Rīgā, Baltijas konteineru terminālā Kundziņsalā naktī no konteinera noplūdusi kāda ķīmiska viela, no kuras var rasties zilskābe. No ostai pieguļošajām teritorijām tiekot evakuēti iedzīvotāji, ziņo Latvijas Radio.

Ostas teritorijā noplūdusi ķīmiska viela; evakuē iedzīvotājuRīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka patlaban notiek darbs pie noplūdes novēršanas, un pastāvot minimāla varbūtība, ka notiks sprādziens un turpināsies tālāka vielas noplūde.

Ticis pieņēmts lēmums evakuēt iedzīvotājus no iespējamām apdraudētajām vietām - Voleriem, Krēmeriem un termināla teritorijai pieguļošās teritorijas. Patlaban noris nepieciešamās darbības, lai likvidētu ķīmiskās vielas noplūdi.

Pēc ķīmiskās vielas noplūdes Kundziņsalā joprojām pastāv sprādziena draudi. Tā telekompānijai LNT atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītājs Ainārs Pencis.

Viņš norādīja, ka pēdējās stundās kritiskā situācija nav mainījusies un sprādziena draudi joprojām pastāv. Tiekot gaidīti speciālisti no Olaines. Kravas īpašnieku uzņēmuma Olainfarm cilvēki uz notikuma vietu ved speciālus konteinerus, kuros pārsūknēt ķīmisko vielu. Tikmēr VUGD darbinieki veic konteineru dzesēšanu, taču kā norāda A. Pencis no tā pārāk lielas jēgas neesot.

Sprādziena rezultātā, konteineros esošā ķīmiskā viela varot saskarties ar ūdeni, kā rezultātā veidotos zilskābe, kas cilvēkam ir nāvējoša.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iekšlietu sistēmas dienestu novēlotām vai nepilnīgām darbībām, novēršot eksplozijas draudus Kundziņsalā.

«Mūsu dienesti profesionāli novērsa katastrofu, darbinieki, kuri mūsu nabadzīgā budžeta dēļ nebija pilnībā ekipēti, veica savu darbu, evakuējot iedzīvotājus un lokalizējot katastrofas cēloņus,» uzsver L. Mūrniece.

Iekšlietu ministrijā (IeM) un atbildīgajos dienestos tiks precīzi analizēta notikumu gaita vakar fiksētajā tehnogēnajā katastrofā Rīgas ostā, Kundziņsalā, «Baltijas konteineru terminālī», taču Iekšlietu ministrijai nav pamata apšaubīt to, ka katastrofas gadījums ticis risināts profesionāli. Ir dots rīkojums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem ar iesaistīto institūciju speciālistiem veikt situācijas analīzi un pašu darba, kā arī sadarbības procedūru izvērtēšanu, jo notikušais būs laba pieredze un «mācību stunda» iekšlietu sistēmas speciālistu tālākajā darbā. Informācija tiks apkopota VUGD, vēlāk rīkojot kopēju dienestu sanāksmi. Tāpat pēc šīs informācijas tiks apzināti katastrofas novēršanas izdevumi un radītie zaudējumi, kurus Iekšlietu ministrija pieprasīs atlīdzināt katastrofas izraisītājiem.

Iedzīvotāju evakuācija no ķīmiskās noplūdes tuvējās apkārtnes ir tikai profilaktisks pasākums, LNT paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš piebilda, ka policija šobrīd šais rajonos nodrošinot kārtību. «Sliktākajā variantā, ja notiek sprādziens, tā rādiuss var būt 300 metri, kas nav daudz,» teica mērs. Tiekot evakuēti Krēmeru iedzīvotāji, iespējams, tikšot evakuēti Kundziņsalas iedzīvotāji. Tomēr N. Ušakovs vairākkārt uzsvēra, ka panikai neesot pamata un nekādi draudi ne videi, ne cilvēkiem nedraudot. «Noplūdusī viela, reaģējot ar ūdeni, rada zilskābi, šobrīd speciālisti strādā, lai to nepieļautu,» piebilda viņš.

Ķīmiskās avārijas sekas Kundziņsalā ir likvidētas, arī ūdens piesārņojums neesot konstatēts. Tā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.

