Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Ieviešot stundas biļetes un diferencējot tās cenu rīdziniekiem un ārpus galvaspilsētas dzīvojošajiem, pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme, visticamāk, būs nepieciešams piešķirt lielāku dotāciju

Šogad dotācija Rīgas satiksmei ir 99 milj. eiro liela, lauvas tiesu šīs summas veido pašvaldības finansējums, bet valsts šogad šim mērķim atvēlējusi nepilnus 8,2 milj. eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda – nav zināms, vai un cik liela papildu dotācija Rīgas satiksmei būs nepieciešama, jo nav zināms, cik daudz izmantos stundas biļeti. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs saka – visticamāk, būs nepieciešama papildu dotācija. Proti, viena brauciena pašizmaksa šobrīd ir 1,175 eiro, bet ar stundas biļeti cilvēks varēs veikt vairākus braucienus, līdz ar to rīdziniekiem paredzētās stundas biļetes cena – 1,15 eiro – nesegs brauciena izmaksas. Tiek rēķināts, ka laiks, kāds parasti vajadzīgs vienam braucienam (ņemot vērā pārsēšanos, ja tāda ir nepieciešama) ir vidēji 35 minūtes.

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 51 centu jeb 7,3 %, sasniedzot 7,46 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 7,8 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,7 %, enerģētikas nozarē – par 17,6 %, izglītībā – par 9,7 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,6 % un ieguves rūpniecībā – par 9,2 %.

Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, ietekmēja galvenokārt darba samaksas un neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Enerģētikas nozarē gada laikā pieauga arī brīvprātīgo sociālo iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksu u.c.) apjoms, bet citu pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē palielinājās darba devēja izmaksāto pabalstu summas.

Saules enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ieguves sastāvdaļu visā pasaulē un tā arvien vairāk maina pasaules enerģētisko ainavu. Taču, vai līdz šim saules parki ir bijuši uzstādīti efektīvi? Dienvidu virzienā uzstādīti saules paneļi maksimāli ražo enerģiju laika posmā no plkst. 10.00 līdz 15.00, bet lielākais pieprasījums pēc enerģijas ir rīta un vakara stundās. Energum piedāvā efektīvu risinājumu – vertikāli uzstādītus abpusējos (bifacial) saules paneļus.

Šādi vertikālie saules paneļi sniedz iespēju optimizēt enerģijas ražošanu tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama – rīta un vakara stundās, kad cilvēki mostas, sāk savas ikdienas gaitas un atgriežas mājās pēc darba dienas, tad elektrības patēriņš sasniedz maksimumu. Taču šeit var saskarties ar problēmu, ka enerģijas ražošanas jauda, bieži vien, izrādās nepietiekama, radot neatbilstības starp pieprasījumu un piedāvājumu. Te vertikālie saules paneļi parāda savu īsto vērtību: uzstādīti austrumu-rietumu orientācijā, tie efektīvi uztver rīta un vakara sauli, ģenerējot vairāk enerģijas šajās stundās, nekā paneļi, kas orientēti pret dienvidiem. Vērtējot investīciju atdevi arī finansiālais ieguvums ir lielāks rīta un vakara stundās, jo šobrīd novērojams, ka biržā elektrības cenas visaugstākās ir tieši šajos laika periodos.

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Pagājušajā gadā eirozonā vidējā vienas stundas darbaspēka izmaksas likme ekonomikā bija 28,4 eiro, savukārt Eiropas Savienībā – 23,7 eiro, liecina Eurostat dati.

Eksperti gan uzsver, ka pastāv ļoti liela starpība valstu vidū. Tā, zemākās darbaspēka stundas izmaksas reģistrētas Bulgārijā – 3,7 eiro, Rumānijā – 4,6 eiro, Lietuvā – 6,2 eiro un Latvijā – 6,3 eiro. Savukārt augstākā stundas likme ir Zviedrijā – 40,1 eiro, Dānijā – 38,4 eiro, Beļģijā – 38 eiro, Luksemburgā – 35,7 eiro un Francijā – 34,3 eiro.

Visaugstākās darbaspēka stundas izmaksas bijušas ražošanas nozarē – eirozonā stundas likme pērn sasniedza 31 eiro, bet ES – 24,6 eiro. Otrajā vietā ierindojās pakalpojumu sektors ar attiecīgi 28 eiro un 23,9 eiro, bet trešā augstākā samaksa bijusi būvniecībā – eirozonā stundas likme bija 23,5 eiro un ES – 21 eiro.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Pērnā gada nogalē eirozonā un Eiropas Savienībā augstākais atalgojums bijis rūpniecības nozarē, savukārt Latvijā – pakalpojumu sektorā, liecina Eurostat dati.

Eirozonā rūpniecības sektora vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 31 eiro, biznesa ekonomikā – 28,6 eiro, pakalpojumu sektorā – 28 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 27,7 eiro, bet būvniecības sektorā – 24,5 eiro stundā.

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 24,6 eiro, biznesa ekonomikā – 23,8 eiro, pakalpojumu sektorā – 23,9 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 23,2 eiro, bet būvniecības sektorā – 21 eiro stundā.

Latvijā pelnošākais bijis pakalpojumu sektors, kur vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijušas 6,8 eiro. Biznesa ekonomikā atalgojums bijis vidēji 6,5 eiro stundā, bet rūpniecībā – 6,2 eiro. Nebiznesa sektorā atalgojums bijis 5,5 eiro stundā, bet būvniecībā – 5,9 eiro.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējiem trim mēnešiem, pieauga par 8,1%, kas ir trešais straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri reģistrēts Rumānijā - par 12,3%, kam sekoja Lietuva (+10,7%), bet nedaudz mazāks kā mūsu valstī pieaugums bijis Bulgārijā (+8%), Ungārijā (+6,3%), Slovēnijā (+5,8%) un Igaunijā (+5,7%).

