Jaunu komerctransporta līdzekļu reģistrācija Latvijā šā gada februārī palielinājusies par 15,9%, kas ir 11.mazākais pieaugums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākais ziņojums.

Latvijā februārī reģistrēti 285 jauni komerciālie transporta līdzekļi, salīdzinot ar 246 vienībām 2015.gada attiecīgajā mēnesī.

Komerctransporta reģistrācijas pieaugums februārī reģistrēts visās ziņojumā iekļautajās valstīs, izņemot Grieķijā, kur tas samazinājies par 63,4%.

Savukārt straujākais reģistrācijas kāpums fiksēts Kiprā - par 64,1%, Slovēnijā - par 56,4%, Rumānijā - par 54,7% un Īrijā - par 47,2%.

Lietuvā decembrī reģistrētas 502 komerctransporta vienības, kas ir par 23% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, bet Igaunijā komerctransporta reģistrācija pieaugusi par 20,8% - līdz 378 vienībām.

Ziņojumā apkopoti dati par visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Maltu. Ziņojumā pieejama informācija arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Jaunu komerctransporta līdzekļu reģistrācija Latvijā pērnā gada decembrī samazinājusies par 18,6%, kas ir straujākais kritums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākais ziņojums.

Latvijā decembrī reģistrēti 323 jauni komerciālie transporta līdzekļi, salīdzinot ar 397 vienībām 2014.gada attiecīgajā mēnesī.

Komerctransporta reģistrācijas samazinājums reģistrēts vēl tikai Igaunijā - par 1,1%, Grieķijā - par 10,5% un Islandē - par 0,7%.

Savukārt straujākais reģistrācijas kāpums fiksēts Horvātijā - par 76,7%, Īrijā - par 76,4%, Norvēģijā - par 54,2% un Rumānijā - par 51,8%.

Lietuvā decembrī reģistrētas 464 komerctransporta vienības, kas ir par 41,5% vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā mēnesī.

Ziņojumā apkopoti dati par visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Maltu. Ziņojumā pieejama informācija arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

Jaunu vieglo komerctransporta līdzekļu reģistrācija Latvijā šā gada februārī samazinājās par 7,5%, kas ir trešais lielākais kritums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākais ziņojums.

Latvijā februārī reģistrēti 149 jauni vieglie komerciālie transporta līdzekļi, salīdzinot ar 161 vienību pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Lielākais komerctransporta reģistrācijas samazinājums februārī fiksēts Lietuvā - par 22,7% un Slovēnijā - par 10,7%.

Lietuvā februārī reģistrētas 119 vieglā komerctransporta vienības.

Savukārt lielākais komerctransporta reģistrācijas kāpums februārī fiksēts Grieķijā - par 111,6%, Čehijā - par 72,2% un Īrijā - par 43,9%.

Igaunijā februārī reģistrētas 237 vieglā komerctransporta vienības, kas ir par 10,7% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Igaunija uzrādījusi 13.lielāko pieaugumu no visām valstīm.

Covid-19 krīzes laikā, martā, pieprasījums pēc jauniem autobusiem Eiropas Savienībā sarucis par 47,3%, liecina "Busworld" apkopotie dati. "IVECO BUS" tirdzniecības uzņēmuma "ALKOM-TRANS" pārstāvis Aleksejs Lisenkovs uzskata, ka situācija Latvijā ir dramatiska.

"Ārkārtas situācija un ar to saistītie ierobežojumi Eiropas valstīs devuši pamatīgu triecienu transporta, tostarp, komerctransporta un autobusu tirdzniecības nozarei. Dramatiska situācija bija vērojama arī Latvijas tirgū, taču pilnībā sekas būs iespējams novērtēt tikai tuvāko mēnešu laikā," db.lv sacīja Aleksejs Lisenkovs.

Atbilstoši "Busworld" datiem martā Eiropas Savienībā pieprasījums pēc jauniem autobusiem kopumā saruka par 47,3%. Spānijā tika reģistrēts viens no lielākajiem kritumiem - 68,8%. Tomēr atsevišķās valstīs tika novērots pat zināms pieaugums, piemēram, Vācijā par 11,8%, Austrijā - 12, 3%, Kiprā - 33,3%. Nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos parasti sarūk patērētāju interese investēt. "To varēja novērot arī Latvijā, jo komerctransporta nozarē praktiski nebija nekādas intereses par komerctransporta iegādi. Pārsvarā tika realizēti jau iepriekš uzsākti projekti," norādīja A. Lisenkovs.