Viņš arī norāda, ka neesot pamata neticēt informācijai par to, ka ķīmiskā reakcija sākusies netīra konteinera dēļ, taču patlaban precīzas informācijas neesot.

Jau ziņots, ka Rīgā, Baltijas konteineru terminālā Kundziņsalā no kāda konteinera noplūda ķīmiska viela, no kuras ķīmiskas reakcijas rezultātā varēja rasties zilskābe. No ostai pieguļošajām teritorijām tika evakuēti iedzīvotāji

Baltijas konteineru terminālī (BKT) Kundziņsalā no konteinera ar bīstamu ķīmisku vielu, kas draudēja uzsprāgt, neliela ķīmiskās vielas noplūde notika jau trešdien vakarā.

To atklājis BKT direktors Aldis Zieds, raksta Latvijas Avīze.

Blakus bojātajam konteinerim stāvējuši pieci citi konteineri ar bīstamo vielu. «Mēs trešdien piedāvājām pārējos konteinerus pārvietot, bet Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) teica, ka nevajag kustināt. No rīta viņi tāpat to izdarīja,» norādījis A. Zieds.

Izrādās, ka kravas īpašnieki no SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolar uz Rīgu tika izsaukti jau trešdienas vakarā. «Tie ieradās jau vakarā, sāka konteinerus laistīt, lai neceltos temperatūra,» stāsta A. Zieds.

Kad darbinieki konstatēja periodisku noplūdi, apmēram pēc divām stundām tika ziņots par notikušo VUGD, saka A. Zieds. Precīzu laiku viņš gan neatminoties, taču VUGD tika izsaukti apmēram desmitos vakarā. Noplūde konstatēta tamdēļ, ka termināļa teritorijā nemitīgi tiek veikta gaisa kontrole.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas degvielas tirgu Krievijas lēmums pārtraukt degvielas eksportu tiešā veidā neietekmēs. Turklāt Latvijā pieejamais benzīns ir ražots tikai Eiropā (Mažeiķi, Norvēģija), Krievijas plānu ietekmi DB komentē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Arī dīzeļdegviela ir lielākoties ražota Eiropā vai Baltkrievijā. Taču iespējama netiešā ietekme – varētu pieaugt spekulatīvās cenas biržās. Produktu pieejamību kaimiņvalsts lēmums, visticamāk, neietekmēs, ir pārliecināts M. Stirāns. Viņš ļoti cer, ka tas tomēr nekādi neatsauksies uz cenām. Tā kā Krievija pārsvarā eksportē naftu un mazutu, tad ietekme būs uz izejvielu tirgu.

Latviju Krievijas lēmums nekādi neietekmēs, DB atzīst SIA Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans. Viņš norāda, ka Latvija jau var ņemt degvielu no Mažeiķiem. Savukārt uzņēmuma DUS Latvijā ņem degvielu no Lukoil rūpnīcas Ņizņijnovgorodā. Līdz ar to «nav nekādas problēmas», uzsver H. Kogans.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Ar 1. jūliju tiek palielināti dabas gāzes tarifi mājsaimniecībām, tie pieaugs par 15-18%. Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka gāzes tarifu palielinājums ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums noteikti ietekmēs, savukārt 23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums drīzāk ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Savukārt 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo stāvokli – 18% iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmēs un 9% iedzīvotāju uzskata, ka tarifu kāpums dabas gāzei noteikti neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

ASV aviorūpniecības uzņēmuma lūgums veikt CSeries lidmašīnās izmantoto dzinēju daļu priekšlaicīgas pārbaudes neietekmēs Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic darbību, aģentūrai LETA pavēstīja lidsabiedrībā.

airBaltic saņēmis Pratt & Whitney informāciju par papildu pārbaudēm, kas tiks veiktas stingri atbilstoši ražotāja noteiktajam grafikam.Šīs pārbaudes neietekmēs airBaltic darbību aktīvākajā tūrisma sezonā - vasarā, kad lidsabiedrība paplašina darbības apmēru, piedāvājot par 15% vairāk aviobiļešu un vismaz 13 jaunus maršrutus, pauda uzņēmumā.

