«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Latvenergo ir parakstījis līgumu ar jaunajiem Liepājas metalurga īpašniekiem; turpmāk enerģētikā izaicinājumu netrūks, taču kopumā jaudu nodrošinājums ir pietiekams.

Uzņēmējiem ir svarīgi, lai maksa par elektrību krasi nepieaugtu un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos svarīgi ir apzināties, cik enerģijas spējam saražot paši saviem spēkiem, tā atklājot pērnā gada pēdējo Dienas Biznesa (DB) kluba biedru tikšanos, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra DB valdes loceklis Modris Sprudzāns.

No šā gada Latvijā ir pilnībā liberalizēts elektroenerģijas tirgus, tajā iekļaujoties arī mājsaimniecībām, kas nav pārsteigums, jo bija zināms jau iepriekš, norādīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Šobrīd mājsaimniecību artava no kopējā Latvenergo apgrozījuma veido 25%, tāpēc teikt, ka mūs, uzņēmējus, sagaida kaut kas fundamentāli jauns, nebūtu prātīgi. «Mēs, enerģētiķi, tā neuzskatām,» sacīja Ā. Žīgurs, piebilstot, ka jau šobrīd uzņēmumi vērtē dažādus elektroenerģijas piedāvājumus, tādējādi mājsaimniecību tirgus atvēršanai nevajadzētu būt ķīniešu ābecei.

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz ar to mēs lielā mērā esam atkarīgi no pasaules energoresursu cenām, taču nākotnē šī atkarība būtu jāsamazina, domā enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.

Intervija notika pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd Baltijas valstis spēj saražot vien apmēram 50% no šim reģionam nepieciešamās elektroenerģijas, pārējais apjoms tiek importēts, norāda Ā. Žīgurs, uzsverot, ka tas ir vissliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības(ES) dalībvalstu grupām.

Lai palielinātu savu enerģētisko neatkarību, mums noteikti ir jādomā par papildu bāzes jaudām, turklāt tādām, kas nav atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem, spriež eksperts. Latvijas gadījumā vidējā termiņā šim mērķim ir iespējams izmantot divus resursus – gāzi un atomenerģiju, skaidro Ā. Žīgurs. Viņš atzīmē, ka jau šobrīd valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izveidot darba grupu un diskutēt par atomenerģijas nākotnes iespējām Latvijā, kas nozīmē, ka tuvākajā laikā varētu aktualizēties arī jautājums par atomelektrostacijas (AES) būvniecību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Latvenergo veikt publisku obligāciju emisiju 50 miljonu latu apmērā un iekļaut tās Nasdaq OMX Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā.

Paredzamās obligāciju valūtas ir eiro un lati vairāku atsevišķu emisiju veidā ar apgrozības termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem, kā arī citu termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Piedāvājumu paredzēts izteikt ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.

Jāatzīmē, ka obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka Latvenergo ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums. Obligāciju emisiju nosacīti var salīdzināt ar aizņēmumu no bankas, tikai šajā gadījumā uzņēmums neaizņemas no bankas, bet no plaša investoru loka uz paša definētiem nosacījumiem.

Obligāciju emisijas mērķis ir iegūt papildu līdzfinansējumu Latvenergo koncerna ilgtermiņa kapitālieguldījumu programmas finansēšanai - projektiem ražošanā, sadales un pārvades tīklu aktīvos.

Latvijas kā tirdzniecības apgabala iekļaušana elektroenerģijas biržā Nord Pool Latvijas mājsaimniecībām cenu ziņā neko nemainīs, apgalvo AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Āris Žīgurs.

Latvija oficiāli sāks piedalīties Nord Pool no 3. jūnija, kad tiks uzņemta biržā kā «tirdzniecības apgabals», kurai tiks aprēķināta un Nord Pool mājaslapā publiskota elektrības tirdzniecības cena.

Kā norāda Žīgurs, mājsaimniecībām no 3.jūnija cenu ziņā nekas nemainīsies, arī Latvenergo turpinās nodrošināt elektroenerģiju iedzīvotājiem līdzšinējā kārtībā. Taču gan pēc Nord Pool Latvijas cenu zonas atvēršanas jūnijā, gan - vēl vairāk - pēc mājsaimniecību tirgus atvēršanas - Latvijā klientiem būs būtiski plašākas iespējas sekot aktuālajai elektrības cenai, salīdzināt, analizēt cenu svārstību cēloņus.

AS "Latvenergo" bijušais valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs izveidojis uzņēmumu SIA "AZ EV", liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 20 eiro. Žīgurs ir vienīgais "AZ EV" kapitāldaļu īpašnieks, kā arī vienīgā amatpersona - valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš Žīguram nepiederēja daļas citos uzņēmumos.

