Izdevums Financial News publicējis topu Eiropas ietekmīgākie cilvēki finanšu tirgos 2011, kura augšgalā ierindots jaunais Eiropas Centrālās bankas boss Mario Draghi.

Izdevums norāda, ka finanšu tirgi un normatīvā vide, kurā tie darbojas, kopš pirmā FN100 saraksta publicēšanas 2005.gadā ir ievērojami mainījušies, tādēļ neesot pārsteigums, ka pirmajā vietā atrodas tieši Draghi.

Top 10

1) Mario Draghi - nākamais Eiropas Centrālās bankas prezidents, Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētājs.

2) Jozefs Akermans (Josef Ackermann) - Deutsche Bank vadītājs.

3) Maikls Šervuds (Michael Sherwood) - līdzvadītājs Goldman Sachs International, priekšsēdētāja vietnieks Goldman Sachs.

4) Stefans Ingvess (Stefan Ingves) - Bāzeles Banku uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

Pasaulslavenā investīciju banka Goldman Sachs paaugstinājusi atsevišķu izejvielu cenu prognozes un ieteikusi tās iegādāties tās saviem klientiem, raksta Bloomberg.

Jānorāda, ka Goldman Sachs rekomendējusi iegādāties varu, cinku un naftu, sakot, ka pasaules ekonomikas izaugsme arī šā gada otrajā pusē, visticamāk, būs pietiekami spēcīga, lai radītu labu fonu spekulācijām par šo izejvielu piegādes pietiekamību. Tas viss varot rezultēties ar izejvielu cenu kāpumu.

Goldman Sachs tāpat norāda, ka samērā labas perspektīvas joprojām ir dārgmetālu cenu pieaugumam un sagaida, ka zelta cena tuvāko mēnešu laikā tuvosies 1600 ASV dolāru par unci atzīmei.

Jāpiebilst, ka Goldman Sachs ieteikumus parasti finanšu tirgi respektē un minētās investīciju bankas sacītais un prognozes bieži spēj ietekmēt tirgus dinamiku. Valdot šādam fonam, šodien palielinājās industriālo metālu cenas.

Goldman Sachs peļņa pēc dividenžu izmaksas bankas finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 2,23 miljardi ASV dolāru, kas ir par 53% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad Goldman Sachs strādāja ar 4,79 miljardu dolāru lielu peļņu, ziņo Reuters.

Tirgus analītiķi Goldman Sachs bija prognozējuši 3,76 miljardu dolāru lielu peļņu.

Pēc finanšu rādītāju paziņošanas bankas akcijas cena samazinājās par 2,7% līdz 169,90 ASV dolāriem.

Goldman Sachs apgrozījums finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 8,64 miljardi dolāru, kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, un par 360 miljoniem dolāru mazāk nekā prognozēja analītiķi.

ASV regulatori riskantajā hipotekāro kredītu krīzes laikā vērsušies pret pārmērībām Volstrītā, sodot Goldman Sachs ar 550 miljonu ASV dolāru lielu naudas sodu, vēsta Guardian.

Šis ir lielākais piespriestais naudas sods komisijas vēsturē. ASV Vērtspapīru un biržu komisija sodījusi investīciju banku Goldman Sachs par papildus parādsaistību uzņemšanos.

Goldman Sachs atzinis, ka mārketinga materiāli, kas tika izmantoti Abacus darījumā sniedza nepilnīgu informāciju. Abacus darījumi ir tā sauktās sintētiskās papildu parādsaistības, kas savieno divas finanšu jaunievedumus.

Komisija norādīja, ka, neraugoties uz izlīgumu, kurā Goldman nav ne atzinusi, ne noliegusi apgalvojumus, joprojām tiek izmeklēta firmas darbinieka Fabrisa Turē (Fabrice Tourre) darbība. F. Turē bija saistīts blakus parādsaistību tirgošanu.

Šodien slavenā investīciju banka Goldman Sachs samazinājusi savas 2012. gada naftas un vara cenas prognozes, raksta Reuters.

Banka paredz, ka eirozonas parādu krīze, visticamāk, turpinās dot pretvēju gan ekonomikas, gan naftas pieprasījuma izaugsmei. Valdot šādam fonam, Goldman Sachs sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 120 ASV dolāru par barelu atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze bija 130 USD/bbl). Tāpat banka prognozē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 109 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Banka samazināja savu 2012. gada vara cenas prognozi līdz 9200 ASV dolāru atzīmei par tonnu (iepriekšējā prognoze bija 10,79 tūkst ASV dolāru par tonnu). Banka gan saglabāja savu 12 mēnešu zelta cenas prognozi, proti Goldman paredz, ka zelta cena pēc 12 mēnešiem atradīsies pie 1860 ASV dolāriem par Trojas unci.