Konkrētu informāciju par to, kad pārbaudes notiks, aviokompānija nesniedza, uzsverot, ka airBaltic nav tiesīgs izpausties par "Pratt & Whitney kompetences jautājumiem. Vienlaikus pārbaudes lidsabiedrības lidojumu grafiku neietekmēs vispār.

Kā ziņots, ka "Pratt & Whitney" lūdzis divas lidsabiedrības, tostarp airBaltic, veikt "CSeries lidmašīnās izmantoto dzinēju daļu priekšlaicīgas pārbaudes tāpēc, ka to radītās problēmas jau vairākkārt likušas veikt avārijas nosēšanās.

Ražotājus neuztrauc aizliegums mācību iestādēs tirgot cīsiņus, kas satur mazāk par 70 % gaļas.

Valdības otrdien pieņemtais lēmums paredz skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk aizliegt iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas. Ēdinātāji gan pauž bažas, kurš veiks produktu sastāva kontroles.

Majonēzes ražotājuzņēmumā Balttur – R DB uzzināja, ka šāds lēmums kompānijas biznesu neietekmēs, jo skolas un bērnudārzi nav lielākie produkcijas noņēmēji. Valdības lēmumu atbalsta a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdzīpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka uzņēmums ir gatavs pildīt noteikumus, jo ražošanā ieviesta tādu cīsiņu ražošana, kas ir bez e-vielām un satur vairāk nekā 80 % gaļas. Arī SIA Tukuma gaļas kombināts LAT valdes priekšsēdētājs Juris Kruglovs atbalsta kvalitatīvas produkcijas ražošanu un piebilst, ka valdības lemtais uzņēmumu neietekmēs, jo savu produkciju tas skolās netirgo.

AS Valmieras stikla šķiedra Nasdaq Riga publicējusi valdes viedoklipar sabiedrības obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tā ietekmi uz sabiedrības interesēm.

2018. gada 20.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma atļaut AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu (turpmāk tekstā – Piedāvājums), apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 3,52 eiro.

Sabiedrības valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrības valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātāji nav paredzējuši veikt izmaiņas sabiedrības valdes un padomes sastāvā. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteiktais piedāvājums neietekmēs sabiedrības nodarbinātības politiku – sabiedrības darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Tāpat piedāvājums neietekmēs sabiedrības darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju, kā arī nav paredzēts mainīt esošo darbības profilu vai atrašanās vietu.

«Skonto» uzņēmumu grupas jaunajam īpašniekam un vadītājam Rihardam Rāvim nav informācijas par iespējamu karteli būvniecības nozarē un viņš šaubās, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt visu tirgu.

R.Rāvis norādīja, ka ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ne Konkurences padomes pārstāvji nav veikuši nekādas procesuālās darbības nevienā no «Skonto» grupas uzņēmumiem.

«Man nav informācijas par karteli būvniecības nozarē, līdz ar to nevaru komentēt tā iespējamo ietekmi uz būvniecības tirgu Latvijā. Šaubos, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt lielo iepirkumu, kuros piedalās daudz pretendentu gan no Latvijas, gan ārzemēm, cenas. Uz to norāda arī Latvijas lielo būvfirmu zemie peļņas rādītāji. Ja pastāvētu kādas savstarpējas vienošanās, tad būtu jābūt arī peļņai,» sacīja R.Rāvis.

AS Latvijas balzams valde ir izvērtējusi akcionāra SIA Amber Beverage Group izteikto AS Latvijas balzams brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām, informē uzņēmums.

Valde pozitīvi vērtē izteikto akciju atpirkuma piedāvājumu: «SIA Amber Beverage Group ietekmes palielināšanās paātrinās lēmumu pieņemšanu, ļaus AS Latvijas balzams efektīvāk koncentrēties uz savu pamatdarbības jomu – konkurētspējīgu produktu attīstību un ražošanu, kā arī sekmīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām. Šis akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs uzņēmuma darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju. Akcionārs nav paredzējis mainīt esošo uzņēmuma darbības profilu un atrašanās vietu.»

