Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Mājputnu novietnē Igaunijā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Novietnē tiek turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, un patlaban ir uzsākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Kā norāda PVD, barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

PVD norāda, ka ir sākti slimības ierobežošanas un apkarošanas pasākumi.

Jau ziņots, ka pirms divām nedēļām Igaunijas novietnē, kur tika turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi, arī konstatēta putnu gripa.

Ņemot vērā gājputnu pavasara migrāciju un ar to saistītos putnu gripas riskus, PVD aicina mājputnu turētājus stingri ievērot biodrošību un citus noteikumus, lai nepieļautu putnu gripas un citu slimību ievazāšanu novietnē.

Barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī darbiniekiem un personām, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem, jānodrošina darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Lielais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums lašu cenu dzen debesīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aplūkojot tendences pārtikas izejvielu tirgū, redzams, ka pasaulē aug pieprasījums pēc veselīgākiem produktiem un jūras veltēm. Tas pēdējo gadu laikā rezultējies ar straujāku lašu gaļas vērtības palielināšanos. Turklāt šogad uzņemtais lašu cenu kurss, ierobežotās piegādes un milzīgais pieprasījums liecina, ka šāda tendence šajā tirgū var būt noturīga.

Kopš gada sākuma Norvēģijas lašu cenu raksturojošā NASDAQ Salmon indeksa vērtība ir pieaugusi jau vairāk nekā par 40%. Vēl pagājušā gada otrajā pusē bija vērojams lašu cenas kritums, jo bija cerības, ka augs piedāvājums. «Bija paredzējumi, ka tas (lašu piedāvājums) atveseļosies, bet tas tā nenotika. Rezultātā tirgus cenas ir pie jauniem rekordiem. Viss gan nav tikai slikti. Vasara Eiropā un ASV ir grilēšanas sezona, kas nozīmē, ka cilvēki cep gaļu un mēdz mazināt zivju patēriņu,» piebilst Nīderlandes finanšu iestādes Rabobank izejvielu analītiķi. Tiek skaidrots, ka lašu gaļas patēriņš arvien lielākā mērā ar veselīgu dzīvesveidu tiek saistīts tādās valstīs kā Ķīna un Brazīlija. Tas savukārt nozīmē to, ka uz ierobežota piedāvājuma fona ir milzīgs pieprasījums pēc šāda produkta.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Lielā komercnovietnē Zviedrijā, Monsteras reģionā, kurā tiek audzētas aptuveni 1.3 miljoni dējējvistu, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Uzliesmojuma dēļ Zviedrijas kompetentā iestāde veic slimības apkarošanas pasākumus, tostarp mājputnu likvidēšanu.

Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. PVD atkāroti aicina Latvijas mājputnu turētājus izvērtēt iespēju nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturoties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lai pasargātu mājputnus no dažādām saslimšanām, ikdienā ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī nedrīkst pieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanās vietām.

Augsti patogēnās putnu gripas izplatības dēļ no šodienas, 26.februāra mājputnu turētājiem putni būs jātur slēgtās telpās, vēsta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

Mājputni būs jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.

Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kurai ir pamati vai to nav un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume.

Aizliegta arī izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, piedalīšanās tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni.

Būs arī aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni mājputnu dzirdināšanai un aizliegta mājputnu izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.

Nākamnedēļ valdībā lems par grozījumiem biodrošības noteikumos, lai dotu atļauju mājputnus turēt zem klajas debess, žurnālistiem ceturtdien sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka PVD pārstāvji nesen tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdens putni, taču tie jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Nākamnedēļ otrdien, 2.maijā jautājumu par mājputnu turēšanu ārpus kūtīm plānots pārrunāt valdībā, lai pēcāk maijā tos atkal varētu ļaut turēt zem klajas debess.

Vienlaikus PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv. Piemēram, pirms dažādām dienām putnu gripa uzliesmoja Zviedrijas saimniecībā, kurā tika turētas 50 000 vistu. Līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.

