Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

ASV investīciju banka "Goldman Sachs" ceturtdien paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā, kļūstot par pirmo Volstrītas institūciju, kas distancējas no Maskavas pēc tās īstenotā iebrukuma Ukrainā.

""Goldman Sachs" pārtrauc savu darbību Krievijā atbilstoši normatīvajām un licencēšanas prasībām," norāda banka.

Jaunākais gada pārskats liecina, ka bankas saistības Krievijā pērnā gada beigās veidoja 650 miljonus dolāru.

"Goldman Sachs" nesniedz informāciju par Krievijā nodarbināto cilvēku skaitu.

Tikmēr ASV banka "Citigroup", kuras saistības Krievijā decembra beigās veidoja 9,8 miljardus dolāru, pavēstījusi, ka izvērtē savas darbības iespējas valstī.

Izdevums Financial News publicējis topu Eiropas ietekmīgākie cilvēki finanšu tirgos 2011, kura augšgalā ierindots jaunais Eiropas Centrālās bankas boss Mario Draghi.

Izdevums norāda, ka finanšu tirgi un normatīvā vide, kurā tie darbojas, kopš pirmā FN100 saraksta publicēšanas 2005.gadā ir ievērojami mainījušies, tādēļ neesot pārsteigums, ka pirmajā vietā atrodas tieši Draghi.

Top 10

1) Mario Draghi - nākamais Eiropas Centrālās bankas prezidents, Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētājs.

2) Jozefs Akermans (Josef Ackermann) - Deutsche Bank vadītājs.

3) Maikls Šervuds (Michael Sherwood) - līdzvadītājs Goldman Sachs International, priekšsēdētāja vietnieks Goldman Sachs.

4) Stefans Ingvess (Stefan Ingves) - Bāzeles Banku uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

Goldman Sachs peļņa pēc dividenžu izmaksas bankas finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 2,23 miljardi ASV dolāru, kas ir par 53% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad Goldman Sachs strādāja ar 4,79 miljardu dolāru lielu peļņu, ziņo Reuters.

Tirgus analītiķi Goldman Sachs bija prognozējuši 3,76 miljardu dolāru lielu peļņu.

Pēc finanšu rādītāju paziņošanas bankas akcijas cena samazinājās par 2,7% līdz 169,90 ASV dolāriem.

Goldman Sachs apgrozījums finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 8,64 miljardi dolāru, kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, un par 360 miljoniem dolāru mazāk nekā prognozēja analītiķi.

Pasaulslavenā investīciju banka Goldman Sachs paaugstinājusi atsevišķu izejvielu cenu prognozes un ieteikusi tās iegādāties tās saviem klientiem, raksta Bloomberg.

Jānorāda, ka Goldman Sachs rekomendējusi iegādāties varu, cinku un naftu, sakot, ka pasaules ekonomikas izaugsme arī šā gada otrajā pusē, visticamāk, būs pietiekami spēcīga, lai radītu labu fonu spekulācijām par šo izejvielu piegādes pietiekamību. Tas viss varot rezultēties ar izejvielu cenu kāpumu.

Goldman Sachs tāpat norāda, ka samērā labas perspektīvas joprojām ir dārgmetālu cenu pieaugumam un sagaida, ka zelta cena tuvāko mēnešu laikā tuvosies 1600 ASV dolāru par unci atzīmei.

Jāpiebilst, ka Goldman Sachs ieteikumus parasti finanšu tirgi respektē un minētās investīciju bankas sacītais un prognozes bieži spēj ietekmēt tirgus dinamiku. Valdot šādam fonam, šodien palielinājās industriālo metālu cenas.

Igaunijas banka Eesti Krediitpank Latvijas filiālē par personu, kas pilnvarota pārstāvēt komresantu darbībās, kuras saistītas ar filiāli, iecēlusi Andreju Timčuku, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Viņš pilnvarots bez pārpilnvarojuma tiesībām būt par Eesti Krediitpank likumīgu pārstāvi un pārstāvēt banku saistībā ar Latvijas filiāli saistītām darbībām attiecībās ar trešajām personām.

Jau vēstīts, ka šā gada novembra vidū Eesti Krediitpank akcionāri parakstīja bankas akciju pirkšanas-pārdošanas līgumu, kura rezultātā par lielāko bankas īpašnieku (44%) kļuva Šveices uzņēmums RLS Finance SA, savukārt Maskavas Banka zaudēja savas Eesti Krediitpank kapitāldaļas. Savu daļu igauņu bankā pārdeva arī divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi – Firmex Investeerigud un Genovia Invest.

Šodien slavenā investīciju banka Goldman Sachs samazinājusi savas 2012. gada naftas un vara cenas prognozes, raksta Reuters.

Banka paredz, ka eirozonas parādu krīze, visticamāk, turpinās dot pretvēju gan ekonomikas, gan naftas pieprasījuma izaugsmei. Valdot šādam fonam, Goldman Sachs sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 120 ASV dolāru par barelu atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze bija 130 USD/bbl). Tāpat banka prognozē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 109 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Banka samazināja savu 2012. gada vara cenas prognozi līdz 9200 ASV dolāru atzīmei par tonnu (iepriekšējā prognoze bija 10,79 tūkst ASV dolāru par tonnu). Banka gan saglabāja savu 12 mēnešu zelta cenas prognozi, proti Goldman paredz, ka zelta cena pēc 12 mēnešiem atradīsies pie 1860 ASV dolāriem par Trojas unci.

Bijušais Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks (Robert Zoellick) pievienojies investīciju bankas gigantam Goldman Sachs, ziņo BBC.

Saskaņā ar Goldman sniegto informāciju viņš uzņemsies priekšsēdētāja amatu starptautiskajā konsultatīvajā padomē un konsultēs uzņēmumu globālos stratēģiskos jautājumos.

Zēlika piecu gadu termiņš Pasaules Bankas vadītāja amatā noslēdzās pagājušajā gadā.

Pirms iecelšanas amatā Pasaules Bankā 2007. gadā Zēliks strādāja Goldman Sachs kā priekšsēdētāja vietnieks.

Loids Blankfeins, Goldman Sachs vadītājs, jaunumus komentējis, sakot, ka Zēlikam ir ļoti labas zināšanas par globālo ekonomiku un viņš veltījis sevi, palīdzot jaunajām ekonomikām aptvert to potenciālu.

ASV regulatori riskantajā hipotekāro kredītu krīzes laikā vērsušies pret pārmērībām Volstrītā, sodot Goldman Sachs ar 550 miljonu ASV dolāru lielu naudas sodu, vēsta Guardian.

Šis ir lielākais piespriestais naudas sods komisijas vēsturē. ASV Vērtspapīru un biržu komisija sodījusi investīciju banku Goldman Sachs par papildus parādsaistību uzņemšanos.

Goldman Sachs atzinis, ka mārketinga materiāli, kas tika izmantoti Abacus darījumā sniedza nepilnīgu informāciju. Abacus darījumi ir tā sauktās sintētiskās papildu parādsaistības, kas savieno divas finanšu jaunievedumus.

Komisija norādīja, ka, neraugoties uz izlīgumu, kurā Goldman nav ne atzinusi, ne noliegusi apgalvojumus, joprojām tiek izmeklēta firmas darbinieka Fabrisa Turē (Fabrice Tourre) darbība. F. Turē bija saistīts blakus parādsaistību tirgošanu.

Eesti Krediidipank akcionāri parakstījuši bankas akciju pirkšanas – pārdošanas līgumu, kura realizācijas gadījumā Maskavas Bankai vairs nebūs kapitāldaļas Igaunijas bankā un tās lielākais īpašnieks kļūs Šveices uzņēmums.

Savu daļu Eesti Krediidipank pārdos arī divi Kipras uzņēmumi – Lazuron Investments Ltd un Olix Holding Ltd, kā arī bankas vadībai piederošie uzņēmumi Firmex Investeeringud un Genovia Invest, vēsta postimes.ee.

Paredzēts, ka darījuma rezultātā par lielāko Eesti Krediidipank akcionāru kļūs Šveices uzņēmums RLS Finance SA. Uzņēmuma rīcībā varētu nonākt pat 44% Igaunijas bankas daļu. Plānots, ka darījums tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā.

Šā gada maijā Igaunijas tiesa, pēc Maskavas Bankas pieprasījuma, arestēja 27,57% Eesti Krediidipank akcijas. Arests bija saistīts ar iepriekšējā Maskavas Bankas prezidenta darījumiem. Maskavas Banka uzsvēra, ka tās daļa Igaunijas bankā tika pārdota nelikumīgi un, kā rezultātā, Maskavas Bankas akciju skaits samazinājās no 43,79% līdz 16,22%.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Lai gan ASV investīciju banka Goldman Sachs tīmekļa vietnē Facebook ieguldījusi prāvu naudas summu, bankai un tās klientiem pieder tikai aptuveni 4% no kompānijas, vēsta thenextweb.com.

Tātad, kam pieder lielākais rieciens? Protams, Facebook personālam. Ņemot vērā pašreizējo novērtējumu, 30%, kas pieder Facebook personālam, nozīmē, ka viņiem kolektīvi pieder 15 miljardi ASV dolāru.

Sociālā tīkla īpašnieku sadalījums:

Facebook darbinieki ~30% jeb 15 miljardi ASV dolāru

Marks Cukerbergs (līdzdibinātājs un vadītājs) ~24% jeb 12 miljardi ASV dolāru

Dastins Moskovics (līdzdibinātājs) ~6% jeb 3 miljardi ASV dolāru

Sīns Pārkers 4% jeb 2 miljardi ASV dolāru

Eduardo Saverins (līdzdibinātājs) ~5% jeb 2,5 miljardi ASV dolāru

Digital Sky Technologies (Krievijas investīciju firma) ~10% jeb 5 miljardi ASV dolāru

Ķīnas kompāniju akcijas līdz šim šogad uzrādījušas sliktāko rezultātu starp pasaules akciju tirgiem, taču Goldman Sachs Group eksperti paredz, ka cenas augs, jo patlaban to novērtējumi, salīdzinot ar citiem tirgiem, sasnieguši zemāko līmeni desmit gadu laikā.

Kā raksta Bloomberg, bankas stratēģi paredz, ka Hang Seng China Enterprises Index nākamo 12 mēnešu laikā pieaugs līdz 12 tūkstošiem punktu, kas ir par 24% augstāk nekā pagājušā nedēļas nogalē. Banka gan izaugsmes prognozi samazinājusi, jo decembrī tā paredzēja, ka līdz gada beigām indekss sasniegs 13,6 tūkstošus punktu.

Šajā gadā akciju indekss ir zaudējis 10%, kas ir lielākais kritums starp 93 pasaules akciju indeksiem, ko apkopo Bloomberg. Indeksa samazinājumu veicināja bažas par ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un augošo satraukumu, ka aizvien vairāk uzņēmumu nespēs atmaksāt parādu.

Jaunievēlētā ASV prezidenta valdība veidojas priekšvēlēšanu tradīcijas garā – lai nav garlaicīgi; solījumi gan sāk jau piemirsties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar zināmām niansēm, bet abi ASV prezidenta amata kandidāti priekšvēlēšanu cīņā elektorātam solīja pievilkt skrūves Volstrītai, un konkrēti Donalds Tramps solīja saraut saikni starp «lielo naudu» un Vašingtonu. Pateikt vienmēr ir vieglāk, nekā izdarīt, tomēr pagaidām šķiet, ka jaunievēlētais prezidents ne vien nepūlas šai sakarā nemaz, bet pat rīkojas diametrāli pretēji solītajam.

D. Trampa valdības un administrācijas sastāvs vēl veidojas, tomēr atsevišķas pozīcijas ir jau skaidras, lai gan jautājums ir – kas tieši ar tām ir skaidrs jeb ko tas nozīmē? Tā par spīti stingrajai retorikai par naudas varu federālajā politikā līdz ar investīciju bankas Goldman Sachs galvenā izpilddirektora Gerija Kona nominēšanu Baltā nama Nacionālās Ekonomikas padomes vadītājam, kas ir augstākā valsts amatpersona blakus prezidentam valsts ekonomikas politikas veidošanā.