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka lēmums par "AZ EV" dibināšanu pieņemts 2022.gada 25.janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā jaunā kompānija iegrāmatota trešdien, 2.februārī.

Jaundibinātās kompānijas statūtos nav minēts tās darbības veids.

Jau ziņots, ka 2020.gada oktobra beigās Žīgurs atstāja "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu pēc tam, kad kompānijā tika veikta pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai "Latvenergo" nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.

Brīvajā Latvijas dabasgāzes tirgū tuvākie gadi tiks pavadīti, tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus, šodien Latvijas Radio radījumā Krustpunktā pauda AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Viņš norādīja, ka patlaban gāzes tirgū notiek līdzīga attīstība, kāda tā bija elektroenerģijas tirgus atvēršanā kopš 2007.gada. Gāzes tirgū viss sarežģītais process vēl esot priekšā, ņemot vērā, ka kopš tirgus atvēršanas aprīlī pagājuši vien daži mēneši.

Žīgurs prognozēja, ka tuvākie gadi tiks pavadīti, pilnveidojot regulējumu un tirgus dalībniekiem risinot savstarpējo attiecību jautājumus.

Pēc viņa teiktā, lai gan liela daļa tirgu regulējošo noteikumu ir pieņemti, joprojām ir iztrūkstošie elementi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Latvenergo kopš jūnija veic gan īstermiņa iepirkumus, gan iepirkumus gāzes glabāšanai Inčukalnā un izmantošanai vēlāk. Noslēgti vairāki darījumi ne tikai ar AS Latvijas gāze, bet arī ar piegādātājiem no Lietuvas.

Līdz brīdim, kad arī Latvijas mājsaimniecības varēs iegādāties elektroenerģiju brīvajā tirgū, nekādas izmaiņas tarifos netiek plānotas, taču gadījumā, ja tiesas procesā, kurā šobrīd iesaistīts Latvenergo, tiks noteikts, ka līdzšinējais tarifu projekts ir jāmaina, tad vēl pirms atveras tirgus tarifs varētu pieaugt.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norāda Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs.

Viņš norāda, ka pagaidām precīzs datums, kad arī Latvijas mājsaimniecības varēs iesaistīties brīvajā tirgū, nav noteikts, taču Latvenergo lēš, ka tas varētu notikt līdz 2013. gada rudenim.

Žīgurs atgādināja, ka tad, kad mājsaimniecības iegādāsies elektroenerģiju brīvajā tirgū, cenu veidos trīs komponentes elektroenerģijas cena, pārveduma cena, kā arī iepirkuma komponente, kas ir atbalsts ražotājam.

Runājot par elektroenerģijas cenu, Žīgurs norādīja, ka tās cena būtiski nepieaugs tuvāko gadu laikā. Tajā pat laikā AS Sadales tīkls, kas atbild par elektroenerģijas piegādi (pārveduma komponente), vadība norāda, ka viņu pakalpojumiem cenas pieaugs, kas saistīts ar plānu elektroenerģiijas piegādes tīklu izvietot zem zemes.

Latvijas energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs nākamajos mēnešos prognozē dabasgāzes cenas kritumu.

«Runājot par nākotni, es gribu izteikt optimistiskas prognozes par kurināmā cenu. Mēs redzam, ka pasaulē krītas naftas cenas un, kā zināms, Latvijā dabasgāzes cena ir saistīta ar iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta ar (sēra saturu līdz 1%) un dīzeļdegvielas (ar sēra saturu līdz 0,1%) cenām Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes naftas produktu biržās, kā arī ar Eiropas bankas noteikto ASV dolāra un eiro kursa attiecību. Tādēļ mēs sagaidām, ka nākamajos mēnešos dabasgāzes cenai vajadzētu samazināties,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Žīgurs.

Viņš norādīja, ka lielākie ieguvēji no dabasgāzes cenas krituma būs centralizētās siltumenerģijas patērētāji, jo gāzes cenas ietekme uz apkures gala cenu ir tieša. «Elektroenerģijai tik tiešas ietekmes nav, jo jau pašlaik mēs pērkam lētāku elektroenerģiju biržā. Tomēr, turpinoties gāzes cenu kritumam, pozitīva ietekme būs arī uz elektroenerģijas cenām,» piebilda Latvenergo vadītājs.

