Rāvis norādīja, ka ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ne Konkurences padomes pārstāvji nav veikuši nekādas procesuālās darbības nevienā no «Skonto» grupas uzņēmumiem.

«Man nav informācijas par karteli būvniecības nozarē, līdz ar to nevaru komentēt tā iespējamo ietekmi uz būvniecības tirgu Latvijā. Šaubos, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt lielo iepirkumu, kuros piedalās daudz pretendentu gan no Latvijas, gan ārzemēm, cenas. Uz to norāda arī Latvijas lielo būvfirmu zemie peļņas rādītāji. Ja pastāvētu kādas savstarpējas vienošanās, tad būtu jābūt arī peļņai,» sacīja R.Rāvis.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei svarīgākais ir, lai Krievijas rubļa kritiena dēļ neapsīktu pasūtījumi no Eiropas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nozares eksporta lielākā daļa nonāk Eiropā, taču Eiropas valstis arī ir visai cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Ir bažas, ka varētu samazināties pasūtījumu apjomi no Eiropas, taču to skaidri zināsim janvāra otrajā pusē. Patlaban Eiropā jau ir sākušās Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc vairs nekas nenotiek, sacīja Rantiņš.

Viņš piebilda, ka vairumu nozares uzņēmumu Krievijas rubļa krišana būtiski neietekmēs, taču ir pāris uzņēmumu, kuriem eksports uz Krieviju ir pietiekami liels - AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vēl daži. Šie uzņēmumi rubļa kritumu varētu izjust sāpīgāk.

Šā gada deviņus mēnešos AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) koncerns pabeidza ar zaudējumiem 2 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pārskata periodā koncerns eksportēja savu produkciju uz 8 valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 14,7 miljonus eiro (2016. gada 9 mēn. – 6,1 miljonu eiro). Galvenie eksporta virzieni 2017.gada 9 mēnešos bija ES valstis: Igaunija, Lietuva, Polija un Somija, trešās valstis: Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna un Uzbekistāna.

Zaudējumi saistīti ar vēsturisko nenoslogotību pirmajā ceturksnī, skaidro uzņēmums. Otrajā un trešajā ceturksnī Uzņēmums tika noslogots, taču nevarēja realizēt objektus komplektējošo detaļu lielas aizkavēšanās dēļ no piegādātājiem. Patlaban uzņēmums strādā ar pilnu slodzi.

2017. gada 23. oktobrī DLRR akcionārs OÜ Lokomotiiv Investeeringud izteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu DLRR akcijām. Piedāvājums tika izteikts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 17. oktobra lēmumu. Izteiktā piedāvājuma vienas akcijas cena ir 0,44 eiro. OÜ Lokomotiiv Investeeringud izteiktais piedāvājums neietekmēs DLRR nodarbinātības politiku - DLRR darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Tā pat piedāvājums neietekmēs DLRR darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju, nav paredzēts mainīt esošo darbības profilu vai atrašanās vietu.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atzinusi par maksātnespējīgu veikalu tīklu IKI un Cento operatoru SIA Palink, DB uzzināja tiesā. Uzņēmuma maksātnespēja tika ierosināta pēc privātpersonas Sergeja Guščina pieteikuma. Jāmin gan, ka SIA Palink iepriekš uzsvēra, ka maksātnespējas pieteikumā norādītie apgalvojumi esot absurdi un neatbilstot patiesībai.

(Papildināts ar Pallink ģenerāldirektora teikto)

DB jau rakstīja, ka S. Guščins cesijas ceļā ieguvis SIA Landekss ieskatā pastāvošu un no SIA Landekss un SIA Palink starpā 2008. gada 18. septembrī noslēgtā Ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu par it kā veikto būvdarbu apmaksu. Arī Rīgas apgabaltiesā atrodas civillieta, kuras ietvaros SIA Landekss cēlis prasību par būvdarbu apmaksu, bet SIA Palink cēlusi pretprasību, lūdzot tiesu konstatēt, ka SIA Palink Ģenerālbūvuzņēmēja līgumā noteiktajā kārtībā izbeigusi līgumu un norēķinājusies par visiem līdz līguma izbeigšanai SIA Landekss veiktajiem būvdarbiem.

Automašīnu BMW, Mini, Alpina, Jaguar un Land Rover, kā arī motociklu BMW Motorrad tirgotāju SIA Inchcape BM Auto pievienos Mazda un Ford spēkratu tirgotājam SIA Inchcape Motors Latvia, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmumu kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā.

Inchcape Motors Latvia pārstāve Jana Garanča aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmumu apvienošana neietekmēs pārstāvētos auto zīmolus, dīlerus vai sadarbību ar klientiem. «Vēsturiski, kā arī uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas rezultātā ir izveidojies, ka Inchcape Latvijā sastāv no vairākām juridiskām personām. Inchcape Motors Latvia un Inchcape BM Auto apvienošanas mērķis ir vienkāršot Inchcape grupas uzņēmumu Latvijā struktūru, kā arī padarīt efektīvākus iekšējos procesus. Apvienošanās neietekmēs pārstāvētos auto zīmolus, dīlerus vai sadarbību ar klientiem,» skaidroja Garanča.

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Jau zināms, ka kases aparātu lietotājiem vairs nebūs obligāti jāslēdz rakstiskus līgumus ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, bet elektroniskos maksājumus jaunā kārtība neietekmēs.

SIA Point Transaction Systems Pakalpojumu direktors Atis Kļavis uzskata, ka jaunā kārtība noteikti atvieglos uzņēmēju administratīvo slogu. Visu šo gadu garumā uzņēmēji apzinājušies, ka šāds apkalpošanas serviss nepieciešams, tāpēc no kases aparātu apkalpošanas uzņēmēji noteikti neatteiksies.

«Kas attiecas uz elektroniskajiem maksājumiem, tos jaunā kārtība neietekmēs, jo maksājumu karšu pieņemšanas iekārtas nav jāsertificē VID un to apkalpošanas pakalpojumu uzņēmējs var saņemt gan savā pieņēmējbankā, gan vēršoties pie pakalpojumu sniedzēja,» norāda A.Kļavis.