Pēc veiksmīga starta Rēzeknē Ausmeņa kebabs ir ieguvis savus cienītājus arī Rīgā un nākamā gada sākumā plāno atvērt vēl vienu kebabnīcu, kas vairāk fokusēsies uz piegādi.

Ausmeņa kebabs Rīgā ir kopš pagājušā gada pavasara. «Šajā laikā ir gājis diezgan labi, bet arī grūti, jo klientu un darba ir tiešām daudz,» saka Valters Murāns, SIA Ausmeņa īpašnieks. Rīgas un Rēzeknes kebabnīcu šī gada apgrozījums varētu būt 800 tūkstoši eiro. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 543,6 tūkstošus eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pirmo ēstuvi Ausmeņa kebabs Valters Rēzeknē atvēra 2013. gadā. Iepriekš viņš bija dizainers arhitektu birojā Rīgā, bet pēc dažiem gadiem galvaspilsētā saprata, ka vēlas atgriezties atpakaļ dzimtajā Rēzeknē. «Man pašam ļoti garšo kebabi un tāda veida ēdiens. Pats neesmu pavārs, bet ļoti gribēju radīt vietu, kur tos baudīt. Vienlaikus man bija svarīgi, lai Rēzeknes Ausmeņā varētu organizēt arī pasākumus. Joprojām tur rīkojam koncertus, bet Rīgā vairāk koncentrējamies uz ēdināšanu,» stāsta Valters. Viņam pašam kebabi garšo joprojām, un pats visbiežāk izvēlas porciju, kas izkārtota uz šķīvja, nevis ietīta lavašā vai maizītē. Uzņēmējam paraugs ir Berlīnes ēstuves Rüyam un Mustafa’s. «Tur ir daudz kebabnīcu, kas man patīk. Arī ar darbiniekiem šad tad aizbraucam uz Berlīni, lai paskatītos, kā tur strādā. Man šķiet, ka tur ir labi piemēri, no kā var mācīties profesionālajā ziņā,» teic Valters.

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Ēdināšanas vietai Ģertrūdes ielā pievienojas bistro "Balts" tirdzniecības centrā "Sky&More", kur var iegādāties svaigi pagatavotas maltītes līdzņemšanai vai ēšanai uz vietas.

Neskatoties uz to, kas pandēmijas dēļ notiek apkārt, ir ēdināšanas uzņēmumi, kas dīkstāves vietā turpina attīstību. "Nodokļu parāda mums nav, bet dīkstāves pabalstam pretendēt nevaram, jo visu iepriekšējo gadu mums ir bijusi izaugsme, līdz ar to, skatoties pret pagājušo gadu, mums apgrozījuma kritums nesasniedz slieksni, no kura varam pretendēt uz valsts atbalstu. Nekas cits neatliek, kā iet uz priekšu! Pašā situācijas kulminācijā marta beigās atvērām jaunu tirdzniecības vietu iepirkšanās centrā "Sky&More", kas cilvēkiem ļoti patīk. Pie ieejas visiem tik pārbaudīta ķermeņa temperatūra, maltītes ir svaigas un droši iepakotas videi draudzīgā iepakojumā - tieši tas, kas šobrīd nepieciešams," saka Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Sekojot globālajām tendencēm un atbildot Latvijas iedzīvotāju pieprasījumam, Lido ir radījis street food ēdienkarti AS[H]ais.

Jaunā ēdienkarte izstrādāta pakāpeniski divu gadu laikā, ievērojot uzņēmuma kvalitātes standartus, un tajā ieguldīti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

“Street food ēdienkarte AS[H]ais ir radīta, sekojot mūsdienu dinamiskajam dzīvesveidam, un, vienlaikus saglabājot Lido raksturīgo kvalitāti,” saka Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. “Domājot par ilgtspējību, šis sortiments ir izstrādāts no kvalitatīvām izejvielām, kā mūsu sauklis to sola – īsts ēdiens no īstiem produktiem, radīts savējiem.”

Uzņēmums norāda, ka Lido street food ēdienkarte AS[H]ais simbolizē mūsdienīgu un ērti pieejamu maltīti arī līdzņemšanai, kas radīta iedvesmojoties no street food kultūras. AS[H]ais ēdienkartē ietilpst gan klasiski burgeri, piemēram, liellopa un vistas gaļas, gan iespēja izmēģināt kaut ko atšķirīgu, tostarp veģetāro un plucinātas gaļas burgeru. Papildu burgeriem pieejamas arī uzkodas, piemēram, kebabi un frī kartupeļi, sīpolu gredzeni un churros (spāņu virtuves saldā uzkoda).

Ne visiem katru dienu ir stunda laika pusdienām restorānā, tāpēc Liene Kuplā ir izveidojusi bistro Balts ar fokusu uz svaigu ēdienu ērtai līdzņemšanai.

«Kā jau daudzi biznesi, arī mūsējais ir radies brīdī, kad izjutām vajadzību pēc tā, ko šobrīd piedāvā bistro Balts, – ātri pieejamu, svaigu un kvalitatīvu maltīti. Kad dienas ritms ir straujš, darba daudz un ir vairākas darīšanas viena pēc otras, ne vienmēr ir laiks papusdienot vai pavakariņot restorānā, kur jārēķinās vismaz ar 40 minūtēm no sava laika. Agrāk, kad man bija 15–20 minūtes pusdienām, visbiežāk tās pavadīju mašīnā, domājot, kur lai ātri paēd. Bieži tā arī neizdomāju un paliku bez pusdienām,» stāsta Liene. Ja viņa izlēma par labu kādai ēdnīcai, pēc tās apmeklējuma atlikušo dienu drēbes un mati oda pēc eļļas. Kebabi, burgeri un picas ir pieejami salīdzinoši ātri, bet ar tiem var tikai apmānīt vēderu, nevis uzņemt enerģiju. «Protams, ir cilvēki, kuriem tas nav būtiski. Tomēr ir tādi, un es esmu viens no tiem, kas tāpēc izjūt lielu diskomfortu. Mērķis bija radīt vietu, kur ēdiens ir pieejams ātri, tas ir svaigs un veselīgs, un arī telpā gaiss ir tīrs un svaigs,» viņa teic.

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Vispopulārākie ēdieni Wolt platformas lietotāju vidū pēdējā gada laikā bija suši, picas, burgeri un kebabi.

Tālāk populāro ēdienu topā atrodams visdažādāko veidu ķīniešu, indiešu un taizemiešu ēdiens.

Ēdienu piegādes platforma Wolt Latvijas tirgū darbojas divus gadus. Šajā laikā ievērojami palielināts lietotnē pieejamo ēstuvju skaits - līdz 308.

Aizvadītajā gadā visātrākā piegāde tikusi paveikta četru minūšu ietvaros, kad divās minūtēs tika sagatavots sūtījums ar virtuļiem, un vēl pēc divām minūtēm tas jau tika piegādāts blakus ēkā.

Lielākoties cilvēki ir izvēlējušies pasūtīt ēdienu no sev tuvākajām ēstuvēm, taču tālākā piegāde šogad veikta, kad starptautiskajā kanēļmaizīšu dienā bulciņas ceļoja no IKEA uz Mārupi, kurjeram mērojot vairāk nekā 12 kilometru.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA "Radhe Krishna", kas pārstāv zīmolu "Pakistānas Kebabs", top vistas gaļas kebabs.

Pirms apmēram pieciem gadiem dibināto tīklu "Pakistānas Kebabs" šobrīd pārstāv divdesmit trīs ēdināšanas vietas visā Latvijā. Deviņu tirdzniecības vietu saimnieks, franšīzes ņēmējs Meet Godhani uz dzīvi Latvijā no Indijas pārcēlās pirms gada, un, sācis ar vienu ēdināšanas vietu, ik mēnesi biznesam piepulcēja jaunu. Viņa ikdienas darbs ir vadīt kebabu restorānu Merķeļa ielā, Rīgā, kur, kā viņš atklāj, dienā tiek pārdoti vairāk nekā simts kebabi.

90% ēdināšanas vietas apmeklētāju esot vietējie un regulāri klienti, biznesa portālam db.lv stāsta vadītājs.

Patreiz lielākā daļa "Pakistānas Kebaba" franšīžu pieder Indijas pilsoņiem. "Nesen ziņas pāršalca vēsts, ka mēs pasniedzam sliktas kvalitātes ēdienu, un kafejnīcās nav tikusi ievērota tīrība. Tā patiesi notika, taču ne šeit, bet gan cita atzara franšīzes uzņēmumā. Lai gan arī šo ēdināšanas vietu īpašnieki nāk no Indijas, tāpat kā es, tā ir liela zeme, cilvēki ir dažādi un katram piemīt atšķirīgs vadības stils," paskaidro M.Godhani.

Piesakot dalību tirgū laikā, kad kebabnīcas Rīgā ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, nepieciešams likt lietā jaunus mārketinga risinājumus

Pirms gada Biznesa augstskolas Turība students Edgars Kroģeris, kurš apgūst mārketinga un tirdzniecības vadību, nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, Rīgā Teikā atverot ēstuvi Kebab Factory. Pirmais darbības gads izrādījies veiksmīgs – pilnībā atpelnīti ieguldījumi un iegūti pastāvīgie klienti. Par Kebab Factory trumpjiem viņš uzskata svaigus produktus, tīrību un omulīgu gaisotni, kā arī melnos cimdiņus, kas paredzēti tiem ēdājiem, kuri ir pārāk solīdi, lai ķēpātos ar kebabu ēšanu.

Pieredzi ēdināšanas biznesā SIA Kebab Factory valdes loceklis Edgars Kroģeris ir guvis, strādājot par kurjeru kādā Rīgas picērijā. Līdz pienāca brīdis, kad viņš saprata, ka nevēlas strādāt citiem, bet ieguldīt visu savu enerģiju un zināšanas pats savā biznesā. «Domāju, kāpēc citi var un es lai nevarētu?» atceras Edgars. Sākotnēji viņš bija plānojis atvērt picēriju, bet tad, izvērtējot tirgus pieprasījumu un savu brālēnu pieredzi, kuri arī darbojas ēdināšanas biznesā, nolēmis paplašināt jau tā kuplo kebabnīcu pulku.