AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir pārsniegusi 10.5 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi martā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Lielākais pārdošanas pieaugums martā atzīmēts Uzbekistānā, kur apjomi auguši par 338%, Vācijā – par 190%, un Indijā – par 149%. Stabilu pieaugumu uzrādījuši arī pārdošanas rezultāti jau tradicionālajos koncerna noieta tirgos kā Krievija, Baltkrievija, Latvija un Lietuva. Savukārt, produktu realizācija martā visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 64% un Itālijā – par 58%.

2018. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais AS «Olainfarm» realizācijas apjoms sasniedza 30, 41 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā.Produkcija tika realizēta 43 valstīs.AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada martā veidoja 2.2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 18% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. Savukārt SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada martā praktiski saglabājās gandrīz pērnā gada līmenī un bija 0,54 miljoni eiro. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada martā veidoja 0,86 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums veidoja 0,22 miljonus eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada martā sasniedza 0,23 miljonus eiro.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada janvāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,19 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā - par 237%, Ukrainā - par 222%, un Kazahstānā, kur realizācija pieaugusi par 131%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē - par 89%, un Polijā - par 40%. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 31 valstī.

Aplūkojot AS «Olainfarm» meitasuzņēmumu, kuru sniegums būtiski ietekmē koncerna konsolidētos finanšu rezultātus, pienesumu 2018. gada janvārī, ir redzams, ka aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 2,03 miljonus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā šajā laikā pērn. 2018. gada janvārī darbojās 69 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada janvārī bija 0,42 miljoni eiro, kas ir par 16% mazāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada janvārī veidoja 0,52 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «Olainmed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,20 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada janvārī sasniedza 0,20 miljonus eiro.

Latvijas zāļu ražotājiem šogad nācies cīnīties uzreiz divās frontēs – gan meklējot jaunus noieta tirgus, samazinoties eksportam uz NVS valstīm, gan saskaroties ar izmaiņām vietējā tirgū, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gada deviņu mēnešu finanšu rādītāji liecina – lielāko zāļu ražotāju a/s Grindeks un a/s Olainfarm finanses ir labākas, nekā pirms gada. Grindeks apgrozījums sasniedzis 63,5 milj. eiro, kas ir nedaudz vairāk, nekā pērn attiecīgajā periodā, bet peļņa tuvojas 3,9 milj. eiro, pagājušā gada rādītāju pārsniedzot par 5,7%, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Olainfarm apgrozījums audzis straujāk, sasniedzot 71,9 milj. eiro, kas ir labākais deviņu mēnešu rādītājs uzņēmuma vēsturē. Savukārt peļņa, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, saglabājusies faktiski nemainīga – 12,1 milj. eiro, informē uzņēmumā. Gadu kompānija plāno noslēgt ar 100 milj. eiro apgrozījumu un 15 milj. eiro peļņu.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

AS «Olainfarm» piederošais Baltkrievijas zāļu tēju, to maisījumu un ārstniecības augu pulveru ražotājs «NPK Biotest» kļuvis par elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» produkcijas izplatītāju Baltkrievijā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Uzņēmums ir saņēmis atļauju sākt piecu Baltkrievijas tirgum paredzētu «Olainfarm» medikamentu pakošanu Baltkrievijā.

«Kopš meitasuzņēmumu iegādes mēs strādājam, lai tos integrētu «Olainfarm» koncernā un optimāli izmantotu sinerģijas iespējas. «NPK Biotest» esam radījuši sertificētu ražošanas platformu, kas palīdzēs «Olainfarm» izmantot tās priekšrocības, kuras Baltkrievijas likumdošana nodrošina vietēji ražotiem produktiem. Interesi izmantot «NPK Biotest» pakalpojumus medikamentu pakošanā jau ir izrādījušas arī citas Eiropas farmācijas kompānijas,» norāda Oļegs Ģrigorjevs, «Olainfarm» valdes priekšsēdētājs.

Paziņojumā biržai skaidrots, ka «Olainfarm» Baltkrievijas zāļu tēju, to maisījumu un ārstniecības augu pulveru ražotāju «NPK Biotest» iegādājās 2016. gadā, lai ne vien iegūtu ražošanas platformu, ar kuru atvieglot «Olainfarm» un tās meitasuzņēmumu darbu Baltkrievijā, bet arī papildinātu koncerna produktu portfeli ar zāļu tējām un to maisījumiem.

