Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

«Ir divas sliktākās lietas – degusi automašīna un slīkusi automašīna. Nekad pie jebkādiem apstākļiem neizvēlieties slīkušu automašīnu. Tā jums izmaksās abnormālu naudu, un jūs nonāksiet tādās problēmās, ka jūs gribēsiet tikt vaļā no tā lūžņa,» Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzstāja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs un atklāja, kā lietotu auto pircēji var izvairīties no slīkušas automašīnas iegādes.

Kulbergs norādīja, ka vispirms jāizvērtē, vai automašīnas cena ir atbilstoša tās stāvoklim. «Kaut kas nav kārtībā, ja tu redzi – pārāk mazi kilometri, pārāk labs gads, laba automašīna, bet cena salīdzinoši zema un atraktīva,» raidījumā sacīja Kulbergs. Turklāt slīkušā automašīnā varēs novērot vēl citas pazīmes.

Pirmkārt, pircējam jāpievērš uzmanību eļļai. «Ja eļļā ir nonācis ūdens, tad tu to vari redzēt – eļļa ir balta un ar emulsiju. Ja tas tā nav un eļļa ir pārāk svaiga, atkal kaut kas nav kārtībā. Nu kurš tev pirms pārdošanas pēkšņi mainīs eļļu?» Kulbergs norādīja, aicinot izvērtēt automašīnas pārdevēja nodomus.

Otrkārt, mašīnā var novērot ūdens līmeņa atzīmi. «Ja automašīna ir nonākusi plūdos, tā ir bijusi kaut kādā līmenī. Apskaties iekšpusē arkās, no iekšpuses motortelpā. Vai ir redzams, ka bijis kaut kāds līmenis?» aicina Auto asociācijas prezidents.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš. "Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro," norāda A.Kulbergs.

A.Kulbergs uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

"Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām. Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā," norāda Kubergs, paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Konkurences padome (KP) lēmumā par vācu automašīnu Volkswagen izplatītāju Latvijā sodīšanu nav iedziļinājusies tirgus situācijā, kā arī piemērojusi nesamērīgi lielu sodu, uzskata Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Man viedoklis par šo ir ļoti ass. KP padomes darbība pret nozari ir naidīga un neadekvāta. Ļoti šaurs skatījums,» sacīja Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka tirgū jebkurā gadījumā ir spēcīgāka konkurence, jo iepirkumos Volkswagen izplatītāji konkurē ar citu marku automašīnu piedāvātājiem, piemēram, Ford, Toyota un Opel, tādēļ uzskatīt, ka šādā veidā Volkswagen izplatītāji guvuši papildu peļņu esot absurdi.

Vienlaikus Kulbergs pauda pārliecība, ka Volkswagen izplatītāju informācijas koordinēšana nav bijusi ļaunprātīga vai ar nolūku gūt papildu peļņu, bet gan saistīta ar nezināšanu par tirgus situāciju un iespējamiem konkurences pārkāpumiem. «Svarīgi, ka tā nav pašreizējā situācijā, bet gan vēsturiski lēmumi. (..) Tagad aicināt klientus vērsties [pie sodītajiem uzņēmumiem] un prasīt kompensāciju par zaudējumiem. Kādiem zaudējumiem? Tirgū jebkurā gadījumā ir konkurence, kas spiež Volkswagen izplatītājus piemērot adekvātu cenu,» sašutis bija Kulbergs.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Katrs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posma finansējums ir sadalīts un "sakasīts" un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK), 11.septembrī "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta vecākā eksperte Agnese Abula.

Runājot par kopējo projektu, Abula teica, ka projektam nav kopējā seguma, nav kopējā finansējuma. "Ir Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais finansējums, kuram ir apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums, tādēļ mēs signalizējām, ka vajag atrast arī citu alternatīvu finansējumu " sacīja Abula.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka FM ES fondu revīzijas departamenta sagatavotais ziņojums finanšu ministram 2023.gada augustā ir viens no skaidrākajiem apkopojumiem, kā objektīvi skatīties uz šo projektu.

FM ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane norādīja, ka pērn jūnijā departamentam uzdeva veikt revīziju šim projektam, koncentrējoties uz projektēšanu, kad SM un kapitālsabiedrības vērsās ar informatīvo ziņojumu, ka projektam nepieciešams papildu finansējums. "Šis revīzijas ziņojums bija finanšu ministra pasūtījums, iekšējs dokuments, lai iepazītos ar situāciju un gūtu priekšstatu," sacīja Lasmane.