«Akcionāru izteiktais brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums neietekmēs Latvijas balzams nodarbinātības politiku, uzņēmuma darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem,» pauž uzņēmuma valde.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Reformu partijā (RP) ir dažādi viedokļi arī par izglītības ministra ieteiktajām reformām, taču vairums partijas biedru atbalsta nepieciešamību pēc uzlabojumiem, savukārt koalīciju sasprindzinājums saistībā ar augstāko izglītību neietekmēs, sacīja RP Saeimas deputāte Inga Bite.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka Reformu partijā valda viedokļu dažādība. Arī pret R. Ķīļa reformām ir dažādi viedokļi, tomēr gribētos teikt, ka vairums partijas biedru atbalsta nepieciešamību pēc uzlabojuma augstākajā izglītībā. Man šķiet, ka par to vairāk neviens nestrīdas. Varētu risināt jautājumu par to, kādā veidā tas būtu darāms, sacīja I. Bite.

Radusies situācija starp Augstākās izglītības padomi (AIP) un Izglītības ministriju gan, visticamāk, attiecības koalīcijā neietekmēs, pieļāva deputāte.

Komentējot izskanējušo premjera Valda Dombrovska kritiku par R. Ķīļa darbību, I. Bite norādīja, ka viņai kritikai ir grūti piekrist. «Man ir jāatbalsta ministrs tajā ziņā, ka es arī esmu bijusi klāt tajos brīžos, kad lēmumu pieņemšana tikusi atlikta, kad premjers aicinājis vēlreiz apspriesties, vēlreiz izrunāt, arī tai skaitā ar Augstākās izglītības padomes pārstāvjiem. Tāpēc ir kavējušies dažādi sagatavotie projekti,» sacīja I. Bite.

Izaugsme rudenī akciju tirgos turpināsies, un makroekonomiskā aina dod priekšroku akcijām, norāda SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis.

Ģeopolitiskie riski kopumā neietekmēs finanšu tirgus izaugsmi, viņš min, piebilstot, ka Krievijas un Ukrainas krīze visdrīzāk pasaules izaugsmi neietekmēs, protams, riski pastāv.

Kāpums akciju tirgos ilgst vairāk nekā piecus gadus ar nelielu korekciju eiro krīzes laikā, saka I. Grasis. Viņš uzsver, ka ir ir interesanti analizēt, cik vēsturiski ilgas ir bijušas šādas izaugsmes. ASV gadījumā vidējais ekonomiskās izaugsmes periodā bijuši 20 ceturkšņi, īsākais bija 3 ceturkšņus ilgs, bet ilgākais – 35 ceturkšņus.

Pēdējie trīs izaugsmes periodi bijuši ilgāki, bet tos pārtraukuši spekulatīvo burbuļu plīšana, piemēram, interneta burbuļa un hipotekārās kreditēšanas.

Pēc eiro ieviešanas polišu un pašrisku cenas netiks noapaļotas, un apdrošinātāji sola, ka pārejas uz eiro dēļ cenas neaugs, nenoliedzot, ka cenas varētu kāpt citu faktoru dēļ.

Eiro ieviešanas pieredze uzņēmumam jau ir bijusi Igaunijā, un arī Latvijā, pārejot uz eiro valūtu, tiks ievēroti tie paši principi, stāsta If P&C Insurance valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. «Viens no tiem - apdrošināšanas polišu cenas un pašrisku apjomi netiek noapaļoti. Piemēram, ja pašlaik KASKO polises pašriska apmērs ir 100 lati, tad pēc 1.janvāra tas būs 142,29 eiro. Līdzīgi tas bija arī Igaunijā, kur pāreja no kronām uz eiro rezultējās polišu cenās ar «neglītiem skaitļiem»,» uzsver kompānijas vadītājs.

Neraugoties uz izmaksām, kas uzņēmumam radīsies, īstenojot pāreju uz eiro valūtu, apdrošinātājs nav arī plānojis palielināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Pakalpojumu cenu kāpumu parasti diktē kādi ekonomiski apsvērumi, taču ne valūtas maiņa valstī, uzsver A. Morozovs.

OP Finanšu grupa ir nolēmusi pārdot visas savas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības «Seesam Insurance AS» (Seesam) akcijas «Vienna Insurance Group» (VIG). Puses parakstīja pārdošanas līgumu 2017. gada 18. decembrī. VIG šodien jau ir sniegusi paziņojumu par šo iegādi.

