Būve

Infrastruktūras izveidē pie topošās Akropoles investēs papildu 7 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,05.01.2018

Jaunākais izdevums

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu Akropoles apkārtnē, papildus tiešajām būvniecības izmaksām, attīstītāji plāno pilsētas apkārtējās infrastruktūras uzlabošanā investēt aptuveni 7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Šobrīd notiek intensīvs darbs pie infrastruktūras izveides topošā daudzfunkcionālā centra Akropole apkaimē, lai nodrošinātu ērtāku satiksmes plūsmu.

Tāpēc Maskavas ielas sākumposmā līdz 3.februārim ieviesti satiksmes ierobežojumi. Šajā laika posmā tiks izbūvēta estakāde un iebrauktuve.

«Tik apjomīgs un nozīmīgs būvniecības process paredz arī īslaicīgas neērtības, tomēr šādu infrastruktūras darbu mērķis ir izveidot daudz ērtāku transporta plūsmu un kvalitatīvāku pilsētvidi nākotnē. Tādēļ aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem saistībā ar šobrīd notiekošajiem satiksmes organizācijas pasākumiem Akropoles būvlaukuma apkaimē. Esam rūpīgi gatavojušies, tos iepriekš analizējot, plānojot un saskaņojot ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu, tādejādi cenšoties radīt pēc iespējas mazāk neērtību autovadītājiem un apkārtnes iedzīvotājiem, kurus šie satiksmes organizācijas pasākumi varētu ietekmēt,» uzsver Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš.

Lai izvairītos no sastrēgumiem Maskavas ielas sākumposma remontdarbu laikā, viņš iesaka izvēlēties pieejamās alternatīvas - Lokomotīves ielu un Salaspils ielu: «Mēs apzināmies, ka neskatoties uz to, ka ceļa remontdarbi notiek pavisam nelielā Maskavas ielas posmā, tie brīžiem tomēr rada būtiskus satiksmes sastrēgumus visā Maskavas ielā. Vēlamies uzsvērt, ka šie satiksmes ierobežojumi ir īslaicīgi».

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālo tirdzniecības centru Akropole plānots atvērt 2019. gadā. Tās būvniecībai SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 106.5 miljonu eiro apmērā.

Centra kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet ap 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

Respektējot vēstures mantojumu, Akropoles būvniecībā tiks saglabāti divi vēsturiskie Kuzņecova porcelāna fabrikas skursteņi un izmantoti vecie ķieģeļi no tirdzniecības centra teritorijā nojauktajām ēkām. Tāpat būvniecībā tiks izmantoti citi vēsturiskie elementi, īpaši veidojot jaunā kompleksa vēsturiskās daļas, godinot un popularizējot šīs vietas unikālo vēsturi.

Tirdzniecības kompleksā būs aptuveni 1500 jaunu darbavietu un vismaz 2500 autostāvvietas. Ap centru tiks iestādīti 700 jauni skujkoki, lapu koki un krūmi, kā arī vairāki simti citu augu, veidojot zaļu un patīkamu apkārtni Akropoles apmeklētājiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Tirdzniecības centra Akropole būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija Merks.

Lasi Vēl:

FOTO: Lielākais darījums Latvijas nekustamo īpašumu nozarē pārsniedz 100 miljonus eiro

FOTO: Rīgas porcelāna rūpnīcas teritorijas atbrīvošana Akropolei

Akropole Grupa pārdevusi Daugavgrīvas ielā iecerēto projektu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Akropoles attīstošo uzņēmumu Akropole Rīga un Akropole Būve vadītājs Kaspars Beitiņš kļuvis par jauno UAB Akropolis Group valdes locekli, teikts paziņojumā medijiem.

Viņš stāsies iepriekšējā valdes locekļa Kristijonas Storpirštis vietā.

«Pieredze, ko viņš ir guvis īstenojot plaša mēroga projektus, būs ļoti noderīga mūsu tirdzniecības un izklaides centru turpmākai attīstībai. Mēs jau tagad vēlamies, lai Kaspars Beitiņš, kā mūsu Latvijas uzņēmumu vadītājs, tiek iesaistīts Akropolis Group stratēģiskajā vadībā,» norāda Saulė Zabulionytė, UAB Akropolis Group valdes priekšsēdētāja.

Akropolis Group ir holdinga uzņēmums, kas pārvalda nekustāmā īpašuma attīstības projektus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un Bulgārijā. Lietuvā uzņēmums pārvalda Akropolis tirdzniecības centrus Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Uzņēmums pašlaik attīsta 98 tūkstošus kvadrātmetru lielo tirdzniecības centru Akropole Latvijas galvaspilsētā Rīgā, un pagājušā gada nogalē paziņoja par plāniem 2021. gadā atvērt 70 tūkstošus kvadrātmetru lielo tirdzniecības un izklaides centru Vingis park Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija nogalē iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbu atsākusi Ledus arēna.

Ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, kas jāīsteno sporta norišu vietās ārkārtas situācijas laikā, darba dienās slidotavā notiks hokeja un daiļslidošanas treniņi, bet brīvdienās tā būs pieejama tikai publiskajai slidošanai.

Tāpat kā visā iepirkšanās un izklaides centrā, arī "Akropoles" Ledus arēnā tiek īstenoti drošības pasākumi. Lai rūpētos par apmeklētāju veselību un drošību, slidošana būs iespējama tikai ar iepriekšēju pierakstu "Akropoles" informācijas centrā, zvanot +371 68304353 vai piesakoties klātienē, taču drīzumā reģistrēšanos varēs veikt arī "Akropoles" mājaslapā, kur ir pieejama arī informācija par publiskās slidošanas laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: 200 miljonu projekts strauji iegūst aprises

Zane Atlāce - Bistere,16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Tieši pēc gada Rīgā ir plānots atklāt grandiozo iepirkšanās un izklaides centru Akropole, kura būvniecība Maskavas ielā, bijušās Kuzņecova fabrikas vietā noris strauji un vērienīgi.

UAB Akropolis Group valdes loceklis, SIA Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš 9.martā intervijā DB izteica pārliecību, ka komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Jau vēstīts, ka topošā tirdzniecības centra kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet ap 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centra Akropole vadītājs atstāj amatu un darbu turpinās būvniecības nozarē

Monta Glumane,14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbu «Akropoles» vadītāja amatā noslēdzis līdzšinējais iepirkšanās un izklaides centra vadītājs Kaspars Beitiņš.

Līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns «Akropoles» vadītājs Latvijā, iepirkšanās un izklaides centra vadītāja pienākumus pildīs «Akropolis Group» valdes priekšsēdētājs Vitautas Labeckas. Kaspars Beitiņš savu karjeru ārpus «Akropoles» turpinās būvniecības uzņēmumā M.M.M. projekti DEVELOPMENT, attīstot citus būvniecības projektus.

«Esmu vadījis visus «Akropoles» attīstības posmus – sākot no projektēšanas un būvniecības, līdz pat iepirkšanās centra atvēršanai. «Akropole» man vienmēr būs ļoti nozīmīgs projekts, tomēr savu turpmāko karjeru redzu nozarē, no kuras nāku, un tā ir būvniecība,» norādīja Kaspars Beitiņš.

«Šajā nedēļā tika parakstīts pēdējais ar «Akropoles» būvniecību saistītais pieņemšanas-nodošanas akts ar mūsu ģenerāluzņēmēju Merks, kas oficiāli iezīmē būvniecības perioda beigas. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Kaspars tieši šobrīd pieņem jaunus izaicinājumus un turpinās dot savu pieredzi jaunu būvobjektu attīstībā,» norādīja «Akropolis Group» valdes priekšsēdētājs Vitautas Labeckas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Akropole iegulda 7 miljonus transporta infrastruktūras izveidē un apkārtnes uzlabošanā

Laura Mazbērziņa,16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr starp Maskavas un Salaspils ielu līdzās Dienvidu tiltam turpinās tirdzniecības un izklaides centra «Akropole» būvniecība, intensīvs darbs notiek arī pie infrastruktūras izveides un uzlabošanas tuvākajā apkaimē, lai nodrošinātu ērtāku satiksmes plūsmu un drošāku pārvietošanos gājējiem.

«Akropole» attīstītāji apkārtnes uzlabošanā iegulda kopumā 7 miljonus eiro, un uz doto brīdī paveiktas jau divas trešdaļas infrastruktūras uzlabošanas darbu.

«Mūsu mērķis ir izveidot tirdzniecības centru, kas apmeklētājiem radītu jauna līmeņa iepirkšanās un izklaides pieredzi, tāpēc lielu uzmanību pievēršam ne tikai «Akropoles» ēkai, bet arī apkārtnei. Viegla piekļūšana un apmeklētāju ērtības ir mūsu galvenā prioritāte, tāpēc pēc būvniecības darbu pabeigšanas pilsēta iegūs ievērojami uzlabotu satiksmes infrastruktūru daudz sakārtotākai transporta plūsmai,» stāsta Kaspars Beitiņš, «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis.

Drošākai un ērtākai manevru veikšanai, braucot pa Maskavas ielu virzienā no centra, pārcelts un pārbūvēts apgriešanās loks. Šajā ielā tiks izbūvētas jaunas tramvaju un autobusu pieturas, kurās būs iespējams izvietot arī biļešu iegādes automātus. Tāpat pār Maskavas ielu tiek būvēta atsevišķa estakāde, kas atvieglos kopējo transporta plūsmu un dos iespēju ērti piekļūt «Akropolei», braucot pa Krasta ielu virzienā no centra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pie Akropoles izbūvēs četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas

Dienas Bizness,22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" rīkotās lielo atlaižu dienas "Ņemam!", kas piesaista tūkstošiem pircēju, šajā pavasarī netiks organizētas, informē tirdzniecības centrs. Lēmums pieņemts, lai novērstu liela cilvēku skaita pulcēšanos.

"Lai gan ārkārtas situācijas laikā noteiktie ierobežojumi tiek mīkstināti, šobrīd vissvarīgākais ir nezaudēt modrību un turpināt rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību un drošību. Mūsu darbinieku un apmeklētāju drošība ir absolūta prioritāte, tieši tādēļ šajā pavasarī "Ņemam!" lielo atlaižu dienas netiks organizētas.

Šobrīd novērojam pakāpenisku apmeklētāju skaita palielināšanos, un arī veikali un restorāni, kas bija uz laiku pārtraukuši darbu, pakāpeniski atsāk savu darbību. Tomēr jāatceras, ka drošība ir pirmajā vietā, tādēļ mēs turpinām sekot līdzi visu nepieciešamo pasākumu īstenošanai," pauž Zane Kaktiņa, iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākais darījums Latvijas nekustamo īpašumu nozarē pārsniedz 100 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 106.5 miljonu eiro apmērā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 257b, informē bankā.

Tas ir šī gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem.

Jauno tirdzniecības centru plānots atvērt 2019. gadā, un tā kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

«Atšķirībā no citiem tirdzniecības centriem Rīgā, Akropolē vienuviet atradīsies gan plašs iepirkšanās un izklaides iespēju piedāvājums, gan modernas biroju telpas,» stāsta uzņēmuma Akropolis Group vadītāja Saule Zabuļonīte (Saule Zabulionyte).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā slimnīcās, ostās, ministrijās un citviet veidos Zemessardzes apakšvienības

LETA,08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā slimnīcās, ostās, ministrijās un citos svarīgos kritiskās infrastruktūras objektos tiks veidotas Zemessardzes apakšvienības.

Ministru kabinets otrdien slēgtā sēdē atbalstīja Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību, kā arī būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Tas ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanas pasākumiem, lai palielinātu valsts noturību pret dažādām krīzes situācijām, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Zemessardzes apakšvienību izveide nebūs obligāta prasību kritiskās infrastruktūras objektiem, bet gan tiek paredzēta kā iespēja, ko var īstenot saskaņā ar objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja lēmumu un kas balstās zemessargu brīvprātīgā vēlmē iesaistīties šādu apakšvienību izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību atbildīgā Baltijas valstu ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Lietuvas "LTG Infra", Latvijas SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Igaunijas "Rail Baltic Estonia", ir sagatavojusi priekšlikumus topošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras jaudas sadalei, informēja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāvji.

Uzņēmumā skaidro, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas "RailNetEurope" izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.

"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek sākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Daudzfunkcionālais tirdzniecības centrs Akropole atzīmē spāru svētkus

Laura Mazbērziņa,03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3. maijā, atzīmēti topošā daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» spāru svētki. Ievērojot tradīcijas, svinīgā ceremonijā uz ēkas jumta siju konstrukcijas piestiprināts ozollapu vainags, tādējādi iezīmējot apjomīgāko ēkas būvdarbu paveikšanu.

«Akropole» Maskavas ielā 257b, būs viens no lielākajiem iepirkšanās un izklaides centriem Baltijā, un tā kopējā platība būs apmēram 98 000 m2.Kopējās investīcijas projekta realizācijā sasniedz 200 miljonus eiro – tas ir līdz šim apjomīgākais investīciju darījums Latvijā tirdzniecības centra izveidē.

«Akropole» spāru svētkos paziņots arī jaunums visiem kino cienītājiem – līdz ar «Akropole» atklāšanu, durvis vērs Latvijā pirmais IMAX kinoteātris, kas būs daļa no Apollo Cinema.

««Akropole» piedāvās iepirkšanās un izklaides pieredzi ar vairāk nekā 220 dažādiem veikaliem – no mums jau labi zināmajiem Zara un River Island, kas būs lielākie šo zīmolu veikali Latvijā, līdz starptautiski augstu novērtētiem jaunpienācējiem, kā, piemēram, Van Graaf. Tāpat apmeklētājiem būs pieejamas jaunas izklaides iespējas – piemēram, O’Leary’s,» piebilst Saule Zabuļonīte uzņēmuma «Akropolis Group» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nolemj kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz sauszemes robežas

LETA,02.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ministru kabineta virzītos grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kuru mērķis ir kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tai skaitā robežuzraudzības tehnisko līdzekļu - klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai.

Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi saskaņā ar Izbūves likumu organizē un nodrošina VAS "Valsts nekustamie īpašumi", savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi nodrošina un automatizācijas risinājumus robežas kontrolei izstrādā un ievieš VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru