Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.
Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.
Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.
"Rezultātā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var izraisīt mazāku patēriņa samazināšanos, nekā sākotnēji plānots, vai pat palielināt un veicināt pārmērīgu patēriņu, jo patērētāji, iepērkoties pierobežas veikalos, veido preču rezerves, kas var veicināt pārmērīgu patēriņu, un rezultātā tam var nebūt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli," sacīja Sauka.
Viņa prezentētajā pētījumā "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" secināts - lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes un īstenot akcīzes nodokļa reformas līdz ar tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšanu un pastiprinātu robežkontroli. Jebkura nodokļa paaugstināšana jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.
"Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva valsts budžetam, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies," skaidroja Sauka.
Pētnieks norādīja, ka šo situāciju spilgti ilustrē Lietuvas piemērs - Lietuvā akcīzes palielinājums cigaretēm neattaisnojās, papildus cerētajiem 23 miljoniem eiro 2016.gadā tika iegūti tikai 11 miljoni eiro, līdzīgi 2017.gadā papildus plānoto 11 miljonu eiro vietā nodokļu ieņēmumos tika iegūti tikai seši miljoni eiro, bet nelegālais tirgus Lietuvā 2019.gadā sasniedza 21,4%, Lietuvai ieņemot otro vietu ES.
Līdzīga situācija veidojas ar tā dēvētajiem bezdūmu jeb alternatīvajiem produktiem, secināts nodokļu eksperta Māra Juruša pētījumā "Alternatīvo bezdūmu produktu nelegālā tirgus pētījums - rezultāti un secinājumi".
Latvijā pēc "top-down" metodes 2019.gadā tika novērtēts, ka apmēram 32% no visām valstī iegādātajām e-cigaretēm tiek pirktas nelegālajā tirgū. Savukārt līdz 50% beztabakas nikotīna spilventiņu tiek iegādāti legāli tiešsaistē ārpus Latvijas, bet apmēram 20% tiek nelegāli iegādāti vai ievesti valstī, informēja Jurušs.
"Nelegālais tirgus rada riskus gan ar produktu kvalitāti, gan ietekmi uz veselību. Tādēļ alternatīvo produktu tirgus būtu jāregulē, nevis jāizliedz, kā arī jāveido samērīgu un pārdomātu nodokļu politiku. Jebkurš aizliegums prasa līdzekļus tā kontrolei, tādējādi radot zaudējumus, nevis ieguvumus," sacīja Jurušs.
To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas "KPMG" neatkarīgais pētījums par cigarešu kontrabandas apmēriem Eiropā. 2019.gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apmērs samazinājās par 0,7% un veidoja 7,9% no kopējā patēriņa, bet kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 7,6 miljardi eiro.
Neskatoties uz kopējo nelegālo cigarešu īpatsvara samazinājumu, pēc "KPMG" pētījuma datiem, Eiropā strauji palielinās tieši viltoto cigarešu patēriņa apmērs, gada laikā pieaugot par 38,3%, un sasniedzot 7,6 miljardus cigarešu vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Viltoto cigarešu apmērs 2019.gadā pieaudzis kopumā 17 ES valstīs.
Latvijā kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņa apmērs ir sarucis par 5,38 procentpunktiem - līdz 14,1%, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs pēdējā desmitgadē, liecina "KPMG" pētījums. Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ veido aptuveni 41 miljonu eiro. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 7,4%, kas ir par 2,09 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, un 17,7%, kas ir pieaugums par 0,68 procentpunktiem.