Padziļinātas izpētes finanšu un juridiskajā auditā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika secināts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevar identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.

«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.

«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, informē kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

Norvēģijas kompānija "Opera", kam pieder interneta pārlūkprogramma "Opera", no Igaunijas uzņēmēja Indreka Neivelta iegādājusies finanšu pakalpojumu firmas "Pocosys" un "Pocopay".

Abas puses neatklāj darījuma summu, taču Neivelts pirmdien sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka tā mērāma vairākos miljonos eiro.

"Opera" skaidro, ka saskata lielu potenciālu finanšu pakalpojumu tirgū.

Pārlūkprogrammai "Opera" Eiropā ir 50 miljoni lietotāju, bet uzņēmuma kopējais klientu skaits ir 350 miljoni. "Pocosys" un "Pocopay" iegāde ļaus "Opera" izmantot pārlūkprogrammu un finanšu tehnoloģijas kā savstarpēji papildinošus biznesa virzienus, norāda kompānija.

"Opera" arī plāno atklāt Tallinā finanšu tehnoloģiju pakalpojumu centru. Šāds centrs "Opera" jau ir Gēteborgā.

"Pocosys" jau ir pārgājusi "Opera" īpašumā, savukārt "Pocopay" iegādei tiek gaidīta Igaunijas finanšu pakalpojumu uzrauga Finanšu inspekcijas atļauja.

Ķīnas konsorcijs par 600 miljoniem ASV dolāru (543 miljoniem eiro) iegādājies interneta pārlūku Opera, pirmdien paziņoja tā izstrādātājs, Norvēģijas uzņēmums Opera Software.

Iepriekš neveiksmi cieta Opera publiskais akciju piedāvājums.

Kompānijas Golden Brick Silk Road vadītais konsorcijs iegādāsies interneta pārlūka mobilo ierīču un galda datoru versijas, snieguma un privātuma lietotnes, kā arī akcijas kopuzņēmumā Ķīnā, tomēr televīzijas, mediju un spēļu sektori paliks Opera Software īpašumā, kompānija informēja Oslo biržu.

Par darījumu paziņots pēc tam, kad neveiksmi cieta publiskais piedāvājums par 1,2 miljardiem ASV dolāru (1,08 miljoniem eiro) pārņemt visu kompāniju.

Netiek atklāts, kādēļ publiskais piedāvājums bija neveiksmīgs, bet Opera Software pagājušajā nedēļā biržā paziņoja, ka piedāvājuma iznākums ir neskaidrs, jo līdz noteiktajam termiņam - 15.jūlijam - netika saņemts regulatora apstiprinājums.

Strādājot principā jebkurā svarīgā amatā, cilvēkam gana augstā līmenī ir jābūt vairākām spējām. Ir jāorientējas nozarē, jābūt labam menedžerim, pieklājīgā līmenī jākomunicē ar cilvēkiem un vēl daudz kas cits. Tostarp ir jāmāk atbrīvot cilvēkus no darba. Protams, runa ir par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes šonedēļ sperto soli, atlaižot no darba ilggadējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru un tādējādi izpelnoties ne tikai lielas sabiedrības daļas nopēlumu, bet arī panākot to, ka operas mecenāti vēl domās – atbalstīt arī turpmāk šo kultūras iestādi vai tomēr ne.

Nevar jau izslēgt iespēju, ka Žagaru tiešām bija par ko atlaist no darba – pēdējo gadu laikā viņam ir bijuši veltīti dažādi pārmetumi, sākot no konfliktēšanas ar arodbiedrībām un beidzot ar nespēju vadīt LNO tā, lai šis teātris nestrādātu ar zaudējumiem un tam regulāri nebūtu vajadzīgas dotācijas. Turklāt neaizmirsīsim, ka ar neaizvietojamiem cilvēkiem, kā mēdz teikt, ir pilni kapi, un droši vien visā plašajā pasaulē var atrast ne vienu vien kultūras iestāžu menedžeri, kurš ir spēcīgāks par Žagaru un spētu nest LNO vārdu pasaulē vēl labāk, nekā līdzšinējam operas šefam tas ir izdevies. Tomēr veids, kādā notika minētā atbrīvošana no darba, droši vien bija neprofesionālākais, kādu nācies redzēt. Vispirms jau vēl pirms šīs atlaišanas, kad Kultūras ministrija spēlējās ar jaunas LNO valdes konkursiem, Jaunzeme-Grende radīja iespaidu, ka galvenais konkursa nosacījums ir – LNO valdes loceklis var būt jebkurš, kura vārds nav Andrejs Žagars. Savukārt, jau veicot pašu atlaišanas faktu, tika pieļautas vismaz trīs būtiskas kļūdas.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Šovasar Baltijas muzikālās sezonas piedāvā skaistu notikumu – tenora Lorensa Braunlija un «zelta» soprāna Sāras Kobernas kopprojektu - 16. jūlijā Dzintaru koncertzālē belkanto zvaigžņu duets sniegs vienīgo koncertu Latvijā, informē pasākuma organizatori.

