KNAB turpina pārbaudīt, vai Valda Zatlera kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja darbībā nebija saskatāmi pārkāpumi, šodien vēsta Diena.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic jaunu pārbaudi par tagadējā Valsts prezidenta Valda Zatlera darbību laikā, kad viņš bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) vadītājs un ārsts, kā arī kā individuālā komersanta Ortopēdijas privātprakse ārsts praktizēja medicīnas sabiedrībā ARS.

Kā Latvijas radio pauda KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks, jaunā pārbaude izriet no iepriekšējā atklātā un secinātā un nebūšot tik ilga. Gada laikā KNAB apzināja 2006.un 2007.gadā V.Zatlera ārstētos pacientus, lai uzzinātu, vai, pieņemot no slimniekiem pateicības, nav notikusi korupcija. Pārbaude balstījusies uz pacientu godaprātu un drosmi, jo pārbaudīt viņu sniegto ziņu patiesumu KNAB nevarot. Šajā pārbaudē KNAB saņēma paskaidrojumus no 377 V.Zatlera kādreizējiem pacientiem, kuri apliecināja, ka daudzkārt pateikušies traumatologam—ortopēdam par ārstēšanu ar ziediem, saldumiem un alkoholu, pāris gadījumos — arī ar naudu. Ārsts pateicības neesot prasījis. Nošķirot V.Zatlera kā amatpersonas un kā ārsta darbību, KNAB secināja, ka šīs dāvanas viņš saņēmis ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas un neviena no tām nav bijusi vienas minimālās algas vērtībā, kas bija tolaik likumā noteiktais pieļaujamais dāvanas lielums. Šī informācija pārsūtīta VID.

Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Viens no Zatlera reformu partijas aktīvistiem, uzņēmējs, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis neslēpj, ka viņa vērtējums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni tautsaimniecības jautājumos nav pārāk augsts. Tomēr tas uzņēmējam netraucējot atbalstīt V. Zatlera politiskās aktivitātes, kuru pamatā esot drosme, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka reģionālā laikraksta Kurzemes Vārds 2. jūnija publikācijā, sniedzot V. Zatlera prezidentūras vērtējumu, J. Vilnītis akcentēja, ka V. Zatleram «nav saprašanas par tautsaimniecību».

Sarunā ar Neatkarīgo Vilnītis atzinis, ka arī šobrīd viņš savu viedokli neesot mainījis, taču visi bijušā prezidenta trūkumi esot maznozīmīgi iepretim tai drosmei, kādu V. Zatlers izrādījis ar aicinājumu atlaist Saeimu. «Valda Zatlera prezidentūra kopumā ir vērtējama vismaz divas balles zemāk nekā pēdējais posms, kurā viņš mani pārsteidza ar savu drosmi un gribu kaut ko mainīt Latvijas politiskajā vidē,» komentējis J. Vilnītis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Valsts kanceleja izstrādās interneta vietni un mobilo aplikāciju, kurā jebkurš iedzīvotājs varēs vienkopus elektroniski iesniegt idejas un priekšlikumus birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē. Interneta vietnes un mobilās aplikācijas izstrādāšana izmaksāšot astoņus tūkstošus latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informēja Valsts kanceleja.

Interneta vietne nodrošinās iespēju vienkāršā un lietotājam ērtā veidā iesniegt problēmas aprakstu un priekšlikumu tās novēršanai, informē kanceleja. Saņemtos ziņojumus Valsts kanceleja izvērtēs un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām rīkosies, lai mazinātu birokrātisko slogu. Paredzēts, ka saņemtos ziņojumus un idejas, to izpildes gaitu, kā arī dažādus skaidrojumus un atbildes uz aktuāliem iedzīvotāju jautājumiem publicēs izstrādātajā vietnē.

Savukārt ar mobilās aplikācijas starpniecību viedtālruņu lietotājiem būs iespēja ziņot par savu pieredzi, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un tās darbiniekiem, atklājot problēmas vai uzslavējot kvalitatīvus pakalpojumus, informē kanceleja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot prezidenta Valda Zatlera darbu kā amatpersonai un sniegtajiem ārsta pakalpojumiem privātā klīnikā, interešu konfliktu nekonstatēja.

Veicot V.Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja atalgojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja amatā, tika konstatēts, ka amatpersona ir saņēmusi atalgojumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Db pavēstīja KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Andris Vitenburgs.

Izvērtējot V.Zatlera kā IK Ortopēdijas privātprakse ārsta sniegtos pakalpojumus medicīniskajā sabiedrībā ARS, tika konstatēts, ka viņš sniedza pakalpojumus kā ārsts, bet samaksu par viņa sniegtajiem pakalpojumiem saņēma viņa sieva kā individuālais komersants un secināts, ka – atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam – šāda V.Zatlera ārsta prakse nav pretlikumīga.

Pacientu sniegtā informācija liecina, ka divos gadījumos Valdim Zatleram dāvināta nauda, citos – ziedi, saldumi, alkohols, pašu pacientu veidotie darbi un neviens no aptaujātajiem nav liecinājis, ka V. Zatlers pirms vai pēc veiktās operācijas būtu prasījis papildu samaksu par operācijas veikšanu, secināts KNAB pārbaudē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pabeidzis faktu pārbaudi saistībā ar Valda Zatlera kā valsts amatpersonas – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” valdes priekšsēdētāja darbības atbilstību likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, pieņemot no pacientiem dāvanas (pateicības) par ārsta darbu.

Veicot V. Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja darbības atbilstības pārbaudi, tika konstatēts, ka papildus valsts amatpersonas amatam Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā viņš pildīja ārsta pienākumus.

Pārbaudes laikā tika pieņemti paskaidrojumi no V. Zatlera pacientiem, kas ārstējās slimnīcā 2006. un 2007.gadā (sniegt paskaidrojumus piekrita 377 pacienti). Neviens no aptaujātajiem pacientiem nav liecinājis, ka V. Zatlers pirms vai pēc veiktās operācijas ir prasījis papildu samaksu (naudu) par operācijas veikšanu. Tādējādi V. Zatlera kā valsts amatpersonas un kā ārsta darbībā netika konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejai pērn bijuši iespaidīgi izdevumi, kuros cita starpā daudzi tūkstoši latu tērēti par filmu uzņemšanu, dažādiem izklaides pasākumiem, traukiem, dārza inventāru u.c., ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Informācija no neoficiāliem avotiem kancelejā rādot, ka valsts galvas un viņa padoto apmaksātie rēķini atsevišķiem piegādātājiem sniegušies pat simtos tūkstošu latu.

Valdis ZatlersVisiespaidīgākie bijuši V. Zatlera kancelejas apmaksātie rēķini par ārvalstu braucieniem, kuru kopsumma ievērojami pārsniedz līdz šim atklātībai nosauktos skaitļus. Piemēram Ceļojumu birojam Express Travel pērn samaksāti vairāk nekā Ls 260 000, bet Kaleva Travel – vairāk nekā 174 tūks. latu. Par vairāk nekā 11 tūkst. latu izmantoti starptautiskās lidostas Rīga VIP pakalpojumi, bet Latvijas Olimpiskajai komitejai par izmitināšanu viesnīcā Pekinā olimpisko spēļu laikā samaksāti 3 tūkst. latu. Vienas prezidenta vizītes laikā Cēsu pusē pilsētas pievārtē esošajai viesnīcai Hotel Tigra par ēdināšanas pakalpojumiem esot samaksāti gandrīz 12 tūkst. latu, bet kopā ēšanai un dzeršanai V. Zatlera kanceleja gada laikā iztērējusi vismaz 102 tūkst. latu – piemēram, Salas kūciņām un tortēm vien iztērēti vairāk nekā 12 tūkst. latu, savukārt Laimas konfektēm – gandrīz 2 tūkst. latu.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Bijušā prezidenta Valda Zatlera rezidencē Jūrmalā esošās noslepenotās mēbeles iegādātas kā kaujas vadības punkta inventārs, liecina Valsts kontroles (VK) publiskotais revīzijas starpziņojums.

Tanī norādīts, ka saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) sniegto skaidrojumu Valsts prezidenta telpās atrodas Nacionālo bruņoto spēku vadības punkts. MIDD ir noteikts par drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanas iestādi Valsts prezidenta pilī un Jūrmalas rezidencē.

MIDD uzskata, ka kanceleja 2008. un 2009.gadā, iegādājoties mēbeles Valsts prezidenta vadības punkta vajadzībām, pamatoti tās uzskatīja par vadības punkta aprīkojumu. Iegādājoties šo aprīkojumu, tika ievēroti nepieciešamie pretizlūkošanas drošības pasākumi, to iegādi uzticot MIDD ieteiktam un pārbaudītam uzņēmumam, kuram piešķirts industriālais drošības sertifikāts, teikts revīzijas starpziņojumā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

Valsts prezidenta Valda Zatlera galda, ģērbšanās kultūras un deju prasmes uzlabošanai no Valsts prezidenta kancelejas (VKP) līdzekļiem 2007. gadā iztērēti gandrīz 1 400 lati.

Individuālais komersants Valdis Škutāns pagājušā gada beigās no budžeta līdzekļiem par sniegtajiem pakalpojumiem saņēmis 200 latu, savukārt SIA Irmas Kalniņas konsultācija, Etiķete un protokols profesionāļiem par pakalpojumiem saņēmusi gandrīz 1 400 latu, raksta nra.lv.Zatlera galda kutūras uzlabošanai no valsts naudas iztērēti gandrīz 1 400 lati

Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase par to, kā šīs summas iztērētas un kādi pakalpojumi saņemti, informāciju nav sniegusi. Arī VPK klusē.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Ministru kabineta apstiprinātā summa - 1200 lati mēnesī - par pagaidu dzīves vietas nodrošināšanu eksprezidentam ir nesamērojami liela.

Lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūgs viņam nodrošināt «nelielu pagaidu dzīvokli», aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Ņemot vērā, ka Zatlers kā bijušais Valsts prezidents turpinās pildīt virkni sabiedrisko pienākumu - parasti bijušās valsts pirmās amatpersonas tiek aicinātas gan lasīt lekcijas, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, studentiem, skolēniem, gan arī atbalstīt dažādus sabiedriskus projektus un kustības jeb patronāžas -, šīs telpas tiks arī izmantotas darba vajadzībām, norāda preses dienestā.

Preses dienests atgādina, ka, lai taupītu valsts budžeta naudu, jau 2007.gadā Jūrmalas rezidences remontdarbu laikā Zatlers atteicās no piedāvātās pagaidu īres vietas un dzīvoja rezidencē tās remonta laikā, tādējādi ietaupot valsts naudu, kas tiktu tērēta papildu telpu īrei.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (Kanceleja) 2009. gadā, tāpat kā iepriekšējā, ir atlīdzinājusi komandējumu izdevumus personām, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju, piemēram, Valsts prezidenta dzīvesbiedrei un Kancelejas komisiju locekļiem.

Revīzijā esošā informācija liecina, ka Lilitai Zatlerei prezidenta kanceleja nodrošinājusi aviobiļetes gan uz trim oficiālajām Valsts prezidenta ārvalstu vizītēm, gan desmit darba vizītēm. Kopumā aviobiļetes arī prezidenta dzīvesbiedrei iegādātas 65% no V. Zatlera komandējumiem. Tam iztērēti Ls 15 555 jeb 18% apmērā no kopējiem Kancelejas veiktajiem maksājumiem par aviobiļešu iegādi, raksta portāls diena.lv.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka nav runa par prezidenta dzīvesbiedres tiesībām doties līdzi savam vīram ārvalstu vizītēs, bet gan likums šobrīd to neparedz, uz ko vairākkārt revīzijās norādījusi VK.Komandējumu izdevumu atlīdzināšana tika organizēta un veikta atbilstoši iekšējam normatīvajam aktam, taču ārējie normatīvie akti 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā nereglamentēja komandējumu izdevumu atlīdzināšanas principus Valsts prezidentam un viņa laulātajam, kā arī Kancelejas oficiālās delegācijas pārstāvjiem un Kancelejas komisiju locekļiem, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju.

Pagājušajā nedēļā Valsts kanceleja nāca klajā ar priekšlikumiem valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai. Daudzo risinājumu skaitā tika piedāvāta iespēja piemērot piespiedu bezalgas atvaļinājumu vai ieviest saīsinātu darba nedēļu. Manā skatījumā šāds risinājums ir bezjēdzīgs, un tā skaidrojums demonstrē, ka arī pati Valsts kanceleja labi apzinās šādas pieejas trūkumus.

Pirmkārt, Valsts kanceleja atzīst, ka tas būtu īstermiņa risinājums, kas nedotu jēgpilnu labumu ilgtermiņā, jo jebkurā gadījumā algas būs jāsamazina: „... ir jāsaprot, ka pēc būtības šāds piespiedu bezalgas atvaļinājums nenozīmē neko citu kā kopējās gada atlīdzības samazinājumu," skaidro Valsts kanceleja.

Otrkārt, darbiniekiem nav tādu uzkrājumu, lai varētu sevi uzturēt mēnesi ilgā bezalgas atvaļinājumā. Par to brīdina arī pati Valsts kanceleja.

Treškārt, ierosinātie risinājumi prasītu izmaiņas tiesību aktos, kas parasti nav ātrs un efektīvs process. Tas prasīs pietiekami ilgu laiku, un tādējādi bezalgas atvaļinājumi un īsāka darba nedēļa vairs nebūs kvalificējami kā ātri risinājumi.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomā pēc to satura ir vairāk orientētas uz finansējuma apguvi nekā uz publiskās pārvaldes darba efektivitātes un pakalpojumu pieejamības iedzīvotājiem uzlabošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kanceleja atbildīgās iestādes funkcijas pilda astoņās aktivitātēs/apakšaktivitātēs ar kopējo plānoto finansējumu 12 milj. latu apmērā. Kā finansējuma saņēmējs Valsts kanceleja, tajā skaitā tās atbildībā esošo aktivitāšu ietvaros, īsteno piecus projektus ar kopējo plānoto finansējumu 6,3 milj. latu apmērā.

Revīzijā VK secinājusi, ka apstiprināto aktivitāšu satura izvēle un īstenošanas secība nesniedz pietiekamu pārliecību, ka ES atbalstam ir noteiktas tās jomas, kurās vajadzība pēc ieguldījumiem saistībā ar administratīvo funkciju izpildi ir vislielākā. Tā, piemēram, par ES fondu līdzekļiem valsts pārvaldes vajadzībām tiek izstrādāta cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēma, lai gan valsts pārvaldē nav noteikta vienota cilvēkresursu vadības politika. Tiek ieviestas kvalitātes vadības sistēmas publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, tai pašā laikā citu projektu ietvaros un funkciju auditos tiek pārskatīti publiskās pārvaldes pakalpojumi un funkcijas ar mērķi atteikties no netipiskām vai līdzīgās funkcijas centralizēt. Savukārt ES fondu tehniskās palīdzības projektā apmācības, kuru mērķis ir celt ES fondu vadībā iesaistīto institūciju personāla kvalifikāciju, vairāk balstās uz apmācāmo interesēm un vēlmēm, nevis uz mērķtiecīgu un koordinētu mācību plānošanu.