Savukārt darbaspēka izmaksu samazinājums reģistrēts vienīgi Grieķijā (-0,5%) un Austrijā (-0,1%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 1,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 1,6%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 1,7%, bet eirozonā kāpums bija par 1,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija 9,6% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,4%, bet Igaunijā - 6,3%.

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 8,9 % jeb 79 centiem, sasniedzot 9,60 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 7,0 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18,0 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 13,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,9 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 10,9 %.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2014. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, pieauga par 36 centiem stundā jeb 6,1% un sasniedza 6,53 eiro stundā. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Darbaspēka izmaksu pieaugumu 2014. gada 4. ceturksnī galvenokārt veicināja darba samaksas kāpums par 7,2%, kamēr pārējās darbaspēka izmaksas par nostrādāto stundu pieauga tikai par 1,5%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas straujāk auga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 9,7%, nekustamo īpašumu nozarē - par 9,6%, būvniecībā - par 9,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 8,2%, kā arī valsts pārvaldē - par 7,3%.

Visās minētajās nozarēs, izņemot nekustamo īpašumu nozari, darbaspēka izmaksu kāpumu radīja gan darba samaksas, gan neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Nekustamo īpašumu nozarē regulārās darba samaksas fonds pieauga par 13,1%, bet neregulārās piemaksas un prēmijas samazinājās par 24,4%. Būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē stundas darbaspēka izmaksu kāpumu ietekmēja arī nostrādāto stundu samazinājums - attiecīgi par 2,2% un 0,1%.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

No šodienas, 1.jūlija, pieejamas jaunās laika biļetes vienai stundai darba dienām un brīvdienām, kā arī 5x24 stundu biļete, kuru var izmantot 15 dienu laikā. Jaunās biļetes paredzētas braucieniem tramvajos, trolejbusos un autobusos, informē RP SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis.

Šīs biļetes ar atšķirīgiem tarifiem var iegādāties gan Rīdzinieka kartes īpašnieki, gan pasažieri, kuri izmanto e-talonus.

Rīdzinieka kartes īpašnieki vienas stundas biļeti darba dienām var iegādāties par 1.15 EUR, strādājošiem pensionāriem šī biļete maksās 0.60 EUR, bet studentiem 0.30 EUR, savukārt vienas stundas biļeti brīvdienām par 0.60 EUR. Turpretī personas, kuru lietošanā nav Rīdzinieka kartes, vienas stundas biļeti var iegādāties par 2.30 EUR un ielādēt to e-talonos. 5x24 stundu biļete visos maršrutos, kas izmantojama 15 dienu laikā, Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmaksās 15.00 EUR, bet citi interesenti to var iegādāties par 25.00 EUR un ielādēt tikai zilajos e-talonos.

2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %, ieguves rūpniecībā – par 14,3 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1 %, kā arī būvniecībā – par 13,5 %.

2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 52 centiem stundā jeb 7,9%, sasniedzot 7,09 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem1 darbaspēka izmaksas palielinājās par 7,7%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas straujāk auga nekustamo īpašumu nozarē – par 11,2%, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 10,9%, tirdzniecībā – par 10,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,8%, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 9,2%. Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs ietekmēja gan darba samaksas, gan neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Apstrādes rūpniecībā un nekustamo īpašumu nozarē izmaksu pieaugumu veicināja arī nostrādāto stundu samazinājums – attiecīgi par 3,8% un 2,5%.

Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 4,0%, transporta un uzglabāšanas nozarē – 4,1%, kā arī enerģētikas nozarē un ieguves rūpniecībā – 4,2%.

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 43 centiem jeb 6,4%, sasniedzot 6,96 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga nozarēs, kur darbaspēka izmaksu līmenis bija zemāks nekā vidēji valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,3 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,2 %, būvniecībā – par 9,5 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,5 %, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 8,8 %. Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs ietekmēja galvenokārt darba samaksas, neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē izmaksu pieaugumu veicināja arī nostrādāto stundu samazinājums.

Vismazāk vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga valsts pārvaldē – par 1,7 %, mazāk enerģētikas nozarē – par 3%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 3,7 %, izglītībā – par 3,8 %, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 3,9 %.

Pērn vidējās stundas darbaspēka izmaksas Eiropas Savienībā sasniedza 24,6 eiro, savukārt eirozonā – 29,2 eiro, liecina Eurostat dati.

Tomēr, skatoties valstu vērtējumā, pastāv ievērojamas atšķirības. Zemākās stundas darbaspēka izmaksas pērn bijušas Bulgārijā – 3,8 eiro, Rumānijā – 4,6 eiro, Lietuvā – 6,5 eiro un Latvijā – 6,6 eiro, savukārt augstākās darbaspēka izmaksas reģistrētas Dānijā – 40,3 eiro, Beļģijā – 39,1 eiro, Zviedrijā – 37,4 eiro un Luksemburgā – 35,9 eiro.

Straujākais stundas darbaspēku izmaksas kāpums pērn vērojams Igaunijā – par 6,6%, Latvijā – par 6% un Slovākijā – par 5,2%, savukārt izmaksas visstraujāk samazinājušās Kiprā – par 2,8%, Portugālē – par 0,8% un Īrijā – par 0,2%.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.