Citas ziņas

Visaktīvākie maluzvejnieki bijuši Ventā un Salacas upes baseinā

Žanete Hāka,19.10.2015

Jaunākais izdevums

Īstenojot savvaļas lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no 12. līdz 18. oktobrim no ūdenstilpēm izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus.

Visaktīvākie maluzvejnieki aizvadītajā nedēļā bijuši Ventā un Salacas upes baseinā. Salacā uzieto tīklu garums – viens kilometrs 75 metri, informē VVD.

Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm VVD inspektori izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus, kas ir par 22 tīkliem vairāk nekā aizvadītajā nedēļā. Aktīva maluzvejnieku darbība fiksēta Ventā un Salacas upes baseinā. Ventā izņemti 20 bezsaimnieka zvejas tīkli, savukārt Salacā 17 tīkli ar kopējo garumu viens kilometrs 75 metri.

Tāpat makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaužu laikā izrakstīti 3 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu. Valmieras pusē vīrietim piemērots administratīvais sods 25 eiro apmērā.

VVD atgādina, ka lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim, izņemot Daugavu un Buļļupi, kur to populāciju veido no zivjaudzētavām ielaistie laši un taimiņi. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas notiekumu pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums Elejas sporta halles un baseina celtniecībai

Zane Atlāce - Bistere,03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sargā pamatvērtības un nevairās no inovācijām

Dienas Bizness,27.10.2015

Sargājot zivju resursus Salacas upē, pašvaldība realizē vairākus projektus. Šogad upē pirmoreiz tiks pavairoti nēģu mazuļi, savukārt maluzvejnieku notveršanai iegādāts termovizieris. Pašvaldības kārtībnieks Didzis Žibals maluzvejnieku aizturēšanas reidos piedalās kopš pērnā gada un atzīst, ka šī rūpala pārstāvji jau esot zināmi, bet termovizieris tos palīdzēs notvert.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudas no 100 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem gadā, kā arī palielināt rapšu raušu ražošanu no 56 500 līdz 113 tūkstošiem tonnām gadā.

Lai to sasniegtu plānots investēt jaunas rapšu eļļas spiešanas līnijas uzstādīšanā, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 7.2 miljoni eiro, no tiem publiskais finansējums - 672 tūkstoši eiro. Ražošanas līniju plānots nodot ekspluatācijā 2025. gada novembrī.

"Jaunās iekārtas būs analoģiskas esošajām tehnoloģijām, tādejādi viegli integrējamas pašreizējās ražošanas un vadības sistēmās. Šis ir nozīmīgs projekts arī tautsaimniecības attīstībai, jo radīs 15 jaunas darba vietas un palielinās iepērkamo rapšu sēklu apjomu no vietējiem audzētājiem. Ražošanas kapacitātes pieaugums ļaus pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā izaudzēto rapšu sēklu, radot pievienoto vērtību vietējai ekonomikai,” uzsver Indulis Stikāns, “Bio-Venta” ražošanas direktors un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Elejas sporta kompleksa un baseina būvniecības iecere nodota sabiedriskajai apspriešanai

Zane Atlāce - Bistere,27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada dome apstiprinājusi lēmumprojektu, kas paredz šodien aizsākt publisko apspriešanu būvprojektam - jaunbūvei Zema enerģijas patēriņa ēka Elejas sporta halle un peldbaseins, informē pašvaldībā.

Sabiedriskā apspriešana izsludināta no 23. februāra līdz 23. martam, bet projekta prezentācija klātienē ikvienam interesentam – 14.martā. Pērn jūlijā, kad projekta izstrādātāji - SIA DG Baltic prezentēja jaunās būves dizaina konceptu un plānojumu, pašvaldība, ekonomisku apsvērumu vadīta, projekta izstrādātājus rosināja veikt izmaiņas – atkārtoti izvērtēt tehniskos risinājumus, reizē gan iestrādājot modernus siltumapgādes, rekuperācijas sistēmas variantus, gan vienlaikus mēģinot panākt finansiāli demokrātiskākus baseina uzturēšanas izdevumus.

