(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

Spānijas uzņēmums «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») pārsūdzēs AS «Pasažieru vilciens» lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», informēja uzņēmumā.

«Talgo» šodien pārsteidza negaidītais «Pasažieru vilciena» paziņojums par «Škodas» piedāvājuma pārvērtēšanu vilcienu iepirkuma procesā, kas sekoja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumam. Iepirkums bija noslēdzies jau pagājušā gada novembrī, un «Talgo» tajā uzvarēja ar labāko vilcienu iegādes cenu, labāko tehnoloģiju un labāko enerģijas patēriņa piedāvājumu, skaidroja «Talgo» pārstāvji.

««Talgo» piedāvātā cena - 225 miljoni eiro ir ārpus konkurences un ir par 16 miljoniem eiro zemāka nekā «Škodas» piedāvājums. Izvēloties «Talgo», Latvijas nodokļu maksātāji ietaupītu tikpat daudz, cik maksā trīs pilnībā aprīkoti jauni vilcieni, kā arī iegūtu vislabākās no pieejamajām dzelzceļu tehnoloģijām,» teikts «Talgo» paziņojumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS «Pasažieru vilciens» slēgt iepirkuma līgumu ar Spānijas uzņēmumu «Patentes Talgo S.L.», («Talgo») par elektrovilcienu piegādi, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

IUB lēmums paredz aizliegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam - «Pasažieru vilciens» - slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par rezultātiem.

«Pasažieru vilcienam» uzdots 20 darbadienu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus, un atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem, vienlaicīgi nosūtīt IUB visu informāciju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

No šodienas, kad uzņēmumam "Pasažieru vilciens" (PV) tiek nodoti pirmie "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni, kompānija pasažieru pārvadājumos pakāpeniski pāries uz zīmolu "Vivi", informēja PV pārstāvji.

PV pārstāvji skaidro, ka nosaukums "Vivi" ir veidots no saukļa "Vienā vilcienā" vārdu pirmajiem diviem burtiem. Sauklis "Vienā vilcienā" simbolizējot pārvietošanos no punkta "A" uz punktu "B" ātrā, paredzamā un uzticamā veidā.

Zīmolu "Vivi" izmantos jauno vilcienu interjera un eksterjera dizainā, tīmekļvietnē, mobilajā lietotnē, informatīvajos un reprezentatīvajos materiālos. Zīmols "Vivi" no šodienas ir ieviests digitālajā vidē tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē, savukārt uz vilcieniem un tajos to izmantos līdz ar pasažieru pārvadājumu uzsākšanu - decembra vidū.

Pilnu zīmola ieviešanas procesu plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

PV pārstāvji skaidro, ka jaunā zīmola pamatā ir "Vienā vilcienā" līnijas koncepcija un ietekmes no vilciena formas, proti, tajā ir iestrādāti PV grafiskai identitātei raksturīgie spārni. Tāpat izmantotās burtu formas netieši norādot uz virzību uz priekšu, raisot asociācijas ar vilciena vagonu. Logotipa krāsa ir dzeltena.

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumam uzmanību pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

Viņa informēja, ka KNAB ir pieprasījis attiecīgā iepirkuma dokumentus.

Deputāti komisijas sēdē uzklausīja «Pasažieru vilciena» sniegto informāciju par jauno elektrovilcienu iepirkuma virzību.

Tostarp sēdes laikā Saeimas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) IUB vadītājai vaicāja, vai, ņemot vērā, ka Čehijas uzņēmums «Škoda» ir iesaistīts «Rīgas satiksmes» korupcijas skandālā, pastāv varbūtība, ka arī «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkumā pēc daudziem gadiem varētu atklāties korupcija? Savukārt Gaile atbildēja, ka viņa nevar pateikt, kas atklāsies nākotnē, bet pašreiz nav pamata izslēgt kādu pretendentu no iepirkuma konkursa.

Tāpat Gaile piebilda, ka «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums ir ļoti apjomīgs iepirkums, tāpēc visi iesaistītie cīnās par uzvaru tajā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzdevis AS "Pasažieru vilciens" izstrādāt jaunu koncepciju, kas ietver arī iespējamos variantus un finansējuma veidus, lai aizstātu uzņēmuma rīcībā esošos dīzeļvilcienus ar citiem, videi draudzīgākiem vilcienu veidiem, pavēstīja ministrs.

