Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Saistībā ar Krievijas pārtikas embargo un Āfrikas cūku mēri pēdējos mēnešos krasi mazinājusies zemnieku maksātspēja, līdz ar to abu problēmu netiešās sekas sāk izjust arī lielie pārtikas pārstrādātāji, atzina AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Diemžēl sākam izjust Krievijas embargo sekas - netieši, tomēr ļoti spēcīgi, jo zemniekiem strauji kritusi maksātspēja attiecībā uz lopbarības pirkšanu. Veicam individuālas pārrunas, mēģinām risināt problēmu ar avansiem, bet kopumā šo problēmu izjūtam ļoti asi,» sacīja Amsils.

Viņš norādīja, ka maksātspēja krasi samazinājusies piena lopkopībā un cūkkopībā.

«Piensaimniekiem maksātspēja samazinājusies zemo piena iepirkuma cenu dēļ, ko nosaka iepircēji, kuriem savukārt problēmas ar preces noietu ir embargo dēļ. Tikmēr cūkkopji izkāvuši cūkas Āfrikas mēra dēļ. Līdz ar to strauji sarucis lopbarības pircēju skaits, bet palikušie cīnās ar naudas trūkumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Dabas stihija Latgalē un daļā Vidzemes, kad vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru sējumu skāra plūdi, nodarot miljonos mērāmus zaudējumus lauku labumu ražotājiem, apliecina – nozarei jādomā par risku apdrošināšanu un, iespējams, speciālas risku vadības programmas izveidi. Turklāt jārīkojas steidzami, šo jautājumu neatliekot no gada uz gadu. Šobrīd apdrošināšanu zemniekiem piedāvā divas kompānijas, bet ar to ir par maz. No otras puses – pēc šī pakalpojuma jābūt arī pieprasījumam. Lauksaimnieki neslēpj, ka apdrošināšana mazām saimniecībām ir par dārgu. Lielākoties apdrošināšanā iesaistās saimniecības, kas veikušas nopietnus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to apzinoties iespējamos riskus un to, kādu ietekmi var atstāt jelkāda krīze.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jau atzinis, ka lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos». Lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, apdrošināšanas kultūra joprojām esot zemniekiem jauna. Asociācijas prezidents arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Turklāt labu produktu apdrošinātājs varot izveidot vien tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku. Šobrīd skaitļi ir bezkaislīgi – Latgalē apdrošināts mazāk nekā 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē – 7-8%, liecina asociācijas dati. Pēc J. Abāšina domām, zemnieku vēlmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas. Asociācijas vadītājs jau paudis gatavību apdrošinātājiem un zemniekiem sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta un biedrības Zemnieku saeima dati.

Pašu zemnieku piedzīvotie nelaimes gadījumi lielākoties saistīti ar aktīvās lauksaimniecības sezonas darbiem, tāpat no nelaimēm nav bijuši pasargāti arī mājlopi un īpašumi. Kopumā par zemnieku saimniecību īpašumiem nodarītajiem zaudējumiem Balta pērn izmaksājusi 37 411 latus, vidējais apmērs par mājlopa zaudējumu bijis 332 lati, bet par pašu zemnieku gūtajām traumām vidēji atlīdzināti 130 latu.

Kā liecina apdrošinātāja Balta un Zemnieku Saeimas dati, zemnieki pērn visbiežāk apdrošinājuši darbam nepieciešamo tehniku, jo lielākoties to pieprasa bankas vai līzinga kompānijas. Bez tehnikas zemnieki apdrošinājuši arī nekustamos īpašumus, mājlopus, sējumus, kā arī iegādājušies veselības apdrošināšanu.

Lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Pēc viņa teiktā, lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, šī kultūra joprojām ir maz attīstīta un zemniekiem jauna.

Viņš stāstīja, ka vissliktākā situācija sējumu apdrošināšanā ir Latgalē - tur apdrošinātas ir mazāk par 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti ir apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē tie ir 7-8%.

Abāšins arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Tas skaidrojams ar to, ka šāda veida apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien divas kompānijas. Turklāt labu produktu apdrošinātājs var izveidot vien tad, ja tam ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku.

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izpelnījusies asus pārmetumus par birokrātiju un «nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi». Turklāt šie pārmetumi nenāk no opozīcijas, kā tas būtu sagaidāms, bet gan no Valsts kontroles (VK).

Iemesls vienkāršs, taču simptomātisks. VK aicinājusi Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu svētkiem, kā arī publiskot tās personas, kas šos ielūgumus saņēmušas. VK jau pirms pieciem gadiem sniedza ieteikumu izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Šogad nosūtītajā vēstulē VK raksta: «Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu arī atklāti jānorāda/jāpublicē ielūgto personu vai institūciju saraksts. Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.»