Izcilais tenors Lorenss Braunlijs tiek dēvēts par vienu no labākajiem mūsdienu belkanto meistariem. Savukārt Sāra Koberna ir savaldzinājusi klausītājus visā pasaulē ar savu precīzo tehniku, dzīvsudraba kustīgumu un brīnišķīgo kausēta zelta tembru, kas atklājas visos balss reģistros, kā raksta ārvalstu mūzikas izdevumi.

Fonda Baltijas muzikālās sezonas mākslinieciskais vadītājs Andrejs Žagars atzīmē, ka klasiskās mūzikas gardēžiem šis ir īpašs notikums, jo tā ir patiesa bauda klausīties šāda līmeņa zvaigžņu duetu.

Lorenss Braunlijs pasaules līmeņa atpazīstamību guva ar Almavivas lomu Rosīni operā Seviļas bārddzinis ar kuru 2007.gadā debitēja uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves. Izrādījās, ka dziedātāja lieliskā balss un ekspresija ir ideāli piemērota Rosīni un Doniceti radītajām operām, viņš regulāri piedalās to iestudējumos Milānas La Scala, Vīnes Valsts operā, Parīzes operā, sadarbojas ar Berlīnes filharmoniķiem, Filadelfijas, Čikāgas un Ņujorkas simfoniskajiem orķestriem. Viens no jaunākajiem Braunlija mūzikas diskiem Virtuoso Rossini Arias ir nominēts Grammy balvai.

Vēsturisko īpašumu uzturēšana ir komplekss pasākumu kopums. Vajadzīgas lielas investīcijas, vien tikai tam, lai ēkas uzturētu kārtībā. Pēdējos gados tajā, lai īpašumi būtu pieejami, esam ieguldījuši aptuveni 14 miljonus eiro, un te pat nav runa par pārbūvēm vai kapitālo remontu. Atbalsts, ko nosaka normatīvie dokumenti, ir niecīgs. Visa valsts grib lepoties ar vēsturiskajiem īpašumiem, bet palīdzēt īsti negrib. Mums jāiegulda miljoni uzturēšanā, bet mēs varam kā nodokļu atlaides dabūt tikai 18 tūkstošus eiro, intervijā laikrakstam Diena norāda SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Fragments no intervijas

Jūs domājat, ka valstij vajadzētu vairāk finansiāli iesaistīties vēsturisko ēku uzturēšanā?

Jā, valstij vajadzētu vairāk iesaistīties, un varbūt ne vienmēr jābūvē jaunas ēkas. Piemēram, Kongresu nams ir uzmanības vērta ēka un turklāt atrodas Rīgas bulvāru lokā. Veidojot tajā koncertzāli, mēs Rīgā iegūtu vēl vienu funkcionējošu pērli. Summas, kas nepieciešamas, lai Kongresu namu pārvērstu par koncertzāli, mērāmas daudzos miljonos, bet izdarīt to var. Jautājums ir globāls, vai būvējam ko jaunu, vai uzturam to mantojumu, kas mums ir, un izdarām to kvalitatīvi.

Tādus projektus, kuros ir sadarbība ar privāto investoru, RN patlaban jau īsteno?

Sākoties jaunajai sezonai, mainīta valde Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām – Latvijas Nacionālajai operai (LNO) un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO).

Kā informē KM, LNO valdi turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, tajā darbosies vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Latvijas Nacionālās operas telpās notiekošās operas un baleta izrādes, koncertus un citus LNO mākslas pasākumus 2013. gada laikā noskatījies 141 391 skatītājs, kas ir par 9,7% mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, kad LNO pasākumus apmeklēja 156 693 skatītāji, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

Iesniegtajā gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka pērn LNO saņēmusi valsts dotācijas 7,317 milj. EUR apmērā, kā arī spējusi piesaistīt pašu ieņēmumus 3,719 milj. EUR apmērā, savukārt LNO izdevumu apjoms veido 11,1 milj. EUR, no kuriem 69% ir darba samaksa.