Viņš pauda, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskā transporta piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem ne tikai elektrificētajā dzelzceļa zonā, kurā 2022.gadā gaidāmi jauni vilcieni, bet arī neelektrificēto līniju zonā.

Pasažieru vilciens izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi 

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu...

Linkaits norādīja, ka saistībā ar dīzeļvilcieniem tiek izskatītas vairākas iespējas. "Vispiemērotākie Latvijas reģionālo vilcienu satiksmei būtu bimodālie vilcieni, kas var braukt gan ar elektrodzinēju vilci elektrificētās līnijās, gan ar alternatīvu degvielas veidu. Maršrutos ar mazāku pasažieru skaitu un mazāku braukšanas attālumu būtu izmantojami arī akumulatora bateriju vilcieni, piemēram, Pierīgas satiksmē. Jaunu reģionālo vilcienu iepirkuma gadījumā jaunu vilcienu piegāde iespējama ne ātrāk kā 2026.gadā," pauda satiksmes ministrs.

Linkaits skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026.gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" izbeidza pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Ministru kabinets otrdien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS «Pasažieru vilciens» rīkoto iepirkumu par elektrovilcienu iegādi, pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā tika izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par «Pasažieru vilciena» rīkoto iepirkumu «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» un tā rezultātā slēdzamā līguma izpildei nepieciešamo finansējumu un saistīto risku izvērtējums.

Linkaits neatklāja sarunas detaļas, vien piebilda, ka ministri diskutējuši par to, cik tālu aizvirzījies elektrovilcienu iepirkums un kādi ir ar šo iepirkumu saistītie riski.

Pēc satiksmes ministra teiktā, valdība nekādus lēmumus šodien nav pieņēmusi, bet šis jautājums nonāks Ministru kabineta dienaskārtībā tiklīdz būs pieejama papildus informācija, tostarp Iepirkumu uzraudzības biroja izskatītā Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) sūdzība par elektrovilcienu iepirkumu.

Spāņu vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) ir vērsies Eiropas Komisijā (EK) ar sūdzību saistībā ar Pasažieru vilciena (PV) rīkoto jauno vilcienu ilgtermiņa nomas iepirkumu, Db.lv norādīja vilcienu ražotāja pārstāvis Ivo Klotiņš.

Sūdzība esot saistīta ar konkursa nolikumā veiktajiem grozījumiem, kurus uzņēmums uzskata par būtiskiem. CAF lūdzis EK izvērtēt šos grozījumus Eiropas savienības tiesību kontekstā.

Šodien, 27. martā, plkst. vienos pēcpusdienā paredzēts atvērt Pasažieru Vilcienam iesniegtos piedāvājumus.

DB iepriekš rakstīja, ka Latvijā eksperti norādījuši - Pasažieru vilciena iepirkumā reālākais pretendents ir kompānija Stadler.

Pasažieru vilciena jaunu vilcienu iepriekšējais iepirkums noslēdzās ar lielu blīkšķi – potenciāliem investīciju strīdiem starp spāņu CAF un Latvijas valsti.

Pasažieru vilciens (PV) ar jauno vilcienu piegādātāju līgumu plāno noslēgt gada vidū, pieļaujot, ka kopējā līguma summa varētu sasniegt 200 miljonus eiro, un pirmos kredītmaksājumus veikt 2017.gadā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Janvārī esot sākta iepirkumu dokumentācijas tālāka saskaņošana ar Satiksmes ministriju, kā arī ar Finanšu, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju. Pēc saskaņošanas pieciem pretendentiem tiks nosūtīti aicinājumi iesniegt piedāvājumus otrajai kārtai. Februāra pirmajā pusē esot plānots pabeigt saskaņošanu un februāra vidū vai beigās sākt otro kārtu, skaidro Lubāns.

No tā brīža, kad pretendentiem tikšot aizsūtīta iepirkuma dokumentācija - arī ar nolikumu, līguma projektiem un pielikumiem -, pretendenti sākšot gatavot piedāvājumu, un tam ir atvēlētas 75 dienas. Piedāvājumus varētu saņemt aprīlī un PV vēlētos «ideālā gadījumā tos izvērtēt, noteikt uzvarētāju un noslēgt līgumu gada vidū», stāsta PV vadītājs.

AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkuma par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi pirmajā kārtā ir pieteikušies pieci pretendenti, informēja PV pārstāvis Egons Ālers.

Šodien plkst.10 noslēdzās PV izsludinātā elektrovilcienu iepirkuma pirmās kārtas pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumus iesniedza Patentes Talgo S.L, Stadler Polska Sp. z o.o., Uraļskije lokomotivi, Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un Škoda vagonka a.s..

«Iepirkuma procedūra tika organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku, paredzot, ka tas mums ļaus iegūt atbilstošu piedāvājumu par vislabāko cenu. Industrijas interese par iepirkumu bijusi augstākā, kāda līdz šim novērota šāda līmeņa iepirkumos Latvijā un tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizu iepirkuma formu, kas veicina konkurenci un nākotnē nodrošinās iespējami izdevīgākus nosacījumus jauno elektrovilcienu iegādei,» norādīja PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Latvijas pasažieru pārvadātāja Pasažieru vilciens izsludinātajā konkursā par jaunu vilcienu piegādi piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi - PESA, Hyundai Rotem Company un Stadler Bussnang AG.

Pirmais no pretendenetiem - Polijas uzņēmums PESA (Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz) - konkursā nebija iesniedzis vajadzīgo finanšu nodrošinājumu, kā rezultātā kompānijas dalība konkursā ir apšaubāma, taču tas vēl tikšot vērtēts.

Iesniegtajos piedāvājumos vienas vienības mēneša vidējā nomas maksa ir no 35 078,74 eiro (Hyundai piedāvājums) līdz 50 817,00 eiro (Stadler piedāvājums); vienas vienības remontu izmaksas uz 1000 km ir no 287.84 eirolīdz 559.00 eiro, savukārt piegādes termiņi no 18 līdz 28 mēnešiem, informēja PA pārstāvji.

Turpmākie soļi paredz vērtēt katru pieteikumu slēgtā sēdē atbilstoši nolikumam.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Pasažieru vilciena (PV) jauno vilcienu iepirkuma procedūras plānoto gaitu un termiņus neietekmēs Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniegtās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas un Dienvidkorejas uzņēmuma Hyndai Rotem Company sūdzības, aģentūrai LETA sacīja PV vadītājs Andris Lubāns.

Viņš skaidro, ka šīs sūdzības nav negaidītas un pārsteigumu to saturā nav. Uzņēmums gatavojot argumentētas atbildes IUB.

Pirmā sūdzība saistīta ar PV vēlmi iepirkt modernus alumīnija, nevis tērauda virsbūves vilcienus. «Mūsu klimatiskajiem apstākļiem tas ir vislabākais un mūsdienīgākais risinājums, jo alumīnijs nepakļaujas nelabvēlīgajai ārējās vides ietekmei, uz tā daudz labāk turas virsbūves krāsojums, kas ilgtermiņā nozīmē lētākas vilcienu ekspluatācijas izmaksas. Tāpat alumīnija virsbūve būtiski ietekmē vilciena svaru un elektroenerģijas patēriņu. Tas ļauj ietaupīto elektroenerģiju novirzīt klientu ērtību uzlabošanai vilcienu salonos, piemēram, nodrošinot klimata kontroli, kas pasažieriem ir būtiski ziemas un vasaras sezonās,» skaidro Lubāns.

Ir pārliecība, ka šajā reizē jauno pasažieru vilcienu sastāvu iepirkums izdosies, lai jau pēc diviem gadiem varētu saņemt pirmos vilcienus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Atbilstoši pašreizējam plānam pirmajam no 32 vilcienu sastāvam jābūt piegādātam 2020.gada beigās, bet pēdējam - 2023.gada beigās.

Nepieciešamās summas Grigulis atturējās publiski nosaukt, paužot cerību, ka finanšu piedāvājumi būšot mazāki nekā uzņēmums plāno.

Intervijā Latvijas Radio PV vadītājs norādīja, ka, izvērtējot finanšu piedāvājumus, tiks ņemtas vērā izmaksas visā vilcienu dzīves ciklā - 35 gados.

