Apsardzes darbiniekiem nāksies ieviest jaunus un katrai firmai unikālus formas tērpus, lai nemaldinātu sabiedrību un novērstu negodīgu konkurenci.

Regula paredz vairākas izmaiņas likumā par apsardzes darbību. Valstij jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un jāizstrādā kārtība, kādā šī atļauja tiks izsniegta.

Likumprojektā kā atbildīgā institūcija norādīta Valsts policija (VP), kuras uzdevums būs arī kontrolēt prasību izpildi. Vienlaikus ar jauno likumu paredzēts uzlabot apsardzes pakalpojumu kvalitāti un izskaust pārkāpumus apsardzes jomā – nodarbināšanu bez darba līgumiem vai apsardzes sertifikātiem, negodīgu konkurenci u.c.

Viena no likumprojektā paredzētajām prasībām ir stingrāka apsardzes darbinieku apmācības programma, kuru kontrolēs VP. Apmācību varēs sniegt izglītības iestādes, kas saņēmušas licences profesionālās izglītības programmu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieka apmācībai. Apsardzes darbiniekiem būs jākārto kvalifikācijas pārbaudījums. Šī prasība gan neattiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbojas ar apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu, apkopi un remontu.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Saeima konceptuāli atbalstījusi jaunu Apsardzes darbības likuma projektu, kas paredz vairākas izmaiņas apsardzes komersantu darbībā.

Likumprojektā noteiktas izmaiņas attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, apsardzes pakalpojumu kategorijām, darbinieku formas tērpiem, darba līgumiem, sertifikātiem, veselības pārbaudēm, apsardzes darbinieku apmācību.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas apsardzes pakalpojumu kategorijās – tiek izdalīti četri pakalpojumu veidi – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Šāds dalījums nepieciešams, lai noteiktu atbilstošas prasības attiecīgajā kategorijā ietilpstošajam pakalpojumu sniedzējam. Piemēram, inkasācijas pakalpojumu sniedzējam tiks noteiktas minimālās drošības prasības, nodrošināt darbiniekus ar atbilstošu ekipējumu, sakaru līdzekļiem un transportu, kā arī uzlikts pienākums inkasācijas apsardzes laikā apsardzes vadības centram nepārtraukti sekot inkasācijas apsardzes transportlīdzekļa atrašanās vietai un uzturēt sakarus ar inkasācijas apsardzes grupu. Gadījumā, ja inkasācijas apsardzi veic viens darbinieks, mašīnu paredzēts aprīkot ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu. Likumprojektā grozījumus par inkasācijas apsardzes darbības likumu nosaka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes regula par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm, kuras prasību izpildei paredzēts pārejas periods līdz 2014. gada 1. janvārim.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātība ar valdības atbalstītajiem pasākumiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ar katru brīdi pieaug, un ne bez pamata. Pašreizējā pieeja budžeta plānošanai draud ar apšaubāmu ieņēmumu paaugstinājumu un neatgriezeniski sabojātu biznesa vidi. Arvien lielāka sabiedrības daļa izprot, ka budžetu vajadzētu veidot pēc pavisam citiem principiem, nekā tas tiek darīts šobrīd. Nav nepieciešamības celt jau tā nopietno nodokļu slogu, ja valstī ēnu ekonomikas īpatsvars veido 24,7% no IKP (Frīdriha Šneidera Eiropas Savienības (ES) ēnu ekonomikas pētījums). Savukārt apsardzes jomā pēc mūsu aprēķiniem katru gadu garām valsts kasei paslīd vairāk nekā 10 milj. EUR. Tas ir nopietns potenciāls budžeta ieņēmumu celšanai. Taču, lai atgūtu pelēkajā zonā neiekasētos nodokļus, ir nepieciešamas nopietnas reformas un politiskā griba tās ieviest. Valdība nevēlas pieņemt nepopulārus lēmumus, kā rezultātā tie, kas nemaksā nodokļus turpina «dzīvot zaļi», bet tie, kas līdz šim ir godprātīgi maksājuši nodokļus, turpmāk maksās vēl vairāk.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt pat lielāks nekā citās uzņēmējdarbības jomās. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) to ir atzinis par augsta riska jomu, kurā gan aplokšņu algas, gan dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas nav nekāds retums. Situāciju uzskatāmi parāda ikgadējās VID atskaites par iepriekšējos gados veiktajiem nodokļu maksājumiem. Piemēram, 2014.gadā četri lielākie nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā iemaksāja 14 milj.EUR, kamēr pārējie vairāki simti nozares uzņēmumu visi kopā tikai 18 milj. EUR. Līdzīga situācija ir arī apsardzes darba tirgū. Vienu trešdaļu no visiem nozarē nodarbinātajiem algo jau pieminētie četri lielākie apsardzes uzņēmumi. Nodokļos nomaksātās summas pirmajam nozares četriniekam un pārējiem uzņēmumiem ir līdzīgas, bet nodarbināto skaits būtiski atšķiras. Tātad problēmas pastāv, taču tās ir risināmas, pieņemot politiski gudrus lēmums, kas ilgtermiņā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un attiecīgi paaugstinātu nomaksāto nodokļu apjomu.

