Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas Nainas Cibuļskas aizturēšana, iespējams, saistīta ar viņas darbību SIA 'Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā, kas iznomāja tirdzniecības vietas Centrāltirgū, vēstaLatvijas Avīze.

KNAB darbinieki viņu aizturēja zīmīgā datumā – 9. decembrī, kad tiek atzīmēta starptautiskā Korupcijas apkarošanas diena. Līdz ar N. Cibuļsku KNAB aizturēja arī viņas dēlu Artjomu Cibuļski, Centrāltirgus juristu un vienlaikus iepirkumu komisijas locekli Vjačeslavu Mitinu (abiem kopīgi pieder juridiskā firma Jurlats), kā arī N. Cibuļskas šoferi. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa N. Cibuļskai un viņas dēlam Artjomam vakar piemēroja apcietinājumu. Juristam V. Mitinam un N. Cibuļskas šoferim KNAB nelūdza piemērot apcietinājumu.

A/s Rīgas Centrāltirgus valdē N. Cibuļska strādā kopš 1997. gada un publiski pieejamajās valsts amatpersonu deklarācijās viņa kā vienīgo iztikas avotu norādījusi algu a/s Rīgas Centrāltirgus (t. i., apmēram 40 000 lati gadā). Tomēr viņai pieder vasarnīca Jūrmalā, dzīvoklis Rīgā un bez jebkādu kredītu ņemšanas 2006. gadā viņa kopā ar dēlu iegādājās prestižu dzīvokli Jūrmalā par 250 000 eiro.

Sākot no marta, par automobiļa novietošanu Viļņā būs jāmaksā krietni dārgāk, turklāt vecpilsētā tarifi augs vairāk nekā par trešdaļu.

Saskaņā ar galvaspilsētas pašvaldības padomes lēmumu dārgākajā jeb tā dēvētajā zilajā tarifu zonā jau nākamajā mēnesī maksa par automobiļa novietošanu pieaugs no 1,80 līdz 2,50 eiro stundā, bet sarkanajā zonā - no 0,90 līdz 1,50 eiro stundā. Vairākas vecpilsētas ielas, kas līdz šim atradās sarkanajā zonā, turpmāk tiks iekļautas zilajā zonā.

Vislētākajā jeb zaļajā zonā maksa paliks nemainīga - 0,30 eiro stundā, bet šai zonā no septembra tiks iekļautas arī vairākas teritorijas, kur šobrīd par automobiļa novietošanu nav jāmaksā. Paplašināta arī otra lētākā jeb dzeltenā zona. Padome nav atbalstījusi ierosinājumu, ka daudzdzīvokļu māju pagalmos, kuri tiks iekļauti zaļajā zonā, iedzīvotāji savos pagalmos varētu saņemt atļaujas automobiļa novietošanai bez maksas.

«Izvērtējot pirmo jaunās sistēmas darbības periodu, tika mainīta tirdzniecības centra Olimpia autostāvvietas lietošanas kārtība,» biznesa portālam db.lv stāstīja EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Jaunā autostāvvietas lietošanas kārtība paredz priekšrocības iepirkšanās centra lojālajiem klientiem, kuri tajā pavada ilgāku laiku un izmanto vairāk pakalpojumu. Izmaiņas veiktas, balstoties uz klientu atsauksmēm un sistēmas datiem, kas sniedz informāciju par auto plūsmas intensitāti stāvvietā, tajā pavadīto laiku, noslogotākajām stundām u.c. «Sistēmas dati liecina, ka vairums autobraucēju stāvvietā nepavada ilgāk par vienu stundu. Šai tendencei tika pielāgots arī bezmaksas laiks, lai nodrošinātu lielāku auto aprites iespējamību autostāvvietā un varētu pagarināt bezmaksas auto novietošanas iespēju tiem klientiem, kas apmeklē arī sporta klubu, izmanto skaistumkopšanas salona vai automazgātavas pakalpojumus,» skaidroja EuroPark Latvia pārstāvis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Kopš pirmdienas ikšķilieši, kuri mācās vai strādā Rīgā, var novietot savu auto bezmaksas stāvvietā pie Ikšķiles dzelzceļa stacijas un tālāk mērot ceļu ar vilcienu. Savukārt, atgriežoties atpakaļ, bez bažām, ka pie vējstikla būs piestiprināts paziņojums par auto novietošanu neatļautā vietā, iesēsties mašīnā un doties mājās, vēsta reģionālais portāls ogrenet.lv.

Ikšķiles pašvaldība ir pirmā valstī, kam izdevies realizēt šādu projektu. Citviet pasaulē šādas autostāvvietas «park & ride» (Novieto un brauc tālāk!) ir ļoti populāras, norāda medijs.

