Līdz 2018. gadam Hilton Worldwide uzņems viesus visās trīs Baltijas valstīs saskaņā ar uzņēmuma šodien publiskoto plānu izvērst zīmola Hilton Garden Inn darbību Lietuvā un Latvijā. Šī informācija tika atklāta preses konferencē Viļņā.

Pagājušajā mēnesī Igaunijā tika atvērta uzņēmuma pirmā viesnīca Baltijas reģionā – Hilton Tallinn Park.

Hilton Worldwide vecākais viceprezidents Patriks Ficgibons (Patrick Fitzgibbon), kurš atbild par attīstību Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, teica: «Baltijas valstis ir viens no Eiropā pievilcīgākajiem galamērķiem lietišķajiem ceļotājiem, un Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome (WTTC) prognozē, ka, pateicoties lielākām valdības investīcijām ceļošanas un tūrisma nozarē, šajās valstīs sagaidāma izaugsme; Lietuvā vien paredzams 60% pieaugums līdz 2026. gadam. Pateicoties veiksmīgajai Hilton Tallinn Park viesnīcas atklāšanai pagājušajā mēnesī, patlaban ir lielisks brīdis demonstrēt mūsu apņemšanos izvērst plašāku darbību Baltijas reģionā, izziņojot ieiešanu arī Lietuvas un Latvijas tirgos.»

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Trešdien Tallinā oficiāli atklāta viesnīca un izklaides komplekss Hilton Tallinn Park Hotel, liecina kompānijas Olympic Entertainment Group paziņojums biržā Nasdaq Tallinn.

Olympic Entertainment Group kompleksa izveidē ieguldījusi vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Hilton Tallinn Park viesnīcā ir 202 istabas, konferenču centrs ar desmit sanāksmju telpām un vienu pasākumu zāli, spa ar baseinu, restorāns, bārs un āra terase,

Apakšējā stāvā atrodas Olympic Entertainment Group kazino komplekss.

Ēku būvējusi būvniecības kompānijas AS Merko Ehitus Eesti. Viesnīcas operators ir Hilton Worldwide.

#1/7

Foto: OEG

#2/7

Foto: OEG

#3/7

Foto: OEG

#4/7

Foto: OEG

#5/7

Foto: OEG

#6/7

Foto: OEG

#7/7

Foto: OEG

Skatīties pārējos attēlus

Nasdaq Tallinn sākusi procedūru Olympic Entertainment Group (OEG) akciju izslēgšanai no biržas.

Informāciju par pēdējo akciju tirdzniecības dienu birža sola sniegt atsevišķā paziņojumā.

Db.lv jau rakstīja, ka Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina Capital», kuras meitasuzņēmums «Odyssey Europe» izteicis Igaunijas azartspēļu operatora OEG akciju brīvprātīgo atpirkšanas piedāvājumu, 10.maijā ieguvis 88,5% OEG akciju

«Novalpina Capital» plāno OEG pievienot savam meitasuzņēmumam «Odyssey Europe». Līdz ar to OEG akcionāri, kas nepieņēma atpirkšanas piedāvājumu, iegūs «Odyssey Europe» akcijas, kuras netiek kotētas biržā.

Investīciju kompānijas «Trigon Asset Management» un «East Capital» paziņojušas, ka uzskata piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju par pārāk zemu, tāpēc nolēmušas savas akcijas nepārdot.

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina» gatavojas izteikt piedāvājumu iegādāties visas Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akcijas par 288,4 miljoniem eiro, un OEG lielākie akcionāri igauņu uzņēmēji Armins Karu un Jāns Korpusovs, kuriem kopā pieder kontrolpakete, jau ir piekrituši šim piedāvājumam.

«Novalpina» grupā ietilpstošā kompānija «Odyseey Europe» plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, par vienu OEG akciju piedāvājot 1,90 eiro jeb par 3,26% vairāk nekā OEG akcijas vidējā biržas cena pēdējos sešos mēnešos, teikts OEG paziņojumā Tallinas biržai.