Īstenojot savvaļas lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no 12. līdz 18. oktobrim no ūdenstilpēm izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus.

Visaktīvākie maluzvejnieki aizvadītajā nedēļā bijuši Ventā un Salacas upes baseinā. Salacā uzieto tīklu garums – viens kilometrs 75 metri, informē VVD.

Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm VVD inspektori izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus, kas ir par 22 tīkliem vairāk nekā aizvadītajā nedēļā. Aktīva maluzvejnieku darbība fiksēta Ventā un Salacas upes baseinā. Ventā izņemti 20 bezsaimnieka zvejas tīkli, savukārt Salacā 17 tīkli ar kopējo garumu viens kilometrs 75 metri.

Tāpat makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaužu laikā izrakstīti 3 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu. Valmieras pusē vīrietim piemērots administratīvais sods 25 eiro apmērā.

Turpinot lašveidīgo zivju dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, aizvadītajā nedēļā Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas inspektori veikuši desmit reidus Gaujas upē, kur izņemti četri tīkli un viens murds. Organizēts arī viens reids kopā ar Valsts vides dienestu Gaujā, kur izņemti trīs tīkli, informē pārvalde.

Lai gan temperatūra ūdenstilpnēs ir ievērojami pazeminājusies, būtiska zivju migrācija upēs joprojām vēl nav sākusies nepiemērotā ūdenslīmeņa dēļ lašupēs, kas liedz zivīm iespēju sekmīgi pārvietoties.

Savukārt Latgales ezeros pastiprinātai kontrolei lašveidīgo nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori aizvadītajā nedēļā veica divas pārbaudes Rāznas ezerā un tikpat – Ežezerā. Makšķerēšanas noteikumu un Rāznas Nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumi netika konstatēti. Atgādinām, ka Latgales ezeros līdz 30. novembrim aizliegts iegūt tādas nārstojošās lašveidīgās zivis kā sīgas un repšus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Latvijas teritorijas lielākajā daļā janvāra trešās dekādes otrajā pusē laikapstākļi ir kļuvuši ievērojami siltāki. Šajā laika posmā diennakts vidējās gaisa temperatūras ir 4-10°C virs normas. Papildus tam, nokrišņi, kas janvāra pirmajā pusē vēl bija sniegs, šobrīd jau ir lietus. Mainoties laika apstākļiem, Latvijas ezeros un upēs aizsākušies pavasara palu procesi, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Decembra pēdējās dienās un janvāra pirmajās divās dekādēs ilgstoši pieturējās zemas gaisa temperatūras, kas veicināja strauju Latvijas upju aizsalšanu. Šajā periodā bija ilgstoši un intensīvi sniga, tādēļ Latvijas teritorijā izveidojās pastāvīga bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoziem līdz šim bija izveidojusies Kurzemes un Zemgales upju baseinos (vidēji 10-34 cm).

Upes pārsvarā aizsala decembra pēdējā dienā vai janvāra pirmajās dienās. Aizsalšana notika zemu ūdenslīmeņu apstākļos, jo pagājušā gada vasaras mazūdens periods ieilga līdz novembrim, kad beidzot tika novēroti pirmie ilgstošie rudens nokrišņi. Šajā laika periodā ūdens apjoms upēs un gruntsūdens slāņos sāka paaugstināties, tomēr kopumā, salīdzinājumā ar ilggadīgajiem novērojumiem, ūdens līmeņi joprojām bija zemi, tādi tie saglabājas vēl aizvien.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Laikā, kad biržā novērojam vienu elektroenerģijas cenu rekordu pēc otra, būtu īstais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas, kuru izbūve diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu.