Aizvadītajā finanšu gadā LNO neto apgrozījums veidoja 10,590 milj EUR, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir pieaugums par 16%. Pretstatā 2012.gada 179,460 tūkst. EUR peļņai pērn LNO strādājusi ar zaudējumiem 78,857 tūkst. EUR apmērā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Latvijas Nacionālajā operā aizvadītajā gadā izrādīta 231 izrāde un koncerts, no kuriem 217 pasākumi notikuši operas telpās, savukārt 14 pasākumi pulcējuši skatītājus viesizrādēs, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Kopumā Latvijas Nacionālās operas telpās notiekošās operas un baleta izrādes, koncertus un citus operas organizētos mākslas pasākumus 2014.gadā noskatījušies 158,9 tūkstoši skatītāju.

Pagājušajā gadā Latvijas Nacionālā opera palielinājusi savu apgrozījumu par 4,46%, audzējot to līdz 11,107 miljoniem eiro, pēc 2013.gada 20,425 tūkstošu eiro zaudējumiem aizvadīto gadu noslēdzot ar 126,489 tūkstošu eiro peļņu. Pērn Latvijas Nacionālā opera atzinusi ieņēmumos valsts dotācijas 7,864 miljonu eiro apmērā, kā arī piesaistījusi pašu ieņēmumus 3,512 miljonu eiro apjomā, savukārt lielāko daļu jeb 70% no operas izdevumiem veidojusi darba samaksa un tai pielīdzinātās izmaksas un ar to saistītie nodokļi.

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

Venēcijā svētdien piestātnē ietriecies kruīza kuģis, vēsta Itālijas plašsaziņas līdzekļi.

Laikraksts «Corriere della Sera» ziņo, ka kompānijas «MSC Cruises» kuģim «MSC Opera» apstājies dzinējs un tas turpinājis virzīties uz priekšu pēc inerces. Divi velkoņi, kas kuģi ievilkuši ostā, mēģinājuši to apturēt, taču pārtrūkusi tauva starp vienu no velkoņiem un kruīza kuģi, un laineris ietriecies piestātnē un līdzās esošajā tūristu kuģīti.

Uz tūristu kuģīša «Michelangelo» viegli cietuši pieci cilvēki.

2011.gadā kuģim «MSC Opera» atrodoties Baltijas jūrā pie Gotlandes salas, pārtrauca darboties elektroapgādes sistēma un apstājās dzinēji. Kuģis tika aizvilkts uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā un no tā tika evakuēti apmēram 1700 pasažieri.

Savukārt, 2010.gadā uz «MSC Opera» Lielbritānijas ostā Duvrā policija četru Latvijas un trīs Lietuvas valstspiederīgo kajītēs atrada 35 kilogramus kokaīna.

Strikta finanšu plānošana, atskaites par padarīto turpmāk būs Operas ikdiena, sola Inese Eglīte. Tomēr radošo procesu noturēšana pasaules līmenī viņai ir izaicinājums.

Latvijas Nacionālā opera ir izsludinājusi iepirkumu par padziļinātu finanšu un juridisko auditu. Vai šādu lēmumu rosināja funkciju audita rezultāti?

Funkciju audits vairāk ir, lai noteiktu funkcijas un to, cik tad Opera maksā. Bet finanšu un juridiskais audits ir, lai tiešām pārliecinātos par finanšu un juridisko darbību caurspīdību un atbilstību.

Izpētot IUB publicētos LNO iepirkumus, redzams, ka līgumcenas ir līdzīgas – ap 5000 Ls scenogrāfiem un kustību māksliniekiem, izpildītājiem – 19,9 tūkst. Ls. Tikpat maksāts otolaringologam. Tomēr daudzos gadījumos norādīts, ka pasūtītājs nepiekrīt publikācijai. Vai saskatāt pārkāpumus iepirkumos?