Pārejas process no latiem uz eiro 2014. gada sākumā visiem uzņēmējiem prasīs noteiktas darbības, taču jau tagad zināms, ka eiro ieviešana katram auto tirgotājam izmaksās līdz 50 000 latu, atzīst Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Kulbergs stāstīja, ka joprojām jāseko līdzi tam, kā attīstīsies globālās ekonomikas procesi un kāda būs situācija eirozonā. Viņš pieļāva, ka eirozonas dalībvalstis nepieļaus nekādus dramatiskus negatīvus pavērsienus. Tomēr piebilda, ka jāseko līdzi tam, vai Latvija izpildīs eirozonas dalībvalsts prasību kritērijus un vai saņems uzaicinājumu pievienoties.

LPAA valdes priekšsēdētājs stāstīja, ka patlaban informācijas plūsma par eiro ieviešanu no valsts institūciju puses tikko ir sākusies un nākamā gada laikā tai ir jākļūst izsmeļošākai un intensīvākai, tad arī jautājumu no uzņēmēju un iedzīvotāju puses būs mazāk.

Kulbergs atzina, ka patlaban auto tirgotāji eiro ieviešanai Latvijā negatavojas, taču tas, visticamāk, notiks nākamā gada otrajā pusgadā.

Degvielas cenu pieaugums varētu beidzot mudināt latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un Latvijai atbilstošākām automašīnām, teica Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā vairums iegādājas apvidus automašīnas, kas pēc definīcijas patērē vairāk degvielas. Kā norādīja Kulbergs, jāpaiet kādam laikam, kad cilvēki sapratīs, ka pašreizējās degvielas izmaksas būs ilgtermiņā.

"Mums nāksies sadzīvot ar degvielas cenu starp diviem un trim eiro litrā. Varbūt tas beidzot pamudinās latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un ekoloģiskākām automašīnām," teica Kulbergs.

Uz jautājumu, vai Latvijas autotirgu varētu ietekmēt tas, ka dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka par benzīnu, Auto asociācijas vadītājs atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka "tas vienmēr ietekmē tirgu".

Kulbergs arī skaidroja, ka Latvijā izmantot dīzeļdzinēja automašīnas nav loģiski, jo netiek nobrauktas tik garas distances, lai dīzeļa motors sevi attaisnotu, turklāt šīs automašīnas vieglāk lūzt un tās ir dārgāk saremontēt.

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas iezīmē patieso Covid-19 pandēmijas ietekmi uz auto tirgu Latvijā, norāda "Auto Asociācijas" prezidents Andris Kulbergs.

Viņš prognozē, ka maijā un jūnijā kritums varētu sasniegt 70- 80%.

Ārkārtas stāvoklis, neziņa par nākotni ievērojami ietekmē pircēju uzvedību, atliekot auto iegādes jautājumu uz nenoteiktu laiku. Klientu plūsma auto salonos ir nokritusies pat par 80%. Vienīgais auto segments, kur saglabājas augstāka klientu aktivitāte, ir komerctransports, kur novērojams kritums par 32%, jo ir atsevišķas biznesa nozares, kur aktivitāte un pieprasījums ir pat stipri kāpuši, piemēram, pārtikas, medicīnas, internetveikalu un sadzīves preču tirdzniecība.

Īpaši augsts pieprasījums ir pēc komerctransporta modeļiem, kas aprīkoti ar dzesēšanas sistēmu. To piedāvājums ir deficīts, jo tiek ražoti Itālijā un Izraēlā.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Juridiskās personas Latvijā izvēlas arvien ekonomiskākas automašīnas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

«Juridiskās personas savus autoparkus nomaina diezgan stabili. Mēs arī redzam, ka šajos iepirkumos [juridiskās personas] izvēlas arvien ekonomiskākas automašīnas, daudz vairāk domā par nodokļu apmēru un izmešiem. Piemēram, ja pašlaik vieglajām automašīnām vidējais izmešu apmērs ir 148 CO2 grami uz kilometru, tad vēl pērn tie bija 154 grami. Tas nozīmē, ka uzņēmumi izvēlas arvien zaļāku autoparku. Tas ir lēns ceļš, jo ieradumi tik ātri nemainās, bet tendence, pa to iet, ir,» teica Kulbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka nopietni autoparkus ir audzējušas arī auto nomas kompānijas. «Tās pašlaik ir vieni no lielākajiem vieglo automašīnu iepircējiem,» sacīja asociācijas vadītājs.

Jauno auto tirgus ir viens no pirmajiem, kurā atspoguļojas valsts ekonomikas tendences. Pēc vasaras mēnešos piedzīvotās šķietamās atkopšanās, oktobrī tas ir piedzīvojis 28% kritumu pret oktobri pērn, Dienas Biznesu informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs

Viņš atgādina, ka septembra kritums bija vien 7%. Novembra pirmo nedēļu novērojumi liecina ka klientu plūsma praktiski apstājusies, kas rada bažas ka novembrī tirgus kritums var sasniegt pavasara līmeni, kad darījumu apjoms samazinājās par 55%. Turklāt lielāko kritumu piedzīvo tieši juridisko personu klientu segments, oktobrī korporatīvo darījumu apjoms samazinājies par 43% pret 2019. gada oktobri.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

"Šie dati ir vērtējami kā signāls valdībai, ka kritums skar krietni plašāku nozaru klāstu, kā vien tās, kuras tieši ietekmē ārkārtas stāvokļa uzliktie ierobežojumi. Tādēļ būtu svarīgi neatkārtot pavasarī pieļautās kļūdas, atbalsta mehānismus sākotnēji piedāvājot vien atsevišķām nozarēm, bet savlaicīgi gatavot atbalsta instrumentus visiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, neatkarīgi no nozares," uzskata A.Kulbergs.

Salīdzinoši ievērojamu pieaugumu oktobrī piedzīvojis kravas auto un autobusu tirgus, attiecīgi 62% un 57%. Abos gadījumos tas ir saistīts ar atsevišķiem korporatīviem iepirkumiem un neatspoguļo tirgus situāciju kopumā. Joprojām 2020.gada kopējais apjoms abos segmentos ir būtiski mazāks kā šajā pašā periodā 2019. gadā. Kravas auto segments piedzīvo 45% bet autobusu segments 24% kritumu.

Pieaugumu piedzīvo arī elektroauto tirgus. Oktobrī reģistrēti 15 jauni elektroauto, kas veido 1% no kopējā, oktobrī reģistrēto, jauno auto skaita, kā arī 45 lietoti elektroauto. Tas veicinājis arī vidējo 2020. gadā reģistrēto auto CO2 izmešu līmeņa samazināšanos līdz 129g/km no 136 g/km 2019. gadā.

Jau trešo mēnesi, lai arī nelielu, bet konstantu pieaugumu piedzīvo lietoto automašīnu tirgus, kas sastāda 1% pieaugumu pat salīdzinot ar 2019. gadu. Īpaši strauju, 14% pieaugumu oktobrī piedzīvojis lietotā komerctransporta tirgus. Lielā aktivitāte pēdējos mēnešos varētu būt saistīta ar valdības, nu jau atceltajiem, plāniem ieviest reģistrācijas nodokli no jauna ievestajiem lietotajiem auto.

Latvijas autoparks - vismaz 11 gadus seni dīzeļauto 

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas...

Gada griezumā arī lietoto auto tirgus piedzīvojis 15% kritumu, salīdzinot ar 2019. gadu.

"Diemžēl joprojām turpinās autoparka novecošana, jo 58% no importētajām automašīnām ir vecākas par 10 gadiem. Turklāt 85% no importētajām lietojām automašīnām ir aprīkotas ar dīzeļa dzinēju. Tādēļ vilcināšanās ar tādu stimula mehānismu ieviešanu, kuri veicinātu sabiedrības izvēli par labu videi draudzīgākiem auto būtiski sarežģīs valsts klimata mērķu sasniegšanu," secina A.Kulbergs.

Viņš piebilst, ka būtisku auto tirgus kritumu piedzīvo arī Igaunija. Oktobra mēnesī kopējais kritums sastādīja 24%, kopējo kritums 2020. gadā sastāda 31%.

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Kopš 7. aprīļa klātienes klientu apkalpošanu atsākuši arī auto saloni, kuros auto tirgotāji stingri ievēro visas valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā veikt apmeklētāju plūsmas kontroli, izmantojot iepirkumu grozus, informē Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Lai arī klienti ar tirdzniecības groziņiem auto salonā izskatās visai komiski, auto tirgotāji un arī apmeklētāji ir gandarīti, ka vienu no lielākajiem dzīves pirkumiem atkal iespējams veikt klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos, rūpīgi iepazīstoties tirgotāju piedāvājumiem. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens visai auto tirdzniecības nozarei, jo tieši pavasaris ir gadalaiks, kad ir lielākais pieprasījums pēc automašīnām," norāda A.Kulbergs.