«Projekta pamatideja radās situācijā, kad pašvaldības policija nāca klajā ar iniciatīvu sodīt visus autovadītājus, kuri pie Ikšķiles dzezlceļa stacijas atstāj automašīnas, kur pagadās. Tas noteica stāvvietas izbūves nepieciešamību pie dzelzceļa stacijas, lai iedzīvotājiem piedāvātu alternatīvu mašīnas novietošanai, jo sodīt mūsu novada iedzīvotājus tikai tāpēc, ka viņi brauc uz darbu, šķita ļoti nekorekti,» norādījis Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektors Guntars Kurmis.

Jelgavā automašīnu stāvlaukumu Katoļu ielā 18, pie tirdzniecības centra «Vivo centrs», no 1. augusta sāks apsaimniekot uzņēmums «Cityparks Latvija», atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Turpmāk šajā autostāvvietā satiksme tiks regulēta ar zīmju un elektronisko kiosku starpniecību. Šobrīd jau ir izvietotas informatīvas zīmes, kas veikala apmeklētājus informē par plānotajām izmaiņām.

Jauno kārtību autostāvvietā plānots ieviest jau no 1. augusta, un tā attieksies arī uz veikala stāvlaukumu Sudrabu Edžus ielas pusē, informē «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Autostāvvietas bezmaksas lietošanas laiks būs divas stundas, savukārt katra papildu stunda izmaksās vienu eiro. Būs arī iespējams iegādāties dienas vai mēneša autostāvvietas izmantošanas atļauju.

Saistībā ar jaunās kārtības ieviešanu uzņēmums «Vivo centrā» neprognozē klientu skaita samazinājumu. «Taču, apzinoties, ka autovadītājiem pie šādām pārmaiņām ir jāpierod, plānots, ka pirmajā mēnesī jaunā sistēma darbosies pārejas periodā. Tas nozīmē, ka pirmajā reizē šoferiem izskaidros jauno kārtību, taču sodu nepiemēros. Tomēr mūsu pieredze liecina, ka klienti novērtē viņiem piedāvātās ērtības – līdzīga kārtība veiksmīgi ieviesta arī citās «Rimi» hipermārketu bezmaksas stāvvietās Rīgā, piemēram, «Rimi Valdemārs» vai Pulkveža Brieža ielas «Rimi»,» norāda I.Bite. Par stāvvietas noteikumu neievērošanu var tikt piemērots sods līdz 11 eiro.

Rīgas pašvaldības filmu fonda (RFF) līdzfinansējumu saņems septiņi filmu projekti, liecina paziņotie iepirkuma konkursa rezultāti.

Kopējais filmu plānotais budžets, kuru paredzēts tērēt Rīgā un Latvijā ir 4,06 milj. Ls. Iepirkuma vērtēšanas komisija atbalstīja visas septiņas pieteiktās filmas par kopējo līdzfinansējuma summu līdz 486,57 tūkst. Ls. L

Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis norāda: «Ņemot vērā, ka pašreiz paredzētais Rīgas filmu fonda līdzfinansējums ir no 7 – 15%, veicot aptuvenus aprēķinus, var secināt, ka viens ieguldītais lats filmu fondā piesaista Rīgas un Latvijas ekonomikai deviņus latus, no kuriem daļa nodokļu veidā nonāks pašvaldības budžetā.»

Atbalstīto projektu skiatā ir SIA Baltic Pine Films pieteikums Valanders: Rīgas Suņi (Wallander: The Dogs of Riga), kas taps sadarbībā ar Left Bank Pictures (Lielbritānija). Šī filma ir zviedru detektīvromāna ekranizācija, kura darbība notiek Rīgā. Plānots iztērēt 1,11 milj. Ls.

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka valsts svētku brīvdienās dežūrārsti Rīgā strādās 3. un 5. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

Rīgas ielas un pagalmus ik gadus labo vienas un tās pašas firmas, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Diena. «Reizēm mums šķita, ka kādam no malas ļauj uzvarēt, lai nebūtu aizdomu,» laikrakstam stāstījis Asfalta Plus šefs Arnis Zanders.

Rīgas iekšpagalmu un pievedceļu asfaltēšana nav tik mazs pasūtījums - pērn divi miljoni latu (šogad tikai 0.5 milj.), raksta Diena. Nozari pametušie uzņēmēji un bijušie izpilddirekciju vadītāji nav slēpuši, ka ar iepirkumiem viss nav kārtībā. Korupcijas apkarotāji un konkurences uzraugi par tiem līdz šim neesot interesējušies.