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25 %.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Briežu dārzu bizness nav atspēries uz maksas medību tramplīna, bet potenciāls ir; galvenais ienākumu avots – dzīvu dzīvnieku eksports, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan augumā par dambriežiem ievērojami raženāko un gaļīgāko staltbriežu skaits ik gadu kāpj aptuveni par tūkstoti un aug arī saimniecību skaits, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku audzēšanu, tomēr nozare ir neliela. Ik gadu klāt nāk aptuveni piecas jaunas savvaļas dzīvnieku saimniecības. Tomēr pašlaik visi Latvijā esošie aptuveni simt savvaļas dzīvnieku audzētāji kopā nespētu apmierināt pat viena nopietna ārvalstu sadarbības partnera pasūtījumu pēc briežu gaļas. To apgalvo biedrības Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (BLSDAA) valdes priekšsēdētājs un briežu dārza Saulstari vadītājs Dainis Paeglītis.

Akciju sabiedrības «Balticovo» tuvumā dzīvojošie stāsta, ka jau nedēļu no ražotnes teritorijas atskan šāvieni, to troksnis traucē cilvēkiem un mājdzīvniekiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Balticovo» ražošanas direktors Verners Rinkovičs skaidro, ka troksni rada gāzes lielgabali, kurus ražotnē izmanto savvaļas putnu atbaidīšanai, lai novērstu dējējvistu inficēšanās risku ar Eiropā klejojošo putnu gripu.

«Putnu gripas infekcijas draudu dēļ kopš 2016. gada novembra «Balticovo» ir spēkā papildu biodrošības pasākumi. Sagaidot pavasari, kad palielināsies gājputnu pārvietošanās, ražošanas teritorijā ir uzstādītas papildu savvaļas putnu atbaidīšanas ierīces – profesionālie gāzes lielgabali, kas ar gāzes palīdzību rada šāvienu troksni dažādos virzienos, atbaidot savvaļas putnus no īpaši aizsargājamās ražošanas teritorijas,» stāsta V. Rinkovičs.

Zivju produkcijas ražotājs SIA "Sudrablīnis" pērn audzējis apgrozījumu, savukārt ārkārtas situācijas laikā turpināja darbu pie jaunu produktu izstrādes. Uzņēmuma vadība cer, ka krīze netraucēs uzņēmuma plāniem veidot jaunu ražotni, kurā plānots investēt ap sešiem miljoniem eiro.

Vairumu eksportē

"Sudrablīnis" aizvadītajā gadā veiksmīgi realizējis savu produkciju gan vietējā tirgū, gan arī to eksportējis, un, piedaloties starptautiskajās izstādēs, izdevies atrast jaunus noieta tirgus un palielināt eksporta apgrozījumu par 30%, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Aivars Līnis. Līdz pat 60% preču tiek eksportētas uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm - uzņēmuma sadarbības partneri un klienti atrodas tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande, Dānija, Lielbritānija, Francija, Beļģija, Spānija, Īrija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ungārija, Rumānija, Grieķija un citas.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Sudrablīnis" apgrozījums pērn kāpis par 29,96%, sasniedzot 3,19 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bijusi 418,86 tūkstoši eiro.

Šobrīd turpinās aizsargdambja (straumvirzes) izbūves darbi Rīgas HES akvatorijā pie Ogres upes ietekas Daugavā, portālam DB pastāstīja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Saistībā ar šiem darbiem pēc Ogres novada pašvaldības lūguma ūdenslīmenis HES akvatorijā ir pazemināts no 15. augusta līdz 15. septembrim. Pašlaik tiek būvētas abu dambju aprises un tiek ieklāts geotekstils, dambju aprišu iešpuses tiek pildītas ar materiālu, kas tiek izsmelts no upes gultnes, un pievedot klāt granti.

Tāpat tiek veikta dambja ārējās nogāzes stiprināšana un iekšējā akvatorija (starp abiem straumvirzes dambjiem) gultnes tīrīšana. Kopumā – noris visi projektā paredzētie darbi.

Viņš skaidroja, ka pēc ūdenslīmeņa atjaunošanas darbi turpināsies. Izpildes termiņš ir šī gada 6. novembris, līdz tam laikam šī hidrobūve tiks pabeigta, labiekārtošanas darbus veiks nākamā gada pavasarī.