Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators vakar parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par inkubācijas pakalpojumu sniegšanu pārejas posmā līdz 31. oktobrim, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tikko parakstījām līgumu un atkal varēsim atjaunot finansiālu atbalstu mūsu uzņēmumiem,» saka Elīna Leimane, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) vadītāja. Periods ir īss, taču tas, ko uzņēmējs šajā laikā var paspēt paveikt, būs atkarīgs no katra paša. «Ja uzņēmums nāk ar skaidru darbības plānu, šajā laikā var paspēt izdarīt tiešām daudz. Tāpēc es rekomendēju apdomāt stratēģiju, būtisko, kas jāizdara un ko var paspēt izdarīt, lai šos piecus mēnešus nepazaudētu sapņojot,» teic E. Leimane.

Būtisks arguments

VBII finansiālu atbalstu uzņēmumiem sniedza līdz pagājušā gada augustam. Tas, ka inkubators vienu laiku darbojas, pēc tam seko pārrāvums un vēlāk tas atkal atsāk darbu, uzņēmējiem radot lielu neskaidrību par to, vai inkubators reģionā ir vai nav. E. Leimane teic, ka pārejas posmā ir bijuši uzņēmēji, kuri ir interesējušies par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kad atkal būs pieejams arī finansiālais atbalsts. Viņa uzskata, ka gadījumos, kad ģimene domā par pārcelšanos uz dzīvi kādā citā pilsētā un plāno sākt savu uzņēmējdarbību, inkubators ir būtisks arguments par labu vienai vai otrai pilsētai.

Vairāk nekā 140 jaunieši pulcējās LU studentu Biznesa inkubatora jaunās sezonas atklāšanā. Piektajā sezonā inkubators ir uzņēmis 76 jauno uzņēmēju komandas, kurām palīdzēs no idejas nonākt līdz gatavam produktam, un paralēli testēs speciālu pirms-akselerācijas programmu, lai attīstītu jauno uzņēmumu globālo potenciālu.

Populārākās jomas, kurās šosezon savu biznesu attīstīs teju puse inkubatora dalībnieku (36 komandas), ir IT (11), dizains (12) un tekstils (13), savukārt 10 dalībnieki plāno attīstīt inovācijas izglītībā un tehnoloģijās.

Starp idejām, kuras, iespējams, jau šogad taps par LU studentu Biznesa inkubatora dalībnieku veiksmes stāstiem, ir apsildāms apģērbs ar iebūvētu bluetooth tehnoloģiju, naturālās kosmētikas ražošana, mēbeļu ražošana no PET pudelēm un modulāru konstruktoru ražošana, latviešu valodas apguves video kursa izveide, gudrā siltumnīca un vēl 70 idejas.

Biznesa inkubācijas laikā jaunieši, kuri ir tikko sākuši attīstīt savu biznesa ideju, ar inkubatora atbalstu varēs nonākt līdz minimālam dzīvotspējīgam produktam (minimum viable product, MVP) un pirmajai pārdošanai, savukārt jaunie uzņēmēji, kuri inkubatorā darbojas jau otro gadu, piedalīsies jaunizveidotajā pirms-akselerācijas programmā.

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Līdz 15. martam studenti var pieteikt idejas jaunā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora pirmajā biznesa ideju uzsaukumā.

Šāds universitāšu inkubators izveidots ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tuvāko divu gadu laikā inkubatorā paredzēts uzņemt vismaz 30 komandas, nodrošinot ideju attīstībai finansiālu atbalstu vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā.

"Mūsu mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā," saka Liene Briede, RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmu vadītāja.

Viņa norāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā joprojām ir ļoti nepieciešams agrīns atbalsts biznesa ideju īstenošanai, tāpēc universitāšu inkubatoram būs nozīmīga loma līdzās jau esošajām pirmsinkubācijas un akselerācijas programmām, piemēram, RTU īstenotajai "IdeaLAB", ļaujot turpināt attīstīt jau citās programmās testētās biznesa idejas zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās. Jaunais atbalsta instruments būs papildinājums aktivitātēm, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas attīstību, atbalstu jaunu produktu izstrādei, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, veicinot ciešāku augstskolu un uzņēmumu sadarbību konkurētspējīgas ekonomikas veidošanā. Sadarbība RTU un LU starpā inkubatora dalībniekiem nodrošinās starpdisciplināru pieredzi.

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Jūrmalas biznesa inkubators aptver teritoriju no Kandavas līdz Baldonei; lielākais izaicinājums ir iedrošināt attālākajās vietās esošos uzņēmīgos cilvēkus

Jūrmalas biznesa inkubators darbību sāka pagājušā gada septembrī, bet pirmie mēneši bija ieskriešanās laiks, kas pagāja, galvenokārt iekārtojot telpas un veidojot kontaktus ar iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem un citiem partneriem. Gada beigās inkubators sāka uzrunāt potenciālos klientus – jaunos un iespējamos uzņēmējus –, un janvāri notika pirmā uzņemšana.

Līdz šim Jūrmalā sava biznesa inkubatora nav bijis. «Protams, iekustināt inkubatoru ir salīdzinoši grūti, jo cilvēki nezina, kas tas ir – par to ir jāinformē, jāskaidro tā būtība, bet lielā mērā palīdzēja Jūrmalas dome,» saka Rihards Zariņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas biznesa inkubatora vadītājs.

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Lai gan finansējums biznesa inkubatora darbībai pārejas periodā ir vien līdz oktobrim, Ventspilī darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā biznesa inkubatoru programma beidzās pagājušā gada jūlijā un jauno līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru Ventspils biznesa inkubators parakstīja martā, informē Natālija Nudga, Ventspils biznesa inkubatora vadītāja.

Šobrīd Ventspils inkubatorā darbojas 22 uzņēmumi – par diviem vairāk, nekā bija paredzēts. «Tas nenozīmē, ka neuzņemam jaunus. Aktīvi atbalstām, labprāt gaidām citus interesentus. Finansējums, kas bija paredzēts gadam, ir astoņiem mēnešiem, tāpēc esam atvērti jaunām idejām, gaidām komersantus,» teic N. Nudga. Viņa neslēpj, ka bija gaidījusi lielāku uzņēmēju atsaucību. Aktivitātes līmenis lielā mērā varētu būt skaidrojams ar to, ka Rīgā uzņēmējdarbība ir rosīgāka, pieprasījums pēc atbalsta ir lielāks nekā reģionos. Sava loma ir arī vasarai, kad vairums cilvēku vēlas atpūsties. «Tāpēc darba ir daudz, lai piesaistītu uzņēmumus. Aktīvi strādājam pie mārketinga, lai popularizētu mūsu pakalpojumus. Mums palīdz pirmsinkubators jeb Ideju studija, kur informējam arī par biznesa inkubatoru. Laba sadarbība ir ar Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas nodrošina gan kopumā pilsētas, gan atsevišķi biznesa inkubatora mārketingu. Veidojas sinerģija,» norāda N. Nudga.

Veselības aprūpes kompānija "Roche Latvija" pabeigusi vēsturiskās ēkas Rīgā, Miera ielā 25, atjaunošanu.

Tajā atrodas uzņēmuma birojs un "Roche" Inovāciju laboratorija. Ieguldīti aptuveni 5 miljoni eiro.

Divstāvu būve Rīgā, Miera ielā, ko "Roche Latvija" 2016. gadā no valsts atpirka, 1932.—1933. gadā tika būvēta "Roche" ražotnes un biroja vajadzībām. Šī ēka bija viena no pirmajām funkcionālisma stilā veidotajām celtnēm Rīgā, kas redzams gan būvapjoma horizontālā dalījumā ar būvkeramikas plātnēm, gan iekštelpu elementos, piemēram, plaša aptvēruma vijīgajās kāpnēs un konstruktīvajā telpu izkārtojumā. Ēku projektējis latviešu arhitekts Aleksandrs Klinklāvs, kurš bija viens no pirmajiem veselības aprūpes ēku arhitektiem Latvijā.

