Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Labas teātra izrādes sevi atpelna ļoti ātri, līdz ar to nav pamata uztraukties, ka no ārzemēm uzaicinātiem režisoriem vai aktieriem būtu jāmaksā vairāk, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Vaicāts, vai taisnība, ka ārzemniekiem droši vien ir jāmaksā lielāki honorāri, Žagars atbildēja noraidoši. "Tā nav, tā vienkārši nav taisnība, tāpēc ka teātrī nekur Eiropā neviens nerēķinās ar milzīgiem honorāriem," viņš apgalvoja.

Žagars atzina, ka, piesaistot viesmāksliniekus no ārzemēm, pieaug izmaksas, kas saistītas ar viņu lidošanu un izmitināšanu, taču labas izrādes atpelna sevi ļoti ātri.

Dailes teātra direktors stāstīja, ka viens no pēdējā laika dārgākajiem projektiem bija izrāde "Rotko", kas izmaksāja ap 200 000 eiro, bet tā jau esot atpelnīta. Savukārt izrāde ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču, visticamāk, bija dārgākā visā Latvijas teātra vēsturē. "Mēs viņu atpelnījām piecās izrādēs," sacīja Žagars.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu 13 pretendentu konkurencē uzvarējis šī teātra aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.

Kā informēja Kultūras ministrija, jaunā Dailes teātra valdes locekļa uzdevums būs "nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti".

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

J. Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu.

V. Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo V. Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Intervijā "Dienas Biznesam" pagājušā gada oktobrī J. Žagars stāstīja, ka nebija plānojis pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu: "Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

"Ja pirms tam man nekad nav bijis kauns par mums, tad tagad man ir kauns par mūsu sabiedrību, jo esam pirmā attīstītā Eiropas valsts, kas pusgadu pēc tam, kad vakcīnas pret Covid-19 ir brīvi pieejamas, šīs slimības izplatības dēļ aiziet "lokdaunā", tā otrdien intervijā TV3 teica Dailes teātra vadītājs Juris Žagars.

J.Žagars atzina, ka jūtas vīlies par to, cik sabiedrība nav saliedēta un ir ietekmējama un manipulējama, lielā skaitā izvēloties nepotēties pret Covid-19.

Viņš arī izteicās, ka "kaut kas nav godīgi", jo "mums nāksies maksāt lielākus nodokļus par to, ka kāds nav kaut ko labi samenedžējis".

J.Žagars uzskata, ka ir skaidri redzams, ka vasarā valdība ir pieļāvusi kļūdas, nepieņemot stingrākas prasības, kas jau tad prasītu vakcinēšanos, un viņš cer, ka tiks prasīta atbildība no katra politiķa, kas stāvēja pret šiem lēmumiem, kas tagad noveduši pie "lokdauna".

J.Žagars cer, ka arī "lokdauna" laikā teātru aktieriem ar zināmiem nosacījumiem ļaus turpināt vismaz mēģinājumu procesu, pretējā gadījumā situācija un sekas būšot dramatiskas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Strādājot principā jebkurā svarīgā amatā, cilvēkam gana augstā līmenī ir jābūt vairākām spējām. Ir jāorientējas nozarē, jābūt labam menedžerim, pieklājīgā līmenī jākomunicē ar cilvēkiem un vēl daudz kas cits. Tostarp ir jāmāk atbrīvot cilvēkus no darba. Protams, runa ir par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes šonedēļ sperto soli, atlaižot no darba ilggadējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru un tādējādi izpelnoties ne tikai lielas sabiedrības daļas nopēlumu, bet arī panākot to, ka operas mecenāti vēl domās – atbalstīt arī turpmāk šo kultūras iestādi vai tomēr ne.

Nevar jau izslēgt iespēju, ka Žagaru tiešām bija par ko atlaist no darba – pēdējo gadu laikā viņam ir bijuši veltīti dažādi pārmetumi, sākot no konfliktēšanas ar arodbiedrībām un beidzot ar nespēju vadīt LNO tā, lai šis teātris nestrādātu ar zaudējumiem un tam regulāri nebūtu vajadzīgas dotācijas. Turklāt neaizmirsīsim, ka ar neaizvietojamiem cilvēkiem, kā mēdz teikt, ir pilni kapi, un droši vien visā plašajā pasaulē var atrast ne vienu vien kultūras iestāžu menedžeri, kurš ir spēcīgāks par Žagaru un spētu nest LNO vārdu pasaulē vēl labāk, nekā līdzšinējam operas šefam tas ir izdevies. Tomēr veids, kādā notika minētā atbrīvošana no darba, droši vien bija neprofesionālākais, kādu nācies redzēt. Vispirms jau vēl pirms šīs atlaišanas, kad Kultūras ministrija spēlējās ar jaunas LNO valdes konkursiem, Jaunzeme-Grende radīja iespaidu, ka galvenais konkursa nosacījums ir – LNO valdes loceklis var būt jebkurš, kura vārds nav Andrejs Žagars. Savukārt, jau veicot pašu atlaišanas faktu, tika pieļautas vismaz trīs būtiskas kļūdas.