Bijušais Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) pievienojies investīciju bankas gigantam Goldman Sachs, ziņo BBC.

Saskaņā ar Goldman sniegto informāciju viņš uzņemsies priekšsēdētāja amatu starptautiskajā konsultatīvajā padomē un konsultēs uzņēmumu globālos stratēģiskos jautājumos.

Zēlika piecu gadu termiņš Pasaules Bankas vadītāja amatā noslēdzās pagājušajā gadā.

Pirms iecelšanas amatā Pasaules Bankā 2007. gadā Zēliks strādāja Goldman Sachs kā priekšsēdētāja vietnieks.

Loids Blankfeins, Goldman Sachs vadītājs, jaunumus komentējis, sakot, ka Zēlikam ir ļoti labas zināšanas par globālo ekonomiku un viņš veltījis sevi, palīdzot jaunajām ekonomikām aptvert to potenciālu.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Lai gan ASV investīciju banka Goldman Sachs tīmekļa vietnē Facebook ieguldījusi prāvu naudas summu, bankai un tās klientiem pieder tikai aptuveni 4% no kompānijas, vēsta thenextweb.com.

Tātad, kam pieder lielākais rieciens? Protams, Facebook personālam. Ņemot vērā pašreizējo novērtējumu, 30%, kas pieder Facebook personālam, nozīmē, ka viņiem kolektīvi pieder 15 miljardi ASV dolāru.

Sociālā tīkla īpašnieku sadalījums:

Facebook darbinieki ~30% jeb 15 miljardi ASV dolāru

Marks Cukerbergs (līdzdibinātājs un vadītājs) ~24% jeb 12 miljardi ASV dolāru

Dastins Moskovics (līdzdibinātājs) ~6% jeb 3 miljardi ASV dolāru

Sīns Pārkers 4% jeb 2 miljardi ASV dolāru

Eduardo Saverins (līdzdibinātājs) ~5% jeb 2,5 miljardi ASV dolāru

Digital Sky Technologies (Krievijas investīciju firma) ~10% jeb 5 miljardi ASV dolāru

Starptautiskās bankas Goldman Sachs un Credit Suisse iegādājušās nelielas valdībai piederošās Maskavas Bankas daļas, ziņo Reuters, piebilstot, ka tas ir iedrošinošs signāls Krievijai, kas apsver plašāku valsts finanšu aktīvu pārdošanu. Maskavas bankai Latvijā pieder Latvijas biznesa banka, savukārt Igaunijā tās kontrolē ir Eesti Krediidipank.

Goldman Sachs iegādājusies 3,88% daļu Maskavas Bankā, bet Credit Suisse - 2,77% daļu, liecina Krievijas bankas sniegtā informācija.

Goldman Sachs daļa esot aptuveni 200 miljonus ASV dolāru vērta, bet Credit Suisse - aptuveni 141 miljonu ASV dolāru vērta.

Maskavas valdībai tiešā veidā pieder 46,48% daļa bankā.

Jaunievēlētā ASV prezidenta valdība veidojas priekšvēlēšanu tradīcijas garā – lai nav garlaicīgi; solījumi gan sāk jau piemirsties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar zināmām niansēm, bet abi ASV prezidenta amata kandidāti priekšvēlēšanu cīņā elektorātam solīja pievilkt skrūves Volstrītai, un konkrēti Donalds Tramps solīja saraut saikni starp «lielo naudu» un Vašingtonu. Pateikt vienmēr ir vieglāk, nekā izdarīt, tomēr pagaidām šķiet, ka jaunievēlētais prezidents ne vien nepūlas šai sakarā nemaz, bet pat rīkojas diametrāli pretēji solītajam.

D. Trampa valdības un administrācijas sastāvs vēl veidojas, tomēr atsevišķas pozīcijas ir jau skaidras, lai gan jautājums ir – kas tieši ar tām ir skaidrs jeb ko tas nozīmē? Tā par spīti stingrajai retorikai par naudas varu federālajā politikā līdz ar investīciju bankas Goldman Sachs galvenā izpilddirektora Gerija Kona nominēšanu Baltā nama Nacionālās Ekonomikas padomes vadītājam, kas ir augstākā valsts amatpersona blakus prezidentam valsts ekonomikas politikas veidošanā.

Ķīnas kompāniju akcijas līdz šim šogad uzrādījušas sliktāko rezultātu starp pasaules akciju tirgiem, taču Goldman Sachs Group eksperti paredz, ka cenas augs, jo patlaban to novērtējumi, salīdzinot ar citiem tirgiem, sasnieguši zemāko līmeni desmit gadu laikā.

