Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.
Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.
Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.
Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.
«Kolektīvais pasākums var būt svinīgs pasākums saistībā ar amatpersonām nozīmīgu institūcijas gadadienu, valsts svētku atzīmēšanu, sporta pasākumi, iekšēji komunikācijas pasākumi, amatpersonu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu,» skaidroja Valsts kancelejā.
Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka valsts un pašvaldības institūcija varēs segt izdevumus kolektīvā pasākuma nodrošināšanai atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Izdevumu apjoms šiem mērķiem nedrīkstēs pārsniegt 0,5% no bāzes algas vienam nodarbinātajam gada laikā.
Ņemot vērā, ka bāzes alga 2020.gadam tiek paredzēta 976,47 eiro, tad izdevumu apjoms vienam nodarbinātajam nedrīkstēs pārsniegt 4,88 eiro gadā.
Par minēto likumprojektu vēl jāspriež Ministru kabinetam, bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.
Valsts kancelejā uzsvēra, ka mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā.
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no darba samaksas mediānas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. Plānots, ka izcilākie nodarbinātie varēs saņemt mēnešalgu, kura būs tieši tāda pati vai nedaudz lielāka nekā vidusmēra darbinieka atlīdzība darba tirgū, skaidroja Valsts kancelejā.
Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu, kas 2020.gadam aprēķināta 976,46 eiro. Vienlaikus plānots paredzēt 17 mēnešalgu grupas, katru sadalot trijās skalās, nosakot ieteicamo atalgojuma minimumu, atalgojuma viduspunktu un obligāto maksimumu.
Valsts kancelejā skaidroja, ka skala «ieteicamais minimums» nozīmē, ka vēlams, lai amatpersonu atlīdzība nebūtu zemāka par šo līmeni. Skala «viduspunkts» ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim - 80% no līdzīgas vērtības amatu atlīdzības darba tirgū. Savukārt skala «obligātais maksimums» ir maksimālās iespējamās mēnešalgas līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, izņemot atsevišķus gadījumus.
Piemēram, pirmās jeb zemākās mēnešalgu grupas ieteicamais minimums ir 430 eiro, viduspunkts - 574 eiro, bet obligātais maksimums - 746 eiro. Savukārt augstākā jeb 17.mēnešalgu grupā noteikts, ka šajā kategorijā mēnešalgas atalgojuma minimums ir 3463 eiro, viduspunkts - 4947 eiro, bet obligātais maksimums - 5689 eiro.