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Kopš pērnā gada vidus vieglā komerctransporta apcirkņus ir papildinājuši vairāki nozīmīgi modeļi, kas aktuāli arī vietējiem iekšzemes un starpvalstu pārvadājumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ford, Renault, Citroen, Fiat, Peugeot, Mercedes, Volkswagen – citiem vārdiem sakot, ikviens zīmols, kas vairāku gadu garumā ir pazīstams arī kā vieglā pasažieru un komerctransporta ražotājs, ir sagatavojis vai drīzumā plāno tirgū piegādāt kādu svarīgu jaunumu. 2014. gadā Ford pilnībā nomainīja visu komerctransporta klāstu, kam galvgalī soļo pilnīgi jauns Ford Transit, savukārt premium klases zīmols Mercedes ir sagatavojis dārgo un elitāro pasažieru modeli Mercedes V Class. Neatpaliekot no saviem kolēģiem, komerctransporta tirgus šogad ir papildināts ar radniecīgajiem Renault Trafic un Opel Vivaro. Patiesības labad jāmin, ka šai kompānijai ir pieskaitāms arī trešais ģimenes loceklis, proti, Nissan Primastar, taču objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ Latvijā var runāt par diviem modeļiem. Nenoniecinot Opel Vivaro iespējas, tomēr potenciālo pircēju puses lielāku uzmanību ir uzjundījis jaunais Trafic, kas vēsturiski allaž ir bijis starp sava segmenta līderiem. Tieši cena ir noteicošais faktors, kas mikromačā ar Vivaro franču modeļa potences padara nedaudz kārdinošākas.

SIA VEHO, CITROËN importētāja un dīlera Latvijā, apgrozījums 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos ir pieaudzis par 5%, salīdzinot ar uzņēmuma apgrozījuma rādītājiem šajā periodā 2011. gadā. Kopumā šā gada astoņos mēnešos SIA VEHO strādājis ar 4,65 miljonus eiro lielu apgrozījumu, sasniedzot plānoto 2,9% CITROËN kombinēto tirgus daļu jaunu pasažieru automobiļu un komerctransporta segmentā Latvijā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija

SIA VEHO šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem iepriekšējā gadā, jauno automašīnu pārdošanas apjoms pieaudzis par 16,3%, piegādājot klientiem 196 vieglās automašīnas un 52 komerctransporta vienības. Uzņēmums saglabājis stabilu mazlietotu automobiļu pārdošanas apjomu, astoņos mēnešos pārdodot 100 vienības.

Vieglo automašīnu segmentā pašlaik populārākie CITROËN modeļi ir Berlingo, C4 un jaunais DS5, kas attiecīgi ierindojas starp TOP 10 pārdotākajiem kompaktās un vidējās klases vieglajiem automobiļiem Latvijā. Komerctransporta segmentā nemainīgi populārākais esot Berlingo, kā pārdošana veido 75% no visa CITROËN apjoma šajā segmentā.

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Igaunijā šā gada februārī ir pieauguši par gandrīz 30%, padarot to par straujāk augošo automobiļu tirgu Eiropas Savienībā (ES). Savukārt Latvijā un Lietuvā februārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, jaunu automobiļu pārdošanas apjomi ir sarukuši, raksta laikraksts Aripaev.

Latvijā jaunu automoašīnu pārdošanas apjomi gada griezumā sarukuši par 5%, bet Lietuvā – par 6,6%.

Savukārt Igaunijai augošāko automašīnu tirgu sarakstā seko Rumānija, kur jaunu automašīnu pārdošanas apjomi pieauguši par 27,4%, Ungārija (20,2), Dānija (19%) un Somija (14%).

Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka šā gada februārī Latvijā tika reģistrēta 861 vieglā automašīna, kas ir par trim procentiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, savukārt jauna komerctransporta virs 3,5 t reģistrāciju skaits gada griezumā februārī pieaudzis par 48% (no 69 automašīnām pērn februārī līdz 102 automobiļiem šā gada attiecīgājā mēnesī), komerctransporta no 3,5 t līdz 7,5 t - samazinājās par 100% (no vienas automašīnas pērn februārī līdz nevienai automašīnai šā gada otrajā mēnesī), no 7,5 t līdz 12 t komerctransporta reģistrācijas pieaugušas par 200% (no vienas līdz trim), bet jauna komerctransporta līdz 16 t reģistrācijas palielinājušās par 46% (no 67 līdz 98).

2012.gads Latvijas jaunu auto nozarē ir pagājis ar mainīgām sekmēm, bet noteikti ar stabilitātes sajūtu, ņemot vērā apjomīgos auto tirgus un ekonomikas satricinājumus Eiropā, secina Auto asociācijas (bijusī Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija) prezidents Andris Kulbergs.

Jau ziņots, ka 2012.gadā Latvijā reģistrēta 12 901 jauna vieglā automašīna, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, kad tika reģistrēti 12 735 vieglie auto. Gada griezumā par 3% samazinājies jaunu pasažieru auto reģistrāciju skaits - no 10 980 vienībām 2011.gadā līdz 10 665 vienībām pērn. Savukārt jaunu vieglo komercauto skaits gada laikā audzis par 27% - no 1755 vienībām 2011.gadā līdz 2236 vienībām 2012.gadā.

«Uz Eiropas Savienības (ES) jaunu automobiļu tirgus fona, kur kopējais tirgus samazinājums reģistrēts 7,6% apmērā, Latvijas tirgus rādītāji ir vērtējami ļoti pozitīvi,» uzsvēra Kulbergs.

Pēc viņa teiktā, Latvijā pasažieru un vieglā komerctransporta tirdzniecības apjomi ir pieauguši uz veiksmīgā vieglā komerctransporta realizācijas apjomu rēķina. «Pasažieru automobiļu tirdzniecība ir kritusies lielā emigrējušo ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju skaita dēļ, kā arī privātpersonu pirktspēja nav uzlabojusies no finanšu krīzes laikiem. Protams, nozīmīgs faktors ir straujais reeksporta automobiļu kritums, 2012.gadā veidojot tikai 9% jeb 1246 vienības, kas ir ievērojami mazāk nekā 2011.gada 22% jeb 2894 vienības,» atzina asociācijas prezidents.

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Auto ražotāji paredz strauju elektrisko automobiļu ienākšanu Baltijas tirgū. Ja 2019.gadā no "Volkswagen" piegādātajiem automobiļiem Baltijā tikai 1% bijuši elektroauto, tad 2020.gadā tie varētu būt jau 6%. Savukārt, spriežot pēc šobrīd visā Eiropā vērojamām tendencēm, 2021.gadā šis apjoms varētu sasniegt pat 42%.

Šādas nākotnes perspektīvas tika iezīmētas "Moller Baltic Import" rīkotajā preses pasākumā.

Lai panāktu šādu izaugsmi, "Volkswagen" šogad tirgu iepazīstinās ar vairākiem jauniem auto modeļiem un to elektriskajām versijām. Pavasara sākumā tirgū nonāks pilnībā digitāls un arī ar hibrīda dzinēju aprīkots "Golf 8", kuram vasaras vidū sekos elektriskais "ID.3". Rudenī Baltijā būs pieejams atjaunotais "Arteon", tostarp jaunā "Shooting Brake" versija, kurai sekos pieprasītākā "Volkswagen" apvidus automobiļa - "Tiguan" - uzlabotā versija. "Volkswagen" gadu noslēgs ar pirmā pilnībā elektriskā apvidus automobiļa "ID. SUVe" un "Golf 8 Variant" tirdzniecības uzsākšanu.

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Augustā Latvijas autolīzinga tirgū parādījušās stabilizācijas tendences. Jauno darījumu apjoms pēdējo četur mēnešos ir ap 11 miljoniem latu mēnesī. Autolīzinga apjomi šī gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada to pašu periodu, pieauguši par 59%.

Pēc pavasara straujā komerctransporta un iekārtu līzingā kāpuma, jūlijā un augustā jauno līzinga darījumu apjomi atgriezušies pakāpeniskas izaugsmes līmenī, kas mēnesī veido ap 19 miljoniem latu. Šī gada astoņos mēnešos komerctransporta un iekārtu jauno darījumu apjomi pieauguši par 2,5 reizēm, jeb par 154%, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu.

Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits norāda, ka autolīzinga apjomu stabilitāte, kā arī jauno automašīnu īpatsvara pieaugums jaunajos līzinga darījumos liecina par izaugsmes atgriešanos Latvijas auto nozarē. Pieaugot patērētāju pārliecībai par nākotni, nākamajā gadā līzingā iegādāto jauno automašīnu īpatsvars kopējā jauno automašīnu iegādē var sasniegt 80% līmeni, no 62% šogad augustā.

Šogad gaida iekārtu un transporta līzinga apjomu kāpumu; arī iekārtu ražotājus un auto pārdevējus gāž riņķī, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pērn iekārtu līzinga (ražošanas, lauksaimniecības tehniku, arī mežu tehnikas) jauno darījumu apjoms jau pieauga par 22%, sasniedzot 56,5 milj. Ls, tostarp lielāka aktivitāte bija vērojama tieši gada otrajā pusē.

Savukārt komerctransporta līzinga apjomi pieauga par 3,5% (līdz 54,7 milj. Ls), kas atspoguļoja pakāpenisku transporta nozares atkopšanās sākumu pēc smagā kritiena 2008. un 2009. gadā, kad Latvijas komerctransporta aktīvais autoparks saruka gandrīz uz pusi.

Nordea Finance Latvia valdītājs Ivars Šmits lēsa, ka šogad smagā transporta autoparkam jāizpilda iztrūkums, bet, pieaugot eksporta apjomiem un stabilizējoties iekšzemes patēriņa, ražotājiem, lauksaimniekiem un mežstrādniekiem rodas jauna nepieciešamība palielināt jaudas, kas arī nodrošinās pieaugumu iekārtu līzingā. Pēc viņa aplēsēm, šogad komerctransporta līzinga jauno darījumu apjoms varētu sasniegt 90 miljonus latu, kas būtu par 67% vairāk nekā 2010. gadā, bet iekārtu līzinga jauno darījumu apjoms varētu sasniegt 100 miljonus latu, kas savukārt būtu par 77% vairāk nekā 2010. gadā.

Jauno darījumu skaits līzingā šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 14,2 %, veidojot 147,75 miljonus eiro.

Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) datiem, šī gada 1. ceturksnī jaunie darījumi komerctransporta segmentā pieauguši par 56,6 %, veidojot 25,7 miljonus eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas segmentā tie pieauguši par 32,1 %, veidojot 43,1 miljonus eiro, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Neliels kritums jauno darījumu apjomā vērojams auto līzinga segmentā, kur tas pirmajā ceturksnī samazinājies par 1.8 %, salīdzinot ar šādu pašu periodu pērn.

"Iepriecinoši redzēt pozitīvās izmaiņas komerctransporta un industriālā līzinga segmentā, kas demonstrē atveseļošanās pazīmes abos pamata sektoros. Komerctransporta nozarē Covid-19 situācija nospēlējusi par labu, jo būtiski pieaugot pārdošanas apjomiem tiešsaistē, strauji attīstījās piegāžu ķēdes, radot nepieciešamību paplašināt autoparkus. Savukārt, industriālā līzinga sektora attīstību veicinājuši tie projekti, kuru realizācija bija apturēta pagājušajā gadā," tā 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēts par 11% vairāk vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta sasniedzot 8068 reģistrētu vienību skaitu, kas ir par 791 jaunu reģistrētu automobili vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusē, liecina Auto asociācijas dati.

Šī gada pirmā puse noslēgusies ar stabilu pieaugumu pusgada griezumā, bet ar ļoti viļņveidīgu ikmēneša pieaugumu. Vieglo pasažieru automobiļu tirdzniecībā samazinājums pret 2014. gada attiecīgo mēnesi bija vērojams tikai februārī, bet vieglā komerctransporta tirdzniecības apjomu pieaugums līdz martam bija ar negatīvu tendenci un pieaugums sākās tikai no aprīļa mēneša. Pusgada tirgus attīstība ir pozitīvāka salīdzinājumā ar Auto Asociācijas izteiktajām prognozēm par 4,5% pieaugumu 2015. gadā. skaidro Ingus Rūtiņš, Auto Asociācija viceprezidents.