Latvijas farmācijas kompānija AS Olainfarm šonedēļ noslēgs līgumu un informēs par vēl viena uzņēmuma iegādi, aģentūru LETA informē Olainfarm pārstāve Sigita Lapsiņa.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins šonedēļ parakstīs līgumu par 100% kapitāla daļu iegādi uzņēmumā, kura darbība ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkiem kļūt veselākiem, stāsta Lapsiņa.

Iegādājamā uzņēmuma nosaukumu Olainfarm pārstāve neatklāj.

Līguma parakstīšana notiks 12.maijā plkst.11 viesnīcā Promenade Hotel, kas atrodas Vecajā Ostmalā 40, Liepājā, lai no tās kopīgi dotos uz iegādāto uzņēmumu. Pasākuma laikā būs iespējams uzzināt par darījumu, "Olainfarm" attīstības plāniem un ekskursijā iepazīt iegādājamā uzņēmuma darbību.

LETA jau ziņoja par Olainfarm plāniem noslēgt darījumu par vēl kāda uzņēmuma iegādi, par ko virtuālajā konferencē par uzņēmuma 2015.gada finanšu rezultātiem informēja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

2018. gada deviņos mēnešos «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 102,4 miljonus eiro, bet peļņa - 7,6 miljonus eiro, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums 2018. gada deviņos mēnešos bija 102,4 milj. eiro, kas ir par 6,6 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro vai par 17%. 2018. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Sasniegtie rezultāti apliecina, ka farmācijas biznesā stabila augšupeja ir sasniedzama ar pārdomātu stratēģiju un eksporta apjomu audzēšanu. Mēs stiprinām savas tirgus pozīcijas, pateicoties koncerna sabiedrību sekmīgai darbībai starptautiskā arēnā.»

AS Olainfarm koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 15,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 25% vairāk nekā 2014.gadā un par 8% nekā 2012.gadā, kad tika sasniegts līdzšinējais peļņas rekords - 14,2 miljoni eiro. Koncerna mātes uzņēmums 2015.gadā nopelnīja 14,6 miljonus eiro, par 28% uzlabojot 2014.gadā sasniegto peļņas rādītāju.

Pērn koncerns realizēja produkciju par 97,4 miljoniem eiro. Tas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 93,7 miljoni eiro, un ir labākais pārdošanas rādītājs koncerna vēsturē. Mātes uzņēmuma realizācija 2015.gadā sasniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2014.gadā, kad tā apgrozījums bija 81,6 miljoni eiro. Arī mātes uzņēmums ir sasniedzis līdz šim augstāko realizāciju.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

AS Olainfarm koncerna realizācija 2016.gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi 26,1 miljonu eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna tīrā peļņa ir 3,1 miljons eiro, kas ir par 52% mazāk nekā 2015.gada 1.ceturksnī. Šā gada pirmajā ceturksnī ir veikti uzkrājumi 1 miljona eiro apmērā Ukrainas sadarbības partnera parādiem. Lielākie noieta tirgi šajā laikā bija Latvija, Krievija, Ukraina un Baltkrievija.

«Šis gads ir sācies ar diezgan neprognozējamu vidi lielā daļā NVS valstu, kur saskaramies gan ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, gan valdību iniciētiem pasākumiem vietējā tirgus aizsardzībai un vietējo ražotāju atbalstam. Virknē gadījumu tie ir nelabvēlīgi ietekmējuši Olainfarm produktu realizāciju. Tāpēc mēs plānojam izvietot daļu ražošanas vai iegādāties uzņēmumu kādā no šīm valstīm. Tā varēsim vismaz daļēji atvieglot ārvalstu ražotājiem noteikto ierobežojumu ietekmi,» norāda Valērijs Maligins, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par teju 15 miljonu eiro finansējuma ieguvi 3 teritoriju «atdzīvināšanas» projektiem.

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, taps moderna prototipēšanas darbnīca «Riga Makerspace». Miera ielā tiks izveidots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs «TabFab», bet Šķirotavas apkaimē jaunu dzīvību ienesīs «Latvijas Nacionālās operas un baleta» skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss.

«Jāatzīmē, ka šie ir ne tikai kultūras projekti – tā ir iespēja nodrošināt gudru izmantošanu teritorijās, kuras kādu laiku stāvējušas pamestas, iedodot tām jaunu elpu, kas ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Pieredze liecina, ka, sakārtojot daļu no apkārt esošās teritorijas, apkaimē rodas jauna dzīvība. Projektu realizācija nodrošinās daudzveidīga pakalpojumu klāsta attīstību, uzlabos dzīvojamās vides kvalitāti, apkaimes funkcionalitāti un pievilcību. Tas veicinās jaunu projektu īstenošanu un privātu investīciju piesaisti,» komentē Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Latvijas farmācijas kompānijas AS Olainfarm noliktavas pārbūves projektā plānots investēt 3 020 000 eiro, informēja Olainfarm finansējuma piesaistes daļas vadītāja Agnese Mercalova.

