Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Vairāk nekā 40 tūkstoši vecāku nepilda pienākumu uzturēt savus bērnus un viņu vietā uzturlīdzekļi bērniem tiek izmaksāti no valsts budžeta, kas vidēji katru mēnesi veido 4,5 miljonus eiro. Uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāda apmērs pret valsti.

«Tikai 25% no Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem kārto savas saistības. Parādnieks, neatmaksājot viņa vietā no valsts budžeta izmaksātos uzturlīdzekļus, nepilda pienākumu ne tikai pret valsti, bet arī Latvijas sabiedrību kopumā, jo Uzturlīdzekļu garantiju fondam piešķirtie budžeta līdzekļi veidojas no sabiedrības locekļu godprātīgi maksātajiem nodokļiem. Faktiski pārējie sabiedrības locekļi pilda bezatbildīgo vecāku pienākumu. Šāda situācija nav pieļaujama, tāpēc Tieslietu ministrija sadarbībā ar UGFA pastāvīgi strādā pie jaunu risinājumu ieviešanas, kas spētu motivēt vecākus godprātīgi pildīt savu pienākumu, nokārtot savus parādus ar valsti, kā arī atstātu pēc iespējas mazāku negatīvo iespaidu uz valsts budžetu,» teic UGFA direktors Edgars Līcītis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Vienotības deputāti šo normu neatbalstīja, un koalīcijas deputāti apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem saistībā ar šo jautājumu. Savukārt opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) nebalsoja, jo negribot piedalīties koalīcijas partneru «savstarpējo attiecību kārtošanā».

Komisijas vairākuma atbalstītais ierosinājums nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Interese no parādnieku puses saistībā ar Covid-19 vienreizējo ģimenes pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu ir milzīga, sacīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) pārstāve Baiba Litvina.

Viņa uzsvēra, ka interese no parādnieku puses par izmaksājamo pabalstu pēdējo divu nedēļu laikā ir milzīga - parādnieki aktīvi sazinās gan ar saviem tiesu izpildītājiem, gan ar LZTIP.

500 eiro atbalstu par katru bērnu izmaksās līdz 31. martam  

Skatīšanai valdības sēdē iesniegti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi “Covid-19...

Iepriekš vēstīts, ka LZTIP informēja, ka saistībā ar Covid-19 izmaksātais vienreizējais ģimenes pabalsts 500 eiro apmērā par katru bērnu netiks novirzīts personu parādu segšanai, bet par tā saņemšanu ir jābrīdina savs tiesu izpildītājs.

Ieturējumus no šī pabalsta tiesu izpildītāji neveiks, jo tas ir vienreizējs pabalsts, kas paredzēts atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem Covid-19 krīzes radīto apstākļu mazināšanai. Tomēr, lai tiesu izpildītājs tehniski spētu nodrošināt to, ka pabalsts netiek ieturēts, parādniekam ir laikus jāinformē savs tiesu izpildītājs, ka viņš šādu pabalstu saņems, uzsvēra LZTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

"Jāņem vērā, ka tiesu izpildītājs pats nevar nevienā datu bāzē iegūt informāciju par to, vai parādnieks saņem noteikta veida pabalstus. Šādu informāciju zina tikai pats parādnieks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka parādnieks laikus informē savu tiesu izpildītāju, jo īpaši šajā gadījumā, kad parādnieks skaidri zina, ka martā saņems no valsts pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu," sacīja LZTIP priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka 15.februārī panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā, bet 4.martā valdība atbalstīja arī vienreizēju 200 eiro atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Gandrīz 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) ir parādā 345 miljonus eiro, liecina Tieslietu ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti.

Saskaņā ar UGF datiem šobrīd parādā fondam ir gandrīz 42 000 parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 000 vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no fonda, proti, vecāki nepilda Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret UGF.

Vairāk nekā 15 000 parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta, piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības, taču parādnieki aizvien nav seguši parādu UGF.

Fonda administrācija katru mēnesi no UGF izmaksā uzturlīdzekļus bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 000 bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Šodien, 2.septembrī beidzas likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, informēja Maksātnespējas kontroles dienestā (MKD).

2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijās.

Valdošā koalīcija vienojās pēc nedēļas skaitīt jautājumu par iespējamu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piemērošanu saistībā ar Rimi iecerēto Baltijas loģistikas centra projektu.

Sākotnēji šo priekšlikumu bija iecerēts skaitīt šonedēļ, tomēr koalīcija vienojās to atlikt. Tātad valdība pēc nedēļas vērtēs, vai noteikt Rimi projekta ietvaros piemērojamo UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 6 396 250 eiro apmērā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes skaidroja, ka šis projekts paredz izveidot salīdzinoši daudz darbavietu, tomēr uz visiem jautājumiem atbildes gūt vēl neizdevās, tāpēc lemšana atlikta uz nedēļu.

Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) sacīja, ka nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) rosināja atlikt šo jautājumu, jo nepieciešami apliecinājumi uzņēmuma solījumiem. Proti, uzņēmums esot solījis, ka loģistikas centrs palīdzēs arī vietējiem zemniekiem, izplatot viņu produkciju uz Lietuvu un citur. Tam vajadzētu skaidru apliecinājumu, nevis tikai lozungus, uzsvēra Parādnieks, piebilstot, ka tas būtu nepieciešams arī tāpēc, lai kontrolētu, vai ieceres tiek īstenotas.

Šā gada oktobrī ir ierosinātas 54 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 27 no tām pēc kreditoru pieteikumiem, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

No 2.septembra ir atcelti Covid-19 laikā uzliktie ierobežojumi un atjaunotas tiesības kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Maksātnespējas kontroles dienests iepriekš ziņoja, ka 2020.gada septembrī ierosinātas 45 juridisko personu maksātnespējas lietas.

Kopumā 2020.gada pirmajos 10 mēnešos ierosinātas 353 juridiskās personas maksātnespējas lietas, 2019.gadā kopā ierosinātas 623 juridiskās personas maksātnespējas lietas.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, 2020.gada 21.martā izsludinātā likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 17.pants noteica, ka līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem, tostarp darbiniekiem, aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Saeima ceturtdien, 8.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp Vienotības deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, Vienotības, Latvijas Reģionu apvienības un Saskaņas balsojumā nepiedalījās.

Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

#Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, atšķirībā no juridiskām personām, neplok.

Lai arī kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās, tomēr fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, atšķirībā no juridiskām personām, neplok, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pērn ierosināti 2116 maksātnespējas procesi jeb par 6,74% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt TAP skaits audzis par 3,49%, bet ĀTAP gada laikā pat dubultojies. Dati rāda, ka arī pērn lielāko daļu no visiem procesiem veidojušas fizisko personu maksātnespējas lietas.

Ja iepriekš maksātnespējas procesu izmantoja parādnieki ar vienu vai pat vairākiem hipotekārajiem kredītiem, tad šobrīd parādnieks maksātnespēju izmanto, lai dzēstu tā saukto ātro kredītu saistības.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Nozari var sagaidīt lielākas nodevas un iespēja atvērt kazino četru un piecu zvaigžņu viesnīcās bez pašvaldības atļaujas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Azartspēļu un izlozes nodoklī pagājušajā gadā iekasēti 23,19 milj. eiro, savukārt šā gada desmit mēnešos ieņēmumi no tā ir 20,16 milj. eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē ceturtdien izskatīti grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli pirms otrā galīgā lasījuma. Kopumā bija iesniegti deviņi priekšlikumi. Deputāts Imants Parādnieks bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredz nodevas palielināt vairāk, nekā sākumā noteikts, tomēr tie netika atbalstīti. Tomēr nozarei būs jārēķinās ar lielākām izmaksām šā vai tā. Par grozījumiem vēl jābalso Saeimas plenārsēdē.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

51 nodokļu parādnieks «atskaitīts» no atbalsta programmas

Nodokļu parādnieki, kuri pieteicās nokavējuma un soda naudu dzēšanas pasākumam, līdz 16. februārim ir iemaksājuši 14,6 milj. eiro, tomēr trīs fiziskās un 48 juridiskās personas no šī pasākuma atskaitītas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Jāatgādina, ka 120 000 nodokļu parādnieku bija iespēja divu gadu laikā samaksāt pamatparādu, tādējādi atbrīvojoties no soda un nokavējuma naudas maksāšanas. Šādas iespējas nebūs tiem, kuri ir atzīti par maksātnespējīgiem, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, kuri ir izslēgti no PVN maksātāju reģistra un nodokļu maksātāja amatpersonas iekļautas riska personu sarakstā vai nodokļu maksātāja adrese ir iekļauta riska adrešu sarakstā.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Šobrīd tiek izvērtēta iespēja veikt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku kompleksās pārbaudes ar poligrāfu jeb tā dēvēto melu detektoru, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL/TB-LNNK) jautāja Pētersonei, vai darbinieku uzticamības pārbaudei VID nav plānots ieviest pārbaudes ar poligrāfu, jo, piemēram, ASV šādas pārbaudes regulāri tiek veiktas 14 dažādu valsts iestāžu darbiniekiem, tajā skaitā arī Finanšu ministrijas Ieņēmumu dienesta darbiniekiem.

Pētersone, atbildot uz deputāta jautājumu, norādīja, ka šāda iespēja pagājušajā nedēļā pārrunāta ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

«Ministre mani informēja, ka šādu iespēju apspriedusi, tiekoties ar ASV vēstnieci Latvijā, kas esot solījusi visu nepieciešamo tehnisko palīdzību,» stāstīja Pētersone. VID vadītāja piebilda, ka arī viņai paredzētas tikšanās, lai apspriestu šādu iespēju.