Līzingā iegādāto automobiļu skaits ir pieaudzis un sasniedzis gandrīz apaļus 4000 darījumus (3988 darījumi), kas veido 7% pieaugumu darījumu skaita ziņā pret 2014. gadu, bet līzinga tirgus nav spējis tikt līdzi auto tirgus attīstībai un šī gada pirmajā pusē līzinga darījumu tirgus daļa no kopējo darījumu skaita ir samazinājies uz 49% (iepriekš 51%) no visiem jaunu automobiļu iegādes darījumiem.

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek uz riteņiem, norāda autotirgotājs "Norde".

Kamēr auto tirgus kopumā šobrīd tur kāju uz bremzes pedāļa, atsevišķos tirgus segmentos valda piesardzīgs optimisms. Dati rāda, ka viena no šī laika biznesa veiksmes formulām ir komerctransports.

Pēc Auto asociācijas datiem, COVID-19 krīzes ietekmē aprīlī vērojams jaunu auto reģistrāciju kritums par 55%. Auto segments, kur saglabājas augstāka klientu aktivitāte, ir komerctransports, kur vienlaikus novērojams mazākais kritums: - 32% un straujāk pieaugusi klientu aktivitāte.

Eduards Ptičkins, autotirgotāja "Norde" tirdzniecības vadītājs, apstiprina: ja parasti komerctransports veido apmēram ceturto daļu no visiem pasūtījumiem, šobrīd, mērot klientu interesi, tā īpatsvars tirdzniecībā sasniedzis teju pusi.

Latvijā un pasaulē turpinās strauja e-komercijas attīstība, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums. Pieaugot sūtījumu apjomiem un mainoties klientu paradumiem, palielinās pieprasījums pēc dažādiem inovatīviem piegādes risinājumiem. Arī 2019. gadā varam gaidīt turpinājumu piegāžu modernizācijai un rūpēm par vidi.

Kā rāda DPD grupas veiktais pētījums, tikai 7,3% no Latvijas iedzīvotāju kopējā pirkumu skaita aizvadītajā gadā veikti tiešsaistē, tikmēr vidējais rādītājs Eiropā ir 11,5%. Neraugoties uz iepirkšanās paradumu atšķirībām Eiropas mērogā, 2018. gads sūtījumu piegādātājiem Latvijā ir bijis veiksmīgs. Saskaņā ar DPD Latvija datiem, vietējo sūtījumu apjoms ir pieaudzis vairāk nekā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vienlaikus būtiska pērn Latvijā saglabājās to tiešsaistes pircēju daļa (ap 28%), kuri preču iegādē dod priekšroku ārvalstu interneta veikaliem, piemēram, AliExpress, eBay, Amazon, Asos un citiem. Tiešsaistes pirkumu attīstība savukārt veicina pieprasījumu pēc arvien pieejamākiem un mūsdienīgākiem piegāžu pakalpojumiem.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

2015. gada pirmajā pusē Latvijā ievesti 23 326 vieglie pasažieru automobiļi (M1), kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusē (22 772). Papildus šī gada pirmajā pusē Latvijā ievesti arī 1705 N1 klases automobiļi, kas ir vieglais komerctransports ar pilnu masu līdz 3.5t, informē Auto asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

Pārdotāko automašīnu tops ir palicis nemainīgs un patērētāji vēl joprojām paliek uzticīgi Volkswagen (17.1%), Volvo (14.6%), Audi (12.2%), BMW (10.7%) un Opel (10.7%), kas kopā veido 63.2% no visu pirmo reizi Latvijā reģistrēto lietoto vieglo pasažieru automobiļu skaita.

Vieglā komerctransporta populārāko transportlīdzekļu topu veido Volkswagen, kas aizņem gandrīz trešdaļu vieglā komerctransporta tirgus (31.3%), Mercedes Benz (16.1%) un Renault (13.5%), kas ir izteikti spēcīgi vieglā komerctransporta ražotāji ar plašu modeļu piedāvājumu visām lietotāja vajadzībām.

«Lietota vieglā komerctranporta tirgus daļa ir divas reizes mazāka, kā jaunam. Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumi savus autoparkus cenšas uzturēt iespējami jaunus un nomaiņas gadījumā jaunu a/m iegāde tiek uzskatīta par ekonomiski pamatotāku, » skaidro Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.