Valsts policija vērš uzmanību, ka pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim.

2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu – apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana.

Valsts policija būs tā institūcija, kas izsniegs atļaujas profesionālajiem pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, kas pēc būtības ir apsardzes darbība. To paredz Ministru kabineta akceptētais Apsardzes darbības likumprojekts. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju.

Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi.

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka apsardzes darbiniekiem jābūt sertificētiem. Prakse liecina, ka ļoti bieži tas netiek ievērots, informē Valsts policija (VP).

Pagājušajā gadā apsardzes sertifikāts tika izsniegts 1607 personām, bet šīs jomas patiesais darbinieku skaits pārsniedz apmācības izgājušo skaitu. Valsts policija pārbaužu laikā regulāri konstatē gadījumus, kad apsardzes objektos strādā cilvēki bez sertifikātiem, tādējādi nespējot pilnvērtīgi pildīt sava darba galveno uzdevumu - novērst apsargājamo objektu apdraudējumus. Nepārzinot objekta apsardzes specifiku, kā arī nespējot atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu, šis mērķis netiek sasniegts.

Neprofesionāla apsardzes darbības organizācija un neatbilstoša darbinieku rīcība var būt par iemeslu ne vien mantiskiem noziegumiem, bet pat kaitējumam cilvēku dzīvībai un veselībai. Dažkārt šādas apsardzes jomā strādājošas personas pat neprot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Pirms kāda laika presē parādījās informācija, ka gandrīz divus gadus pēc fizisko personu sākumdeklarācijas iesniegšanas VID ir apkopojis šajās deklarācijās iekļautos datus. Analīzes rezultātā VID ir identificējis vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc VID ieskatiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tātad, nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par visiem saviem ienākumiem, un slēpj savu ienākumu patiesos apmērus.

Neviļus šāda VID publiski pausta informācija liek aizdomāties par to, kāda būs VID turpmākā rīcība ar šiem datiem. Skaidrs, ka šobrīd VID nav kapacitātes un ekonomiskā pamatojama veikt auditus visiem šiem 20 000 iedzīvotāju.

Prognozējams, ka ar daļu no šiem 20 000 iedzīvotāju VID veiks ilgu saraksti, noskaidrojot šo personu ienākumu avotu. Lūgs iesniegt paskaidrojumus un papildeklarācijas. Ja personai neizdosies VID pārliecināt, ka IIN ir nomaksāts vai labais dzīves līmenis sasniegts, gūstot ar nodokli neapliekamus ienākumus, tad nodokli nāksies nomaksāt vai ilgstoši strīdēties ar VID. Tāpat droši var teikt, ka “perspektīvākajai” daļai no šiem 20 000 personu VID ieradīsies ciemos, lai veiktu auditu.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.