Kā raksta Bloomberg, bankas stratēģi paredz, ka Hang Seng China Enterprises Index nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs līdz 12 tūkstošiem punktu, kas ir par 24% augstāk nekā pagājušā nedēļas nogalē. Banka gan izaugsmes prognozi samazinājusi, jo decembrī tā paredzēja, ka līdz gada beigām indekss sasniegs 13,6 tūkstošus punktu.

Šajā gadā akciju indekss ir zaudējis 10%, kas ir lielākais kritums starp 93 pasaules akciju indeksiem, ko apkopo Bloomberg. Indeksa samazinājumu veicināja bažas par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un augošo satraukumu, ka aizvien vairāk uzņēmumu nespēs atmaksāt parādu.

ASV investīciju banka "Goldman Sachs" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā, kļūstot par pirmo Volstrītas institūciju, kas distancējas no Maskavas pēc tās īstenotā iebrukuma Ukrainā.

""Goldman Sachs" pārtrauc savu darbību Krievijā atbilstoši normatīvajām un licencēšanas prasībām," norāda banka.

Jaunākais gada pārskats liecina, ka bankas saistības Krievijā pērnā gada beigās veidoja 650 miljonus dolāru.

"Goldman Sachs" nesniedz informāciju par Krievijā nodarbināto cilvēku skaitu.

Tikmēr ASV banka "Citigroup", kuras saistības Krievijā decembra beigās veidoja 9,8 miljardus dolāru, pavēstījusi, ka izvērtē savas darbības iespējas valstī.

Uzņēmumi Volstrītā prognozē ekonomikas lejupslīdi un kapitāla atdeves kritumu 2019.gadā, raksta Business Insider.

Šie divi faktori apgrūtinās dzīvi investoriem, taču Goldman Sachs eksperti iesaka meklēt augstas kvalitātes uzņēmumu akcijas, kuras spētu izturēt notikumus finanšu tirgos. Kompānija izveidojusi sarakstu ar 18 uzņēmumiem, kuri arī nākamajā gadā spēs uzrādīt labus rezultātus.

Kādi uzņēmumi ietilpst augstas kvalitātes kategorijā? Goldman Sachs īsumā skaidro, ka tie ņemti vērā pieci būtiskākie faktori: spēcīga bilance, stabila pārdošanas apjomu izaugsme, zema operatīvo ienākumu nobīde, zems akciju samazināšanās risks un kapitāla atdeve, kas pārsniedz konkurentus.

Šos faktorus Goldman Sachs apvieno kvalitātes rādītājā. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir perspektīvākās akcijas!

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) varētu iegādāties aktīvus divu triljonu dolāru apmērā, lai stimulētu valsts ekonomiku un novembra sākumā paziņot par jaunu atpirkšanas programmas etapu, uzskata Goldman Sachs Group eksperti.

«Mēs gaidām paziņojumu par vismaz 500 miljardu dolāru liela finansējuma iepludināšanu tirgū,» norāda Goldman Sachs galvenais ASV ekonomists Jans Hacius. «Galvenais jautājums ir nevis pirmā soļa lielums, bet gan cik tālu FRS amatpersonām ir jāiet, lai sasniegtu savu divkāršo mērķi – zemu inflāciju un maksimālo uzturamo nodarbinātības līmeni.»

Pasaules lielākā ekonomika trešajā ceturksnī būs augusi par 2%, paredz Bloomberg aptaujātie ekonomisti. Tas visdrīzāk būs pietiekami, lai 14,8 miljoniem bezdarbnieku dotu cerību drīzumā atrast darbu, kas ir viens no iemesliem, kādēļ FRS amatpersonas vēlas iepludināt ekonomikā papildus finansējumu.

Naftas cena pagājušās nedēļas laikā nonāca zem apaļās 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, un šobrīd vairāku prestižu izejvielu tirgus dalībnieku aplēses liecina, ka melnā zelta cena var doties vēl būtiski zemāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ, piemēram, slavenā investīciju banka Goldman Sachs norādījusi, ka vairs neliek īpaši lielas cerības uz to, ka savus naftas ražošanas apjomus ar nolūku celt šīs izejvielas cenu saskatāmā periodā samazinās Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC). Tāpat ASV banka pauž pārliecību, ka valsts vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate jeb WTI) cenai vajadzētu samazināties līdz 40 ASV dolāriem, lai tas ļoti būtiski aizkavētu investīcijas slānekļa naftas un gāzes ieguves nozarē.

Šobrīd Goldman Sachs ekonomisti sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pēc trīs mēnešiem būs sarukusi līdz 42 ASV dolāriem par barelu, bet pēc sešiem – līdz 43 ASV dolāru atzīmei par barelu.

Warner Music Group, pasaulē trešā lielākā mūzikas kompānija, meklē potenciālos pircējus, un investīciju banka Goldman Sachs šajā procesā ir padomdevēja lomā, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Reuters.

Saskaņā ar informācijas avota vēstīto interese par Warner Music Group iegādi ir.

New York Times ceturtdien informēja, ka lēmums nolīgt Goldman pieņemts, jo vairāki potenciālie pircēji, ieskaitot privātā kapitāla uzņēmumu Kohlberg Kravis Roberts vērsušies pie Warner Music vadības, izsakot interesi pārņemt kompāniju.

Tomēr ne Goldman Sachs, ne Warner Music nekādus komentārus šajā sakarā nesniedz.

Warner Music pārstāv daudzus pasaulē labi pazīstamus māksliniekus, to skaitā Green Day, Džeimsu Blāntu un Nickelback.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Pasaulē populārajam sociālajam portālam Facebook izdevies piesaistīt finansējumu 1,5 miljardu dolāru apmērā, tādējādi Facebook tagad novērtēts par 50 miljardiem ASV dolāru, raksta Wall Street Journal.

Jau ziņots, ka Facebook saņēmis 500 miljonus dolāru tiešās investīcijās no Goldman Sachs un Digital Sky Technologies. Savukārt par vienu miljardu dolāru pārdotas Facebook akcijas bankas Goldman Sachs klientiem.

Atsevišķi banka Goldman investējusi 450 miljonus ASV dolāru, un Digital Sky Technologies, kas jau ir investējusi Facebook aptuveni pusmiljardu dolāru, ieguldījusi vēl papildus 50 miljonus dolāru.

Pagājušā gada novembra vidū Bloomberg vēstīja, ka Facebook vērtība pārsniegusi eBay vērtību, kā rezultātā Facebook kļuvusi par trešo lielāko ASV interneta biznesu. Facebook vērtība, ņemot vērā akciju cenu, tad bija 41 miljards ASV dolāru, savukārt eBay - 39,3 miljardi ASV dolāru.

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Naftas cena var sarukt arī līdz 20 USD atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenas nākotnes scenārijā lielākā daļa analītiķu iezīmē mērenu cenu palielināšanos, kur nākamgad melnā zelta cenas var vidēji būt ap 50 līdz 60 ASV dolāru par barelu koridorā. Ietekmīgas pasaules investīciju bankas gan ik pa laikam nekautrējās nākt klajā ar visai skaļām prognozēm, un, piemēram, Goldman Sachs pagājušās nedēļas beigās norādīja, ka naftas cena zināmu sakritību gadījumā var sarukt līdz pat 20 ASV dolāru par barelu atzīmei (runa par ASV vieglo jēlnaftu). Tas gan nav iestādes bāzes scenārijs, kurš paredz, ka ASV vieglās jēlnaftas cena nākamgad vidēji atrodas pie 45 ASV dolāru par barelu atzīmes. Jāpiebilst, ka iepriekš Goldman paredzēja, ka tā būs 57 ASV dolāru par barelu atzīme, bet piektdienas izskaņā West Texas Intermediate naftas nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena atradās pie 44,8 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Pārdošanas vilnis Ķīnas tirgū turpināsies vēl vismaz sešas nedēļas, taču var ieilgt līdz pat diviem mēnešiem, uzskata Goldman Sachs eksperti.

Jaunākajās rekomendācijās klientiem analītiķi uzsver, ka tikai pozitīvi ekonomikas dati var apstādināt straujo Ķīnas akciju indeksa kritumu, un pirmās pazīmes par šādu datu publikāciju var parādīties ne ātrāk par pusotru mēnesi.

Līdz šim Ķīnas valdība tirgu ir centusies balstīt ar dažādiem paziņojumiem par politikas izmaiņām un finansējumu, taču Goldman eksperti neuzskata, ka tas ir pietiekami labs stimuls.

Ja amatpersonas rīkosies līdzīgi kā iepriekš, ceturtajā ceturksnī var gaidīt mērenu izaugsmes palielināšanos, uzskata analītiķi.

MarketWatch raksta – ja Goldman prognoze būs pareiza, tam būs negatīvas sekas uz pasaules ekonomikas stāvokli. Jau pirmdien visā pasaulē akciju tirgi piedzīvoja kritumu, tirgus dalībniekiem bažījoties, ka Ķīnas izaugsmes palēnināšanās ietekmēs citu valstu ekonomikas. Ja Ķīnas akciju cenas turpinās krist, to darīs arī pārējo pasaules valstu biržas.