Vidzemes priekšpilsētā no deviņiem iepirkumiem trijos gados astoņos uzvarējusi SIA Labiekārtošanas departaments Ziemeļceļš, vienu reizi - Ceļu pārvalde (CP).

CP, kurā 88.7% pieder domei un kura ir starp lielajām ceļu būves firmām, trijos gados uzvarējusi pilnīgi visās iepirkuma iepirkuma procedūrās Zemgales priekšpilsētā. Divos no pieciem iepirkumiem tai nav bijis neviena konkurenta. Abas bijušas cenu aptaujas, kurām ir vieglāki kritēriji nekā konkursiem. Izpilddirekcijas pārstāve Anita Smiltiņa norādījusi, ka CP vienmēr uzvar, jo kā liels uzņēmums var piedāvāt zemāku cenu.

EuroPark Latvia un Drošas Braukšanas Skola (DBS Autoskola) uzsāk sociālu iniciatīvu – auto novietošanas bezmaksas apmācību

ParkoSkola ir autostāvvietu operatora EuroPark Latvija projekts, kas īstenots sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu (DBS Autoskolu). Tās ietvaros regulāri notiks individuālas auto novietošanas meistarklases, ko vadīs DBS Autoskola instruktori. Pirmā nodarbība notiks 2016. gada 8. oktobrī no plkst. 10:00 līdz 14:00 EuroPark autostāvvietā Jēkaba Arkāde (Z. A. Meierovica bulvārī 8, Rīgā). Katram dalībniekam tiks veltīta individuāla nodarbība 30 minūšu garumā.

Pieteikšanās uz pirmo nodarbību 8. oktobrī - rakstot uz [email protected] vai ParkoSkola Facebook lapā līdz 6. oktobrim. Piesakoties jānorāda vārds, uzvārds, auto numurs, braukšanas pieredzes ilgums, kā arī jāmin, kurš auto novietošanas veids sagādā lielākās grūtības. Reģistrācija apmācībai tiks apstiprināta ar atbildes ziņu vai e-pastu, kurā būs norādīts precīzs nodarbības laiks un vieta. Piedalīties individuālajās apmācībās DBS Autoskolas instruktoru vadībā varēs, izmantojot savu personīgo transportlīdzekli. Nodarbības, kā arī autostāvvieta uz apmācību laiku tiek nodrošināta bez maksas. Nākamā apmācība norisināsies 22. oktobrī, savukārt informācija par tālāko apmācību grafiku būs atrodama gan mājas lapā, gan ParkoSkola Facebook lapā.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieks SIA "Rīgas nami" izsludina nomas tiesību izsoli, kurā tiek meklēts tirgus teritorijas nomnieks uz 30 gadiem, informē SIA "Rīgas nami".

Vidzemes tirgus ēku un pieguļošās teritorijas nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Pretendenti izsolei var pieteikties līdz 2025.gada 12.februārim, savukārt izsole notiks 2025.gada 18.martā.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90A. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

"Kā viens no senākajiem Rīgas tirgiem, Vidzemes tirgus savā mūžā piedzīvojis gan spoža uzplaukuma gadus, gan grūtus laikus un patlaban ir pozitīvu pārmaiņu priekšā. Publiskā un privātā partnerība ir efektīvs instruments, kā apvienot resursus un kompetences, lai radītu labumu sabiedrībai. Tādēļ mēs ticam, ka, kopā ar jauno nomnieku, Vidzemes tirgus atdzims un kļūs par mūsdienīgu iepirkšanās vietu, kur joprojām varēs iegādāties augsti kvalitatīvus Latvijas zemnieku produktus un citas ikdienā nepieciešamas preces," uzsver Ojārs Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Rīgā darbu sākusi pirmā park&ride autostāvvieta.

(Papildināts viss teksts.)

Šodien Ulbrokas ielā tika atklāts pirmais stāvparks jeb P&R autostāvvieta Rīgā. Tā sauktā park&ride sistēma paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas varēs novietot apsargājamā autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu.

«Šis ir tikai pirmais solis. Ir plānots, ka līdzīga autostāvvieta tiks izbūvēta pie tirdzniecības centra Dole. Mūsu mērķis, ieviešot park&ride stāvparkus, ir mazināt sastrēgumus pilsētā un sabiedrisko transportu padarīt par prioritāru,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Stāvparka izmantošana būs bez maksas, ja sabiedriskajā transportā ar e- talonu dienas laikā tiks veiktas vismaz divas braucienu reģistrācijas.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Trešdien, 1. oktobrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētā pie Dambjapurva ezera testa režīmā sākusi darboties rotējoša strūklaka, kas rudens krēslā un tumšajās vakara stundās būs izgaismota ar 20 krāsainiem prožektoriem. Tās ūdens strūklas augstums būs regulējams, bet centrālais sprauslas augstums ir 15-20 metri.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijai strūklakas projekta izstrādes darbi aizņēmusi divus gadus – pagājušā gada vasarā tika izgatavota pati strūklaka, šovasar tika sākti tās uzstādīšanas darbi un zemsprieguma kabeļa rakšanas darbi elektrības padeves nodrošināšanai.