Vilcienu iegādē pamatā izmantos aizņemtus līdzekļus, «Rīta panorāmai» sacīja Grigulis.

Pārliecību par šī iepirkuma izdošanos Grigulim radot tas, ka ir rūpīgi veikti priekšdarbi. Kā norādīja PV vadītājs, lai arī sarunu procedūra bijusi smaga un sarežģīta, ja sākotnēji tiek definētas skaidras prasības, vilcienus izdosies iegādāties.

AS "Pasažieru vilciens" dīzeļvilcienu iegādei Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums nebūs pieejams, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Dīzeļvilcienu iepirkums tika sākts ar domu, ka tas tiks finansēts no ES struktūrfondiem. Diemžēl Eiropas Komisija neatbalstīja finansējumu un līdz ar to papildus līdzekļi, droši vien, būs jāatrod valsts budžetā," teica Grigulis.

Viņš atzīmēja, ka, pēc provizoriskām aplēsēm, dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami apmēram 75 miljoni eiro, un, ja tiktu piesaistīti ES līdzekļi, tie veidotu 75% no summas, kamēr 25% līdzekļu būtu nepieciešams ieguldīt no uzņēmuma vai valsts puses.

Tāpat Grigulis norādīja, ka būtiskām investīcijām "Pasažieru vilcienam" ir jāsaņem Ministru kabineta akcepts. "Saņemot šo akceptu, mēs varēsim izsludināt iepirkuma otro kārtu un saņemt piedāvājumos no pretendentiem. Pagaidām šāds akcepts no Ministru kabineta nav," minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju tiek atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām. Saskaņā ar Latvijas transporta attīstības plāniem, tiktu palielināts dzelzceļa pasažieru īpatsvars, tādējādi samazinot pārējo satiksmes tīklu noslodzi.

«Iepirkums par jauno vilcienu nomu ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem iepirkumiem AS Pasažieru vilciens pastāvēšanas vēsturē un tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā. Jauno vilcienu noma ir gaidīts un būtisks notikums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan mūsu uzņēmumam – mūsdienīga vilcienu satiksme kā drošs un ekonomisks pārvietošanās līdzeklis ir ieguvums visai sabiedrībai. Jau šobrīd PV ir atzīts par precīzāko dzelzceļa pasažieru pārvadātāju Eiropā. Pēc diviem gadiem mēs nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem vilcienu satiksmi,» uzsver AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Ņemot vērā, ka šis ir vērienīgākais un svarīgākais iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ar nozīmīgu ietekmi uz attīstību ilgtermiņā, tam tika izvirzītas augstas prasības atbilstoši valsts un uzņēmuma interesēm, uzsver PV vadītājs.

«Pasažieru vilciena» jauno elektrovilcienu iepirkumu kavē vienīgi konkurentu cīņa, trešdien LNT raidījumam «900 sekundes» pauda bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Iepirkums ir pietiekami liels ne tikai summā, bet arī gados - uz 30 gadiem faktiski ir cīņa no kompānijām par to, vai tās būs Latvijas tirgū, vai nebūs Latvijas tirgū,» sacīja Augulis, piebilstot, ka citus iemeslus bez konkurentu cīņas, kas kavē sekmīgu iepirkuma noslēgumu, nezin.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka ikvienam pretendentam, kurš piedalās iepirkumos, ir tiesības apgalvot, ka tā piedāvājums ir labākais.

Kā vēstīts, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis «Pasažieru vilcienam» slēgt līgumu ar Spānijas uzņēmumu «Patentes Talgo S.L.», («Talgo») par elektrovilcienu piegādi. IUB lēmums paredz aizliegt «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par rezultātiem.

Mēneša laikā ir jāatrod modelis, kā iegādāties jaunus vilcienus par adekvātu cenu, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs žurnālistiem sacīja, ka Pasažieru vilciens nevar atļauties tik dārgus vilcienus, kā piedāvāja Šveices vilcienu ražotājs Stadler Bussnang AG (Stadler). Savukārt esošajā vilcienu iepirkumā finansējuma modeli mainīt nedrīkst. Līdz ar to ir nolemts, ka mēneša laikā jāatrod modelis, kā iegādāties vilcienus par adekvātu cenu.