Samaksa par neko 

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana,...

Viņš atgādina, ka pērn pavasarī, iestājoties pandēmijai, tirgus piedzīvoja 50% kritumu, turklāt auto ražotņu apturēšana negatīvi ietekmēja auto piegādes visa gada garumā. Viņaprāt, lēmums atļaut atsākt tirdzniecību bijis kritiski svarīgs, lai nozare varētu uzsākt atkopšanos, atjaunot darba vietas un atgūt pirmspandēmijas tirdzniecības apjomus, nodrošinot arī vismaz 200 miljonu nodokļu nomaksu valsts budžetā.

Auto pārdošanas apmēri Latvijā varētu samazināties par 35-40% 

Automašīnu pārdošanas apmēri šogad Latvijā varētu kopumā samazināsies par 35-40%, prognozē...

"Lai arī pēdējais pusgads attālinātā darbā bija sarežģīts gan tirgotājiem, gan klientiem, kopumā auto tirgotāji, gluži kā 2007. gada krīzē, nodemonstrēja neticamu spēju ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un izdzīvot. Šis valdības lēmums ir gluži kā svaiga gaisa malks, pēc ilglaicīgas smakšanas. Neviens vairs nevēlas atgriezties ierobežojumos, tādēļ auto tirgotāji epidemioloģiskajām prasību ievērošanai pieiet ar vislielāko atbildību,” norāda A.Kulbergs.

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties uz auto ražošanas industriju, kā rezultātā auto tirgotāji nespēj prognozēt auto piegādes termiņus, informē Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Mikroshēmas tiek izmantotas jaunajos transportlīdzekļos, tostarp informācijas un izklaides sistēmās, stūres pastiprinātājos, bremzēs un citās transportlīdzekļu sistēmās.

"Neziņa par jaunu auto ražošanas tempiem un piegādēm, kas ieilgusi jau kopš pavasara, turpinās. Šobrīd nav neviens cilvēks pasaulē, kurš varētu pateikt konkrētu datumu, kad neziņa beigsies un pusvadītāju ražotāji spēs piegādāt auto ražotājiem tik ļoti nepieciešamās mikroshēmas. Tikmēr auto tirgotāji, tostarp arī Latvijā, jaunu auto pircējus nevar iepriecināt ar ziņām par auto piegāžu termiņiem, kas, protams, negatīvi atsaucas uz pirkumu lēmumiem," teic A.Kulbergs.

Plāno 100 miljardu dolāru investīcijas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pusvadītājiem 

Taivānas pusvadītāju ražotājs "Taiwan Semiconductor Manufacturing Co." (TSMC) ceturtdien paziņoja,...

Paredzams, ka pusvadītāju mikroshēmu trūkums pasaules autobūves nozarei 2021. gadā izmaksās 110 miljardus ASV dolāru neiegūtos ieņēmumus, ziņojusi konsultāciju firma AlixPartners. Šīs aplēses aptver visu piegādes ķēdi – no dīleriem un autoražotājiem līdz lielākiem un mazākiem piegādātājiem.

2021.gada februārī paredzamie zaudējumi tika lēsti 60 miljardu ASV dolāru apmērā, kas primāri tika saistīti ar Covid-19 radīto ietekmi – pieaugošo elektrotehnikas, arī automašīnu, noietu. Taču šobrīd piegādes ietekmē virkne citu nelabvēlīgu faktoru, tostarp ugunsgrēks vienā no pusvadītāju piegādātāju rūpnīcām netālu no Tokijas, un ar laika apstākļiem saistītas problēmas automobiļu piegādes ķēdē.

A.Kulbergs norāda uz problēmas radīto ķēdes reakciju - daudzi auto iepirkuma konkursu veidotāji neapzinās kādas ir piegāžu problēmas globālajā tirgū un nosaka īsus neizpildāmus termiņus vai nepieejamas opcijas. Viņš piebilst, ka Covid-19 radītais globālais kritums un šobrīd vienlaicīgais pieprasījuma kāpums ir ietekmējis ne tikai pusvadītāju trūkumu, bet nu jau daudzu ražošanas komponentu trūkumu, kā rezultātā daudzas opcijas un modifikācijas nav pieejamas. Tādējādi ir radies ievērojams pieprasījums pēc mazlietota transporta, rezultātā būtiski kāpušas cenas un trūkst kvalitatīva piedāvājuma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Piegādes daudziem produktiem ir palielinājušās no sešiem mēnešiem līdz pat 9-12 mēnešiem.