«Pilnam komplektam pietrūka rokudzelžu, un cilvēciski tas ir pilnīgi absurdi. Partijas pašlaik rīkojas kā ciltis, bet cilšu vadoņi dara, ko grib, pārspējot politbiroja jautājumu risināšanas padomju laikos,» Latvijas prezidents Andris Bērziņš intervijā LNT raidījumam 900 sekundes kritiski izteicies par Žanetas Jaunzemes-Grendes soli - atlaist Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadītāju Andri Žagaru.

Viņš kritizēja Ž. Jaunzemes-Grendes izvēli nesniegt komentārus par A. Žagara atlaišanu. «Ja cilvēks 17 gadus tur nostrādājis, tad šādas lietas parasti notiek vienošanās ceļā, lai izvairītos no šādām scēnām,» norādīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem pēc šādas ministres rīcības neradīsies lielāka uzticība varai.

Pašlaik LNO esošās situācijas risināšanā ir jāiesaistās visai valdībai, uzskata prezidents. «Valdība ir spiesta pavēstīt, izskaidrot, kādi būs nākamie soļi,» norādīja A. Bērziņš. «Valdībai jautājums ir jānokārto, saistībā ar to nav citu variantu. Ja viens to nespēj loģiski atrisināt, tas kļūst par valdības jautājumu,» uzskata A. Bērziņš.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir nepatīkami pārsteigts par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) rīcības stilu saistībā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadības maiņu, nelaiž viņu uz semināru Igaunijā un sola «nopietnu sarunu».

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke atklāj, ka jo īpaši Dombrovskis pārsteidz tas, ka ministre šādi rīkojusies, slimojot. Ministre gan trešdien atsūtījusi premjera birojam informāciju, ka vairs nav slima, un līdz ar to bijusi tiesīga parakstīt rīkojumu par LNO līdzšinējā direktora Andreja Žagara atbrīvošanu no amata.

Vienlaikus ministre arī lūgusi premjeram viņu nosūtīt komandējumā, taču Dombrovskis šo rīkojumu neparakstīs un neļaus ministrei doties uz semināru Igaunijā.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā notiks premjera un kultūras ministres saruna, kas būšot «visai nopietna».

Jau ziņots, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties uz likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.pantu. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ministre jaunajai valdei ļāvusi piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Latviešu arhitekts Austris Mailītis projekta «Koku Opera.Vējgāzes» laikā, izmantojot tikai koku, būvēs koncertzāli Somijas mežā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatoru pārstāve Marta Krivade.

Viņa norādīja, ka pēc koncertzāles izbūves, tur tiks uzvesta latviešu komponistes Annas Ķirses opera. Ķirse sacīja, ka projekta mērķis ir rosināt cilvēkus aizdomāties par to vai cilvēks ir daļa no dabas procesiem, vai arī pārāks par tiem.

Runājot par koncertzāli, tās arhitekts, Austris Mailītis, atzina, ka koncertzāles izbūvēšana bez skrūvēm ir liels izaicinājums. Tomēr viņš uzsvēra, ka vēlāk koncertzāle kalpos, kā viens no dabas taku maršrutiem. Tāpat Mailītis vērsa uzmanību uz to, ka vairāku gadu laikā, notiekot bioloģiskajiem procesiem, koncertzāle saaugs kopā ar mežu.

Projektā piedalīsies komponiste Ķirse, arhitekti Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, diriģents Artūrs Gailis, astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas, septiņi kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kā arī zviedru flautiste Anna Petrini.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) saņēmis vismaz septiņas sūdzības no apmeklētājiem, kas kļuvuši par upuriem virtuālajiem krāpniekiem, kas izmanto Latvijas nacionālās operas un baleta slavu. Mūsu «Baltā nama» mājaslapai internetā izveidota «vietne-dubultniece», kur par biļetēm tiek prasīta vismaz divkārša cena, vēstī LNT Ziņas.

Par šādas «vietnes-dubultnieces» pastāvēšanu zina arī LNOB vadība – uz direktora galda ir vismaz septiņu neapmierinātu klientu vēstules. Uz šo vietni visi nokļuvuši, jo izvēlējušies «Google» meklētājā pirmo piedāvāto adresi, šādu iespēju meklētājs piedāvā iegādāties kā reklāmas pakalpojumu. «Visi cilvēki Latvijā zina, kas jāieraksta. Ja raksta Latvijas Nacionālā opera un balets vai to pašu angliski, tad parādās mūsējā lapa, bet ja ieraksta ....«Rižskaja opera» vai tamlīdzīgi, tad aiziet uz rigaopera.com un ir nagos», pastāstīja LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Tiklīdz cilvēks šeit pasūta biļeti, pārpircēji to izdara oriģinālajā LNOB vietnē. Cenas starpību, kas parasti ir 100%, patur sev.