«Seesam», kas tika dibināts 1991. gadā, kļuva par OP Finanšu grupas sastāvdaļu 2006. gadā. Baltijas valstīs «Seesam» ir 23 filiāles un tiek apkalpoti vairāk nekā 200 000 klientu, no kuriem privātpersonas veido 86 procentus. Šis darījums nekādi neietekmēs «Seesam» klientu apdrošināšanas līgumus vai apdrošināšanas noteikumus, informē darījumā iesaistītie. Šī darījuma pabeigšanai būs vēl nepieciešams varas iestāžu apstiprinājums.

«Seesam» bruto parakstītās prēmijas 2016. gadā veidoja aptuveni 60 miljoni eiro, un uzņēmuma tirgus daļa veidoja aptuveni 5,7 procentus no Baltijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Baltijas valstīs «Seesam» tiek nodarbināti 335 darbinieki, no kuriem 150 ir Igaunijā, 90 Latvijā un 95 Lietuvā. Šis darījums neietekmēs «Seesam» darbinieku darba līgumus vai viņu darba tiesisko attiecību nosacījumus.

Jau pavisam drīz - 2014. gada 1. janvārī - Latvija gatavojas ieviest eiro. Tādēļ jau šodien svarīgi zināt, kā pareizāk rīkoties, lai eiro izmantošana neradītu neērtības un grūtības.

Latvijas valdība ir definējusi politisku mērķi – pievienoties eiro monetārajai savienībai jau 2014. gadā. Šā gada 31. janvārī Saeima pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas ir nozīmīgs solis virzienā uz minētā mērķa sasniegšanu. Likums stāsies spēkā 2013. gada 1. martā.

Eiro ieviešanas likumā ir noteikts tā sauktais tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Šī principa būtība ir šāda – ja kādā dokumentā ir noteikta summa latos, tad tas neietekmē šī dokumenta juridisko spēku pēc eiro ieviešanas un šis dokuments turpina pildīt savu uzdevumu, tikai jau ar atsauci uz eiro.

Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, prokuratūra izteikusi lūgumu uzlikt arestu sešiem digitālās televīzijas raidītājiem ar aprīkojumu, kā arī ciparu televīzijas galvas stacijai, DB apliecināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Konkrētu prokuratūras pamatojumu šim lūgumam advokāts gan nevarēja pateikt, jo pašu lūguma tekstu saņems tik rīt no rīta. Taču pamatdoma esot tāda, ka aparatūra ir iegūta noziedzīgā ceļā, līdz ar to arestējama. Tā piederot uzņēmumam Hanna Digital un nodrošinot televīzijas apraidi Rīgas reģionā.

J.Rozenbergs arī norādīja, ka cer, ka aresta gadījumā aparatūra paliks savā vietā, jo savādāk Lattelecom digitālā televīzija Rīgas reģionā nedarbošoties.

Lattelecom sola, ka pieprasītais iekārtu arests skatītājus nekādā veidā neietekmēs, jo iekārtas darbojas un turpina darboties, lai nodrošinātu ciparu apraidi Rīgas reģiona iedzīvotājiem.

«Vienīgais veids, kā Igaunija varētu tikt vaļā no baumām par devalvāciju, ir pievienošanās eirozonai, cik ātri vien tas ir iespējams,» žurnālistiem sacījis Igaunijas premjers Andrus Ansips, noslēdzot vizīti Zviedrijā, ziņo ft.com.

A. Ansips sacījis, ka Igaunijai ir jāsasniedz Māstrihtas kritēriji šā gada laikā un tā varētu eirozonai pievienoties pat 2010.gada vidū, ja turpināsies deflācija. Taču 2011.gada janvāris joprojām ir noteiktais datums eiro ieviešanai.

Igaunijas premjers sacījis, ka, viņaprāt, Latvija nedevalvēs latu, bet, ja tomēr tā notiks, Igaunijas valūtu tas neietekmēs. Viņš akcentējis, ka tikai 9% no Igaunijas eksporta ir uz Latviju, līdz ar to Igaunijas kompānijas situācija Latvijā pārāk neietekmēs.

«Kā gan šī mazā Latvija varētu nodarīt pāri Igaunijas ekonomikai, ja pat lielā Zviedrija to nespēja?,» viņš paziņojis.