Tāpat debates bija par iespējami kvalitatīvāko un resursus taupīgāko ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu, cenšoties baseina patērēto ūdeni vispirms attīrīt un tad izmantot labierīcībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēneša laikā VVD inspektori atrod 173 nelegālos tīklus lašu un taimiņu ieguvei

Žanete Hāka,03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, no ūdenstilpēm kopumā izņēmuši 173 zvejas un makšķerēšanas rīkus un sastādījuši 29 administratīvā pārkāpuma protokolus, tajā skaitā izrakstījuši arī soda kvītis par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu, informē VVD.

Mēneša laikā sodu summa par lašu un taimiņu nelikumīgu ieguvi sasniegusi 1600 eiro, savukārt videi nodarītie zaudējumi par šo zivju ieguvi aprēķināti 1430 eiro apmērā.

Visaktīvākie maluzvejnieki ir Kurzemes pusē. Ventā VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori mēneša laikā izņēmuši 63 bezsaimnieka zvejas tīklus, kas ir 36 % no visiem VVD oktobra mēnesī uzietajiem nelegālajiem tīkliem.

Vidzemē, Salas upes baseinā arī vērojama paaugstināta maluzvejnieku aktivitāte. Tur Valmieras RVP inspektori 25. oktobrī plkst. 5.35 aizturējuši divas personas, konfiscējot vīriešiem divus lomā esošus lašus. Par notikušo sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un aprēķināti zaudējumi zivju resursiem 1430 euro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pirmais satelīts Venta-1, kas izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei, orbītā ap zemi tiks ievadīts jau šomēnes, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Šobrīd satelīts jau atrodas Indijā, pēc ceļojuma uz Indiju vēlreiz tehniski pārbaudīts un uzmontēts uz nesējraķetes. Venta-1 orbītā tiks nogādāts ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38. Indijas kosmosa pētniecības organizācija ISRO ziņo, ka PSLV-C38 tiks palaista kosmosā līdz mēneša beigām. Tā kā raķetes starta brīdi ietekmē ļoti daudz faktoru, tad precīzu starta datumu ISRO parasti publiski iepriekš neziņo, atzīmē I. Ozola. Ar konkrēto startu saistītie speciālisti šobrīd ir informēti, ka starts ir plānots 23. jūnijā un sagaidāms, ka šis datums vairs netiks mainīts.

Satelīts Venta-1 tehniski bija gatavs startam pirms gada ar nesējraķeti PSLV-C34, taču, neveiksmīga novietojuma uz raķetes un lielā satelītu skaita dēļ, aprēķini rādīja, ka risks sadurties ar kādu citu satelītu bija pārāk liels, kādēļ Venta-1 satelīta starts ar PSLV-C34 nenotika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS Elektroniskie Sakari izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio-Venta saņēmusi papildus finansējumu 2 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka,15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka piešķīrusi finansējumu palielinājumu SIA Bio-Venta krājumu finansēšanai 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kopējais bankas piešķirtā limita apjoms sasniedz 5,5 miljonus eiro, kas galvenokārt paredzēts uzņēmuma eksporta attīstībai un efektīvai finanšu plūsmas organizēšanai uzņēmumā.

SIA Bio Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā. Uzņēmuma galvenais stratēģiskais produkts ir biodīzeļdegviela, kas tiek ražota no atjaunojamiem dabas resursiem (rapšu sēklām) un ir izmantojama fosilās dīzeļdegvielas vietā. Kā zināms, biodīzeļdegvielu ikdienā patērē transportā kā piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai. Obligātais 5% biodegvielas piejaukums Latvijā ir noteikts no marta līdz novembrim. Uzņēmuma eksporta īpatsvars 2015.gadā no kopējā apgrozījuma šobrīd pārsniedz jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kuldīgā topošajā peldbaseinā ielaiž ūdeni, lai pārbaudītu konstrukciju hidroizolāciju

Lelde Petrāne,13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkušņa ietekmē Latvijas upēs strauji paaugstinās ūdens līmenis

Žanete Hāka,29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teritorijas lielākajā daļā janvāra trešās dekādes otrajā pusē laikapstākļi ir kļuvuši ievērojami siltāki. Šajā laika posmā diennakts vidējās gaisa temperatūras ir 4-10°C virs normas. Papildus tam, nokrišņi, kas janvāra pirmajā pusē vēl bija sniegs, šobrīd jau ir lietus. Mainoties laika apstākļiem, Latvijas ezeros un upēs aizsākušies pavasara palu procesi, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Decembra pēdējās dienās un janvāra pirmajās divās dekādēs ilgstoši pieturējās zemas gaisa temperatūras, kas veicināja strauju Latvijas upju aizsalšanu. Šajā periodā bija ilgstoši un intensīvi sniga, tādēļ Latvijas teritorijā izveidojās pastāvīga bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoziem līdz šim bija izveidojusies Kurzemes un Zemgales upju baseinos (vidēji 10-34 cm).

