Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

Covid-19 vakcīnu ražotāji kļuvuši par hakeru uzbrukumu mērķi, kas cenšas nozagt viņu noslēpumus vai izjaukt piegāžu ķēdes, brīdina ASV tehnoloģiju gigants IBM.

Kompānija brīdināja, ka atklājusi virkni kiberuzbrukumu, kuri, iespējams, veikti ar valsts struktūru ziņu, pret kompānijām, kas iesaistītas centienos piegādāt vakcīnas, kuras ir jātur lielā aukstumā.

IBM pavēstīja, ka viens no uzbrukumu mērķiem ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, kā arī piegāžu ķēdēs iesaistītās Eiropas un Āzijas kompānijas.

Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" vakcīna, kuru izdalīšanai trešdien zaļo gaismu deva Lielbritānija, ir jāglabā mīnus 70 grādos pēc Celsija, lai tā būtu efektīva.

Tas nozīmē, ka to piegādē iesaistītas specializētas loģistikas kompānijas, tādas Ķīnas kompānija "Haier Biomedical", kas bija viens no hakeru mērķiem.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Neredzamā ielaušanās un datu šifrēšana ir vieni no šobrīd “populārākajiem” kiberuzbrukuma veidiem. Pašmāju informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Datakom” novērojumi liecina, ka šādos gadījumos kompānijas, kam ir uzbrukts, par to uzzina jau tad, kad ir par vēlu.

“Ir daudz aspektu, kas kiberdrošību padara arvien aktuālāku. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija. Otrkārt, pašlaik nekas nav iespējams bez tehnoloģijām – viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc ietekme uz drošību tikai pieaug. Šā iemesla dēļ katram daudz skaidrāk jāsaprot, kā tehnoloģijas ietekmē biznesu, un jārūpējas par drošību. Treškārt, ir dažādi jauni noteikumi un standarti, kas regulē, kā tas ir jādara,” uzsver “Datakom” valdes priekšsēdētājs Jānis Čupriks.

“Datakom” uzņēmumiem veic arī drošības novērtējumu, kur apskata procesus un izmantotās tehnoloģijas un novērtē tās, kā arī iedod biznesa valodā saprotamu aprakstu par riskiem, ja konkrētais jautājums netiks atrisināts.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences pēc solīdu Ķīnas ekonomikas pieauguma datu publicēšanas, kamēr IBM un farmācijas uzņēmumu vāja peļņa negatīvi ietekmēja Volstrītu.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,4%, tādējādi reģistrēta identiska izaugsme kā pērnā gada pēdējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaugs par 6,3%.

Ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājuši Ķīnas valdības īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi.

Ekonomikas stabilitāti Ķīnā apliecināja arī dati par uzlabošanos rūpnieciskās ražošanas, eksporta, jaunu kredītu un inflācijas jomās, mazinot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas varētu ievērojami ietekmēt globālo ekonomiku.

«No Pekinas perspektīvas šim datu kopumam vajadzētu parādīt, ka 2018.gada vidū notikusī politikas pārorientēšana uz izaugsmes atbalstīšanu sāk dot rezultātus,» sacīja «JP Morgan Asset Management» galvenais tirgus stratēģis Āzijas-Klusā okeāna reģionām Tajs Hujs.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Latvijas biznesa vadītājs pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Jurģis Venckus, Arrow Enterprise Computing Solutions Latvijas biznesa vadītājs.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Latvijas biznesa vadītājs Jurģis Venckus pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Atvērtā koda programmatūra var būtiski samazināt uzņēmuma izmaksas IT jomā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Geminent EU akcionārs un vadītājs Normunds Krūmiņš.

Lielo zīmolu, piemēram, Microsoft, plaši lietotās programmatūras dārdzība bijis viens no iemesliem, kas, darbojoties loģistikas jomā, viņu pamudinājis pievērsties IT jautājumiem. Proti, lai aprīkotu pat nelielas loģistikas kompānijas biroju – līdz 10 cilvēkiem – ar legālām datorprogrammām, būs nepieciešami vismaz 400 eiro katram datoram, turklāt pēc 2‒3 gadiem programmas nāksies atjaunot, atkal maksājot samērā lielas summas. Ja vēl ir nepieciešamība izmantot programmatūru mūzikas, audiovizuālo materiālu apstrādei vai projektēšanai, tad summas būs mērāmas tūkstošos. Tagad gan ir iespējams izmantot, piemēram, Microsoft Office mākonī, taču tad, kad vairs netiek maksāta abonēšanas maksa, klientam nekas nepaliek kā vien paša radītais dokuments, ja vien arī tas nav palicis mākonī.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmums "Amazon" apstrīdējis tiesā oktobrī pieņemto Pentagona lēmumu noslēgt desmit miljardus dolāru vērtu līgumu ar kompāniju "Microsoft" par mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanu Aizsardzības departamentam.

Prasības saturs netiek izpausts, norādot, ka tā satur konfidenciālu informāciju, bet "Amazon" paudis pārliecību, ka pieteikumu izvērtēšanā pieļauti "acīmredzami trūkumi, kļūdas un nepārprotami aizspriedumi". Tas uzsver, ka uzņēmumam AWS ("Amazon Web Services") ir "unikāla pieredze un kvalifikācija, kas ļautu nodrošināt ASV armijai šādu vitāli svarīgu tehnoloģiju".

"Amazon" uzskata, ka Pentagona lēmums bijis politizēts, ļaujot noprast, ka to varēja ietekmēt kompānijas dibinātāja un vadītāja Džefa Bezosa nesaskaņas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš "Amazon" vairākkārt kritizējis par nepietiekamu nodokļu nomaksu, savukārt Bezosam piederošais laikraksts "The Washington Post" nereti veltījis kritiskus rakstus Trampam.

Krievijas prokuratūra brīdinājusi ārvalstu uzņēmumus, kas gatavojas aiziet no Krievijas tirgus, par aktīvu konfiscēšanu un aizturēšanām, svētdien ziņoja laikraksts "Wall Street Journal".

Krievijas prokuratūra izdevusi brīdinājumus vairākām kompānijām, tai skaitā "Coca-Cola", "McDonald's", "Procter & Gamble", IBM un "Yum Brands", kam pieder ātrās ēdināšanas tīkls "Kentucky Fried Chicken" (KFC) un picēriju tīkls "Pizza Hut".

Uzņēmumi brīdinājumus saņēmuši gan rakstiski, gan telefoniski, gan personīgu apmeklējumu laikā, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta "Wall Street Journal".

Prokurori draudējuši aizturēt amatpersonas, kas kritizējušas valdību, vai konfiscēt aktīvus, tostarp intelektuālo īpašumu.

"Brīdinājumi ir pamudinājuši vismaz vienu no mērķa kompānijām ierobežot saziņu starp tā uzņēmumiem Krievijā un pārējo kompāniju, jo pastāv bažas, ka var tikt pārtverti e-pasta ziņojumi vai īsziņas kolēģu starpā," vēsta "Wall Street Journal".

Baltijas tūrisma aģentūru "Novaturas", kurā ietilpst arī Latvijas "Novatours", turpmāk vadīs Kristijons Kaikaris. Viņš nomainīs līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Rakovski.

“Uzskatām, ka viņa ilggadējā pieredze vadošās starptautiskās organizācijās, zināšanas par aviācijas, tūrisma un tehnoloģiju tirgiem un personīgās īpašības būs ārkārtīgi vērtīgas, lai tālāk nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas Baltijas valstīs un sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem, partneriem un akcionāriem,” teic “Novaturas” grupas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Almants (Gediminas Almantas).

“Organizētajam tūrismam ir liels digitalizēto risinājumu pielietošanas potenciāls, tāpēc nešaubos, ka mana pieredze, strādājot tehnoloģiju nozarē, varētu palīdzēt jaunas digitālās pieredzes radīšanā “Novaturas” grupā,” stāsta Kristijons Kaikaris.

Pēdējos trīs gadus K. Kaikaris vadīja automašīnu koplietošanas servisa uzņēmumu “CityBee”. Pirms tam viņš gandrīz trīs gadus bija čarterreisa aviokompānijas “Small Planet Airlines” izpilddirektors. Lielu savas karjeras daļu K. Kaikaris strādājis IT sektorā, četrus gadus vadot starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu “Microsoft” un “Oracle” Lietuvas birojus, kā arī bijis asociācijas “Infobalt” prezidents un valdes loceklis, strādājis “IBM” pārdošanas nodaļā. Lietuvā K. Kaikaris pazīstams arī kā grāmatu autors, aktīvs ceļotājs un arī kāFormula 1 entuziasts - ilgu laiku viņš televīzijā komentēja šī sporta veida sacensības.

Starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences laika gaitā mainās un pielāgojas apmeklētāju vēlmēm un tendencēm gan norises veida, gan satura ziņā

Tā secina jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Madara Ermansone.

Viņa novērojusi, ka konferenču apmeklētājiem arvien svarīgāka kļūst vēlme iesaistīties un būt tuvāk runātājiem. Tāpēc konferencēs arvien biežāk parādās apaļā galda diskusiju saturs. "Jebkuram konferences apmeklētājam ir iespēja piedalīties diskusijā ar kādu no pasākuma galvenajiem runātājiem vien desmit cilvēku lielā pulkā, tādā veidā apmeklētājs iegūst daudz personīgāku iespēju iepazīt runātāju un uzzināt interesējušos jautājumus," viņa teic.

