Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Latvija nākamajā vērtēšanas kārtā ir gatava saņemt labākus Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumus, intervijā atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka pagājušā gada izskaņā notika "Moneyval" plenārsēde, kurā viens no darba punktiem bija arī Latvijas pēcpārbaudes ziņojums. Tas tika pieņemts zināšanai un nolemts, ka Latvijai vairs nav jāatskaitās.

"Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad esam izcilnieki, lai gan izdarīts ir milzīgs darbs un mūsu naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra, izpratne un spējas pašlaik ir augstā līmenī. Tomēr 2018.gadā pieņemtais "Moneyval" ziņojums ir palicis tas pats," sacīja Platacis.

Ziņojumu veido Tehniskās atbilstības daļa, kurā ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kurām ir jābūt iestrādātām nacionālajos likumos. Tas ir izdarīts un šī ziņojuma daļa ir pārvērtēta. Savukārt otra ir Efektivitātes daļa, kurā ir 11 rīcības virzieni. "Tur mums spēkā ir 2018.gadā piešķirtie reitingi un līdz ar to, ja kāds finanšu investors skatīsies uz šo dokumentu, tad tajā ir šie negatīvie - tiešām negatīvie - vērtējumi," atzina Platacis.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Gada laikā pēc advokāta Aināra Platača pazušanas policija nopratinājusi 150 cilvēkus, veiktas astoņas ekspertīzes, izmeklēšanā darbojušies arī starptautiski eksperti. Policija pārliecinājusies, ka skandalozās advokāta aizstāvības lietas nav bijušas par pamatu noziegumam pret advokātu, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lai arī policija atmetusi iespēju, ka Platača pazušana saistīta ar aizstāvības lietām, vienlīdz stipri pašlaik ir uzturētas divas versijas - advokāts pazudis savas profesionālās darbības dēļ, vai arī saistībā ar viņa privāto dzīvi.

Ekspertīzē ar lietuviešu kolēģiem Platača automašīnā atrastas vairāku personu DNS pēdas. Daļa no paraugiem atbilst cilvēkiem, kuri iepriekš braukuši ar šo Mersedesu, tomēr daži vēl aizvien nav identificēti.

Plataci meklē ne tikai Latvijā, bet arī citur. Valsts policija viņu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā Eiropas valstīs, arī Krievijā un Baltkrievijā. Taču pagaidām vērtīga informācija nav saņemta.

Saeima šodien Tomu Plataci iecēla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatā.

Iepriekš arī valdība atbalstīja Platača iecelšanu FID vadītāja postenī.

FID jaunais priekšnieks amatā apstiprināts uz pieciem gadiem.

Kā ziņots, Platacis augustā uzvarēja atklātajā konkursā uz FID priekšnieka amatu.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Valsts policijai (VP), neraugoties uz pūliņiem, joprojām nav izdevies atšķetināt vairākus pēdējo gadu skandalozākos noziegumus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pirms diviem gadiem Jūrmalas centrā nošautā Vjačeslava Stūraiņa lietā izmeklētāji nav tikuši tālāk par slepkavības versijām, savukārt mīklaini pazudušā advokāta Aināra Platača lietā policija nopratinājusi jau vairāk nekā 100 personu.

Db.lv jau vairākkārt rakstījis, ka advokāts A. Platacis mīklaini pazuda pērnā gada 25. maijā Mucenieku rajonā. Policija atrada advokāta automašīnu – tas bija vaļā, atslēga aizdedzē, un mašīnā atradās vairākas mantas.

Joprojām aktīvi tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš sacīja, ka informācija par šādiem mēģinājumiem tiek saņemta regulāri. Pašlaik esot novērota tendence Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem nogādāt dažādas luksusa preces.

Vienlaikus mēģinājumi, kā apiet noteiktās sankcijas, esot līdzīgi.

"Cilvēki jātiesā, jāliek cietumā," uz jautājumu, kas būtu jādara, lai novērstu šādus gadījumus, teica Platacis un piebilda, ka tas ir tikai laika jautājums.

Platacis FID priekšnieka amatā tika iecelts 28.septembrī.

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Izkārtņu un cita veida reklāmas aprīkojuma ražotājs SIA Kvikworks aktīvāk pievērsies konservatīvā Zviedrijas tirgus iekarošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmos četrus gadus Kvikworks eksporta apjoms no kopējā apgrozījuma bija 2-5%, bet 2015. gadā tas veidoja jau 12%. Šogad apjomu plānots kāpināt.

SIA Kvikworks ražo vizuālo reklāmu – gaismas kastes un burtus, dažādus stendus (interaktīvos, bukletu un informatīvos), dažādus veikalu aprīkojumus, skatlogu noformējumu, izkārtnes, kā arī sarežģītus muzeju eksponātu stendus un citus nestandarta produktus. «Kopš dibināšanas katru gadu uzņēmums ir spējis audzēt apgrozījumu par 10 līdz 20%. 2015. gadā apgrozījums palielinājās par 40%, sasniedzot 800 tūkst. eiro,» stāsta SIA Kvikworks valdes loceklis Andrejs Platacis. Viņš kopā ar domubiedriem šo uzņēmumu izveidoja vēl krīzes laikā. Vairākus gadus viņi bija strādājuši vizuālās reklāmas aģentūrā un nolēma, ka ir ieguvuši pietiekami lielu pieredzes bagāžu, lai izveidotu savu uzņēmumu. Taujāts par konkurences apstākļiem tolaik, A. Platacis atminas, ka sāncensība pēckrīzes posmā bija ļoti liela, bet tā balstījās nevis uz kvalitātes nodrošināšanu, bet zemāku cenu. Klienti bija gatavi pievērt acis uz kvalitātes nepilnībām, bet maksāt par produktu dažus latus mazāk.

Princips «mazāk ir vairāk» darbojas arī reklāmas industrijā, īstenojot zīmola aktivizēšanas pasākumus

«Veiksmes formula, lai noturētos spēcīgāko zīmolu aktivizācijas aģentūru trijniekā, ir spēja piedāvāt tādus risinājumus, kas cenas un izpildījuma ziņā klientam šķiet adekvāti. Tas ir laikmetīgs, radošs, «garšīgs» reklāmas pasākums, kas pasūtītājam patīk. Turklāt ir svarīgi ievērot principu – jo mazāk, jo labāk, reklāmas aktivitātei ir jābūt tik vienkāršai un skaidri saprotamai, lai tā spēj aizraut un ieinteresēt cilvēku piecās sekundēs,» skaidro SIA Abnormal līdzīpašnieks un radošais direktors Raimonds Platacis.

Zīmola aktivizēšanas jeb BTL (Below-the-Line Marketing) reklāmas aģentūra SIA Abnormal kāpinājusi apgrozījumu no 202 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 577 tūkst. eiro 2016. gadā. Šajā gadā uzņēmums prognozē sasniegt 600 tūkst. eiro slieksni. Šāds uzņēmuma izaugsmes temps tam ir ļāvis iekļūt laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Policija nav izslēgusi versiju, ka pazudušais advokāts Ainārs Platacis joprojām ir dzīvs, bet kā prioritāro versiju vairs neuzskata, ka advokāts pats aizbraucis un kaut kur slēpjas.

Tā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Policija neizslēdz, ka viena no versijām ir vardarbība. «Mēs esam gandrīz pārliecināti, ka ir notikusi vardarbība vienā vai otrā veidā, jo laiks ir pagājis pietiekami ilgs,» sacīja V. Voins.

Tomēr cerību, ka advokāts joprojām ir dzīvs, policija nav atmetusi, lai gan tam nav gūts apstiprinājums.

Vienlaikus policija pieļauj, ka A. Platača pazušana, iespējams, varētu būt saistīta ar advokāta privātās dzīves problēmām. Tāda versija tiek izskatīta, bet pašlaik plašāka informācija netiek sniegta.

Db.lv jau ziņoja, ka vairāk nekā nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas A. Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Kustība vietējo produktu popularizēšanā ne tikai veicinājusi to realizācijas apjomus, apvienojusi sīvākos konkurentus, bet arī starptautiskajā festivālā ieguvusi zelta āmuru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad Krievijas durvis daļai Latvijas produktu ir slēgtas, bet pa mūsējām masveidā ieplūst citu valstu produkcija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), sadarbībā ar DDB un Tritone Studio, radīja atbalsta programmu vietējiem ražotājiem Latvijas labums, kas saņēmusi augstāko novērtējumu šī gada Golden Hammer projektu konkursā. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 200 vietējiem ražotājiem un uzņēmumiem, kuri, izmantojot Latvijas labuma identitātes zīmi, uzlīmes un plakātus, var sabiedrībai parādīt, kuri ir Latvijas labumi. Otrkārt, tas ir aicinājums visai sabiedrībai atbalstīt savējos, pērkot vietējo produkciju.

Pēc aptuveni desmit mēnešu pauzes valdība plāno izsludināt konkursu uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu, un viens no amata pretendentiem plāno būt pašreizējais priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmuma projektu par amata konkursu.

Valsts FID vadītājam piedāvās 8400 eiro algu pirms nodokļu nomaksas, sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu, kā arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

FID priekšnieka atlases konkurss noslēdzās 2022. gada 13.maijā, atlases komisijai par uzvarētāju atzīstot toreizējo dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu. Ministru kabinetā 2022. gada 31.maija Znotiņa guva valdības atbalstu, un viņas kandidatūra tika ieteikta Saeimai, taču deputāti 16.jūnija balsojumā neatbalstīja Znotiņas iecelšanu priekšnieces amatā uz otro termiņu. Znotiņas kandidatūra tika noraidīta pamatā ar "Konservatīvo", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" balsīm.

Nevar cerēt uz to, ka zvērināts advokāts Ainārs Platacis tiks atrasts dzīvs, raidījumā 900 sekundes norādīja Iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Viņa pastāstīja, ka policija jau daudz ko esot paveikusi šajā lietā, taču vēl esot daudz jāstrādā. Tomēr ministre uzsvēra, ka šis noziegums noteikti tikšot atklāts. Patlaban esot pieaicināti arī citu valstu eksperti.

Tiek veikta arī A.Platača mašīnas ekspertīze, un Lietuvas kolēģi tanī esot atklājuši kādas sievietes DNS. Taču ministre arī piebilda, ka tas nenozīmējot, ka šī sieviete mašīnā bijusi tieši advokāta pazušanas dienā.

L.Mūrniece arī norādīja, ka ir parādījušās jaunas versijas, ko apstiprinot informācija, kura rodas aizvien vairāk un vairāk, taču par konkrētām versijām ministre runāt atturējās. Šobrīd neviens aizturēts arī neesot, bet, kļūstot skaidrāks, kā attīstījusies notikumu gaita.

Lai sagatavotos Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") 6 novērtēšanas kārtai un nodrošinātu nepieciešamās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu, izveidota īpaša darba grupa, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rīkojumu par minētās darba grupas izveidi, par kuras vadītāju iecelts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis. Viņam būs vairāki vietnieki no FID, Iekšlietu ministrijas (IeM), Finanšu ministrijas (FM) un Tieslietu ministrijas (TM).

Darba grupā strādās TM, Rīgas apgabaltiesas, Valsts drošības dienesta, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Valsts robežsardzes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, IeM, Ārlietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, FM, FID, Valsts policijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Uzņēmumu reģistra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas normatīvo aktu izpildes uzraudzības komitejas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Iekšējās drošības biroja, Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Maksātnespējas kontroles dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Maksātnespējas kontroles dienesta, Ekonomisko lietu tiesas pārstāvji.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas nodaļas direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča kabinetā notikusi kratīšana, kuras laikā izņemti atsevišķi dokumenti un Vaškeviča dators.

To DB uzzināja Finanšu ministrijā. DB avots norādīja, ka ministrijas rīcībā nav oficiālas informācijas par Vaškeviča aizturēšanu, taču kratīšanā viņš pats nav piedalījies.

KNAB pārstāve Ieva Karlsbergs DB norādīja, ka lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu tiks pieņemts likumā noteiktajā kārtībā – 48 stundu laikā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan neatklāj aizturētās amatpersonas vārdu, taču norāda, ka kriminālprocesa ietvaros ir aizturējis Finanšu ministrijas amatpersonu par kukuļdošanu lielā apmērā – vairāk nekā 50 tūkst. eiro.

Kukuļošanas mēģinājums bijis pret Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonu, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām.

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

Īsi pirms Jāņiem Latvijas jaunie reklāmas spīdekļi dodas uz Kannām, lai starptautiskajā festivālā Young Lions pārbaudītu savas spējas globālā mērogā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

21. jūnijā Kannās notiek starptautiskais konkurss jaunajiem reklāmas un mārketinga profesionāļiem Young Lions, kas ir starptautiskā radošuma festivāla Cannes Lions jeb Kannu lauvas paspārnē notiekošs konkurss, kura pamatuzdevums ir atbalstīt un veicināt jauno talantu izaugsmi un iesaistīšanos reklāmas nozarē. «Kannu lauvās darbi tiek radīti daudzās pasaules valstīs, un izvērtēšanai tiek iesniegtas reālas kampaņas. Turpretī konkurss Young Lions ir 24 stundu simulators, kas notiek uz vietas un kura laikā jaunajiem talantiem jārada koncepts atbilstoši dotajam darba uzdevumam,» skaidro Andis Kulinskis, konkursa Cannes Lions vēstnesis Latvijā un Inbox.lv pārdošanas vadītājs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Līdz 25.aprīlim iespējams pieteikties vakantajam Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatam, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lai pieteiktos amatam, kandidātam jāatbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām, kā arī likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Kandidātam jābūt augstākajai profesionālajai vai akadēmiskajai izglītībai un jurista vai ekonomista kvalifikācijai vai kvalifikācijai finanšu vadībā, amatam atbilstošai darba pieredzei, kā arī pieredzei vadošā amatā. Pretendentam jāzina divas svešvalodas, nedrīkst piedalīties politisko partiju vai to apvienību darbībā, uz viņu nav piemērotas sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.

Zvērinātu advokātu padome aicina tiesībsargājošās iestādes izmantot visus resursus, lai noskaidrotu kolēģa Aināra Platača pazušanas apstākļus un iemeslus.

Daudzu skandalozu lietu atklāšanā Latvijā piedalījušies ekstrasensi un dziednieki, piemēram, nepilngadīgās zvērīgi nogalinātās Olgas Kozlovas slepkavības vietu Jaunciema mežā pirms gada palīdzēja atrast dziednieks Rolands Tiltiņš.

Laikraksts Neatkarīgā sazinājās ar dziednieci Gaidu Lākuti, lai noskaidrotu, vai A. Platača meklēšanā varētu palīdzēt ekstrasenss. «Jocīgi, šorīt pamodos ar domu par šo cilvēku. Fonā skanēja televizors, un piesaistīja viņa uzvārds. Nodomāju – vai tiešām cilvēkam bija tik platas acis?» saka gaišreģe.

Viņa stāsta, ka lūgumi atrast pazudušas personas izskan bieži un ekstrasenss vairākumā gadījumu spēj palīdzēt. Tomēr informācija bieži vien ir ļoti intīma, tāpēc to nevar stāstīt kuram katram. «Nepazīstamiem cilvēkiem, arī darba kolēģim, ekstrasenss nestāstīs, kas ar cilvēku noticis. Palīdzību jāmeklē vistuvākajam cilvēkam, vislabāk mātei,» saka G. Lākute. Viņa norāda, ka A. Platača lietā nav iedziļinājusies, taču savas vīzijas viņai radušās.

Bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa izlēmusi nestartēt jaunajā konkursā uz FID priekšnieka amatu, apliecināja pati Znotiņa.

Viņa norādīja, ka vēloties paplašināt savu darbības lauku un patlaban esot iesaistīta atbalsta sniegšanā vairākām valstīm. Tomēr Znotiņa uzsver, ka viņa vienmēr būšot gatava atsaukties, ja kolēģiem Latvijā vajadzēs padomu vai cita veida palīdzību.

Šodien noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš vakantajam FID priekšnieka amatam. Konkurss tika izsludināts 27.martā. Znotiņa pāris dienas iepriekš LETA norādīja, ka par piedalīšanos konkursā vēl nav izlēmusi.

Patlaban vienīgais kandidāts, kurš publiski apliecinājis savu startu konkursā, ir FID priekšnieka vietnieks Toms Platacis, kurš arī patlaban pilda dienesta priekšnieka pienākumus.

Kā ziņots, pēc aptuveni desmit mēnešu pauzes valdība marta beigās nolēma izsludināt konkursu uz FID priekšnieka amatu.