Upes pārsvarā aizsala decembra pēdējā dienā vai janvāra pirmajās dienās. Aizsalšana notika zemu ūdenslīmeņu apstākļos, jo pagājušā gada vasaras mazūdens periods ieilga līdz novembrim, kad beidzot tika novēroti pirmie ilgstošie rudens nokrišņi. Šajā laika periodā ūdens apjoms upēs un gruntsūdens slāņos sāka paaugstināties, tomēr kopumā, salīdzinājumā ar ilggadīgajiem novērojumiem, ūdens līmeņi joprojām bija zemi, tādi tie saglabājas vēl aizvien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas upēs dzīvo tikai ap 10 – 15% savvaļas nārsta lašu

Žanete Hāka,01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārrunātu sadarbību un vienotos par savstarpējās informācijas apmaiņu lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumu laikā, Valsts vides dienestā (VVD) pulcējās personas, kas iesaistītas zivju resursu aizsardzībā, informē VVD.

VVD no 1. oktobra līdz novembra beigām koordinēs visu iesaistīto pušu organizētos reidus, kuru laikā tiks sargāta dabisko lašu un taimiņu populācija.

Koordinējot visu iesaistīto organizāciju darbības dabiskā nārsta laikā, VVD cer uzlabot informācijas apmaiņu par maluzvejnieku darbības vietām un nelegālajiem zivju ieguves rīkiem. Tādējādi uzlabosies reidu efektivitāte lašupēs un tiks notverts vairāk nelegālo darboņu.

Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos. Arī iedzīvotāji ir aicināti aktīvi ziņot nelegālu zivju ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmierā taps Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām atbilstošs peldbaseins

LETA,18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā taps peldbaseins, kuru plānots veidot atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un Peldēšanas federācija atzītu sasniegtos rezultātus, aģentūru LETA informēja SIA Vidzemes Olimpiskais centrs valdes priekšsēdētājs Artis Jansons.

Pie Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) sākušies pirmie sagatavošanas darbi Valmieras jaunā peldbaseina celtniecības ieceres realizēšanai. Stāvlaukuma vietā tiks izbūvēts baseins, tāpēc tagad tiek iekārtota teritorija, kur transportlīdzekļus novietot pēc jaunbūves atvēršanas.

Peldbaseina plānotais garums ir 25 metri (m). Tam būs astoņi celiņi, baseina dziļums no 1,2 līdz 2,3 m. Tiek plānots izveidot arī divus mazāka izmēra bērnu baseinus dziļumā līdz 0,9 m, tribīnes, kurās sportistiem līdzi just varēs 300 skatītāju, rehabilitācijas zonu ar baseiniem, vannām, pirtīm un terapijas kabinetiem, sauso treniņu zonu, 300 vietu ģērbtuves, medicīnas kabinetus, kā arī telpas tehniskajām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā tiks veidota īpaša vieta peldētājiem – baseins, kas atradīsies uz 55 stāvu ēkas jumta, raksta CNN.

Kompānija Compass Pools atklājusi plānus uz kāda debesskrāpja jumta veidot baseinu ar nosaukumu “Infinity Pool”, kuram būs 360 grādu skats. Baseina tilpums iecerēts 600 tūkstoši litru, un tas atradīsies uz 55 stāvu ēkas.

Baseinam būs caurspīdīgas sienas un grīdas, tādējādi peldētājiem radot vēl interesantākas sajūtas. Naktī baseina ārpusi aptvers dažādu krāsu gaismas. Baseins būs aprīkots ar ierīcēm, kas mēra vēja ātrumu un dators kontrolēs baseina temperatūru, kā arī nodrošinās, lai ūdens netecētu pāri malām.