Uzņēmumi Volstrītā prognozē ekonomikas lejupslīdi un kapitāla atdeves kritumu 2019.gadā, raksta Business Insider.

Šie divi faktori apgrūtinās dzīvi investoriem, taču Goldman Sachs eksperti iesaka meklēt augstas kvalitātes uzņēmumu akcijas, kuras spētu izturēt notikumus finanšu tirgos. Kompānija izveidojusi sarakstu ar 18 uzņēmumiem, kuri arī nākamajā gadā spēs uzrādīt labus rezultātus.

Kādi uzņēmumi ietilpst augstas kvalitātes kategorijā? Goldman Sachs īsumā skaidro, ka tie ņemti vērā pieci būtiskākie faktori: spēcīga bilance, stabila pārdošanas apjomu izaugsme, zema operatīvo ienākumu nobīde, zems akciju samazināšanās risks un kapitāla atdeve, kas pārsniedz konkurentus.

Šos faktorus Goldman Sachs apvieno kvalitātes rādītājā. Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras ir perspektīvākās akcijas!

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pagājušajā gadā strādāja ar 1 201 433 latu zaudējumiem, un tie ir vairākkārt lielāki nekā 2010. gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Amo Plant zaudējumi 2010. gadā bija 76 022 lati. Uzņēmums pērn ir strādājis ar 2 879 393 latu apgrozījumu, un tas ir par 8,3% mazāks nekā 2010. gadā, kad Amo Plant apgrozījums bija 3 138 756 lati.

Amo Plant vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmumam radās jauns stratēģiskais partneris - Vācijas autokoncerns MAN Group, ar kuru parakstīts sadarbības līgums, kas paredz Lion's City A21 sērijas pilsētas autobusu komplektēšanu. Uz šā līguma pamata 2012. gadā parakstīts nodomu protokols par 60 autobusu pasūtījumu Krievijas uzņēmumam Mosgortrans, kas ir municipālais pasažieru pārvadātājs Maskavā.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu Akropoles apkārtnē, papildus tiešajām būvniecības izmaksām, attīstītāji plāno pilsētas apkārtējās infrastruktūras uzlabošanā investēt aptuveni 7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Šobrīd notiek intensīvs darbs pie infrastruktūras izveides topošā daudzfunkcionālā centra Akropole apkaimē, lai nodrošinātu ērtāku satiksmes plūsmu.

Tāpēc Maskavas ielas sākumposmā līdz 3.februārim ieviesti satiksmes ierobežojumi. Šajā laika posmā tiks izbūvēta estakāde un iebrauktuve.

«Tik apjomīgs un nozīmīgs būvniecības process paredz arī īslaicīgas neērtības, tomēr šādu infrastruktūras darbu mērķis ir izveidot daudz ērtāku transporta plūsmu un kvalitatīvāku pilsētvidi nākotnē. Tādēļ aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem saistībā ar šobrīd notiekošajiem satiksmes organizācijas pasākumiem Akropoles būvlaukuma apkaimē. Esam rūpīgi gatavojušies, tos iepriekš analizējot, plānojot un saskaņojot ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu, tādejādi cenšoties radīt pēc iespējas mazāk neērtību autovadītājiem un apkārtnes iedzīvotājiem, kurus šie satiksmes organizācijas pasākumi varētu ietekmēt,» uzsver Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

ASV finanšu sektora milzis Goldman Sachs Group Inc finanšu risku sarakstam pievienojis jaunu risku: pārspīlētu uzmanību, vēsta MarketWatch.

Savā gada ziņojumā Ņujorkas kompānija norādījusi, ka negatīvai publicitātei var būt slikta ietekme uz reputāciju un uz darbinieku morāli un veikumu , kas var negatīvi ietekmēt biznesu un darbības rezultātus.

Neparastā riska raksturojums iekļauts 12 lapu garajā sadaļā par riska faktoriem, starp kuriem minēta arī, piemēram, nestabilitāte finanšu tirgos un dabas katastrofas.

Goldman pārstāvis ar medijiem par šo jautājumu nav vēlējies runāt. Taču daži uzņēmumu pārvaldes eksperti sacījuši, ka šāds solis nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā visu nevēlamo uzmanību, ko Goldman saņēmusi kopš finanšu krīzes sākuma.Piemēram, izdevums Rolling Stone Goldman salīdzinājis ar lielu vampīru, kas pēcāk vēl daudzas reizes pieminēts citās publikācijās. Arī vadītāja Loida Blankfeina komentārs Lielbritānijas laikrakstam novembrī, ka kompānija dara Dieva darbu, ir plaši izsmiets medijos.

Pasaulē populārajam sociālajam portālam Facebook izdevies piesaistīt finansējumu 1,5 miljardu dolāru apmērā, tādējādi Facebook tagad novērtēts par 50 miljardiem ASV dolāru, raksta Wall Street Journal.

Jau ziņots, ka Facebook saņēmis 500 miljonus dolāru tiešās investīcijās no Goldman Sachs un Digital Sky Technologies. Savukārt par vienu miljardu dolāru pārdotas Facebook akcijas bankas Goldman Sachs klientiem.

Atsevišķi banka Goldman investējusi 450 miljonus ASV dolāru, un Digital Sky Technologies, kas jau ir investējusi Facebook aptuveni pusmiljardu dolāru, ieguldījusi vēl papildus 50 miljonus dolāru.

Pagājušā gada novembra vidū Bloomberg vēstīja, ka Facebook vērtība pārsniegusi eBay vērtību, kā rezultātā Facebook kļuvusi par trešo lielāko ASV interneta biznesu. Facebook vērtība, ņemot vērā akciju cenu, tad bija 41 miljards ASV dolāru, savukārt eBay - 39,3 miljardi ASV dolāru.

Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Naftas cena var sarukt arī līdz 20 USD atzīmei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenas nākotnes scenārijā lielākā daļa analītiķu iezīmē mērenu cenu palielināšanos, kur nākamgad melnā zelta cenas var vidēji būt ap 50 līdz 60 ASV dolāru par barelu koridorā. Ietekmīgas pasaules investīciju bankas gan ik pa laikam nekautrējās nākt klajā ar visai skaļām prognozēm, un, piemēram, Goldman Sachs pagājušās nedēļas beigās norādīja, ka naftas cena zināmu sakritību gadījumā var sarukt līdz pat 20 ASV dolāru par barelu atzīmei (runa par ASV vieglo jēlnaftu). Tas gan nav iestādes bāzes scenārijs, kurš paredz, ka ASV vieglās jēlnaftas cena nākamgad vidēji atrodas pie 45 ASV dolāru par barelu atzīmes. Jāpiebilst, ka iepriekš Goldman paredzēja, ka tā būs 57 ASV dolāru par barelu atzīme, bet piektdienas izskaņā West Texas Intermediate naftas nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena atradās pie 44,8 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cena pagājušās nedēļas laikā nonāca zem apaļās 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, un šobrīd vairāku prestižu izejvielu tirgus dalībnieku aplēses liecina, ka melnā zelta cena var doties vēl būtiski zemāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ, piemēram, slavenā investīciju banka Goldman Sachs norādījusi, ka vairs neliek īpaši lielas cerības uz to, ka savus naftas ražošanas apjomus ar nolūku celt šīs izejvielas cenu saskatāmā periodā samazinās Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC). Tāpat ASV banka pauž pārliecību, ka valsts vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate jeb WTI) cenai vajadzētu samazināties līdz 40 ASV dolāriem, lai tas ļoti būtiski aizkavētu investīcijas slānekļa naftas un gāzes ieguves nozarē.

Šobrīd Goldman Sachs ekonomisti sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pēc trīs mēnešiem būs sarukusi līdz 42 ASV dolāriem par barelu, bet pēc sešiem – līdz 43 ASV dolāru atzīmei par barelu.