Pagājušajā nedēļā Valsts kanceleja nāca klajā ar priekšlikumiem valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai. Daudzo risinājumu skaitā tika piedāvāta iespēja piemērot piespiedu bezalgas atvaļinājumu vai ieviest saīsinātu darba nedēļu. Manā skatījumā šāds risinājums ir bezjēdzīgs, un tā skaidrojums demonstrē, ka arī pati Valsts kanceleja labi apzinās šādas pieejas trūkumus.
Pirmkārt, Valsts kanceleja atzīst, ka tas būtu īstermiņa risinājums, kas nedotu jēgpilnu labumu ilgtermiņā, jo jebkurā gadījumā algas būs jāsamazina: „... ir jāsaprot, ka pēc būtības šāds piespiedu bezalgas atvaļinājums nenozīmē neko citu kā kopējās gada atlīdzības samazinājumu," skaidro Valsts kanceleja.
Otrkārt, darbiniekiem nav tādu uzkrājumu, lai varētu sevi uzturēt mēnesi ilgā bezalgas atvaļinājumā. Par to brīdina arī pati Valsts kanceleja.
Treškārt, ierosinātie risinājumi prasītu izmaiņas tiesību aktos, kas parasti nav ātrs un efektīvs process. Tas prasīs pietiekami ilgu laiku, un tādējādi bezalgas atvaļinājumi un īsāka darba nedēļa vairs nebūs kvalificējami kā ātri risinājumi.
Pārsteidzoši ir tas, ka tiek piedāvāts risinājums, par kuru jau iepriekš ir skaidrs - tas nedos vajadzīgo efektu. Tad kādēļ to iekļaut priekšlikumu sarakstā?
Sakarā ar atalgojumu jautājumu drīzāk vēlos vērst uzmanību uz atalgojuma sistēmas taisnīgumu valsts pārvaldē. Taisnīgumam piemīt divi aspekti: ārējais taisnīgums un iekšējais taisnīgums.
Atalgojuma sistēmas ārējais taisnīgums ir sasniegts tad, kad vienāda līmeņa amatos darbiniekiem ar līdzīgām prasmēm un zināšanām gan valsts pārvaldē, gan darba tirgū kopumā tiek maksāts līdzīgs atalgojums. Vēl pirms gada valsts sektorā atalgojuma līmenis vidēji bija augstāks nekā privātajā sektorā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2008. gadā vidējā darba samaksa privātajā sektorā (bruto) bija Ls 465, bet sabiedriskajā sektorā - Ls 644. Prakse rāda, ka pašlaik šī atalgojuma līmeņa atšķirība samazinās. Var teikt, ka tiek ieviests taisnīgums.
Savukārt iekšējais taisnīgums ir sasniegts tad, kad visās valsts pārvaldes organizācijās vienāda līmeņa amatos darbiniekiem ar līdzīgām prasmēm un zināšanām tiek maksāts līdzīgs atalgojums. Šajā ziņā taisnīgums nav ieviests - dažādās ministrijās vienādos amatos tiek maksātas krasi atšķirīgas algas. Jomās, kas saistītas ar kultūru, izglītību un sociālo sektoru, algu līmenis dažos amatos ir pat vairākkārt zemāks nekā ekonomikas, finanšu un satiksmes pārvaldes institūcijās.
Valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas iekšējā taisnīguma iztrūkums, šo sistēmu necaurspīdīgums un atšķirības dažādās valsts institūcijās radījis nepieciešamību apiet likumdošanu, radot vēl samezglotākas prēmiju un piemaksu sistēmas.
Ja Valsts kanceleja vēlas ieviest ilgtermiņa, nopietnas un dziļas pārmaiņas valsts darba apmaksas sistēmā, būtu jāsāk ar iekšējo taisnīgumu un caurspīdīgumu. Rezultātā sistēmai būtu jāizskatās tā, lai es kā potenciālais vai esošais valsts pārvaldes darbinieks varētu, piemēram, internetā atrast attiecīgo mani interesējošo amata līmeni un man piemītošo kompetenču kopumu, kam pretim ailītē būtu definēta attiecīgā atalgojuma amplitūda, kas visās valsts organizācijās šā līmeņa amatiem un kompetencēm būtu vienāda.