Tāda ir summa bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), taču ar PVN summa sasniegs 3 654 200 eiro.

Kā stāstīja Mercalova, projekta finansējumu veido likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli paredzētā atbalsta forma uzņēmumiem, kuri Ministru kabineta (MK) noteiktā kārtībā ir atbalstīts investīciju projekts.

Šajā gadījumā tas ir valsts atbalstāmo investīciju projekts Jaunu produktu ieviešana ražošanā un AS Olainfarm eksportspējas palielināšana, kas MK apstiprināts 2013.gada 7.maijā, atzīmēja Mercalova.

Rekonstruējamās ēkas apbūves laukums ir 5771 kvadrātmetrs, no tā lietderīgā platība ir 5941,2 kvadrātmetri, bet noliktavas būvtilpums ir 25 657 kubikmetri.

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Latvijas aptiekai paredzēts pievienot SIA Rūpes Farm aptieka, kas atrodas Rīgā, SIA Stefānijas aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Jūras aptieka, kas atrodas Ventspilī, SIA Gostiņu aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Nikafarm, kas atrodas Olainē, un SIA FB1, kas arī atrodas Olainē.

Kā aģentūrai LETA skaidro Latvijas aptieka valdes loceklis Ilmārs Pajuste, šie aptieku uzņēmumi iegādāti laika posmā no 2015.gada decembra līdz 2016.gada beigām. Visas šo uzņēmumu pārvaldītās aptiekas ar zīmolu "Latvijas aptieka" sākušas strādāt pērn.

Kopumā 2016.gada beigās zīmola Latvijas aptieka tīklu veidoja 63 aptiekas. Reorganizācija ir noslēdzošais uzņēmumu pievienošanas posms uzņēmumam "Latvijas aptieka", norāda Pajuste.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu, jaunu produktu ieviešanu ražotāju portfeļos un esošo ražotņu paplašināšanos, nav iespējama bez Latvijas valdības proaktīva atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Viņš uzsver, ka Latvijas valdībai attiecībā uz visu valsti kā uz ekonomisko aktīvu ir jābūt tieši tāpat kā privātuzņēmējam – rūpīgam sava uzņēmuma apsaimniekotājam, nevis tādam, kurš vienā dienā dara vienu, bet citā – pilnīgi pretējo, tādējādi iedragājot Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts tēlu.

Fragments no intervijas

Kādā stadijā ir jaunās ražotnes projekts?

Par teju miljonu eiro ir nopirkta zeme līdzās esošajai Grindeks ražotnei. Pašlaik šī teritorija tiek sagatavota potenciālās ražotnes izvietošanai – tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra. Tapšanas stadijā ir arī jaunas farmaceitiskās rūpnīcas projekts. Iecerēts, ka tā būs lielākā farmaceitiskā ražotne Baltijas reģionā ar automatizētiem un energoefektīviem tehniskajiem risinājumiem. Jaunajā rūpnīcā tiks ietverti komplicēti aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas procesi un daudzveidīgas tehnoloģiskās iekārtas. Ražošanā tiks ieviestas zāļu formas, kuras šobrīd Latvijā Grindeks neražo: ampulas, flakoni, liofilizēti flakoni, acu pilieni un antibiotikas. Jaunajā ražotnē tiks izveidotas 800–1000 jaunas darbavietas. Ja ražotnes būvniecību izdosies uzsākt jau 2022. gadā, tad tā varētu sākt strādāt jau 2024. gadā.

Latvijas farmācijas kompāniju Grindeks un Olainfarm apvienošana būtu nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai, atzīst Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Ņemot vērā, ka abi uzņēmumi darbojas pietiekami līdzīgos tirgos, to apvienošana noteikti varētu veicināt efektivitātas pieaugumu, norādīja Lapiņš.

Bezkaislīgi raugoties, ja būtu iespēja iegādāties Grindeks, Latvijas ekonomikas kontekstā Grindeks un Olainfarm apvienošana būtu iespēja izveidot ļoti efektīvu uzņēmumu, aģentūrai LETA atzina Lapiņš.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka iespējamā vienošanās ar Grindeks akcionāriem, visticamāk, būtu ilgs un sarežģīts process. Taču Latvijas ekonomikai tas būtu nozīmīgs ieguvums, uzsvēra Lapiņš.

