Lietuvas policijai izdevies pasargāt savas valsts un citu valstu tirgus no viltotas naudas gandrīz 3,5 miljonu eiro vērtībā, atklājot divas spiestuves un konfiscējot viltojumu sagataves un viltošanas iekārtas.

Slepenā operācijā 13.jūlijā Kauņā un tās tuvumā aizturēti seši Lietuvas pilsoņi. Daži no viņiem policijai jau labi zināmi. Trim aizturētajiem noteikts apcietinājums, visiem sešiem izvirzītas apsūdzības.

Noziedzīgās darbības organizators apcietināts uz trim mēnešiem. Par šāda veida darbību viņš aizturēts un saukts pie atbildības jau iepriekš, piektdien preses konferencē Viļņas Policijas departamentā paziņojis Kriminālpolicijas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Andžejs Roginskis.

Viltotāji izgatavojuši tikai 50 eiro banknotes. Vienā atklātajā spiestuvē izgatavoti zemas kvalitātes eiro viltojumi, otrā izmantota tehnoloģija, kas ļauj atdarināt visas naudaszīmju aizsardzības pazīmes. Konfiscēti arī jau pabeigti viltojumi 17 000 eiro vērtībā.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Šā gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts aptuveni 331 000 viltotu eiro banknošu – par 25% mazāk nekā 2015. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar pieaugošo apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas 2016. gada 1. pusgadā bija vairāk nekā 18,5 miljardi.

Kopš pirmā izlaiduma eiro banknošu nonākšanas apgrozībā Eirosistēma, t.i., ECB un 19 eirozonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Īstas banknotes atpazīstamas, izmantojot ECB interneta vietnes sadaļā par eiro un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Eirosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atšķirt īstas banknotes no viltotām, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj droši noteikt viltojumus, un izņemt tos no apgrozības.

Eiropā likvidēts plašs mākslas darbu viltotāju tīkls, kas pārdeva neīstus Endija Vorhola, Benksija, Pablo Pikaso un citu slavenu mākslinieku darbus ar līdzvainīgu izsoļu namu starpniecību, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Izmeklēšana sākta pret 38 personām, tai skaitā sešām personām Spānijā, Francijā un Beļģijā.

Pārpludinot mākslas tirgu ar viltotiem darbiem, šis tīkls varētu būt nodarījis ekonomisku kaitējumu 200 miljonu eiro apmērā, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Itālijas Kultūras ministrija pirmdien paziņoja, ka Itālijā, Francijā, Spānijā un Beļģijā konfiscēti 2100 viltoti mākslas darbi. Starp viltojumiem ir vairāk nekā 30 slavenu mākslinieku darbu kopijas, tai skaitā Vorhola, Amedeo Modiljāni, Benksija, Pikaso, Žuana Miro, Vasilija Kandinska, Henrija Mūra un Gustava Klimta darbu viltojumi.

Policijas operācijas laikā tika atklāts viltotāju tīkls Spānijā, Francijā un Beļģijā, kas izgatavoja šos darbus, paziņoja Eiropas Savienības (ES) Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās "Eurojust".

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Viņš norādīja, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm - kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu -, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

«Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā divu nedēļu laikā. Pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija no viena līdz pusotram mēnesim,» atzina Tauriņš.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus, šodien preses konferencē pavēstīja Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Ierēdnis norādīja, ka, neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2500 darba vietas.

Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien dažādāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas.

Vislielākos zaudējumus Latvijai nes tieši apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljons eiro zaudējumus un aptuveni 1600 darba vietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas katru gadu nes aptuveni 26 miljonu eiro zaudējumus un aptuveni 600 darba vietu zudumu.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Pagājušajā mēnesī varasiestādes 92 valstīs slēgušas 113 000 mājaslapu un interneta tirgus vietu, kurās pārdotas viltotas vai nelegālas medicīnas preces un medikamenti, tostarp neīsti Covid-19 testi un nekvalitatīvas sejas maskas, otrdien paziņojis Interpols.

Pandēmija piespiedusi daudzus cilvēkus aktīvāk izmantot interneta tirdzniecības vietas, un noziedznieki ātri reaģējuši uz to, norādīja globālās policijas organizācijas vadītājs Jirgens Štoks.

Neīsti Covid-19 testi veidoja vairāk nekā pusi no visām medicīnas precēm, kas tika konfiscētas laikā no 18.maija līdz 25.maijam, paziņoja Interpols. Itālijas varasiestādes atklāja vairāk nekā 500 000 neīstas ķirurģiskās maskas un 35 mašīnas, ar kurām tās ražotas un iepakotas.

Tiesībsargājošo iestāžu operācijas ietvaros visā pasaulē aizturēti 227 cilvēki un konfiscēti produkti 23 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Štoks norādīja, ka daļa pircēju apzināti izvēlējās iegādāties viltojumus, bet dauzi tūkstoši cilvēku ir apkrāpti.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Viltotas preces, galvenokārt apģērbi, Eiropas ekonomikai gadā rada zaudējumus 16 miljardu eiro apmērā, paziņojis Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma birojs.