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Ja elektroenerģijas tirgus tiks pilnībā atvērts, kā šobrīd plānots, - 2015.gada 1.janvārī - , nākamgad Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās aptuveni ar tādu elektroenerģijas cenu līmeni, kāds bija redzams šā gada sākumā publiskotajos tirgotāju piedāvājumos, intervijā laikrakstam Diena norāda a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Jautāts, vai lielu konkurenci mazumtirdzniecības segmentā nesagaidīsim, viņš stāstījis: «Ja ar konkurenci saprot to, ka dažādiem tirgotājiem būs cenu atšķirības pat par 10-20%, varu pateikt, ka tādas piedāvājuma cenu atšķirības nebūs, jo elektroenerģijas ieguves avots visiem mazumtirgotājiem ir viens - Nord Pool birža, respektīvi, biržas Latvijas apgabals.»

«Konkurenci mēs gaidām, jo konkurence nenoliedzami jau vērojama juridisko klientu segmentā. Pēc tirgus pilnīgas atvēršanas juridiskajām personām jau pirmajos mēnešos no mums aizgāja 10% klientu - dažādas darbnīcas, autoservisi, frizētavas. Nācās pielikt lielas pūles, lai zaudēto realizācijas apjomu atgūtu. Tas ir izdevies, jo Igaunijā un Lietuvā esam atvēruši filiāles, kuras tirgo elektroenerģiju patērētājiem kaimiņvalstīs. Ja mēs sēdētu rokas klēpī salikuši, mūsu tirgus daļa tikai mazinātos,» atzinis Latvenergo vadītājs.

Saskaņā ar energobūvniecības uzņēmuma RECK akcionāru lēmumu par RECK valdes priekšsēdētāju iecelts Āris Žīgurs.

“Esmu nolēmis pieņemt RECK akcionāru piedāvājumu stāties uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā. Apzinos, ka šis ir nozarei un uzņēmumam izaicinošs laiks. No vienas puses milzīgs izmaksu pieaugums nozarē kopumā, kas ietekmē uzņēmuma ikdienas darbību un nākotnes plānus. No otras puses – šis ir iespēju laiks, RECK savu profesionalitāti turpinot pierādīt dažādos investīciju projektos, kas plānojas ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā,” uzskata Āris Žīgurs.

Āris Žīgurs no 2010. gada līdz 2020. gadam bijis AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, savukārt pirms tam ilgstoši - AS Rīgas siltums prezidents. Ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā RTU Rīgas Biznesa skolā.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Aiziet uz tipogrāfiju, sadrukāt tur dolārus, un tad, izmantojot helikopteru, izkaisīt tos virs laimīgo iedzīvotāju galvām... Principā tieši šādu mērķi acīmredzot vēlētos sasniegt ASV Federālo rezervju sistēma ar Benu Bernanki vadībā, pieņemot lēmumu par ekonomikas kvantitatīvas stimulēšanas trešo kārtu, tādējādi piepildot daudzu dažādu investīciju baņķieru sapni.

Tiesa gan, nevarētu teikt, ka šī nauda tiks «mirstīgajiem» amerikāņiem, drīzāk - dažādām bankām, investīciju kompānijām. Teikt, ka tieši šāds pavērsiens būtu izraisījis lielu pārsteigumu, nekādi nevar - šādu politiku ASV ir īstenojušas teju katru reizi, atrodoties būtisku ekonomisko problēmu priekšā. Sadrukājot vairāk dolārus un atpērkot banku vērtspapīrus, faktiski tiks sildīts Amerikas iekšējais tirgus, iekšējais patēriņš, un vairāk tiks pirktas ne tikai dažādas obligācijas un cita veida vērtspapīri, bet arī izejvielas. Un šeit jau runa ir ne tikai par ASV, bet pasaules tirgu kopumā. Proti, ar šādām ekonomikas glābšanas aktivitātēm tiks panākts, ka vienā lielvarā varēs atļauties vairāk, bet visā pārējā pasaulē, ieskaitot Eiropu, augs inflācijas rādītāji, kas savukārt nozīmē pirktspējas samazināšanos. Ļoti vienkārši sakot - līdz šim kā attaisnojumu augstajām degvielas cenām varējām dzirdēt par krīzi Persijas līcī, neprognozējamību Irānā, problēmām Sīrijā un tamlīdzīgiem aspektiem, bet turpmāk visai šai plejādei varēsim pieplusot arī ekonomikas glābšanu Amerikā. Pastāv arī versija, ka šāds Bernankes lēmums jau zināmu laiku ir iecenots esošajās degvielas cenās. Citiem vārdiem sakot, attiecīgais lēmums būs viens no būtiskākajiem tam, kāpēc Latvijā jau tuvāko mēnešu laikā atkal varēsim runāt nevis par deflāciju, kā tas bija pāris pēdējos mēnešus, bet gan inflāciju. Cik iespaidīga tā būs, protams, rādīs laiks, taču ar šādu faktu kā tādu ir jārēķinās. Kā redzams, ASV glābšanas dēļ citām pasaules daļām nāksies sarast ar noteiktām neērtībām.