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Eiropas Komisija (EK) priekšlikums Latvijas zemniekiem, kuri šobrīd saņem mazāk par trešdaļu no Eiropas vidējā atbalsta, tikai 2020. gadā saņemt aptuveni pusi no vidējā maksājumu lieluma starp dalībvalstīm ir netaisnīgs un nepieņemams.

Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). EK piedāvā tikai nedaudz samazināt milzīgās atšķirības tiešā atbalsta maksājumos dažādu Eiropas valstu zemniekiem.

Sandra Kalniete uzskata, ka EK priekšlikums ignorē Eiropas pilsoņu gribu un EP viedokli, kura pieņemtajos dokumentos atkārtoti pieprasīts vistuvākajā nākotnē padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu. «Mūsu priekšlikumi paredzēja noteikt minimālo atbalsta līmeni, kas būtu garantēts visu valstu zemniekiem vismaz 70-80% līmenī no ES vidējā. Mēs uzsvērām, ka pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst būt nesaprātīgi ilgs. Savukārt Komisijas priekšlikumā taisnīguma izpratne ir tāda, kas nozīmētu, ka vesela paaudze Latvijas zemnieku pēc pievienošanās Eiropas Savienībai dzīvotu negodīgas konkurences apstākļos. Protams, Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešos maksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro par hektāru), bet Latvijas zemnieku lielākā problēma nav vis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan tas, ka viņu konkurētspēju mazina netaisnīgie un daudz lielākie maksājumi citu valstu ražotājiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidēja atbalsta, bet, piemērām, Nīderlandes zemnieki saņemtu gandrīz trīsreiz vairāk - 142% no ES vidējā atbalsta. Komisija piedāvā trešdaļu pīrāga desmit gadu laikā aizstāt ar pusi pīrāga un sauc to par lielāku vienlīdzību!» Deputāte uzsver, ka darīs visu , lai šāds EK priekšlikums EP atbalstu nesaņemtu un tas tiktu pienācīgi pārveidots.

2013. gadā atbalsts zemniekiem saruks par 21 miljonu Ls, jo valsts papildus vairs nevarēs piemaksāt par ražošanu.

Tā sauktos Papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) nākamgad valsts zemniekiem varēs piemaksāt pēdējo gadu. 2013. gadā lauksaimniekiem būs pieejams tikai vienotais platību maksājums (VPM), ar kura palīdzību lauksaimnieki saņems 97 miljonus latu, kas būs apmēram par 21 miljonu latu mazāk nekā 2012.gadā, kad vēl pēdējo gadu būs PVTM, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekānes, profesores Irinas Pilveres veiktie aprēķini. Savukārt 2012. gadā to kopējā summa būs apmēram par ceturto daļu mazāka nekā iepriekšējos astoņos gados vidēji. Zinot šo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumus, var secināt, ka ražojošām saimniecībām, kuras šobrīd saņem PVTM, atbalsta apjoms samazināsies, bet palielināsies tiem, kuri kopj ainavu - VPM saņēmējiem. Tādējādi ražojošajiem lauksaimniekiem ir jārēķinās ar zināmu finanšu līdzekļu samazinājumu, plānojot reālo naudas plūsmu savās saimniecībās un to tālāko attīstību, tā I. Pilvere.

Jauno piena regulu, kas ļaus ražotājorganizācijām vienoties par cenu un piegādēm, zemnieki uztver pozitīvi.

Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātās izmaiņas Kopējā tirgus organizācijas regulā, dodot lielākas tiesības zemniekiem vienoties par piena piegādes līgumiem un cenām ir skaidrs signāls, ka ES iestādes ir gatavas uzlabot piena ražotāju tirgus varu kopējā tirdzniecības ķēdē. ES iestādes beidzot oficiāli atzinušas, kas zemnieks piena tirgus svārstībās ir lielākais cietējs. Zemnieku kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs: «Regulas nosacījums, kas rekomendē zemniekiem apvienoties ražotāju organizācijās ir tas, par ko Latvijas kooperatīvi, zemnieki ir runājuši gadiem – tikai kooperējoties zemniekiem ir iespēja tuvoties godīgai cenai par savu produkciju. Pēc 2009.gada piena krīzes beidzot arī EP ir ieviesis šo atbalstu dzīvē ar reālu likumu. Tomēr jāsaprot, ka nosacījums, kas ļauj vienoties par līgumiem un cenām piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no valsts svaigpiena tirgus daļas, ir tikai iespēja zemniekiem labāk pārdot savu produkciju. Vai zemnieki to spēs izmantot, būs atkarīgs no pašu zemnieku spējas un velēšanās veidot stiprākus kooperatīvus.»

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Tā kā daļa sabiedrības cenšas izvēlēties dabisku vietējo produkciju, Inese Namajuna piedāvā zemniekiem un pircējiem satikties vietnē partikasgrozs.lv, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Pārtikas grozs īpašniecei Inesei Namajunai šķiet, ka arvien vairāk cilvēku domā par to, kādu pārtiku viņi lieto, bet tās iegāde var šķist diezgan sarežģīta – joprojām bioloģisko produktu piedāvājums veikalos ir šaurs, daudzi iesaistās tiešās pirkšanas pulciņos, kur iepērk produktus no zemniekiem, bet daļa cilvēku nevar to izdarīt. Proti, ik pa laikam pulciņa dalībniekiem jādežūrē, lai pieņemtu zemnieku atvestās preces, tās sašķirotu. Ne visi to vēlas vai arī viņiem nav laika to darīt.

«Daudziem pārtikas iegāde no vairākiem zemniekiem šķiet pārāk sarežģīta, jo mūsdienās cilvēki ir pieraduši iepirkties lielveikalos, kur pieejami visi ikdienai nepieciešamie produkti,» saka Inese. Tāpēc viņai radās doma piedāvāt alternatīvu – interneta vietni, kur cilvēki var pasūtīt interesējošos produktus, ko noteiktā nedēļas dienā zemnieki atved, bet Pārtikas grozs sašķiro. Tās pašas dienas vakarā cilvēki var aizbraukt pēc saviem produktiem vai saņemt tos ar piegādi mājās vai darbā Rīgā, Langstiņos, Baltezerā un Garkalnē. «Es darbojos kā starpnieks starp zemnieku un pircēju, nodrošinot ērtu produktu virzību no zemniekiem līdz pircējiem,» skaidro Inese.

Noslēdzies desmit gadu ilgais termiņš, kurā lauksaimniekiem vajadzēja uzbūvēt kūtsmēslu krātuves, to izdarījusi vien nedaudz vairāk kā puse; Vides dienests draud ar bargiem sodiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Plāni par kūtsmēslu krātuvju ieviešanas termiņa pagarināšanu publiskajā telpā nonākuši vairākkārtīgi, taču šobrīd tas ir galā un tiek gaidīta atbilde no Eiropas komisijas par pārejas perioda noteikšanu līdz 2017. gada rudenim.

Tā kā termiņš ir galā un sākusies lietus sezona, kas veicina videi nedraudzīgo vielu nonākšanu augsnē, pastāv liela varbūtība, ka pret zemniekiem sāks piemērot soda sankcijas. «Valsts vides dienests (VVD) darbosies saskaņā ar apstiprināto plānu un piemēros soda sankcijas, kas nav mazas. Ar Zemkopības ministriju (ZM) mums ir neoficiāla vienošanās, ka līdz gada beigām VVD proaktīvi saimniecības nekontrolēs, vien reaģēs uz sūdzībām. Sūdzības saņemam bieži, jo latviešiem pierasts, ka kaimiņš «rūpējas» par kaimiņu. No ZM mēs sagaidījām stingrāku un noteiktāku attieksmi. Šajā jautājumā ZM īsteno ļoti sliktu politiku, cenzdamās visu laiku iet pretī zemniekiem, viešot cerības, ka šīs prasības varēs apiet. ZM ir jānāk pretī ne tikai zemniekiem, bet arī jārespektē vides prasības,» situāciju visnotaļ skarbi vērtē VVD uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere. Tiem zemniekiem, kuriem krātuves nav uzbūvētas, šobrīd pietiek arī ar plānu, kas ietver konkrētas aktivitātes un termiņus vides jautājumu sakārtošanā.

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Līdz ar iespējamo dabas resursu nodokļa palielināšanu uzņēmumiem nāksies vairāk maksāt arī par ūdeni; bezalkoholisko dzērienu ražotājiem tas ir kārtējais trieciens, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Likmes būtiski mainīsies arī avotu un pazemes ūdeņu izmantošanai, un šis ir jautājums, kas skars pārtikas ražotājus. Iepriekš avotu un pazemes ūdeņiem tika piedāvāts palielināt nodokli līdz pat 50% apmērā, un tas nozīmētu, ka, visticamāk, arī galaprodukts veikalos maksās dārgāk. Kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), uzņēmumiem izdevies izcīnīt labāko iespējamo variantu, tomēr fakts pats par sevi ir nepatīkams. «Protams, ka nodokļu paaugstināšana nav pozitīvi vērtējama, it īpaši, ja bija solīts nodokļus nepaaugstināt. Šis bija kārtējais pārsteigums uzņēmumiem. Pozitīvi gan ir vērtējams, ka mums izdevās panākt dabas resursa nodokļa paaugstināšanu tikai līdz 30%, ne 50%, kā bija plānots sākotnēji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā konkurences apstākļus bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijas valstīs. Proti, Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis, un dabas resursu nodokļa strauja paaugstināšana konkurētspēju noteikti neuzlabotu,» norāda LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.