Tā kā OEG pavisam ir 151,8 miljoni akciju, atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir ir 288,4 miljoni eiro.

Pēc akciju atpirkšanas «Odyssey Europe» plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu Tallinas biržā.

Piedāvājuma ietvaros «Odyssey Europe» jau ir noslēgusi vienošanos par akciju atpirkšanu ar Armina Karu kompāniju «HansaAssets», kam pieder 45% akciju, un Jāna Korpusova uzņēmumu «Hendaya Invest», kam pieder 18,9% akciju. Tā kā akcijas tiks atpirktas par piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju, Karu par akcijām saņems 129,9 miljonus eiro, bet Korpusovs - 54,6 miljonus eiro.

Šī vasara viesnīcniekiem solās būt laba, tomēr, pieaugot piedāvājumam, gada vidējais noslodzes rādītājs pakāpies uz leju

Pēdējos pāris gados viesnīcu tirgum klāt nākuši vairāk nekā 530 jauni viesnīcu numuri, turklāt arī šogad un nākamgad ir sagaidāms to pieplūdums. Šis pieaugums gan ir raksturīgs Rīgai, stāsta Ina Ligere, Swedbank Nekustamā īpašuma un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja.

Naktsmītņu piedāvājums paplašinās, pieaugot tūristu skaitam galvaspilsētā (aptuveni par 7% gadā). Tiesa, viesu skaits aug lēnāk nekā naktsmītņu piedāvājums, līdz ar to nedaudz ir samazinājušies vidējās noslodzes rādītāji (no 55% 2015.gadā līdz 54% pērn; šāda tendence varētu saglabāties).

Patiešām aktīvi viesnīcu segmentā ir ieguldīts uzreiz pēc krīzes un arī tagad, turklāt paralēli notiek Airbnb attīstība. Toties ir kliedēti stereotipi, zudušas nepamatotas bailes par ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā. Eiropas tūristu vēlme braukt uz Rīgu ir diezgan stabila, viņa saka.

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina Capital», kuras meitasuzņēmums «Odyssey Europe» izteicis Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akciju brīvprātīgo atpirkšanas piedāvājumu, 10.maijā iegūs 88,5% OEG akciju, un pēc tam plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu biržā.

Tie akcionāri, kuri pieņēma piedāvājumu, kas bija spēkā no 4.aprīļa līdz 2.maijam, nolēmuši pārdot 117,9 miljonus OEG akciju kopumā par 224 miljoniem eiro jeb 77,66% OEG akciju, paziņojusi Tallinas birža.

Šīs akcijas «Novalpina Capital» iegādāsies 10.maijā.

Kopš 19.marta, kad tika paziņots par ieceri izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, «Novalpina Capital» tirgū iegādājusies 16,5 miljonus OEG akciju jeb 10,88% no visām OEG akcijām. Šīs akcijas tika iegādātas par atpirkšanas piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju.

Līdz ar to 10.maijā «Novalpina Capital» īpašumā būs 134,4 miljoni jeb 88,54% OEG akciju.

11.maijā paredzēta OEG akcionāru sapulce, kurā iecerēts pieņemt lēmumu pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Covid-19 bijis šoks visai viesmīlības nozarei, un būtiski ietekmējis daudzu viesnīcu biznesu, taču eksperti prognozē, ka, neskatoties uz situāciju nākotnē, cilvēki vienmēr vēlēsies patverties no ikdienas rutīnas, tādēļ būtiski, kā viesnīcas spēs pielāgoties jaunajai situācijai, raksta "Marketwatch".

Primāri viesnīcām jāvērš uzmanība uz tīrības un drošības prasību ievērošanu, tāpat arī tehnoloģijas būs nozīmīgs rīks, kā gūt panākumus, norāda "JLL Hotels and Hospitality Group" vadītāja Gilda Pereza-Alvarado.