Viltojumu dēļ tiek zaudētas arī gandrīz 200 000 darbavietu, aplēsis birojs.

Secinājumi, kas balstīti uz datiem no 2018. līdz 2021.gadam, liecina, ka viltojumi vislielākos zaudējumus rada apģērbu nozarei, - aptuveni 12 miljardus eiro gadā jeb 5,2% no nozares kopējiem ieņēmumiem, norāda aģentūra.

Viltota kosmētika rada trīs miljardus eiro lielus zaudējumus, bet rotaļlietas - vienu miljardu eiro. Taču ES Intelektuālā īpašuma birojs brīdināja, ka "viltošanu, tāpat kā jebkuru nelikumīgu darbību, nevar precīzi izmērīt". Biroja secinājumi balstās uz policijas konfiscēto preču skaitu, kā arī uz eiropiešu aptaujām, kurās zināma daļa atzina, ka pirkuši viltotas preces.

Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu cieš vismaz 2,83 miljonu eiro zaudējumus, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma dati.

Pētījumā secināts, ka Latvijā viltojumi veido apmēram 13,6% no kopējā sporta preču nozares pārdošanas apmēra, un līdz ar to Latvija kopā ar Čehiju procentuāli dala devīto un desmito vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc sporta preču viltojumu nodarītajiem zaudējumiem.

Eiropā procentuāli no preču viltojumiem vissmagāk cieš Rumānijas sporta preču nozare, kur viltojumu radīto zaudējumu apmērs sasniedz 22,3%, Lietuva ir otrajā vietā ar 20,2%, bet trešajā vietā ir Ungārija ar zaudētiem 19,7% no pārdošanas apjoma, teikts pētījumā.

EUIPO aprēķini liecina, ka sporta preču viltojumu pārdošana ES valstīm kopumā ik gadu rada vairāk nekā 851 miljona eiro zaudējumus, kas atbilst aptuveni 11% no kopējā pārdošanas apmēra šajā nozarē.

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Maijas Tabakas, Džemmas Skulmes un citu Latvijā populāro mākslinieku jaundarbus rīdzinieki nereti brauc pirkt uz Jēkabpili

Tā Dienas Biznesam apgalvo Jēkabpils privātās mākslas Galerijas MANS’S īpašnieks Uldis Čamans.

Izstādes ir galerijas prestižs, organizēšana – mākslinieka U. Čamana hobijs, bet biznesa pamats – tas, kas uzņēmumu uztur kopš 1991. gada, kas palīdzēja pārdzīvot krīzi, atrodas virs dārgajām gleznām, galerijas otrajā stāvā.

Sākums ar koferiem

Mākslinieka Ulda Čamana SIA Galerija MANS’S, savu pašreizējo statusu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ieguva salīdzinoši nesen – tikai 2005. gadā. Sākumā galerija ar tādu pašu nosaukumu bija U. Čamana individuālais uzņēmums. Tāds arī bijis uzņēmējdarbības sākums uzreiz pēc Latvijas brīvības atgūšanas – individuāls, ar personīgu atbildību.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Muitas pārvaldē trūkst 17% darbinieku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šobrīd Muitas pārvaldē ir apmēram 120 vakanču.

"Ļoti ceram, ka muitnieku darbs beidzot tiks novērtēts, un mēs beidzot sagaidīsim algu pieaugumu," teica Zukuls, piebilstot, ka šobrīd, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, atalgojums muitā ir 760-820 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Zukuls norādīja, ka muita pērn īstenoja trīs pamatuzdevumus, tostarp nodrošināja, lai apritē nenonāktu preču viltojumi, nodrošināja akcīzes preču kontrabandas apturēšanu, kā arī sankcijām pakļauto preču kontroli.

Pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, 2022.gadā konfiscēti kopumā 27 000 viltotu preču, tostarp 20 000 bija viltotas rotaļlietas.

Pagājušajā gadā muita konstatējuši arī apmēram 17 miljonus kontrabandas cigarešu, kas ir mazā nekā gadu iepriekš, taču ir palielinājies konstatēto gadījumu skaits. Tāpat akmeņogļu kravas, kurās iepriekš visbiezāk tika konstatētas kontrabandas cigaretes, ir nomainījis čuguns.

No šodienas Latvijā stājas spēkā apjomīgas akcīzes nodokļa izmaiņas, kas tiek ieviestas kā daļa no valsts vidējā termiņa (2024. -2027. gads) nodokļu politikas, kas paredz, ka periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski tiek celtas akcīzes nodokļa likmes videi nedraudzīgiem un cilvēku veselībai nelabvēlīgiem produktiem.

Piemēram, izmaiņas paredz, ka akcīzes nodokļa likme tiek celta cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6%, cigāriem un cigarellām katru gadu vidēji par 23,8%, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi par 1 g tabakas akcīzes nodokļa likmei cigaretēm un karsējamai tabakai, smēķējamai tabakai un tabakas lapām katru gadu par 10%, kā arī alkoholisko dzērienu grupai "pārējie alkoholiskie dzērieni" katru gadu par 5% un alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem katru gadu vidēji par 10%. Tāpat akcīze tiek palielināta arī atsevišķiem citiem tabakas izstrādājumiem vai tabakas aizstājējproduktiem.

“Akcīzes nodokļa celšanai ir vairāki mērķi, bet galvenais ir palielināt budžeta ieņēmumus valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, liekot īpašu uzsvaru uz papildus finansējuma nepieciešamību veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības, kā arī izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka katra akcīzes palielināšana izdara spiedienu uz akcizēto preču lietotāju rocību un, jo augstākas akcizēto preču cenas, jo lielāka ir motivācija izmantot nelegālus, kontrabandas produktus. Turklāt pieaug arī kontrabandas grupējumu motivācija nodarboties ar nelegālo preču tirdzniecību. Tas nozīmē, ka uzraugošajām institūcijām ir pastiprināti jāapkaro kontrabandas grupējumu darbība un loģistika. Turklāt, jāņem vērā, ka ne visas nelegālās preces tiek ievestas pāri robežai – daļa visdrīzāk tiek ražota Latvijā kā preču viltojumi,” saka Ilona Butāne, EY Partnere Baltijas valstīs un nodokļu prakses vadītāja.

2018. gada 2. pusgadā no apgrozības tika izņemts apmēram 262 000 viltotu eiro banknošu – par 13% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada 1. pusgadu un par 27.8% mazāk nekā 2017. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujākā tempā nekā IKP, skaidro ECB.

2018. gadā apgrozībā esošo eiro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 4% un 3,7%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 miljardi eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1,2 triljoni eiro.

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Kopā šo banknošu viltojumi veidoja vairāk nekā 80% no visiem viltojumiem.

Vairums (96,7%) viltojumu atklāts eiro zonas valstīs. Pārējie bija sadalīti starp ārpus eiro zonas esošajām ES dalībvalstīm (2,2%) un citiem pasaules reģioniem (1,1%).

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Spānijas policija izjaukusi grupējumu, kas tiek turēts aizdomās par britu grafiti mākslinieka Banksija darbu viltošanu.

Policisti aizturēja divus cilvēkus Saragosā, kur, kā tiek uzskatīts, tika izgatavoti viltojumi, un vēl divus cilvēkus ar "zināšanām mākslas pasaulē", kuri tiek turēti aizdomās par darbu pārdošanu, paziņoja Katalonijas policija.

Policijai ir aizdomas, ka grupējums specializētos veikalos, Barselonas izsoļu namos un tiešsaistē pircējiem Vācijā, Skotijā, Spānijā un ASV pārdeva vismaz 25 darbus. Viltojumu cena varēja sasniegt 1500 eiro gabalā.

Grupējums viltoja sertifikātus, apgalvojot, ka darbus radījis Banksijs projekta "Dismaland" ietvaros. 2015.gadā atklātā izstādē bija redzama noplukusi pasaku pils duļķainā ūdens grāvī un laivu modeļi baseinā, kas pilns ar bēgļiem. Kopiespaids vedināja domāt par draudīgu Disnejlendas versiju.

Latvija zāļu viltošanas gadījumos mēdz kalpot kā tranzīta valsts, šodien žurnālistus informēja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs.

Viņš sacīja, ka Latvijā konstatēti gadījumi, kas saistīti ar tranzītu, un tie ne vienmēr gadījumi «bauda lielu preses uzmanību». Kolēģi šādos gadījumos sadarbojas ar Interpolu un citām starptautiskām institūcijām.

Pēc Grīga paustā, tas, ka Latvijas tirgū viltojumu varētu būt mazāk nekā Eiropā kopumā, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, Latvijā ir daudz ražotāju pārstāvniecību, kas nozīmē, ka zāles lieltirgotavā nonāk uzreiz no ražotāja, kā rezultātā posms, kurā zāles ceļo ir neliels. Lielākie riski ir zālēm, kuras pārvienotas no krustu šķērsu no vienas lieltirgotavas uz citām.

Otrkārt, Latvijai ir salīdzinoši neliels tirgus, bet, treškārt, uz kopējā Eiropas fona Latvijā ir zemas zāļu cenas. Zāļu viltotājiem izdevīgāk zāles realizēt tirgos, kur vairāk var nopelnīt, piebilda VM pārstāvis.

Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Kipru, Luksemburgu un Somiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, liecina jaunākais Eirosistēmas pārskats.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtīta un par viltotām atzīta 1577 naudas zīmes, tajā skaitā, 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, tajā skaitā, 353 monētas un 1130 banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eirozonā kopumā 2016. gadā konstatēts būtisks viltojumu samazinājums. 2016. gadā kopumā konstatēti 684 tūkstoši viltotu banknošu (2016. gada 1. pusgadā – 331 tūkstotis, 2. pusgadā – 353 tūkstoši), salīdzinot ar 899 tūkstošiem 2015. gadā (2015. gada 1. pusgadā – 454 tūkstoši, 2. pusgadā – 445 tūkstoši).