"Jaunu auto pircējiem šobrīd var tikai ieteikt būt racionāliem, komunicēt ar izvēlētā auto tirgotāju un saglabāt pacietību. Pirmkārt, izvērtēt izvēlētā auto tirgotāja noliktavas piedāvājumu – automašīnām, kas saražotas iepriekš un pieejams uzreiz. Tas nozīmē piekāpšanos auto individualizācijai, toties ieguvums ir automašīna, kurā var iekāpt šodien. Otrkārt, racionāli izvērtēt auto tirgotāju ieteikumus par komplektācijas nozīmi, jo atsevišķu ražotāju un modeļu gadījumā var izvairīties no nepieciešamības pēc pusvadītāja izmantošanas. Tas, protams, jāizvērtē no auto lietotāja vajadzību viedokļa, taču šis ir prātīgākais ceļš tiem, kuri vēlas paredzamā laikā saņemtu braucamrīku. Savukārt visiem nesteidzīgajiem, aicinu saglabāt mieru un pacietību līdz pusvadītāju krīze pasaulē atrisināsies un ražotāji automašīnu pasūtījumus spēs realizēt iepriekšējos ātrumos," papildina A.Kulbergs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā pieprasījums pēc pusvadītājiem jeb mikroshēmām pasaulē ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, rodas deficīts, kas negatīvi ietekmē ražošanas nozari. Mikroshēmas jeb pusvadītāji nodrošina ne tikai automašīnu, viedtālruņu un datoru, bet arī citas elektrotehnikas un sadzīves tehnikas darbību.

Patērētāji tiek maldināti par Latvijas neatkarīgo auto servisu kompetenci un tiesībām veikt automašīnu servisa un remontu darbus to garantijas periodā, atzinis atzina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) secinājusi, ka klienta pienākums automobiļu remontu un tehniskās apkopes veikt autorizētajos servisos ir tikai papildu jeb importētāja vai pārdevēja sniegtās garantijas laikā un klientam, lai saglabātu ražotāja garantiju, nav pienākuma veikt remontu un tehniskās apkopes tikai autorizētajos servisos auto ražotāja garantijas laikā.

LPAA uzskata, ka ne vienmēr automobiļa pircējs precīzi saprot auto visu garantiju veidus, to nosacījumus un līdz ar to arī savas tiesības un pienākumus, portālam Nozare.lv sacīja V. Kulbergs.

Asociācijā norādīja, ka garantijas var iedalīt trīs grupās - likumā garantētās tiesības patērētājam (tikai fiziskai personai) atgriezt preci divu gadu laikā, ja tiek konstatēti likumā noteiktie gadījumi; automobiļa ražotāja sniegtā garantija, kas parasti ir līdz piecu gadu termiņam un automobiļa importētāja vai pārdevēja sniegtā papildus garantija parasti no piecu līdz 12 gadu termiņam.

Automašīnu tirdzniecībā aprīlī kritums ir par 80-90%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pastāstīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka automašīnu tirdzniecības nozarē patiesā situācija ir redzama ar nobīdi. Attiecīgi pašreiz Latvijā turpina ienākt automašīnas, kuras ir pasūtītas iepriekš, savukārt patieso situāciju var redzēt apkopojot informāciju par darījumiem, kas tiek slēgti pašlaik.

Aprīlī kritums automašīnu tirdzniecībā ir par 80-90%, bet martā - par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Automašīnu servisu rādītāji nav tik slikti, tomēr kritums ir ap 35-45%. Turklāt klienti izvēlas mazos servisa pakalpojumus, kas nodrošina, ka automašīna darbojas, nevis lielākus apkopes darbus, klāstīja Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka automašīnu tirgotāji brīdī, kad ir ekonomiskā krīze, ir lielākie cietēji, jo automašīna ir luksusa prece, bez kuras cilvēks var iztikt ikdienā - attiecīgi tā ir pirmā lieta, kuru iedzīvotāji pārtrauc pirkt un pēdējā, kuru atsāk pirkt.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.