Covid-19 atgādināja viesnīcām biznesa pamatprincipu: ieklausīties klientā. "Ļaut viesiem justies komfortabli, neskatoties uz situāciju, ir bijis un vienmēr būs viesnīcas un tās darbinieku galvenais mērķis," norāda tehnoloģiju, drošības un konsultāciju kompānijas "Guidepost Solutions" reģionālais direktors Terijs Kings.

"Vairāk nekā iepriekš šī situācija liek fokusēties uz pamatlietām, uz to, ko klients vēlas," norāda arī "Hilton Worldwide Holdings" pārstāvis Fils Kordels. Viesnīcu tīkls vairāk pievērsis uzmanību, lai pārliecinātos, vai klienti var uzticēties visam viesnīcas zīmolam, nevis konkrētai viesnīcai, un visas tās ir tīras un drošas.

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Covid-19 vakcīnu ražotāji kļuvuši par hakeru uzbrukumu mērķi, kas cenšas nozagt viņu noslēpumus vai izjaukt piegāžu ķēdes, brīdina ASV tehnoloģiju gigants IBM.

Kompānija brīdināja, ka atklājusi virkni kiberuzbrukumu, kuri, iespējams, veikti ar valsts struktūru ziņu, pret kompānijām, kas iesaistītas centienos piegādāt vakcīnas, kuras ir jātur lielā aukstumā.

IBM pavēstīja, ka viens no uzbrukumu mērķiem ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, kā arī piegāžu ķēdēs iesaistītās Eiropas un Āzijas kompānijas.

Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" vakcīna, kuru izdalīšanai trešdien zaļo gaismu deva Lielbritānija, ir jāglabā mīnus 70 grādos pēc Celsija, lai tā būtu efektīva.

Tas nozīmē, ka to piegādē iesaistītas specializētas loģistikas kompānijas, tādas Ķīnas kompānija "Haier Biomedical", kas bija viens no hakeru mērķiem.

Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

Neredzamā ielaušanās un datu šifrēšana ir vieni no šobrīd “populārākajiem” kiberuzbrukuma veidiem. Pašmāju informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Datakom” novērojumi liecina, ka šādos gadījumos kompānijas, kam ir uzbrukts, par to uzzina jau tad, kad ir par vēlu.

“Ir daudz aspektu, kas kiberdrošību padara arvien aktuālāku. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija. Otrkārt, pašlaik nekas nav iespējams bez tehnoloģijām – viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc ietekme uz drošību tikai pieaug. Šā iemesla dēļ katram daudz skaidrāk jāsaprot, kā tehnoloģijas ietekmē biznesu, un jārūpējas par drošību. Treškārt, ir dažādi jauni noteikumi un standarti, kas regulē, kā tas ir jādara,” uzsver “Datakom” valdes priekšsēdētājs Jānis Čupriks.

“Datakom” uzņēmumiem veic arī drošības novērtējumu, kur apskata procesus un izmantotās tehnoloģijas un novērtē tās, kā arī iedod biznesa valodā saprotamu aprakstu par riskiem, ja konkrētais jautājums netiks atrisināts.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences pēc solīdu Ķīnas ekonomikas pieauguma datu publicēšanas, kamēr IBM un farmācijas uzņēmumu vāja peļņa negatīvi ietekmēja Volstrītu.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,4%, tādējādi reģistrēta identiska izaugsme kā pērnā gada pēdējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaugs par 6,3%.

Ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājuši Ķīnas valdības īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi.

Ekonomikas stabilitāti Ķīnā apliecināja arī dati par uzlabošanos rūpnieciskās ražošanas, eksporta, jaunu kredītu un inflācijas jomās, mazinot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas varētu ievērojami ietekmēt globālo ekonomiku.

«No Pekinas perspektīvas šim datu kopumam vajadzētu parādīt, ka 2018.gada vidū notikusī politikas pārorientēšana uz izaugsmes atbalstīšanu sāk dot rezultātus,» sacīja «JP Morgan Asset Management» galvenais tirgus stratēģis Āzijas-Klusā okeāna reģionām Tajs Hujs.