"Roche" ēkas atjaunošana 2018. gadā tika uzticēta arhitektu birojam "Didrihsons arhitekti" ar sadarbības partneriem. Tomēr atjaunošanas process bijis liels izaicinājums visai arhitektu un būvnieku komandai. Viens vēsturiskās mājas stūris bija par gandrīz 60 centimetriem zemāks nekā otrs, un ēku vajadzēja izlīdzināt. Piesaistot Itālijas celtniecības kompāniju "Novatek", tika veikta ēkas līmeņošana par 59 centimetriem bez plaisām un zudumiem. Ēkas pamatnē tika ieurbti vairāk nekā 330 pāļi, uz kuriem ēka tika balstīta un tad iztaisnota.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Zaļo tehnoloģiju inkubators līdz šā gada 9. maijam aicina biznesa ideju autorus iesniegt videi draudzīgu un inovatīvu biznesa ideju pieteikumus pirmsinkubācija atbalsta saņemšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Zaļo tehnoloģiju inkubatorā biznesa ideju autoriem ir iespēja notestēt savu ideju, saņemt finansiālu atbalstu, kā arī saņemt palīdzību klientu piesaistē. Zaļo tehnoloģiju inkubators sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus:

Šajā pirmsinkubācijas atlases kārtā plānots atbalstīt 20 biznesa idejas un pieejamais atbalsta apjoms vienam biznesa ideju autoram no 5 000 EUR līdz 10 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100%. Pirmsinkubācijas atbalsta saņēmēja minimālais atbalsta saņemšanas ilgums nav ierobežots, bet maksimālais atbalsta saņemšanas ilgums ir 6 mēneši.

Atbalsts pirmsinkubācijai paredzēts ekspertu konsultācijām idejas dzīvotspējas pārbaudei, tirgus izpētei, biznesa plāna sagatavošanai, semināru, darba grupu organizēšanai, komercdarbības idejas tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī ideju attīstītāju komandas veidošanai.

No 1. jūnija Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators ir pāraudzis jaunā kapacitātē - Turība Business HUB, radot kopā strādāšanas (co-working) vidi, kurā ir iespēja darboties dažāda mēroga uzņēmumiem: no jaunizveidotiem līdz stabiliem uzņēmumiem, kas meklē ērtu un labi aprīkotu biznesa atbalsta mehānismu, vēsta augstskola.

Turība Business HUB Latvijā turpina ārvalstīs jau popularitāti iemantojušo biznesa koncepciju un filozofiju, piedāvājot vietu, kurā gan jaundibināts, gan jau tirgū nostiprinājies uzņēmums var iegūt ērtu, pilnībā aprīkotu darba vietu un iespēju ikdienā darboties radošā vidē kopā ar citiem uz biznesu orientētiem profesionāļiem. Šāda darba vide sniedz iespēju būt sociāli aktīvam, piedāvā mijiedarbību ar citiem uzņēmējiem, paplašina kontaktu loku. Turība Business HUB priekšrocības novērtējusi arī Mārupes uzņēmēju biedrība, ar kuriem noslēgts sadarbības memorands.

«Biznesa inkubators jaunā kvalitātē nozīmē ne tikai orientēšanos uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa kontaktu pasākumiem, semināriem un radošām izpausmēm gan studentiem, gan arī uzņēmējiem. Turības Business HUB komanda, organizējot kvalitatīvus biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus, nodrošinās klientus ar plašiem, biznesā noderīgiem resursiem. Savukārt klientiem būs iespēja atrast spējīgus, zinošus sadarbības partnerus, iespējams arī no to studentu loka, kuri šeit rada un attīsta savas idejas, kā arī labprāt iesaistās pieredzējušu uzņēmēju projektos. Ar mūsu prasmēm biznesa vadībā, mārketingā, tehnoloģijās un finansēs varam palīdzēt veidot partnerību ar visdažādākajām kompānijām - no start-up līdz TOP 500 Latvijas uzņēmumiem,» stāsta Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā atbalstītajām aktivitātēm ir izveidojies finansējuma ietaupījums, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) rosina pārdalīt finansējumu starp programmas aktivitātēm, informē EM.

Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā īstenošanas kārtībā, kas pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem palielina pieejamo finansējumu 1,090 miljonu apmērā, no kura 70% ir paredzēti pirmsinkubācijas pakalpojumu sniegšanai. Tāpat plānots pagarināt Programmas īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programmas atbalstītās kārtas ir noslēgušās un šobrīd norit 15 atklāta projektu konkursa projektu īstenošana un 24 neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošana. Tāpat notiek arī iepriekš noteiktā projekta – Zaļo tehnoloģiju inkubators - īstenošana, kas nodrošina pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus.