Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Kārotāju uz vācu kompānijas aktīviem netrūkst; airBaltic jāmeklē jauns sadarbības partneris, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu Vācijas plānam piešķirt maksātnespējīgajai lidsabiedrībai Air Berlin (AB) īstermiņa aizdevumu 150 milj. eiro apmērā. Vācieši šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija Etihad kā lielākais AB akcionārs izlēma pārtraukt finansiālās palīdzības piešķiršanu zaudējumus nesošajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai. Aizdevums ļaus AB turpināt pakalpojumu sniegšanu, kamēr notiek sarunas par tās aktīvu pārdošanu. Paredzēts, ka beigās AB savu darbību pārtrauks.

Uz jautājumu, ko AB notiekošais nozīmē airBaltic, uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede norādīja, ka Latvijas lidsabiedrības sadarbības partnera līgums (codeshare agreement) ar AB pašlaik ir spēkā esošs līdz tālākai informācijai. Pēc viņas teiktā, airBaltic ir 21 šāds līgums, kas ļauj tai nodrošināt pasažieriem ērtākus savienojumus un izdevīgākus piedāvājumus ar citu lidsabiedrību nodrošinātajiem lidojumiem. airBaltic Vācijas virziena attīstībā ir daudz investējis, un AB kā partneris bija būtisks elements Latvijas nacionālās lidsabiedrības stratēģijā, norāda AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens, piebilstot, ka «attiecībā uz Vāciju kolēģi meklē alternatīvas».

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Foto: LETA

Līdz šā gada 1. septembrim uzņēmumu kreditoriem ir atņemtas tiesības pieteikt parādniekiem maksātnespēju, taču parādnieku valdes locekļiem nav atcelta atbildība par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē pirmo reizi ar likumu ir aizliegts kreditoriem pieteikt parādnieka - juridiskajās personas - maksātnespēju. Jāņem gan vērā, ka likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību neliedz parādniekam pieteikt maksātnespēju gadījumā, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības.

Visu rakstu lasiet 14. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 14.novembra lēmumu izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Grāvendāle» maksātnespējas process un uzņēmums ir likvidēts, liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz kompānijas maksātnespējas procesa administratora Raivja Tauriņa iesniegumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, kurā norādīts, ka «Grāvendāles» kreditoriem ir nosūtīti paziņojumi par prasījumu segšanas plāna izpildi un no viņiem nav saņemti iebildumi.

Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka pērnā gada februārī tika ierosināts «Grāvendāles» tiesiskās aizsardzības process, kurš tika izbeigts tā paša gada 5.septembrī, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Grāvendāle» 2014.gadā strādājusi ar viena miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 21 594 eiro peļņu 2013.gadā, bet apgrozījums samazinājies no 3,27 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 2,56 miljoniem 2014.gadā.

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

#Patlaban tiek veikts pēdējais aprēķins, lai pārliecinātos, ka visas kļūdas patiešām ir novērstas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) operatīvi konstatējis kļūdas nodokļu aprēķinos Nodokļu informācijas sistēmā jeb NIS, tāpēc VID Publiskojamo datu bāzes sadaļa Nodokļu parādnieki tika īslaicīgi slēgta, informē VID pārstāve Aļona Zandere.

Tas bija vajadzīgs, lai novērstu nekorektas informācijas publicēšanu un pieejamību lietotājiem. Dažos gadījumos tika konstatēts, ka sistēma parādnieku sarakstā atlasa arī tādus nodokļu maksātājus, kuriem parādu nav.

Lai arī šādu gadījumu ir maz, tiek pārskatīta pilnīgi visa informācija. Šodien datu bāzes sadaļas Nodokļu parādnieki darbība ir atjaunota, taču nodokļu parādu aprēķins par 2018.gada 7.janvāri vēl nav pieejams.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45, informē VID.

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu – 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas potenciālais pircējs atteicies no iepriekš paustās vēlmes veikt uzņēmuma elektrotēraudkausēšanas krāsns testēšanu, informē administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Tas gan nenozīmē, ka investors ir atteicies no darījuma, jo patlaban turpinās darījuma dokumentu saskaņošanas process. Līdz ar to arī medijos izskanējušo informāciju par uzņēmuma darbību nākotnē administrators nevar komentēt, viņš piebilda.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik vēl nav skaidrības, vai notiks valsts un investora darījums par «Liepājas metalurgu», šorīt intervijā LTV «Rīta panorāmai» sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka valdības izvēle šajā jautājumā bijusi - vai nu uzņēmuma maksātnespēja, vai arī runāt ar vienīgo investoru, kas bija pieteicies.

Pašlaik investors vēl nav veicis solītos darbus metalurga iekārtu testēšanai, kā arī ļoti rūpīgi vērtējot, vai var izpildīt valsts izvirzītās prasības.

ASV banka "First Citizens Bank" iegādāsies visus "Silicon Valley Bank" (SVB) noguldījumus un aizdevumus pēc bankas maksātnespējas marta sākumā, svētdien paziņoja ASV Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija (FDIC).

Šis darījums aptver 119 miljardus dolāru noguldījumos un 72 miljardus dolāru aktīvos, un SVB 17 filiāles pirmdien darbu sāks kā "First Citizens Bank" filiāles, norāda FDIC.

SVB noguldītāji automātiski kļūs par "First Citizens Bank" noguldītājiem.

Kā ziņots, ASV finanšu uzraudzības iestādes marta sākumā apturēja Savienoto Valstu 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus. Bankas nodaļas darbu atsākušas federālo iestāžu kontrolē.

Šis solis sperts, lai apturētu panikas izraisīto līdzekļu izņemšanu no SVB un aizsargātu noguldījumus, kas nepārsniedz 250 000 dolāru, un iegūtu laiku potenciālā bankas pircēja atrašanai.

SVB maksātnespēja ir vērienīgākais ASV bankas sabrukums kopš 2008.gada.