«Ar Iepirkumu uzraudzības biroju un vilcienu ražotājiem, kuri jau iesnieguši savus piedāvājumus, ir jādomā, kādā veidā varētu vērtēt jau iesniegtos piedāvājumus. Vēl ir jāvērtē, kāda veida sarunu procedūra tā būs,» norādīja ministrs.

Uz jautājumu, vai gaidāms jauns vilcienu iepirkums, ministrs skaidroja, ka juridiski ir dažādas procedūras, kā situāciju varētu atrisināt. Tagad esot jārunā gan ar CAF, Hyundai, gan Stadler par konkrētu iespējamo izvērtēšanas procedūru. Matīss gan neizslēdza, ka vērtēt varētu arī vēl citus pretendentus, kas nāktu klajā ar saviem piedāvājumiem.

Kad pirms pusotra gada kārtējam jaunu vilcienu iepirkumam pieteikušies pieci pretendenti tika atzīti par gana labiem esam, lai startētu otrajā kārtā, pat rūdītu ciniķu prātos varēja iezagties šaubas.

Līdzšinējie konkursi gan bija izgāzušies viens pēc otra politizētā procesa un nesamierināmo dažādu politiķiem pietuvināto ļaužu interešu dēļ. Taču šī reize varēja izrādīties savādāka, laupot ciniķiem baudu noniecināt valsts pārvaldi un tās kapitālsabiedrību vadību. Bet – kas tev deva ‒ labu gribošajiem latvju bāleliņiem ceļā nostājās sausie Briseles statistiķi, liedzot Latvijas iedzīvotājiem ilgi gaidīto braukšanas komfortu. Nu vismaz tā to droši vien gribētu traktēt Satiksmes ministrijas un Pasažieru vilciena vadība, kurai pirms konkursa izsludināšanas būtu vajadzējis zināt, ka valsts dikti dotētās un tai piederošās kapitālsabiedrības miljoniem vērta aizņemšanās atstās tiešu negatīvu ietekmi uz valdības iespēju izmantot budžeta naudu citiem mērķiem. Izgāzās arī Finanšu ministrija, kas vismaz publiski nebrīdināja, ka par Pasažieru vilciena parāda summu samazinās t.s. fiskālā telpa, un tas nozīmē, ka līdzekļus šādā apjomā nevar novirzīt pensijām, skolotāju un ārstu algām vai investīcijām.

(Papildināta ar 1. 2. un 3. rindkopu)

Pasažieru vilciena vadībai ziņojums par sarunu iznākumu jāprezentē 12. martā.

Saistībā ar izjukušos vilcienu iepirkumu būtiskākā problēma bija Nila Freivalda patvaļīgā rīcībā, norāda Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņš gan arī atzīst, ka iepirkums kopumā bijis «trekno gadu projekts», jo bija plānots pirkt ievērojami lielāku vilcienu skaitu, nekā to, kāds šobrīd kursē pa Latvijas dzelzceļiem.

«Būtiskākā problēma bija iepriekšējā Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja [Nila Freivalda] patvaļīgā rīcība, piedāvājot CAF noslēgt līgumu, kura nosacījumi būtiski atšķīrās no konkursa nosacījumiem. Tas faktiski radīja šīs problēmas, un pēc tam jau CAF vēlējās pieturēties pie šī viņiem labvēlīgākā līguma. Un, pamatojoties uz šādu Freivalda kunga rīcību, arī Eiropas Komisija rakstīja vēstuli, kurā skaidri norādīja – ja šāda rīcība būs, ja līgums tiks noslēgts neatbilstoši konkursa nosacījumiem, tādā gadījumā Latviju sagaida finanšu korekcija, un šie līdzekļi, līdz pat 100 miljoniem latu, tiks atzīsti par nepamatoti iztērētiem un būs jāatmaksā,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis.

Autotransporta direkcija atkārtotā konkursā par vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izstrādi, uzturēšanu un izmaiņu pieprasījumu realizāciju noslēgusi līgumu ar SIA "Codex", kuras piedāvātā līgumcena bija 557 600 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Kā norādīja direkcijā, sistēmu paredzēts izstrādāt apmēram desmit mēnešu laikā, lai iekļautos sākotnējos plānos to ieviest jau šogad, lai gan konkursa nolikumā teikts, ka papildu četri mēneši tiek atvēlēti sistēmas pieņemšanai un ieviešanai produktīvajā lietošanā.

Tāpat sistēmas uzturēšanas termiņš, kura laikā var tikt veiktas izmaiņas pieprasījumu realizācijā, ir 36 mēneši no brīža, kad ir parakstīts nodošanas-pieņemšanas akts par sistēmas izstrādes noslēgšanu.

Iepirkumam pieteicās kopumā sešas kompānijas, tostarp "Codex", kuru piedāvājums bija finansiāli lētākais. Pirms iepirkuma kā paredzamo līgumcenu Autotransporta direkcija bija noteikusi 650 000 eiro.

Uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) plāno izsludināt jauno vilcienu iepirkumu tuvāko divu nedēļu laikā, trešdien preses konferencē informēja uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Vēlākais, tas tiks izsludināts augusta laikā. Vilcieni netikšot nomāti, bet gan pirkti, jo mazinājušies riski, kas saistīti ar iepriekšējo konkursu tiesvedībām, konkrēti - spāņu uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

Iepirkums tiks organizēts divos posmos ar sākotnēju pretendentu atlasi. Kopumā tiks iegādāti 30 līdz 33 vilcieni. Lai piesaistītu vairāk pretendentu, netikšot izvirzīti kādi specifiski kritēriji. Lubāns izteica vēlējumu, lai būtu trīs un vairāk pretendentu.

Iepirkuma kopējo summu PV vadītājs neprognozēja.

Konkursā galvenais kritērijs nebūšot zemākā cena, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo būtiskas esot arī ekspluatācijas izmaksas un vienas sēdvietas izmaksas. Tas ļaušot objektīvi salīdzināt piedāvājumus.

Ja ieceltā valsts kapitālsabiedrības valde vienu dienu ministram patīk, bet otru tik ļoti nepatīk, ka ir steigšus jānomaina, jājautā, vai ministrs pats ir nekompetents, vai arī ietekme no malas ir tik liela, ka normāls darbs nekādi nesanāk

Ar Saeimas vēlēšanām saistītais klusēšanas laiks ir beidzies un viena pēc otras dienasgaismā izlien sasāpējušās un ilgstoši neatrisinātās problēmas. Vienu no tām, saistītu ar aviācijas jomu un tās pārvaldību, iezīmēja četru Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļu atkāpšanās no amata, bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku ieskaitot. Kad vajadzēja Augustovsku pieņemt darbā lidostas valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāvēja kā mūris pret sabiedrības pārmetumiem un sacīja, ka Augustovska neesot vis kaut kāda partijas Vienotība funkcionāre, bet gan viņa personīga uzticības persona, kuras atrašanās lidostā stiprināšot saikni starp uzņēmumu un Satiksmes ministriju. Gads vēl nav riņķī, bet viss jau šķiet mainījies. Izrādās, lidostas Rīga valdes profesionāļi – un publiski Satiksmes ministrija viņus visus par tādiem ir nosaukusi vismaz tajā brīdī, kad viņi oficiāli tika apstiprināti amatos, – ir ilgstoši uzturējuši domstarpības ar Satiksmes ministriju un vispār katrs vilcis savu meldiņu, tāpēc nekāda jēdzīga sadarbība neesot sanākusi. Vienīgie oficiāli izskanējušie pārmetumi lidostas Rīga valdei ir ieilgušais konflikts ar lidostas Drošības departamentu un ar to saistītie lielie tēriņi advokātiem. Jājautā, vai tad Satiksmes ministrija par lidostas līgumiem ar šiem advokātiem nebija informēta? Varbūt pie viena derētu arī apskatīties, cik jau ir izmaksājusi sešus gadus caur dažādām tiesām novilcinātā flyLAL lieta, cik izmaksā lidostas Rīga zaudējums Ryanair un cik absurdā tiesāšanās starp abiem Latvijas aviācijas grandiem – lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic, lai beigās ministrijai neiznāktu vēl kāds negaidīts pārsteigums.