Plānots, ka debesskrāpja pēdējos stāvos, zem baseina būs pieczvaigžņu viesnīca. Plānots, ka baseina būvniecība tiks uzsākta nākamajā gadā, taču tas atkarīgs no vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Dzīve mainās, kad piedzimst bērni

Laura Mazbērziņa,05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība prezentējusi vienu no Elejas, Vilces, Sesavas, Platones puses iedzīvotāju ilgi gaidītiem būvprojektiem: SIA «DG Baltic» izstrādāto jaunbūves – Elejas sporta halles un peldbaseina – plānojumu, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Sporta halles jaunbūve taps līdzās Elejas vidusskolai, savienojot skolas ēku ar jauno būvi. Viss ēkas komplekss 5612 kvadrātmetru platībā paredz trīsstāvu būvi ar virsgaismas konstrukciju jumtu. Ņemot vērā šādu risinājumu, projektētāji pašlaik vēl izsver dažādus tehnoloģiskos risinājumus resursu taupības ziņā efektīvākai apkurei un baseina ūdens apsildei.

Sporta komplekss funkcionāli sadalīts trīs spārnos – baseina, sabiedriskajā blokā un sporta zāles korpusā, atbilstoši plānojot arī telpu izvietojumu. Pirmajā stāvā lielāko sporta korpusa daļu aizņems vingrošanas zāle, ģērbtuves, dušas, labierīcības, treneru istaba, kā arī baseina funkcionēšanas nodrošināšana (filtru attīrīšanas iekārtu telpa), savukārt sabiedriskajā blokā tiks izvietota zāle dejām un cīņas sportam, trenažieru zāle, sporta zāle, florbola laukums, medicīnas kabinets un labierīcības apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā trešdien oficiāli tika slēgts novecojušais Lazdīnu mikrorajona peldbaseins - vienīgais Lietuvas galvaspilsētas baseins ar 50 metru celiņiem, ko tuvākajā laikā iecerēts nojaukt, lai tā vietā uzceltu jaunu sporta kompleksu ar modernu peldbaseinu.

Viļņas iedzīvotājiem šis baseins kalpojis 36 gadus. «Kā ik gadus jūlija sākumā no baseina tiks simboliski izlaists ūdens un tas vairs netiks piepildīts,» ziņu aģentūrai BNS sacījis nodibinājuma Lazdynų baseinas vadītājs Mants Paulausks.

Desmit dienu laikā administrācijai jāatstāj telpas, un tad sāksies ēkas nojaukšanas darbi. Jaunā sporta kompleksa celtniecību plānots pabeigt līdz 2018.gada nogalei.

Pēc Paulauska teiktā, domājams, ka šī ēka raisa nostalģiskas izjūtas vairākām peldētāju paaudzēm un šeit izaudzinātajiem olimpiskajiem čempioniem, taču jaunais komplekss pavērs sportistiem plašākas iespējas - līdztekus 50 metru celiņiem paredzēta arī vieta daiļlēcējiem; kompleksā būs pieejami arī trenažieri un cita sporta infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielākās daļas restaurācijas darbu pabeigšanas noslēgumam tuvojas galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošana Vērmanes dārzā, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomebrāna.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Pēc postamenta nostiprināšanas patlaban turpinās bučardēta granīta detaļu uzstādīšana.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana - monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Drīzumā noslēgsies LVM infrastruktūras būvniecības darbi Toras upes ūdens kvalitātes uzlabošanai

Db.lv,08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Toras upes krastos Rietumvidzemes reģionā noslēgsies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) zilās infrastruktūras elementu izbūves darbi, kuru mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti Toras upē un Aģes upes baseinā, liecina LVM informācija.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka būvniecības darbus plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Darbi norisinās projektā "LIFE GoodWater IP", kurā izveidos dažāda veida nosēdbedres jeb sedimentācijas dīķus. Tās būvē uz esošajiem meliorācijas grāvjiem, no kuriem ūdens ietek tieši Aģē, bet vienu nosēdbedri ar pārgāznes dambi būvē uz grāvja, kas ietek Toras upē - Aģes pietekā.

Patlaban projekta teritorijā Vidrižu gāršas masīvā izveidotas trīs nosēdbedres. Viena no tām ir standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otru veidos pusmēness formā, bet trešo paredzēts pildīt ar šķeldu, kas kalpos kā piesārņojuma ķērājs.