Kā vēstīts, šī gada sākumā Olainfarm parakstīja līgumu par eko kosmētikas ražotāja "Kiwi Cosmetics" 100% kapitāla daļu iegādi, bet šī gada maijā Olainfarm iegādājās elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāju Tonus Elast. Tāpat šogad iecerēts attīstīt kompānijas ražošanas platformu Baltkrievijā, līgumu par Baltkrievijā esošā uzņēmuma iegādi noslēdzot, iespējams, nākamgad.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Notikušas izmaiņas akciju sabiedrības «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» (RFF) vadībā, un par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvusi Diāna Stepiņa-Gauja.

Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš darbu šajā uzņēmumā ir pārtraucis un savu karjeru turpinās ārpus RFF. Diāna Stepiņa-Gauja kļuvusi par valdes priekšsēdētāju arī RFF meitas uzņēmumā SIA «Jonnex-farma».

«Esmu gandarīta, ka, apstiprinot RFF valdes priekšsēdētājas amatam, uzņēmuma akcionāri ir novērtējuši manu līdzšinējo veikumu un pieredzi. Uzņēmumam ir izvirzīti jauni mērķi tālākai izaugsmei. Kopā ar kolēģiem to realizācija ir mūsu turpmākā ikdienas darba uzdevums,» saka Diāna Stepiņa-Gauja.

Veiktas izmaiņas arī RFF padomē. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Josifs Apts.

AS «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» ir Latvijas farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmums un viens no augu valsts ārstniecisko līdzekļu (herbal medicines) ražotājiem Baltijā. «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu ārstniecības līdzekļu: tinktūras, ekstraktus, šķidrumus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, sīrupus, ziedes, pulverus, uztura bagātinātājus, grūtniecības noteikšanas testus u.c.

Šomēnes Valsts policija (VP) ir aizturējusi trīs Latvijas valsts piederīgos, kuri nelegālās ārvalstu interneta vietnēs apzināti bija iegādājušies viltotu naudu un pasūtījuši to no Nīderlandes, izmantojot pasta starpniecību, informē VP.

Kopumā likumsargi izņēmuši 87 viltotas 50 eiro nomināla banknotes, tādējādi nepieļaujot to nokļūšanu apgrozībā. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Šā gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas «Rīga» iecirknī tika saņemta informācija par iespējamu viltotas naudas pārsūtīšanu. Iecirkņa darbinieki sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, brīdī, kad no Nīderlandes uz Latvijas Pasta šķirošanas kompleksu tika nogādāts pirmais sūtījums, konstatēja aploksni, kurā atradās piecdesmit piecas 50 eiro nomināla banknotes ar viltojuma pazīmēm, kuras maskēšanas nolūkā bija ieliktas apsveikuma kartītē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

92,81% AS Grindeks akciju nonākšana Liplat Holding īpašumā tūlītējas izmaiņas uzņēmuma darbībā neradīs, bet nākotnē sola vēl straujāku izaugsmi, jo visi izvirzītie mērķi ir jāsasniedz, no tiem svarīgākie ir jauna, oriģināla medikamenta klīniskie pētījumi un koncerna konkurētspējas stiprināšana modernu patentbrīvo medikamentu segmentā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš norāda, ka pašlaik svarīgākie uzdevumi ir palielināt uzņēmuma produkcijas klātbūtni daudzu pasaules reģionu valstu tirgos un šī mērķa sasniegšanai atvērt jaunas pārstāvniecības.

Uzņēmuma lielākais akcionārs Liplat Holding ir izteicis akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vai šāda akciju atpirkšana ietekmēs uzņēmuma darbību?

Uzņēmuma saimniecisko darbību pārmaiņas neietekmēs, bet, protams, izmaiņas varētu būt tad, kad tiks izstrādāta jauna uzņēmuma attīstības stratēģija nākamajam periodam. Vienlaikus pēc akciju atpirkšanas varētu būt ātrāka lēmumu pieņemšana, jo tas ļautu taupīt laiku uz obligāto procedūru termiņiem. Tajā pašā laikā pārmaiņas nemaina uzņēmuma stratēģiskos uzdevumus un mērķus – palielināt koncerna ienākumus par 10% gadā, kas 2019. gadā nozīmē sasniegt apmēram 160 milj. eiro lielu neto apgrozījumu (2018. gadā tas bija 145,5 milj. eiro), palielināt savu klātbūtni gan Latvijas, gan arī ārvalstu noieta tirgos, iekļūt jaunos ārvalstu tirgos, investējot zinātnē un pētniecībā, strādāt pie jaunu produktu radīšanas. Visi šie uzdevumi ir un būs jāpilda, neraugoties uz akcionāru struktūru, to skaitu.