Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka satiksmes ministra Aināra Šlesera ierosinātais Lattelecom nākotnes modelis, kas paredz uzņēmuma nonākšanu Latvijas valsts radio un televīzijas centra rokās apmaiņā pret valstij piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām, ir ne tikai juridiski pretrunīgs, bet arī ekonomiski bezjēdzīgs.
Apvienību pārstāvošie ministri rītdien valdības sēdē tādēļ stingri iestāsies par valdībā iepriekš apspriesto modeli, kas paredzēja Lattelecom valsts daļu pārdošanu izsolē ar pretendentu atlasi, liecina sniegtā informācija medijiem.
''Valstij nav nekāda ekonomiskā pamata iegūt tādu ''stratēģisko investoru'' Lattelecom, kas nebūs spējīgs tajā ieguldīt investīcijas, kas nestrādā pietiekami plašā elektronisko sakaru nozares spektrā, un kura galvenie aktīvi saistās ar ienākumiem no LMT dividendēm un nekustamajiem īpašumiem. Turklāt Eiropas Parlaments šobrīd strādā ar Eiropas Komisijas sagatavotu būtisku izmaiņu projektu telekomunikāciju nozares regulējumā, kas cita starpā paredz tīklu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju nošķiršanu monopoluzņēmumos, kā arī citu konkurences ierobežojumu mazināšanu. Tāpēc uzskatīt, ka Lattelecom turpinās gūt vieglu peļņu, kā tas bijis līdz šim, ir vismaz vieglprātīgi,'' uzskata R. Zīle.
Pēc viņa domām, pieņemot lēmumu par Lattelecom nākotni, valdībai noteikti ir jāņem vērā Eiropas Komisijas iniciētā elektronisko sakaru tirgus reforma, kas tuvākajos gados līdz nepazīšanai mainīs situāciju telekomunikāciju nozarē. "Es paredzu, ka vēlākais līdz nākamgada vasarai spēkā stāsies grozījumi regulās un direktīvās, kas krietni liberalizēs telekomunikāciju tirgu Eiropā. Atbildīgā komisāre Viviāna Redinga jau ir pierādījusi, ka spēj panākt smagu lēmumu pieņemšanu, piemēram, pērn spēkā stājušos viesabonēšanas regulējumu, kura rezultātā izmaksas Latvijas operatoru klientu mobilajiem zvaniem ārzemēs samazinājās pat līdz piecām reizēm. Jaunās izmaiņas nozīmē, ka arī Lattelecom būs jādod brīva un nediskriminējoša pieeja savam tīklam jebkuram operatoram, kas ievērojami saasinās konkurenci tirgū un var samazināt potenciālo Lattelecom peļņu," uzsver R. Zīle.
TB/LNNK priekšsēdētājs norāda, ka arī finansiālie aprēķini nevieš pārliecību par A. Šlesera virzītā Lattelecom nākotnes modeļa izdevīgumu valstij. ''Nav nekāda pamata domāt, ka nauda, ko valsts varētu iegūt, vēlāk pārdodot 100% Lattelecom kapitāla daļu, ir lielāka, nekā tā, ko tā varētu iegūt tūlītējā izsolē, vai arī pieņemot TeliaSonera piedāvājumu pirkt gan valstij piederošās LMT, gan Lattelecom daļas,'' uzskata R. Zīle.
Viņš arī atgādina, ka LVRTC saistība ar tā saukto digitalizācijas lietu nedod pārliecību, ka šī uzņēmuma reputācija ir pietiekami laba, lai uzņemtos atbildību par Lattelecom nākotni.