Norvēģijas kompānija "Opera", kam pieder interneta pārlūkprogramma "Opera", no Igaunijas uzņēmēja Indreka Neivelta iegādājusies finanšu pakalpojumu firmas "Pocosys" un "Pocopay".

Abas puses neatklāj darījuma summu, taču Neivelts pirmdien sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka tā mērāma vairākos miljonos eiro.

"Opera" skaidro, ka saskata lielu potenciālu finanšu pakalpojumu tirgū.

Pārlūkprogrammai "Opera" Eiropā ir 50 miljoni lietotāju, bet uzņēmuma kopējais klientu skaits ir 350 miljoni. "Pocosys" un "Pocopay" iegāde ļaus "Opera" izmantot pārlūkprogrammu un finanšu tehnoloģijas kā savstarpēji papildinošus biznesa virzienus, norāda kompānija.

"Opera" arī plāno atklāt Tallinā finanšu tehnoloģiju pakalpojumu centru. Šāds centrs "Opera" jau ir Gēteborgā.

"Pocosys" jau ir pārgājusi "Opera" īpašumā, savukārt "Pocopay" iegādei tiek gaidīta Igaunijas finanšu pakalpojumu uzrauga Finanšu inspekcijas atļauja.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir nepatīkami pārsteigts par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) rīcības stilu saistībā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadības maiņu, nelaiž viņu uz semināru Igaunijā un sola «nopietnu sarunu».

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke atklāj, ka jo īpaši Dombrovskis pārsteidz tas, ka ministre šādi rīkojusies, slimojot. Ministre gan trešdien atsūtījusi premjera birojam informāciju, ka vairs nav slima, un līdz ar to bijusi tiesīga parakstīt rīkojumu par LNO līdzšinējā direktora Andreja Žagara atbrīvošanu no amata.

Vienlaikus ministre arī lūgusi premjeram viņu nosūtīt komandējumā, taču Dombrovskis šo rīkojumu neparakstīs un neļaus ministrei doties uz semināru Igaunijā.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā notiks premjera un kultūras ministres saruna, kas būšot «visai nopietna».

Jau ziņots, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties uz likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.pantu. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ministre jaunajai valdei ļāvusi piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Slēpošanas trašu īpašnieki priecājas par aukstuma iestāšanos; tas vieš cerību, ka šī sezona nesīs peļņu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš pērnā gada pašas nogales lielākā daļa Latvijas slēpošanas trašu ir atvērtas. T.s. slēpošanas kalnu īpašnieki gaida ziemas iestāšanos decembra vidū, tomēr precīzu sezonas sākšanos prognozēt ir grūti, piemēram, pirms diviem gadiem ziema sākās tikai 15. janvārī, līdz ar to daudzi kalni to gadu noslēdza ar zaudējumiem. «Pērnā ziema bija ievērojami labāka – sākās savlaicīgi, ilgi pieturējās tai raksturīgi laikapstākļi. Šogad tā aizkavējās, bet ir cerības, ka sezona būs pietiekami gara,» teic Reiņa trases (SIA Veckalns) vadītāja Līva Legzdiņa. Arī Žagarkalna (SIA Žagarkalns) īpašnieks Juris Žagars ir pozitīvi noskaņots un atzīst, ka sezona sākusies jaudīgi, sniega ražošana rit efektīvi, jo gaiss ir auksts un sauss. Patlaban prognozes ir labas un Žagarkalnā ar mākslīgo sniegu ir noklātas visas trases un snovborda parks. «Profesionālajās trasēs viss bizness balstās tikai un vienīgi uz mākslīgi saražoto sniegu – ir aukstums, ir sniegs un ir bizness. Dabīgais sniegs ir tikai jauka dekorācija,» skaidro J. Žagars.

Lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 ierobežošanai varētu kalpot labāk, nekā tas, ka pakāpeniski tiek kāpināti ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" savu pārliecību pauda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šāds lēmums ieviestu lielāku skaidrību par to, kā sabiedrībai kopumā un arī teātrim vajadzētu strādāt tālāk. Tāpat tas būtu godīgi pret teātra apmeklētājiem, jo viņi varētu saņemt naudu atpakaļ par biļetēm. "Piemēram, pēdējās divas nedēļas dramatiski kritās publikas apmeklējums. Vismaz 40% skatītāju izrādes neapmeklēja un zaudēja naudu par iegādātām biļetēm," piebilda Žagars.