Pēdējā laikā lielu uzmanību guvušas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi un ilgtspējas jautājumi, un konferences, veidojot savu saturu, arvien vairāk pievērš uzmanību arī šīm tēmām. Var secināt, ka izņēmumus nav arī nākamā gada februārī notiekošā "TechChill" konference. M. Ermansone norāda, ka šoreiz konferences programmas kodolu veidos piecas galvenās tēmas. "The Big Shift" blokā, kas fokusēsies uz nākotnē svarīgām tehnoloģijām, tiks ietvertas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi, zaļās un 5G tehnoloģijas, bet otru konferences bloku veidos Baltijas reģionam nozīmīgie pārdošanas un mārketinga jautājumi, kā arī dibinātāju pieredzes stāsti.

Telekomunikāciju uzņēmuma Tet valdei pievienojies uzņēmuma komercdirektors Sergejs Kostjučenko un Klientu aprūpes dienesta direktore Alla Krūmiņa.

S.Kostjučenko uzņēmumā atbild par pilnu produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, IT produktu stratēģijas izstrādi, pārdošanas stratēģijas attīstību un ieviešanu, kā arī TV un datu centru biznesu attīstību. Savukārt A.Krūmiņa atbild par kvalitatīvu klientu aprūpes infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību, kā arī pakalpojumu piegādi Tet klientiem, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu klientu aprūpi.

Vienlaikus saskaņā ar SIA Tet dalībnieku lēmumu uzņēmuma padomē ievēlēta un darbu uzsāk Ieva Jansone-Buka.

Viņa ir attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle, ieguvusi uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Valdes priekšsēdētāja Ulda Tatarčuka vadībā darbu turpina valdes locekļi Gints Bukovskis (galvenais finanšu direktors), Ingrīda Rone (Cilvēku un vides dienesta direktore) un Dmitrijs Ņikitins (galvenais tehnoloģiju direktors).

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru trešdien pieauga līdz divu mēnešu augstākajiem līmeņiem, tirgu dalībniekiem gaidot labvēlīgu Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēsti.

Lai gan Lielbritānija vēl ir tālu no vienošanās ar Eiropas Savienību (ES) pirms 29.martā paredzētā «Breksita», valūtu tirgotāji turpina uzskatīt par maz ticamu bezvienošanās «Breksitu».

«Mārciņas dzīvesprieks vedina pieņemt, ka tirgi redz lielāku iespējamību tam, ka »Breksits« tiks atlikts uz laiku pēc marta vai ka tiks rīkots otrs referendums,» sacīja «Western Union Business Solutions» vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo.

Cerības, ka «Lielbritānija varētu izvairīties no neglītas, ekonomiku smacējošas aiziešanas no ES», aizēnoja vājus ražošanas datus, viņš piebilda.

Analītiķi negaida īpašus pārsteigumus no ECB ceturtdienas sanāksmes, bet ECB vadītājs Mario Dragi varētu atzīt augošus riskus eirozonas ekonomikai, tomēr saglabājot bankas kursu.

Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Akciju cenas Eiropas un ASV biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem atzinīgi novērtējot "Tesla" gūto peļņu un samazinoties ASV obligāciju ienesīgumam, savukārt naftas cenas kritās.

"Tesla" akcijas cena pieauga par aptuveni 22% pēc ziņām, ka uzņēmums šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 2,17 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 17,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

"Deutsche Bank" nosauca "Tesla" peļņu par "iespaidīgu", piebilstot, ka investorus iedrošināja arī Īlona Maska komentārs par apgrozījumu 2025.gadā.

Lai gan "Tesla" labais sniegums veicināja Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" un "Standard & Poor's 500" palielināšanos, indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, jo investori jutās vīlušies par IBM un "Honeywell" darbības rezultātiem.

"Boeing" akcijas cena saruka par 1,2% pēc tam, kad uzņēmuma darbinieki Sietlas reģionā trešdien noraidīja kompānijas jaunāko piedāvājumu algu palielināšanai un paziņoja par streika turpināšanu.

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas mazāk nekā desmit dienas. Laika nav daudz, taču ir dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.

Uzņēmuma gatavība un atbilstība GDPR nav vienā reizē sasniedzams gala mērķis. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to mainās kibergarnadžu iespējas piekļūt datiem, tāpēc gan IT, gan juridiskie procesi un to atbilstība GDPR būs laiku pa laikam jāpārskata arī pēc 25.maija. Savukārt tiem, kas tikai tagad ir sākuši šo ceļu, visticamāk, iekšējo sakārtošanu nāksies turpināt pēc minētā datuma.

Pāris lietas, ko uzņēmumi var pagūt līdz brīdim, kad stājas spēkā regula:

Mini audits pašu spēkiem – departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.