Aktīvāka darbinieku iesaistīšana uzņēmumā notiekošajos procesos ļauj veicināt kompāniju pārdošanas apjomus, Dienas Biznesa rīkotajā seminārā Kā veidot modernu un motivējošu vidi uzņēmumā? stāstīja IBM vadītājs Edijs Tanons.

Nākotnē iegūs uzņēmumi, kas aizvien vairāk procesos iesaistīs darbiniekus, norāda eksperts. Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, un to, ka aizvien populārāka kļūst nevis piesaiste vienai darba vietai, bet darbs ārpus biroja, darbiniekam jājūt, ka viņš pieder uzņēmumam, nevis, strādājot citā vietā, viņš vispār nezina, kas notiek organizācijā, tādēļ jāattīsta sociālās platformas, kurās apkopoti būtiskākie aspekti, lai darbinieks justos iesaistīts kompānijā un sevi uztvertu kā daļu no tās.

Tādēļ ikviens darbinieks, pēc eksperta domām, ir jāiesaista kompānijas dzīvē, lai justos piederīgs organizācijai un videi. Kompānijā ir nepieciešams dalīties ar informāciju horizontālajos līmeņos, lai nerastos situācija, kad kāds no darbiniekiem aizdodas projām uz citu kompāniju, bet kolēģis nezina neko par atstātajiem darbiem un aizgājušā kolēģa pienākumiem, uzsver IBM pārstāvis.

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Bieži vien šķiet, ka datu drošības jautājumi attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, tendences ir globālas, taču tā nav, šī joma attiecas arī uz privātpersonām un caur mūsu privātajiem datiem apdraudējums rodas arī uzņēmumiem, kuros strādājam, Dienas Biznesa konferences Biznesa datu drošība atklāšanā sacīja IBM Latvija Lielo klientu pārdošanas vadītājs Raimonds Bricis.

Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness, viņi izvērtē, cik daudz resursu bus jāiztērē uzbrukumam, un kāds labums no tā tiks iegūts, un vairs nav tāda situācija, ka uzbrūk visam pēc kārtas, skaidro IBM Latvija pārstāvis.

Pašreiz aktīvākie uzbrucēji kompāniju datiem ir organizētas grupas un valdības, kuras mēģina piekļūt arī datiem Latvijā, uzsver eksperts.

R. Bricis piebilst, ka kibernoziedznieku ieguvumi kļūst aizvien lielāki, un līdz ar to uzņēmumu zaudējumi arī ir lielāki.

Tradicionālās aizsardzības sistēmas vairs nepalīdz, melnajā tirgū pieprasījums aug pēc privātiem datiem, savukārt tas samazinās pēc epastu pārvaldes vai līdzīgas informācijas.

Stratēģija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai kompānijās tiek traktēta par komercnoslēpumu; līdztiesība atmaksājas arī biržā

Sekojot Ņujorkas apgabaltiesā iesniegtajai IBM sūdzībai, šo ceturtdien notiks tiesas sēde par to, vai kompānijas ilggadējā kadru daļas priekšniece Lindsija Reja Makintaira drīkst pāriet identiskā darbā uz konkurējošo Microsoft. Strīdus ābols šai procesā ir IMB atbildīgās amatpersonas padziļinātās zināšanas par kompānijas dzimumu līdztiesības un dažādības politiku.

Sūdzībā lasāms, ka L.R. Makintaira ar pēkšņo pāriešanu uz Microsoft praktiski tādā pašā amata pozīcijā ir pārkāpusi noslēgto nekonkurēšanas līgumu. Kompānijas bažas ir, ka līdz ar to konkurentiem kļūst pieejamas ilggadējās darbinieces divdesmit gados uzkrātās zināšanas par cilvēkresursu «dažādības datiem, stratēģijām un pasākumiem», lasāms iesniegumā tiesai. Praktiski runa ir par IBM nemateriālajiem aktīviem, kas šādi nonāk citās rokās, un saskaņā ar nekonkurēšanas līgumu prasība ir, lai L.R. Makintairai tiktu liegts gadu nodarboties ar līdzšinējam līdzvērtīgu darbu.

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.