Lielbritānijas bankas Barclays augstākā līmeņa vadītāji brīdinājuši darbiniekus, ka skandāls par Libor procentu likmju manipulācijām aptver arī citas bankas, vēsta BBC.

Bankas iekšējā sarakstē pausts - drīzumā varētu izrādīties, ka citas bankas ir daudz vainīgākas skandālā nekā Barclays. Ziņojumā darbiniekiem bankas vadība norāda, ka tiklīdz kā tiks publiskots citu banku izmeklēšanā atklātais, Barclays situācija kļūšot perspektīvāka.

Tāpat bankas priekšsēdētāja Markusa Agiusa rakstītajā vēstulē teikts, ka citas finanšu iestādes varētu tikt sodītas smagāk nekā Barclays. Saistībā ar Libor manipulācijām izmeklēta tiek vairāku banku darbības gan Lielbritānijā, gan arī ASV. Izmeklēta tiek Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un vairāku citu banku darbība, raksta The Independent. Izskanējusi informācija, ka likmju manipulācijas skandāls ietver arī Japānu.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā aizvadītajā nedēļas nogalē paziņojis, ka apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku, uzsverot, ka šis lēmums nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi.

Kā teikts tā izplatītajā paziņojumā, varētu tikt likvidētas vai pārceltas uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

«Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless šo lēmumu skaidrojis ar bankas ilglaicīgo globālo stratēģiju un procesu optimizēšanu.

«Tāpat kā jebkura cita liela organizācija, »Barclays« pastāvīgi pārskata savu darbību visā pasaulē, lai panāktu, ka kompānijas struktūra un darbības vietas nodrošina lielāku darbības efektivitāti. Šā iemesla dēļ mēs apsveram dažādas iespējas, kā optimizēt savu darbību visā pasaulē, ieskaitot ASV, Indiju, Āziju un Klusā okeāna reģionu, kā arī Apvienoto Karalisti un Eiropu, tostarp Lietuvu. Uzsveram, ka tas tiek apsvērts globālā līmenī un nekādā mērā nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi,» viņš norādījis, piebilstot, ka par to jau informētas visas ieinteresētās puses un pašlaik notiek konsultācijas ar darba padomi.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā paziņojis, ka atlaidīs 285 darbiniekus, atstājot strādāt aptuveni 800 cilvēkus.

244 no 285 minētajām darba vietām paredzēts pārcelt uz citām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV vai Indiju, bet 41 darba vieta tiks pilnībā likvidēta.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka «Barclays» Viļņā likvidēt vai pārcelt uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

Kā pastāstījis «Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless, saistībā ar bankas darbības pārskatīšanu visā pasaulē nākotnē varētu sekot jaunas atlaišanas.

«Šis process arī nākotnē var ietekmēt mūsu biznesu Lietuvā, bet es gribētu uzsvērt, ka šajā posmā nekas vairāk nav apstiprināts. Ja nākotnē būs svarīgas pārmaiņas, par to noteikti informēsim,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Bijušais bankas Barclays vadītājs Bobs Daimonds paziņojis, ka starpbanku likmju manipulācijā līdz finanšu krīzei un tās laikā bijušas iesaistītas liela daļa pasaules banku.

Bēgot no finanšu krīzes, bankas visā pasaulē «pielaboja» aizņemšanās procentu likmes, savukārt regulatori šajā sakarā neveica nekādas darbības, citējot bankas Barclays bijušo vadītāju B. Daimondu, vēsta belfasttelegraph.co.uk. Bijušais bankas vadītājs, kas atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās Barclays manipulēšana ar procentu likmēm, gan noliedz, ka regulatori «bijuši iemiguši pie stūres», tomēr piebilda, ka «problēma pastāvēja, un to vajadzēja risināt».

Tāpat aug spekulācijas, ka tas esot bijis zināms augsta ranga politiķiem un centrālajiem baņķieriem, par ko liecinot B. Daimonda sarakste ar diviem citiem bankas vadītājiem. Sarakstē B. Daimonds atklāj, ka Anglijas Bankas valdes loceklis Pols Takers esot iedrošinājis Barclays vadību publicēt nepareizas (zemākas) starbanku likmju vērtības. Var nojaust, ka savukārt P. Takers esot saņēmis zvanu no Lielbritānijas valdības, kas paudusi bažas par augtajām Libor likmju vērtībām.

Mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemēroja sodu Apvienotās Karalistes bankai Barclays par manipulācijām ar procentu likmēm, atkāpies bankas izpilddirektors Bobs Daimonds (Bob Diamond).

Komentējot savu atkāpšanos no ieņemamā amata, B. Daimonds norādīja, ka pieņēmis šādu lēmumu tāpēc, ka pret banku vērstais spiediens varējis kaitēt tās darbībai, vēsta BBC. Savukārt Lielbritānijas kanclers Džordžs Osborns paudis cerības, ka B. Daimonda atkāpšanās ir pirmais solis ceļā uz jaunas atbildības kultūras rašanos.

«Valstij tas ir pareizs lēmums,» sacīja Dž. Osborns, uzsverot, ka Lielbritānijai nepieciešama stipra Barclays, kas visus spēkus velta ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Db.lv jau vēstīja, ka Lielbritānijas un ASV regulatori Barclays piemēroja 290 miljonu mārciņu (aptuveni 248 miljonu latu) lielu sodu par krāpšanos ar Libor un Euribor likmēm.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Lielbritānijas finanšu gigants HSBC Holdings PLC. veicis darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvis saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpis ASV sankcijas pret Irānu, secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Banku izmantojuši Meksikas narkotiku karteļi, kā arī caur to ceļojuši aizdomīgi finanšu līdzekļi no Sīrijas, Kaimanu Salām un Saūda Arābijas, atsaucoties uz ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumu, vēsta BBC.

ASV Senāta ziņojumā sniegts kopsavilkums gadu ilgai izmeklēšanai, kuras laikā izpētīti 1,4 miljoni dokumentu un veiktas 75 intervijas ar HSBC vadītājiem un banku regulatoru pārstāvjiem. Ziņojumā arī secināts, ka ASV banku regulators nav spējis pienācīgi pārraudzīt HSBC.

Regulatora un HSBC iekšējās kontroles trūkumi noveduši pie nespējas pienācīgi uzraudzīt transakcijas kopumā 15 miljardu ASV dolāru apmērā, kas notikušas no 2006. gada līdz 2009. gadam.

Pasaules lielākais metālu hedžfonds Red Kite Management Ltd apsūdz Barclays Plc par manipulācijām vara tirgū, un pieprasa segt zaudējumus 850 miljonu dolāru apmērā, kas radušies laika posmā starp 2010. un 2013.gadu, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka banku jau iepriekš skāruši skandāli, tostarp, lieli sodi par manipulēšanu ar Libor.

Red Kite apsūdz, ka Barclays ļāvis darbiniekiem dalīties ar konfidenciālu informāciju par tās pozīcijām ar bankas brokeriem Londonas Metālu biržā. Barclays brokeri izmantoja zināšanas par Red Kite pozīcijām, liekot pretējas pozīcijas. Red Kite norāda, ka banka manipulēja biržā, kustinot cenas, lai ietekmētu tirdzniecības sesijas noslēguma cenu.

Atsevišķā dokumentā Barclays noliedzis visas apsūdzības, norādot, ka tas nav izplatījis konfidenciālu informāciju par Red Kite.

ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemērojušas sodu Lielbritānijas bankai Barclays par manipulācijām ar galvenajām procentu likmēm, raksta BBC News.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (Financial Services Authority - FSA) piemērojusi 59,5 miljonu mārciņu sodu, kas ir lielākais šī regulatora piemērotais sods. Institūcija atklājusi, ka Barclays pārkāpusi noteikumus vairāku gadu garumā un pārkāpumos iesaistīts ievērojams skaits darbinieku.

Pārējos sodus Barclays nāksies maksāt ASV uzraudzības iestādēm.

Manipulācijas veiktas saistībā ar Libor un Euribor likmēm, kurām ir nozīmīga loma gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu aizdevumiem piemērotajām likmēm. Tāpat likmēm ir tieša ietekme uz triljonu dolāru vērtiem starpbanku un citu institūciju darījumiem.

FSA turpina īstenot vairākas citas būtiskas pārrobežu izmeklēšanas šajā jomā, kā rezultātā šīm darbībām vajadzētu kliedēt kompāniju šaubas par nopietnām šīs bankas rīcības sekām, norādījuši FSA pārstāvji.

Lielbritānijas banka Barclays ceturtdien paziņoja, ka grūtības piedzīvojošajā investīciju struktūrvienībā likvidēs 7000 darba vietu un pārdos vai samazinās ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus aptuveni 115 miljardu sterliņu mārciņu (140,1 miljarda eiro) apmērā.

Banka, kas iesaistīta starpbanku procentu likmes Libor manipulācijas skandālā, arī norādīja, ka šogad likvidēšanai paredzēto darba vietu skaits palielināts līdz 14 000.

Barclays, kas pasaulē nodarbina aptuveni 139 000 cilvēku, sākotnēji ziņoja, ka līdz šā gada beigām likvidēs līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka 7000 darba vietu investīciju struktūrvienībā tiks likvidētas līdz 2016.gadam.

«Šī ir ievērojama Barclays darbības vienkāršošana. Mēs būsim koncentrāta starptautiska banka, kas darbosies tikai jomās, kur mums ir spējas, apmērs un konkurētspējīgas priekšrocības,» sacīja bankas vadītājs Entonijs Dženkinss.

Lielbritānijas banka Barclays otrdien paziņoja par atgriešanos pie peļņas gūšanas un plāniem šogad pasaulē likvidēt aptuveni no 10 000 līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka aptuveni 7000 darba vietu paredzēts likvidēt Lielbritānijā.

Jau pagājušajā gadā Barclays strādājošo skaitu samazināja par 7650.

Banka pērn strādājusi ar 540 miljonu sterliņu mārciņu (649 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 624 miljonu mārciņu (750,3 miljonu eiro) zaudējumiem 2012.gadā.

Reaģējot uz atgriešanos pie peļņas gūšanas, banka arī paziņoja, ka tās darbiniekiem tiks paaugstināts prēmiju apjoms.

Barclays norādīja, ka prēmijām paredzētie finanšu līdzekļi paaugstināti par gandrīz 10% - līdz 2,38 miljardiem mārciņu (2,8 miljardiem eiro).

Barclays vadītājs Entonijs Dženkinss gan pagājušajā otrdienā paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas nolēmis atteikties no sev pienākošās prēmijas līdz 2,75 miljonu sterliņu mārciņu (3,3 miljonu eiro) apmērā, šādu lēmumu skaidrojot ar izdevumiem, kas bankai radušies iepriekšēju problēmu risināšanai.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

ASV varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu pret septiņiem banku gigantiem saistībā ar Libor procentu likmju manipulācijām. Izmeklēšana vērsta pret Deutsche Bank, HSBC, Royal Bank of Scotland, JPMorgan Chase, Citigroup, UBS un Barclays.

ASV varasiestādes bankām likušas atklāt e-pastus un dokumentus ar kuriem apmainījušies finanšu milžu izpilddirektori, lai izpētītu to lomu likmes manipulācijās. Līdzīgas izmeklēšanas notiek arī Lielbritānijā un Vācijā, taču šajās valstīs Deutsche Bank saņēmusi solījumu, ka pret to netiks vērsta apsūdzība, ja banka atklās nepieciešamo informāciju.

Gadījumā, ja ASV varasiestādes atzīs, ka arī Vācijas banka bijusi vainojama Libor manipulācijās, Deutsche Bank varētu nākties sodanaudās samaksāt simtiem miljonu eiro, pieļauj Euobserver.

Tikmēr atklājies, ka vēl viena britu banka piekopusi ne visai tīru nodarbi. Trešdien Standard Chartered piekrita maksāt 277 miljonu eiro lielu sodu, kad ASV varasiestādes atklāja, ka banka nodarbojusies ar Irānas naudas atmazgāšanu.

Lielbritānijas banka «Barclays» piekritusi maksāt divu miljardu ASV dolāru (apmēram 1,6 miljardu eiro) sodanaudu par to, ka tā bija maldinājusi klientus, pārdodot hipotekāros vērtspapīrus, ceturtdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

ASV iestādes atzinušas, ka mājokļu kredīti, kuriem bijuši piesaistīti šie vērtspapīri, kas tika pārdoti no 2005. līdz 2007.gadam, bijuši daudz sliktākas kvalitātes, nekā bija minēts «Barclays» publiskotajā informācijā.

Saistībā ar maldinošas informācijas sniegšanu par šiem vērtspapīriem ASV Tieslietu ministrija 206.gadā iesūdzēja «Barclays» tiesā. Tā kā banka ir piekritusi maksāt sodanaudu, lieta tiks izbeigta.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Trekno gadu pretenzijas kļūt par spekulatīvā kapitāla grandiem tiek radikāli revidētas, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Kopš finanšu krīzes grūtākā laika britu valdības kontrolētā The Royal Bank of Scotland (RBS) publicētie finanšu dati uzrāda zaudējumus septīto gadu pēc kārtas. Četri mljrd. GBP (5,61 mljrd. EUR) tiek norakstīti bankas meitas kompānijā Citizens ASV un vēl 2,2 mljrd. GBP aiziet soda naudās un ar tiem saistītajos tiesas darbos.

Lai tiktu laukā no apburtā loka, RBS ziņo par radikālu stratēģijas maiņu, faktiski repatriējot darbību uz Lielbritāniju un paliekot atkal par tradicionālu komercbanku. Šī stratēģija ietver plānu līdz 2019. gadam atlaist četrus no pieciem darbiniekiem jeb 14 tūkstošus strādājošo, raksta Financial Times. Lielākā daļa kadru optimizācijas notiks ASV un Āzijā. Kopumā RBS riska svērtie investīciju aktīvi tiks samazināti par divām trešdaļām jeb 2,5 līdz 3,5 mljrd. GBP apmērā un aizejot no 25 valstu tirgiem. RBS pašlaik darbojas 38 valstīs.

Pēc Lielbritānijas bankas Barclays iniciatīvas ceturtdien Viļņā tiek atklāta starptautiskā finanšu tehnoloģiju sadarbības kopiena Rise Vilnius, kas piedāvās šīs jomas jaunuzņēmumiem gan fiziskas darba vietas, gan tiešsaistes konferenču un citu pasākumu iespējas.

Rise Vilnius atklās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pasākumā piedalīsies ārlietu ministrs Lins Linkevičs, finanšu ministre Rasa Budberģīte un Barclays pārstāvji.

Rise jau darbojas Londonā, Mančestrā, Ņujorkā, Keiptaunā, Telavivā un Mumbajā. Rise Vilnius sadarbības telpā strādās un virtuālās sadarbības priekšrocības izmantos Lietuvas un visa reģiona finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas tādējādi iegūs pieeju ietekmīgāko pasaules finanšu tehnoloģiju sistēmu informācijai, programmām un darba vietām četros kontinentos.

Rise Vilnius sadarbībā ar Barclays arī attīstīs programmas, kas palīdzēs risināt šābrīža lielākos finanšu pakalpojumu izaicinājumus. Tas ļaus jaunuzņēmumiem ātrāk pārvērst jaunus biznesa modeļus izmantojamos produktos un pakalpojumos.

Arvien pieaugoša elektroniskā komercija būs svarīgākais loģistikas uzņēmumu paplašināšanās iemesls, prognozē „Gloucestershire Echo“, balstoties uz „Barclays“ veiktu pētījumu. 61% no pētījumā aptaujātiem loģistikas uzņēmumiem ir norādījis, ka preču izsekošanas sistēmu un informēšanas pilnveidošana būs būtiskais to uzņēmējdarbības attīstības virziens. Līdzīgas tendences kurjersūtījumu piegādes kompānija „Venipak“ novēro arī Baltijas valstīs. Novembrī „Venipak“ Latvijā ir sācis izmantot modernu sūtījumu izsekošanas sistēmu, kas ļauj darbiniekiem redzēt, kur atrodas sūtījums reālajā laikā un ievērojami precīzāk pateikt, kad tas sasniegs saņēmēju.

SIA ”Venipak Latvija” vadītāja Inna Semjonova apgalvo, ka minētais jaunums ir būtiska maršrutizācijas sistēmas sastāvdaļa.

„Sūtījumu izsekošana reālajā laikā ir svarīgs solis maršrutizācijas sistēmas pilnveidošanā, kuras mērķis ir sūtījumu piegādes optimizēšana. Ilgu laiku analizējām mūsu mašīnu kustību, transporta sastrēgumus lielākajās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsētās, meklējām optimālos ceļus kādos maršrutos varētu braukt mūsu transports. Nākotnē mums būs sistēma, kas kurjeram automātiski sastādīs piegādes maršrutu un ierādīs labākos ceļus, pa kuriem būtu jābrauc mūsu transportam“, - sacīja I. Semjonova.

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Francijas un Vācijas varasiestādes aizdomās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas veikušas kratīšanas Šveices banku filiālēs un to klientu mājokļos.

Vācijas nodokļu inspektori pārmeklējuši vairāku tūkstošu Credit Suisse bankas klientu mājokļos pēc tam, kad kāds kredītiestādes darbinieks varasiestādēm pastāstījis par plašu nodokļu krāpšanas shēmu, vēsta AFP. Kā raksta Vācijas finanšu laikraksts Handelsblatt, kratīšanas veiktas septiņu tūkstošu Credit Suisse klientu mājās, kuru kopējais nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedz vairākus miljardus eiro.

Laikraksts norāda, ka klienti ieguldījuši naudu Bermudu salās bāzētas Credit Suisse Life apdrošināšanas plānā, kas patiesībā bijis beznodokļu konts. Aizdomās turētie bankas klienti «investējuši» no 500 tūkstošiem līdz 12 miljoniem eiro katrs, ziņo laikraksts. Tikmēr Credit Suisse izplatījusi aicinājumu klientiem konsultēties ar nodokļu ekspertiem, lai pārbaudītu situāciju ar nodokļiem un pašiem pieteikties pie varasiestādēm.

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazinājusi Barclays, Credit Suisse, Deutsche Bank kredītreitingus, jo jaunās investīciju bankas pakalpojumu prasības un neskaidrā tirgus situācija apdraud to biznesu, raksta Bloomberg.

Banku ilgtermiņa reitings samazināts no A+ līdz A. Aģentūra arī apstiprinājusi UBS AG ilgtermiņa reitingu A un īstermiņa reitingu A-1 pakāpē. Visu četru banku nākotnes perspektīvas noteiktas stabilas.

Bankas joprojām atkopjas no 2008. gada finanšu krīzes, kas iedzina daudzas ekonomikas recesijā un lika izveidot jaunas likumdošanas regulas un prasības. Šos četrus Eiropas aizdevējus visvairāk skars jaunie noteikumi, kas var samazināt ienākumus no tirdzniecības un investīciju banku pakalpojumiem.

Standard&Poor’s norāda, ka bankas parādzīmju turētāji saskaras ar pastiprinātu risku, ko veicina stingrāka nozares regulēšana, vārīgie finanšu tirgi, stagnējošās Eiropas ekonomikas un tiesvedību skaita pieauguma.

Lielbritānijas mārciņa drīzumā varētu testēt sešu gadu augstāko līmeni pret dolāru, uzskata Barclays Plc eksperti.

Šomēnes mārciņas vērtība sarukusi par 1%, kas ir sliktākais rezultāts starp lielākajām valūtām. Kopš 15. jūlija, kad tā sasniedza 1,7192 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada oktobra, mārciņas vērtība ir sarukusi par 3,2%.

Augustā Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēra, ka bankas pārstāvji uzmanību vērsīs vājajam algu kāpumam, spriežot par likmju celšanu, taču pirmdien viņš Sunday Times atzinis, ka lēmums celt likmes varētu tikt pieņemts pirms algu kāpuma atgūšanās.

Barclays eksperti paredz, ka Anglijas Banka cels likmes novembrī. Tāpat tiek lēsts, ka mārciņa līdz nākamā mēneša beigām varētu sasniegt 1,71 dolāra līmeni un pat to pārspēt.