Latvija negrasās būt par eirozonas klusējošo partneri, jo mums ir liela pieredze un vēlamies būt aktīvi, Rīgā notiekošajā eiro konferencē saka finanšu ministrs Andris Vilks.
«Latvija nevēlas pievērsties īstermiņa ieguvumiem, jo vēlamies tajā [eirozonā] palikt uz visiem laikiem, negribam ignorēt citu problēmas, vēlamies būt vienā laivā ar visiem,» uzsvēra ministrs, piebilstot, ka tāpat Latvija vēlas izteikt solidaritāti un iedrošināt valstis, kuras ir līdzīgā situācijā, kādā bijām agrāk, palīdzēt tām.
«Latvija zināmā mērā ir pateicīga krīzei, jo tas palīdzēja sasniegt mērķi, jo nepietika tikai ar to, ka izkļūstam no krīzes, izveidojām fiskālo disciplīnu un vēlējāmies izpildīt arī kritērijus, lai pievienotos eirozonai. Valsts sāka ar strukturālām reformām, jo labajos gados tās netiktu ņemtas vērā, savukārt sliktākos laikos tās īstenot ir vieglāk,» tā Vilks.
«Valstīm, kas pievienojas eirozonai, ne viss ir skaidrs, un pēc iestāšanās noteikti radīsies lielāki varenāki mērķi, bet valstij, kas ir krīzē, jābūt mērķiem, uz ko tiekties, tas apvieno iedzīvotājus un uzņēmējus. Tas arī Latvijai palīdzēja iziet no krīzes,» konferencē sacīja Vilks.
Viņš uzsver, ka eiro ir svarīgs katalizators Eiropas Savienības reformām, jo valūtu nevar ne pie kā vainot, eirozona ir labs mērķis, bet eiro ir labs rādītājs, kā atklāt slēptus trūkumus un nepilnības, kas tajā pastāv. «Daudzas valstis saņem nosodījumus, un tās valstis nesaka, bet dara, taču jārīkojas pienācīgi un jāievēro ES noteikumi, bet reizēm tas ir problemātiski, daudzas valstis vēl nesen pārsniedza fiskālo deficītu, trūka disciplīnas, kas bija nepareizi,» tā Andris Vilks.
