Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem, tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP 2018. gada pavasarī veiktās patērētāju aptaujas dati liecina, ka 87 % respondentu ir bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā.

KP izpēte liecina, ka zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija – 83 % tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus. Tāpat abos zāļu izplatīšanas līmeņos – ražotāju un lieltirgotavu – pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī tās ir grūtības ieplānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas, savukārt lieltirgotavu līmenī – caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Tas savukārt nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.

Likuma grozījumos mēs saskatām tendences, kas var radīt riskus sabiedrībai, nacionālā zāļu tirgus stabilitātei, zāļu kvalitātei un viltojumu ienākšanai valstī

Tā intervijā atzīst Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.

Latvijas Ārstu biedrība un virkne asociāciju ir izteikušas asus iebildumus pret Veselības ministrijas virzīto zāļu regulējuma maiņas paketi, sakot, ka tā palielinās zāļu blakņu un viltojumu risku. Ko sabiedrībai dos Veselības ministrijas virzītie normatīvo aktu grozījumi?

Jūs man to jautājat?

Zāļu valsts aģentūras atbildības joma ir arī medikamentu kustība valstī un zāļu drošums.

Vispirms jāsaka, ka tā ir Veselības ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu pakete. Mēs vairākkārt esam izteikuši ministrijai viedokli par šiem projektiem. Dažos soļos mēs pat neesam lūgti to darīt, bet vienalga esam bijuši pilsoniski aktīvi un esam to darījuši. Jāsaka, ka tikai ļoti neliela daļa no mūsu ieteikumiem –sīkas detaļas – ir ņemta vērā. Diemžēl aģentūra nav spējusi mainīt ministrijas viedokli un konceptuālo, politisko uzstādījumu šiem noteikumiem.

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas jau iesniegts izskatīšanai 5.decembrī gaidāmajā Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Papildus noteikumu projektā paredzēta iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm (līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt zāļu nepieejamības riskus.

Zāļu lieltirgotavas šogad jūlijā Latvijā realizējušas zāles 31,56 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir par 1,3% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūniju - zāļu realizācijas apmērs pieaudzis par 1,4%. 2020.gada jūlijā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,58 miljonus medikamentu iepakojumu.

Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām jūlijā pārdoti 3,26 miljoni medikamentu iepakojumu 27,19 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas jūlijā pārdots 494 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikamenti par 14,28 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% mazāk nekā jūnijā, tostarp 249 kompensējamo zāļu saraksta medikamenti.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu jūlijā bija 8,82 eiro, savukārt mediānas cena bija 5,05 eiro bez PVN, tostarp Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm - 4,96 eiro, bet nereģistrētām zālēm - 13,33 eiro.

Zāļu lieltirgotavas šogad augustā Latvijā realizējušas zāles 29,94 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir par 1,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - zāļu realizācijas apmērs samazinājies par 5,1%. 2020.gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,42 miljonus medikamentu iepakojumu. Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām augustā pārdoti 3,12 miljoni medikamentu iepakojumu 25,72 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas augustā pārdots 452 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikamenti par 6,26 miljoniem eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā jūlijā, tostarp 237 kompensējamo zāļu saraksta medikamenti. Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu augustā bija 8,74 eiro, savukārt mediānas cena bija 5,05 eiro bez PVN, tostarp Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm - 4,96 eiro, bet nereģistrētām zālēm - 13,61 eiro.

Kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā kopš 2012. gada ik gadu bijis lielāks par 300 miljoniem eiro, 2016. gadā sasniedzot gandrīz 375 miljonus eiro ar PVN. Par šādu tendenci liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sagatavotais ikgadējais pārskats Zāļu patēriņa statistika, kurā ietverti dati par zāļu patēriņu Latvijā no 2012. līdz 2016. gadam.

Recepšu un bezrecepšu zāļu patēriņa attiecība pēc realizācijas apjoma eiro pērn bijusi līdzīga kā iepriekšējos gados – 82% no tirgus veidoja recepšu zāles, savukārt 18% – bezrecepšu zāles.

Saskaņā ar ZVA apkopotajiem datiem 2016. gadā turpināja pieaugt arī Latvijā realizēto nereģistrēto* zāļu patēriņš: salīdzinot ar 2015. gadu, par 27% palielinājies realizēto zāļu iepakojumu skaits un par 34% – realizācijas apjoms eiro.

Lielāko zāļu, tai skaitā nereģistrēto zāļu, realizācijas apjoma daļu lieltirgotavas piegādā aptiekām – 2016. gadā tie bija 64%. Trīs lielākās zāļu lieltirgotavas “Recipe Plus”, “Tamro”, “Magnum Medical” pērn veidoja 75% no visu lieltirgotavu kopējā zāļu realizācijas apjoma aptiekām. Kopš 2012. gada pieaudzis gan Latvijā licencēto, gan Latvijā atzīto EEZ valstīs licencēto lieltirgotavu skaits. 2016. gadā Latvijā darbojās 84 zāļu lieltirgotavas.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Latvija zāļu viltošanas gadījumos mēdz kalpot kā tranzīta valsts, šodien žurnālistus informēja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs.

Viņš sacīja, ka Latvijā konstatēti gadījumi, kas saistīti ar tranzītu, un tie ne vienmēr gadījumi «bauda lielu preses uzmanību». Kolēģi šādos gadījumos sadarbojas ar Interpolu un citām starptautiskām institūcijām.

Pēc Grīga paustā, tas, ka Latvijas tirgū viltojumu varētu būt mazāk nekā Eiropā kopumā, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, Latvijā ir daudz ražotāju pārstāvniecību, kas nozīmē, ka zāles lieltirgotavā nonāk uzreiz no ražotāja, kā rezultātā posms, kurā zāles ceļo ir neliels. Lielākie riski ir zālēm, kuras pārvienotas no krustu šķērsu no vienas lieltirgotavas uz citām.

Otrkārt, Latvijai ir salīdzinoši neliels tirgus, bet, treškārt, uz kopējā Eiropas fona Latvijā ir zemas zāļu cenas. Zāļu viltotājiem izdevīgāk zāles realizēt tirgos, kur vairāk var nopelnīt, piebilda VM pārstāvis.

2019. gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 3.54 milj. zāļu iepakojumu par 36,61 miljonu eiro (ar PVN), liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Naudas izteiksmē tas ir par 6,41% vairāk nekā 2018. gada augustā. Vispārēja tipa aptiekām augustā tika pārdoti 3,21 milj. zāļu iepakojumu 29.66 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 441 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, sarakstu iespējams skatīt šeit (Excel fails), tai skaitā 225 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles, par 12,19 miljoniem eiro, kas ir par 15.52% mazāk nekā šī gada jūlijā.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu augustā bija 10,34 eiro, savukārt mediānas cena – 5,63 eiro ar PVN (Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,50 eiro, nereģistrētām zālēm 15,37 eiro).

Zāļu ražotāji un to pārstāvji augustā zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 19 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 12 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, izejvielu cenu paaugstināšanos un cenu izlīdzināšanu Baltijas valstīs. Informāciju par konkrētiem produktiem, kam augustā cena samazināta vai palielināta, iespējams skatīt šeit (Excel fails).

Zāļu valsts aģentūra informē, ka 2019. gada septembrī zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 4,10 milj. zāļu iepakojumu par 41,38 milj. eiro (ar PVN). Naudas izteiksmē tas ir par 13% vairāk nekā šī gada augustā un par 28% vairāk nekā 2018. gada septembrī.

Vispārēja tipa aptiekām septembrī tika pārdoti 3,75 milj. zāļu iepakojumu 32,22 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 498 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautas zāles, tai skaitā 234 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas zāles.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu septembrī bija 10,10 eiro, savukārt mediānas cena – 5,49 eiro ar PVN, tostarp, Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm – 5,38 eiro, nereģistrētām zālēm 13,73 eiro.

Zāļu ražotāji un to pārstāvji septembrī zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 85 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 20 zālēm. Par iemeslu cenu pieaugumam reģistrācijas apliecību īpašnieki minējuši ražošanas izmaksu pieaugumu, energoresursu sadārdzināšanos un darba algu pieaugumu.

2015. gada novembrī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 28,53 miljoni eiro (ar PVN), kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par 9% vairāk nekā 2014. gada novembrī, informē Zāļu valsts aģentūra (ZVA).

Vispārēja tipa aptiekām novembrī realizēti medikamenti 23,74 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 516 dažādu nosaukumu Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 223 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 7,76 miljoniem eiro, kas ir par 1 % mazāk nekā oktobrī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu novembrī bija 7,82 eiro ar PVN.

Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Pērn decembrī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 29,24 miljoni eiro (ar PVN), kas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 1% vairāk nekā 2014. gada decembrī, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Vispārēja tipa aptiekām decembrī realizēti medikamenti 25,22 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 488 dažādu nosaukumu Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 199 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 5,88 milj. eiro, kas ir par 24 % mazāk nekā novembrī. Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu decembrī samazinājusies līdz 7,40 eiro ar PVN.

Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Šā gada februārī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 31,6 miljoni eiro (ar PVN), kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 17% vairāk nekā 2015. gada februārī, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Vispārēja tipa aptiekām februārī realizēti medikamenti 26,23 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 506 dažādu nosaukumu Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 223 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 7,98 miljoniem eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016. gada janvārī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu februārī bija 8,07 eiro ar PVN.

Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Šā gada martā zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 33,62 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā februārī un par 13% vairāk nekā 2015. gada martā, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vispārēja tipa aptiekām martā realizēti medikamenti 28,99 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 542 dažādu nosaukumu Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 245 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 7,85 miljoniem eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada februārī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu martā bija 8,24 eiro ar PVN.

Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Šā gada janvārī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 29,28 milj. eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2014. gada decembrī un par 6% vairāk nekā 2014. gada janvārī, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vispārēja tipa aptiekām janvārī realizēti medikamenti 25,28 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas izvestas 492 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles (tai skaitā 208 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 5,71 milj. eiro, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu janvārī bija 6,84 eiro ar PVN. Aprēķinos par zāļu patēriņu Latvijā netika ņemti vērā dati par zāļu pārdošanas apjomiem no vienas zāļu lieltirgotavas uz citu zāļu lieltirgotavu.

Nule kā klajā nācis jaunākais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par konkurences veicināšanu farmācijas tirgū. Galvenais secinājums, ka konkurence ir efektīvākais veids, kā padarīt zāles lētākas, ir pilnībā aktuāls arī Latvijai.

EK min nozīmīgākos šķēršļus, kas kavē konkurenci zāļu tirgū – monopoli, tirgotāju apvienošanās, ģenērisko zāļu nepietiekama ienākšana apritē. Arī Latvijas zāļu tirgū ir ļoti augsta koncentrācija – faktiski 70% tajā pieder četrām zāļu lieltirgotavām un to aptieku ķēdēm. Neatkarīgās aptiekas ir vien 30% no tirgus. Šāda situācija izveidojās pirms teju desmit gadiem, kad Saeima nolēma, ka aptiekas var piederēt jebkuram, ne tikai farmaceitiem. Šis lēmums ir strauji novedis pie tirgus koncentrācijas. Situāciju izlabot ir teju neiespējami, jo tiesiskā valstī ir neiespējami šādus oligopolus nacionalizēt. Vienīgā iespēja ir tirgus uzraugiem rūpīgi sekot līdzi, lai kādai no ķēdēm neveidojas dominējošs stāvoklis tirgū.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Zāļu valsts aģentūra informē, ka 2017. gada septembrī zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas 3,96 milj. zāļu iepakojumu par 32,33 milj. eiro (ar PVN). Naudas izteiksmē tas ir par 2,3% vairāk nekā augustā un par 3,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī.

Vispārēja tipa aptiekām šī gada septembrī pārdoti 3,52 milj. zāļu iepakojumu 28,28 milj. eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas pārdotas 499 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra zāles (tai skaitā 220 kompensējamo zāļu saraksta zāles) par 8,25 milj. eiro, kas ir par 28% mazāk nekā augustā.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu septembrī bija 8,17 eiro ar PVN. Lielākās izmaiņas vērojamas zālēm cenu diapazonā virs 100 eiro.

Zāļu ražotāji un to pārstāvji septembrī zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 10 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 6 zālēm. Cenu paaugstinājumu ražotāji pamato ar izejvielu un ražošanas izmaksu pieaugumu.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) anulējusi zāļu lieltirgotavas SIA Astra Pharma licenci, aģentūra LETA uzzināja Veselības inspekcijā.

Licence uzņēmumam anulēta 10.jūlijā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ZVA pārstāve Dita Okmane, zāļu lieltirgotavai licence atņemta, jo Astra Pharma bija pārkāpusi farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības zāļu izplatīšanas jomā, kas skar sabiedrības veselības intereses.

Viņa arī piebilda, ka minētais komersants šo anulēto licenci nevar atjaunot.

Kā ziņots, aizdomās par viltotu zāļu izplatīšanu ZVA apturējusi licenci lieltirgotavai SIA Astra Pharma. Informāciju par iespējamu zāļu viltojumu Latvijā ZVA saņēmusi no Eiropas Zāļu aģentūras.

ZVA skaidroja, ka viltojums nav saistīts ar zāļu sastāvu, bet gan zāles iepirktas no nelicencēta uzņēmuma, kas arī tiek klasificēts kā zāļu viltojums. Konkrētās zāles Latvijā neesot nonākušas, uzņēmums, iespējams, bijis starpnieks zāļu nogādei citās valstīs.