Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības vadītāja un atbildīgajiem ministriem, lai aicinātu nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc “lokdauna” jeb “mājsēdes” 15.novembrī, kā arī valsts atbalsta sniegšanu līdz ārkārtas stāvokļa beigām nākamā gada 15.janvārī un nozares atveseļošanās periodā pēc šī datuma.

Ņemot vērā, ka atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, valdībai un nozarei ir jābūt skaidram darbības plānam vismaz trīs līdz sešus mēnešus uz priekšu, uzskata LRB.

Jau jūlijā LRB aicināja Veselības ministriju (VM) un Ekonomikas ministriju (EM) savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības un arī atbalsta plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu.

"Diemžēl tas netika izdarīts, un, neraugoties uz vairāk nekā 95% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un neziņā par nākotni, kad un kādā apmērā uzņēmēji un darbinieki saņems valsts solīto atbalstu. Vēlamies atgādināt, ka rēķini un algas uzņēmējiem ir jāmaksā regulāri, un arī darbiniekiem nauda ir vajadzīga katru dienu," pauž LRB.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Ēdināšanas uzņēmums Baltic Restaurants Latvia (BRL) ir vērsies Ekonomikas ministrijā, aicinot pārskatīt valsts atbalsta mehānismus Covid-19.

Uzņēmums norāda, ka ja atbalsta noteikumi paliks nemainīgi, tuvāko dienu laikā 250 uzņēmuma darbiniekiem būs jāsaņem ziņa, ka tiem nav iespējams nodrošināt nedz darbu, nedz dīkstāves pabalstu.

BRL norāda, ka atzinīgi novērtē Latvijas valdības centienus krīzes situācijā atbalstīt uzņēmumus un iedzīvotājus, taču atkārtoti vērš uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām Ministru Kabineta (MK) noteikumos par atbalsta sniegšanu, lai iecerētais atbalsts sasniegtu izvirzītos mērķus. Lai izpildītu nosacījumu par 20% vai vēl jo vairāk 50% apgrozījuma samazinājumu novembrī vai decembrī, salīdzinājumā ar šī gada augustu-septembri, uzņēmuma apgrozījuma samazinājumam, salīdzinot ar "normālo" pirmskrīzes līmeni, būtu jābūt 50% vai pat tuvu 80%, jo augustā-septembrī apgrozījums vēl bija ļoti tālu no 2019.gada līmeņa.

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

No 15.jūnija, kad pret Covid-19 vakcinētajiem būs iespējams brīvāk saņemt dažāda veida pakalpojumus, bāros, visticamāk, nāksies norīkot atsevišķu cilvēku, kurš pārbauda apmeklētāju vakcinācijas faktu, atzina Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

No viņa teiktā noprotams, ka bāriem ir aizvien pietiekami daudz neskaidrību par prasībām, kuras būs jāievēro no 15.jūnija un kā tās būs izpildāmas. "Domāju, ka droši vien nāksies norīkot kādu atsevišķu cilvēku, kurš pārbaudīs vakcinētos," teica Bikšus.

Viņš atzinīgi vērtēja Saeimas pagājušās nedēļas lēmumu, ar kuru ēdinātājiem no 29.maija ir ļauts āra terasēm ļauts strādāt līdz pusnaktij, tomēr atzina, ka daudzi klienti par to nav zinājuši, līdz ar to divas iepriekšējās dienas bāros nav novērots liels apmeklētāju skaita pieplūdums pēc plkst.21.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Rīgā āra terasēm ārpus Vecrīgas tāpat nav ļauts strādāt ilgāk par plkst.22, tāpēc tādiem ēdinātājiem un bāriem šādas izmaiņas nav spēlējušas lielu lomu.

Ēdināšanas nozares uzņēmumiem joprojām būs pieejams valsts atbalsts Covid-19 krīzē, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī no 7.maija restorāni epidemioloģiski drošos apstākļos āra terasēs var apkalpot klientus, tomēr, kā iepriekš informēja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, iespēju atsākt darbību izmanto aptuveni 70% ēdinātāju.

Vienlaikus tiem ēdinātājiem, kuri neatsāk darbību vai darbu atsākušie ēdinātāji, kas atbildīs valsts atbalsta kritērijiem, joprojām ir pieejams gan valsts garantētais dīkstāves atbalsts, gan algas subsīdija daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Šis atbalsts būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam.

EM atgādināja, ka gadījumā, ja uzņēmuma darbinieki ir dīkstāvē vai tiek nodarbināti daļēji, atbalsts viņam ir pieejams, iesniedzot pieteikumu un pierādot apgrozījuma kritumu pēc patlaban spēkā esošiem kritērijiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) nākamnedēļ aicinās valdību lemt par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā, aģentūrai LETA sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas principus.

EM priekšlikums paredz pirmajā solī atļaut ēdinātājiem sniegt pakalpojumus ārā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tostarp pie viena galdiņa varētu atrasties četri cilvēki no divām mājsaimniecībām, galdiņi tiktu norobežoti, kā arī pēc katras apkalpošanas reizes dezinficēti.

Vitenbergs norādīja, ka valdībā par šo priekšlikumu jau iepriekš bijušas diskusijas, tomēr vēl nav panākta vienošanās, jo, pirms atļaut ēdināšanu ārā, ir svarīgi saprast, vai epidemioloģiskā situācija to pieļautu.

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Covid-19 ierobežošanā satraucoša ir cilvēku vēlme doties ārpus Latvijas, jo tas arvien ir viens no galvenajiem faktoriem infekcijas izplatībai, proti, tās "imports" no ārzemēm, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es esmu nelaimīgs par to, ka cilvēki arvien vairāk izmanto iespēju doties ārpus Latvijas. Tas man liekas dīvaini un savā ziņā bezatbildīgi, jo arguments, ka esmu jauns un nesaslimšu, ir nepareizs. Jāsaprot, ka šāda rīcība var radīt sekas un tās ietekmēs daudzus faktorus, tāpēc uz šo jautājumu ir jāskatās kompleksi," sacīja Dumpis.

Tomēr kopumā vērtējot situāciju Latvijā, Dumpis sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir izdevies sadzīvot ar Covid-19 un lielākā daļa ievēro visus noteikumus un noteiktos ierobežojumus, kas liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas baudīt kultūras notikumus un plašākus pasākumus.

"Pēdējā ierobežojošo pasākumu mīkstināšana bijusi vairāk simboliska, jo pārsvarā tika palielināts cilvēku skaits, kas var pulcēties vienā vietā. Tāpēc pieļauju, ka septembrī ar ierobežojumu mīkstināšanu mēs nevirzīsimies tālāk, jo mūsu galvenais uzdevums ir sākt mācību gadu un skolu atvēršana mums būs liels pārbaudījums," sacīja eksperts.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Sabiedriskas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju iekštelpās klientus varēs apkalpot tikai personāls ar Covid-19 sertifikātu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Saskaņā ar pagājušajā nedēļā valdībā lemto, no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās. Vienlaikus EM precizēja, ka prasība par derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu attieksies arī uz personālu, kas ēdināšanas iestādes iekštelpā apkalpos klientus.

Savukārt attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā jeb terasēs, uz apkalpojošo personālu neattieksies prasība par derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu.

Ja ēdinātāji nedrīkst viesus uzņemt iekštelpās, tad valsts atbalsts jāturpina 

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas...

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Ēdinātāji lēmumu par pakalpojumiem iekštelpās vērtē duāli 

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar...

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Ātrajiem ēdinātājiem jācīnās gan ar sāncenšiem, gan ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par fast food kā neveselīgu ēdienu

Ātrās ēdināšanas restorāni Latvijā izplešas ar joni. Lielā mērā tas saistīts ar cilvēku straujo dzīves ritmu – ātri strādāt, ātri dzīvot un arī ātri ēst, lai visu paspētu. Konkurence šajā sektorā neļauj atslābt, ēdinātājiem liekot piedāvāt ne tikai īpašāku ēdienkarti, bet arī dažādas akcijas un dāvanas, piemēram, rotaļlietas bērniem. Īpaši Rīgā ātrās ēdināšanas sektorā droši iesoļo dažādas etniskās kebabnīcas, burgernīcas, picērijas, un pat degvielas uzpildes stacijas atver atsevišķus kioskus, kuros no iespaidīga klāsta var izvēlēties gardāko hotdogu, turklāt piemeklējot tam tādu mērci, par kuru iepriekš pat nebūsi dzirdējis.

Covid-19 pandēmijas laikā mājražotāju skaits pieauga un gadā tika reģistrēti apmēram 300 jauni uzņēmumi, atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš stāstīja, ka, noslēdzoties pandēmijai, Latvijā bija reģistrēti 1800 mājražošanas uzņēmumi. Vienlaikus 2019.gadā pirms pandēmijas bija reģistrēti 1500 mājražotāju.

"Jāsaka, ka, beidzoties pandēmijai un ierobežojumiem, samazinājās arī mājražotāju reģistrāciju skaits. Jāsecina, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji meklēja iespējas darboties šajā nozarē, mājražošanā, jo, iespējams, nebija iespēju turpināt darboties sabiedriskajā ēdināšanā vai citās pakalpojumu sniegšanas jomās," atzīmēja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā mājražotāji lielākoties ir dažādu augu izcelsmes produktu, maizes un miltu izstrādājumu ražotāji. Savukārt piena produktu, kā arī zvejas un gaļas produktu ražotāju ir mazāk. Latvijā ir reģistrēti aptuveni 240 gaļas produktu ražotāji, savukārt maizes un augu izcelsmes produktu ražotāji ir apmēram 1000.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētas picas sastāvā, tomēr gaļas pārstrādātāji norāda, ka tas radīs ievērojamus izdevumus, otrdien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz šim izcelsmes valsts obligāti bija jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai.

EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni la Via norādījis, ka pēc zirga gaļas skandāla ir jāatgūst patērētāju uzticība, tomēr jānodrošina, lai jauni noteikumi neradītu jaunus apgrūtinājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kādu nozarē ir ļoti daudz. Deputāti rezolūcijā atkārtoti pauduši bažas par krāpšanu pārtikas aprites jomā, tās potenciālo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību un pārtikas ķēdes darbību, kā arī lauksaimniecības produktu cenu stabilitāti.

Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Rēzeknes Gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks atzīst, ka viņam nebūtu nekas iebilstams pret šo ieceri, taču tas nozīmē papildu izdevumus. «Katras izmaiņas nozīmē papildu finansējumu. Iepakojumu pasūtu uzreiz lielos apjomos vairāku kilometru garumā un tas tagad nozīmē, ka atkal būs jāveic kārtējās izmaiņas. Es jau saprotu, ka jāatbalsta vietējie ražotāji, bet izmaksas uzkraus uz pašu uzņēmēju pleciem,» skaidro uzņēmuma vadītājs. Viņš norāda, ka uzņēmumam tas nozīmētu izdevumus simtiem tūkstošu eiro apjomā.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.