10. maijā Rīgā bija piestājis kruīza kuģis MSC Opera ar 2142 pasažieru vietām. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Kristiāna Esta, šis kuģis Rīgā atklāj kruīzu sezonu.

MSC Opera Rīgā ienācis 08:00, bet izbrauks - 14:00. Šī gan nav pirmā reize, kad tas atvedis uz Rīgu tūristus.

Sezona ilgs līdz 9. oktobrim, kad to noslēgs kuģis Corinthian. Plānots, ka kopumā šajā sezonā Rīgā piestās 62 kruīza kuģi.

19. jūlijā Rīgā pirmoreiz šajā sezonā ieradīsies megakuģis Costa Pacifica, kurā ir 3780 pasažieru vietas.

Pirms MSC Opera šogad Rīgā bija ieradies vēl viens kruīza kuģis - Princess Anastasia, bet tas bija 5. janvārī - vēl ziemas sezonā.

Vidējais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrāžu apmeklējums 2019.gadā bija 91%. Kopumā operas un baleta iestudējumus pērn apmeklēja 176 569 šī žanra cienītāji. Pagājušajā gadā LNOB ieņēmumi no biļetēm bija gandrīz 3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā bija plānots, taču par 6% mazāk nekā 2018.gadā.

Apmeklētākie jauniestudējumi pērn bija Pāvela Akimkina balets "Trīs draugi", Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju", baleta viencēlieni "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi".

No iepriekšējo sezonu uzvedumiem visvairāk skatītājus 2019.gadā pulcēja Riharda Vāgnera opera "Tanheizers", Džuzepes Verdi operas "Nabuko" un "Traviata", Pētera Čaikovska baleti "Apburtā princese" un "Gulbju ezers", kā arī balets ar Johana Štrausa mūziku "Pie zilās Donavas".

Decembrī tradicionāli apmeklētākā izrāde bija Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis".

Šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs ar Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" atjaunojuma pirmizrādi (20. februārī), Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi (3. aprīlī), Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādi (21. maijā).

Latvijas Nacionālās operas (LNO) mākslinieciskā vadītāja un valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts komponists un kādreizējais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš, Db.lv apstiprināja Kultūras ministirjā (KM).

Konkursam uz brīvo LNO valdes locekļa amatu bija saņemti sešu pretendentu pieteikumi.

Augusta beigās toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība, NA) iecēla jaunu operas valdi, ārpus tās atstājot līdzšinējo operas direktoru Andreju Žagaru, bet vēlāk viņu no amata atlaida, pamatojot ar uzticības zaudēšanu. Ziņots arī, ka kultūras ministre izveidojusi LNO valdi, kurā iecelta mārketinga speciāliste Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova. Valdes vadīšana uz laiku tika uzticēta I. Eglītei.

Ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir atteicies no amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, informē ministrija.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam A. Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Vajag ne tikai nodarboties ar latviešiem raksturīgo «pērc – pārdod» biznesu, bet radīt kaut ko pašam, piemēram, viduslaiku trombonu.

Tā pirms vairākiem gadiem nosprieda Latvijas Nacionālās operas (LNO) trombonists Vairis Nartišs, konstatēdams, ka labs viduslaiku trombons maksā tik lielu naudu, ka, piemēram, students, kurš vēl tikai mācās spēlēt, to faktiski nevar atļauties nopirkt.

Lētāka meklējumos

Vaira pievēršanās uzņēmējdarbībai sākās ap 2005. gadu, kad toreizējais LNO vadītājs Andrejs Žagars iedalījis naudu jauniem tromboniem un sākušies meklējumi, kur gan šos instrumentus var dabūt iespējami lētāk. Izrādījies, ka tolaik aizbraukt uz Nīderlandi, segt tur pilnīgi visus izdevumus iznācis lētāk, nekā nopirkt kaut ko tepat uz vietas. Tas savukārt pamudinājis Vairi vērt vaļā pašam savu mūzikas instrumentu veikalu Rīgā ar nosaukumu Nartiss.lv. «Vienkārši aizbraucu un Frankfurtes mūzikas mesi, lai savāktu kontaktus, un tad jau sāku arī veidot veikalu,» atceras Vairis.