Taču kopumā teātra darbību pandēmijas laikā Žagars raksturoja kā labu, jo tas visu laiku ir strādājis, mēģinājumi notika un izrādes tika izrādītas, lai gan līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu daudz kas mainīties un teātra darbībā tas varētu ieviest nelielas korekcijas.

Ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir atteicies no amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, informē ministrija.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam A. Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Šīs nedēļas sākumā jaunreģistrēto uzņēmumu vidū ir arī SIA Vidzemes koncertzāle. Savukārt tā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušā Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Andreja Žagara brālis, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars, liecina Lursoft dati.

J. Žagars jau iepriekš tika atzīts par Vidzemes koncertzāles radošā projekta autoru.

Uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumi uzticēti komponistam Arturam Maskatam un festivāla Kremerata Baltica direktorei Inesei Zagorskai.

Uzņēmumus SIA Vidzemes koncertzāle dibinājusi Cēsu novada pašvaldība, un konkurss uz koncertzāles vadītāja amatu tika izsludināts jau pērn. J. Žagars Cēsu novada domē vienbalsīgi tika atzīts par konkursa uzvarētāju. Iepriekš viņš medijiem pauda izbrīnu par konkurences trūkumu cīņā par Vidzemes Mūzikas un kultūras centra vadītāja amatu.

Uzņēmuma pamatkapitāls reģistrēts 10,14 tūkstošu latu apjomā, bet juridiskā adrese ir Cēsis, Bērzaines iela 5.

Šovasar Baltijas muzikālās sezonas piedāvā skaistu notikumu – tenora Lorensa Braunlija un «zelta» soprāna Sāras Kobernas kopprojektu - 16. jūlijā Dzintaru koncertzālē belkanto zvaigžņu duets sniegs vienīgo koncertu Latvijā, informē pasākuma organizatori.

Izcilais tenors Lorenss Braunlijs tiek dēvēts par vienu no labākajiem mūsdienu belkanto meistariem. Savukārt Sāra Koberna ir savaldzinājusi klausītājus visā pasaulē ar savu precīzo tehniku, dzīvsudraba kustīgumu un brīnišķīgo kausēta zelta tembru, kas atklājas visos balss reģistros, kā raksta ārvalstu mūzikas izdevumi.

Fonda Baltijas muzikālās sezonas mākslinieciskais vadītājs Andrejs Žagars atzīmē, ka klasiskās mūzikas gardēžiem šis ir īpašs notikums, jo tā ir patiesa bauda klausīties šāda līmeņa zvaigžņu duetu.

Lorenss Braunlijs pasaules līmeņa atpazīstamību guva ar Almavivas lomu Rosīni operā Seviļas bārddzinis ar kuru 2007.gadā debitēja uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves. Izrādījās, ka dziedātāja lieliskā balss un ekspresija ir ideāli piemērota Rosīni un Doniceti radītajām operām, viņš regulāri piedalās to iestudējumos Milānas La Scala, Vīnes Valsts operā, Parīzes operā, sadarbojas ar Berlīnes filharmoniķiem, Filadelfijas, Čikāgas un Ņujorkas simfoniskajiem orķestriem. Viens no jaunākajiem Braunlija mūzikas diskiem Virtuoso Rossini Arias ir nominēts Grammy balvai.

Ķīnas konsorcijs par 600 miljoniem ASV dolāru (543 miljoniem eiro) iegādājies interneta pārlūku Opera, pirmdien paziņoja tā izstrādātājs, Norvēģijas uzņēmums Opera Software.

Iepriekš neveiksmi cieta Opera publiskais akciju piedāvājums.

Kompānijas Golden Brick Silk Road vadītais konsorcijs iegādāsies interneta pārlūka mobilo ierīču un galda datoru versijas, snieguma un privātuma lietotnes, kā arī akcijas kopuzņēmumā Ķīnā, tomēr televīzijas, mediju un spēļu sektori paliks Opera Software īpašumā, kompānija informēja Oslo biržu.

Par darījumu paziņots pēc tam, kad neveiksmi cieta publiskais piedāvājums par 1,2 miljardiem ASV dolāru (1,08 miljoniem eiro) pārņemt visu kompāniju.

Netiek atklāts, kādēļ publiskais piedāvājums bija neveiksmīgs, bet Opera Software pagājušajā nedēļā biržā paziņoja, ka piedāvājuma iznākums ir neskaidrs, jo līdz noteiktajam termiņam - 15.jūlijam - netika saņemts regulatora apstiprinājums.