LVM pārstāvji skaidro, ka, lai demonstrāciju teritorija būtu pieejama un izveidotie risinājumi aplūkojami, teritorijā veidota pastaigu taka. Takas garums būs nepilni trīs kilometri, un tā vedīs gar savulaik taisnoto Toras upi, interesentiem sniedzot iespēju aplūkot ūdens kvalitātes uzlabošanai īstenotos zilās un zaļās infrastruktūras risinājumus. Tāpat takas vidus posmā izbūvēs tiltiņu upes šķērsošanai un vienā pusē uzstādīs soliņu atpūtai. Pastaigu takas ierīkošanas darbus plānots noslēgt vasaras beigās, lai jau rudenī tā būtu pieejama interesentiem un apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Aizsargdambja izbūves darbi pie Ogres upes ietekas Daugavā

Žanete Hāka,05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd turpinās aizsargdambja (straumvirzes) izbūves darbi Rīgas HES akvatorijā pie Ogres upes ietekas Daugavā, portālam DB pastāstīja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Saistībā ar šiem darbiem pēc Ogres novada pašvaldības lūguma ūdenslīmenis HES akvatorijā ir pazemināts no 15. augusta līdz 15. septembrim. Pašlaik tiek būvētas abu dambju aprises un tiek ieklāts geotekstils, dambju aprišu iešpuses tiek pildītas ar materiālu, kas tiek izsmelts no upes gultnes, un pievedot klāt granti.

Tāpat tiek veikta dambja ārējās nogāzes stiprināšana un iekšējā akvatorija (starp abiem straumvirzes dambjiem) gultnes tīrīšana. Kopumā – noris visi projektā paredzētie darbi.

Viņš skaidroja, ka pēc ūdenslīmeņa atjaunošanas darbi turpināsies. Izpildes termiņš ir šī gada 6. novembris, līdz tam laikam šī hidrobūve tiks pabeigta, labiekārtošanas darbus veiks nākamā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatā pie Melturiem ūdens līmenis otrdienas rītā pakāpies līdz 1,67 metru atzīmei - krietni augstāk nekā šā gada pavasarī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Amata parasti laivojama tikai pavasara palu laikā, tomēr pēdējos gados aizvien biežāk augsts ūdens līmenis vērojams arī citos gadalaikos. Tikpat augsts ūdens līmenis kā šobrīd Amatā bija arī pagājušā gada novembrī, kad upē ieplūda gan kūstoša sniega, gan lietus ūdeņi.

Septembrim neraksturīgi augsts ūdens līmenis šonedēļ ir arī citās laivošanai piemērotās upēs. Neparasti liels ūdens daudzums ir Abavas pietekā Imulā, kur retu reizi ūdens līmenis ir pietiekami augsts sekmīgai laivošanai.

Sagaidāms, ka ne Amatā, ne Imulā augstais ūdens līmenis nesaglabāsies līdz brīvdienām, savukārt, piemēram, Gaujā tieši šīs nedēļas nogalē ūdens līmenis varētu sasniegt maksimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr plāno par 38 935 eiro izsolīt namiņu, kurā savulaik vasarās uzturējušies dzejnieki Rainis un Aspazija.

Jūrmalas domes komitejās šis jautājums opozīcijas deputātu iebildumu dēļ tika skatīts vairākkārt. Tomēr, kā pastāstīja opozīcijas pārstāvis, deputāts Andris Čuda (VL-TB/LNNK), koalīcijas deputātu viedoklis un argumenti neesot mainījušies un arī aizvadītajā nedēļā notikušajā Izglītības un kultūras jautājumu komitejā domnieku pārsvars atbalstījis ideju par Salacas ielā 4 esošā īpašuma izsoli.

«Es uzskatu, ka uz šo īpašumu nav jāskatās kā uz dzīvokli, bet gan jāsaglabā tas publiskai pieejamībai. Neviens no šiem argumentiem netika komentēts un viņi vienkārši klusējot nobalsoja par izsoli,» apgalvoja Čuda.

Viņu satraucot arī tas, ka pēc izsoles tas kļūs par privātīpašumu un pašvaldība neplāno uzlikt par pienākumu jaunajam īpašniekam izvietot kādu informatīvu plāksni par ēkas vēsturi vai ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru