Nule kā klajā nācis jaunākais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par konkurences veicināšanu farmācijas tirgū. Galvenais secinājums, ka konkurence ir efektīvākais veids, kā padarīt zāles lētākas, ir pilnībā aktuāls arī Latvijai.
EK min nozīmīgākos šķēršļus, kas kavē konkurenci zāļu tirgū – monopoli, tirgotāju apvienošanās, ģenērisko zāļu nepietiekama ienākšana apritē. Arī Latvijas zāļu tirgū ir ļoti augsta koncentrācija – faktiski 70% tajā pieder četrām zāļu lieltirgotavām un to aptieku ķēdēm. Neatkarīgās aptiekas ir vien 30% no tirgus. Šāda situācija izveidojās pirms teju desmit gadiem, kad Saeima nolēma, ka aptiekas var piederēt jebkuram, ne tikai farmaceitiem. Šis lēmums ir strauji novedis pie tirgus koncentrācijas. Situāciju izlabot ir teju neiespējami, jo tiesiskā valstī ir neiespējami šādus oligopolus nacionalizēt. Vienīgā iespēja ir tirgus uzraugiem rūpīgi sekot līdzi, lai kādai no ķēdēm neveidojas dominējošs stāvoklis tirgū.
Vēl viena interesanta ideja, kuru intervijā DB izteica Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Jurševics, ir noteikt lieltirgotavām un, iespējams, arī aptiekām peļņas ierobežojumus. Vai to iespējams tiesiskā veidā bez sūdzībām Satversmes tiesā īstenot dzīvē, lai spriež Veselības ministrija. Taču tirgus koncentrācija nav vienīgais konkurences kavētājs. EK min gadījumus, kad uzlikti sodi oriģinālzāļu ražotājiem par aizkavēšanu tirgū ienākt ģenēriskajām zālēm. Tas izpaužas tādējādi, ka oriģinālzāļu ražotājs samaksā zināmu summu ģenēriķu ražotājam, lai tas aizkavē savas produkcijas laišanu tirgū, tādējādi faktiski pagarinot monopolstāvokli.
EK ziņojumā minēts, ka ģenēriskās zāles palīdz cenas samazināt par 50%. Tas pilnībā ir attiecināms arī uz Latvijas zāļu tirgu. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka pacienti kompensācijas sistēmas ietvaros ik gadu pārmaksā 25 miljonus eiro, jo neizvēlas savā zāļu grupā lētākās zāles, kuras ir ar lielāko valsts līdzfinansējumu, pat līdz 100%. Šo situāciju vēlējās mainīt Veselības ministrija, nosakot, ka kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļautas tikai tās zāles, kuru cena nepārsniedz 100% no lētākā medikamenta cenas. Pašlaik cenu atšķirība var būt pat 800%. Diemžēl zāļu ražotāju, atsevišķu ārstu un pacientu organizāciju lobija dēļ Veselības ministrija bija spiesta no šiem grozījumiem atkāpties.
Vietā būtu aicinājums Veselības ministrijai sarīkot kādu izglītojošu kampaņu, kurā mudinātu un iedrošinātu pacientus nepārmaksāt par zālēm un kliedētu mītus par ģenēriskajām zālēm. Vēl viena būtiska Latvijas zāļu tirgus aprites nepilnība ir pašlaik bez ierobežojumiem pastāvošais zāļu reeksports. Tas nozīmē, ka ražotāji Latvijas tirgotājiem piedāvā zāles lētāk nekā citās Rietumeiropas valstīs un mūsu lieltirgotavas nodarbojas ar šo zāļu reeksportu, radot piegādes pārrāvumus pašmājās. Kā redzams, Latvijai ir gana daudz darāmā konkurences veicināšanai zāļu tirgū.