Jaunā strūklaka uzstādīta ne tikai atpūtnieku acu priecēšanai, bet arī labvēlīgu apstākļu radīšanai pašā Dambjapurva ezerā. Rotējošā strūklaka veicina ūdens aerāciju un palielina izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī, kā arī attīra ūdeni un nodrošina lielāku tīrību ezerā. Tāpat uzlabota ūdens aberācija pēc ezera apkārtnē esošās Šmerļupītes rekonstrukcijas, kuras laikā tika aizbērta upes izteka no ezera un līdz ar to ūdens tajā ne ietecēja, ne iztecēja.

Laikā no 5. līdz 9. janvārim Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu administratīvās inspekcijas šī gada pirmās nedēļas laikā ir noformējušas 378 aktus par nenotīrītām ietvēm un teritoriju nekopšanu.

Visvairāk aktu par nenotīrītām ielām noformēts Ziemeļu rajonā — 82. Latgales priekšpilsētā noformēti 79 akti, Centra rajonā 71 akts, Zemgales priekšpilsētā — 52, Vidzemes priekšpilsētā arī 52, bet Kurzemes rajonā 42 akti par nenotīrītām ietvēm. Rīgas domes saistošajos noteikumipar Rīgas pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu nosaka, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašniekiem jānodrošina gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalmu celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst.8 un, ja nepieciešams, atkārtoti visas dienas laikā. Par šo noteikumu prasību neievērošanu var tikt uzlikts naudas sods - fiziskajām personām līdz 250 latiem, juridiskajām personām līdz 1 000 latiem, atgādināja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore sabiedrisko attiecību jautājumos Maruta Bukleviča.

SKDS pētījuma ietvaros tika noskaidrota Rīgas iedzīvotāju attieksme pret tramvaju parka pilnīgu atjaunošanu, iegādājoties jaunus un modernus tramvajus.

Kopumā 80.7 procenti rīdzinieku šādu ieceri atbalsta: 30.2 procenti norāda, ka tas ir jādara pēc iespējas ātrāk, bet vēl 50.5 procenti –, ka tas ir jādara pakāpeniski. Tikai 11.1 procents respondentu uzskata, ka pēc jauniem tramvajiem nav nepieciešamības, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Viedokli, ka tramvaju parka pilnīgi atjaunošana būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, biežāk nekā caurmērā pauž respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, grupa ar pamatizglītību, latviešu valodā runājošie, pētījuma dalībnieki ar augstiem ienākumiem, kā arī Centra rajonā, Vidzemes priekšpilsētā un Latgales priekšpilsētā aptaujātie.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka rīkojumu izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir līdz 2009. gada 12. janvārim sagatavot Rīgas domes Vides departamenta un Komunālā departamenta reorganizācijas modeli. Darba grupu vadīs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs, kurš jau pirms vairākiem mēnešiem ierosināja abus departamentus apvienot. Aprēķinātā ietaupījuma summa ir aptuveni 0.5 miljoni latu.

Darba grupā strādās abu minēto departamentu direktori, Askolds Kļaviņš un Juris Kuzma, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Kārlis Kavacs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis, Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš, RPA Rīgas mājoklis direktors Anatolijs Aleksejenko, kā arī seši Rīgas rajonu (priekšpilsētu) izpilddirektori – Vjačeslavs Starostins (Centra rajons), Orvils Heniņš (Kurzemes rajons), Dmitrijs Pavlovs (Latgales priekšpilsēta), p.i. Normunds Červinskis (Vidzemes priekšpilsēta), Andris Bošs (Zemgales priekšpilsēta) un Aina Verbicka (Ziemeļu rajons).

12. janvārī J.Dinevičs iepazīstinās Rīgas domes koalīcijas partnerus ar darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem un 14. janvārī šo jautājumu skatīs Rīgas domes Budžeta komisijas sēdē.

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Konkurss par ceļu uzturēšanu Rīgā, kurā uzvarējušas domei labi zināmas firmas, parāda, kā galvaspilsētā tikt pie izdevīgiem pasūtījumiem

Konkursā par tiesībām veikt transporta būvju ikdienas uzturēšanas darbus no 2010. līdz 2014. gadam uzvarējušas četras kompānijas. A/s Ceļu pārvalde, kur Rīgas domei pieder 88.73 % kapitāldaļu, veiks šos darbus Latgales priekšpilsētā, bet apvienībā ar SIA Pilsētas Eko serviss, kura tikusi arī pie citiem Rīgas domes pasūtījumiem, - arī Centra rajonā (iekļauj arī Vecrīgu), Vidzemes priekšpilsētā, Zemgales priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā. Kurzemes rajonā uzvarējusi SIA Roadeks, kuras līdzīpašnieks pastarpināti ir būvfirmas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Savukārt pilsētas tiltu, gājēju tuneļu, krastmalu un metāla barjeru ikdienas uzturēšanu veiks SIA Rīgas Tilti.

Septiņdesmito gadu beigās pametis Latviju, uzņēmējs un piedzīvojumu meklētājs Raimonds Dombrovskis nepievienosies tiem, kas šobrīd pamet valsti, jo ir pārliecināts - viņi bēg.

«Es arī aizbēgu, ko varu pārmest viņiem. Tas gan bija vairāk politisku apsvērumu dēļ. Tagad daudzi bēg nesakārtotības dēļ, kas gulstas uz viņu pašu atbildību, jo nav ievēlējuši pareizo valdību, nav izaudzinājuši sevi vai savus bērnus. Man bija bijība pret izglītību - kā var nepabeigt vidusskolu, jo tad es būšu dumjš un ar mani nerēķināsies, ka es neko nevarēšu izdarīt. Šobrīd izglītība vairs nav vērtība. Skatos, ir vēl studenti, kas brauc no laukiem, ved kartupeļus un nedēļām tos ēd, eļļā ceptus. Viņi būs tie, no kuriem kaut kas izaugs, viņiem nākotnē ir iespēja radīt lielas lietas, jo lielas lietas nevar izdarīt ātri un bez pūlēm. Bils Geitss teiktu to pašu - viņš savu impēriju neuzcepa divos gados, bija vajadzīga vīzija daudziem gadiem,» tā uzskata Raimonds Dombrovskis, kurš kopj savu dzīves sapni - distanču slēpošanas trasi Jaunpiebalgā, sapņo par slēpošanas maratonu, rīko ekspedīcijas uz Aļasku pie baltajiem lāčiem, dodas trakos braucienos pa kalnu upēm Kanādā un Amerikā un nodarbojas ar mazliet noslēpumainu loģistikas biznesu. Raimonds gan oponē, ka bizness nav noslēpumains, bet sarežģīts un nogurdinošs, tādēļ par to negribas izplūst detaļās, taču «par to maksā...un kā teicu - patīk».

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

Daugavpilī, Graudu ielā, Čerepovas mikrorajonā no smagās automašīnās nozagti 700 litri dīzeļdegvielas, tos izlejot no automašīnas degvielas tvertnes.

Autostāvvietā no mašīnām nolej degvieluTā rezultātā nodarīti zaudējumi 457.8 latu apmērā, pastāstīja Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes (PRPP) priekšnieka palīdze Ingūna Dunda. Viņa norādīja, ka šis jau ir otrais fiksētais tāds gadījums Daugavpilī, Graudu ielā. Jau decembra sākumā Daugavpils PRPP saņēma izsaukumu, jo no trim smagajām automašīnām bija nozagti 1150 litri dīzeļdegvielas. «Iepriekš automašīnām bija labi redzmas uzlaušanas pēdas, kas nebija novērojams tagad. Runājot par vieglajām automašīnām, šādi gadījumi nav fiksēti,” norādīja I.Dunda. Automašīnas abos gadījumos atradās neapsargātā autostāvvietā.

Rīgas centrā, kvartālā starp Zaļo, Dzirnavu un Antonijas ielām atklāta divu stāvu pazemes autostāvvieta.

Pašreiz autostāvvieta ir pieejama viesnīcas Alberts viesiem un mēneša abonentu īpašniekiem, bet drīzumā to varēs par maksu izmantot ikviens interesents.

Tā ir daļa no SIA Larix Property attīstāmā kvartāla Rīgas centrā, starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu (bijušās A.G. Rūtenberga tabakas fabrikas teritorija). DB jau ziņoja pirmais kompānijas projekts ir padomju laika administratīvās ēkas pārbūve par viesnīcu — Albert Hotel Dzirnavu ielā Rīgā. Tai blakus esošā 1901. gadā būvētā fabrikas ēka ir atjaunota un pārveidota par augstākās klases biroju kompleksu. Vēl kvartālā top 7 stāvu dzīvojamā māja.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.