Apsardzes darbiniekiem nāksies ieviest jaunus un katrai firmai unikālus formas tērpus, lai nemaldinātu sabiedrību un novērstu negodīgu konkurenci.

Regula paredz vairākas izmaiņas likumā par apsardzes darbību. Valstij jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un jāizstrādā kārtība, kādā šī atļauja tiks izsniegta.

Likumprojektā kā atbildīgā institūcija norādīta Valsts policija (VP), kuras uzdevums būs arī kontrolēt prasību izpildi. Vienlaikus ar jauno likumu paredzēts uzlabot apsardzes pakalpojumu kvalitāti un izskaust pārkāpumus apsardzes jomā – nodarbināšanu bez darba līgumiem vai apsardzes sertifikātiem, negodīgu konkurenci u.c.

Viena no likumprojektā paredzētajām prasībām ir stingrāka apsardzes darbinieku apmācības programma, kuru kontrolēs VP. Apmācību varēs sniegt izglītības iestādes, kas saņēmušas licences profesionālās izglītības programmu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieka apmācībai. Apsardzes darbiniekiem būs jākārto kvalifikācijas pārbaudījums. Šī prasība gan neattiecas uz darbiniekiem, kuri nodarbojas ar apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu, apkopi un remontu.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Valsts policija būs tā institūcija, kas izsniegs atļaujas profesionālajiem pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, kas pēc būtības ir apsardzes darbība. To paredz Ministru kabineta akceptētais Apsardzes darbības likumprojekts. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju.

Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi.

Valsts policija vērš uzmanību, ka pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim.

2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu – apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana.

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka apsardzes darbiniekiem jābūt sertificētiem. Prakse liecina, ka ļoti bieži tas netiek ievērots, informē Valsts policija (VP).

Pagājušajā gadā apsardzes sertifikāts tika izsniegts 1607 personām, bet šīs jomas patiesais darbinieku skaits pārsniedz apmācības izgājušo skaitu. Valsts policija pārbaužu laikā regulāri konstatē gadījumus, kad apsardzes objektos strādā cilvēki bez sertifikātiem, tādējādi nespējot pilnvērtīgi pildīt sava darba galveno uzdevumu - novērst apsargājamo objektu apdraudējumus. Nepārzinot objekta apsardzes specifiku, kā arī nespējot atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu, šis mērķis netiek sasniegts.

Neprofesionāla apsardzes darbības organizācija un neatbilstoša darbinieku rīcība var būt par iemeslu ne vien mantiskiem noziegumiem, bet pat kaitējumam cilvēku dzīvībai un veselībai. Dažkārt šādas apsardzes jomā strādājošas personas pat neprot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātība ar valdības atbalstītajiem pasākumiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai ar katru brīdi pieaug, un ne bez pamata. Pašreizējā pieeja budžeta plānošanai draud ar apšaubāmu ieņēmumu paaugstinājumu un neatgriezeniski sabojātu biznesa vidi. Arvien lielāka sabiedrības daļa izprot, ka budžetu vajadzētu veidot pēc pavisam citiem principiem, nekā tas tiek darīts šobrīd. Nav nepieciešamības celt jau tā nopietno nodokļu slogu, ja valstī ēnu ekonomikas īpatsvars veido 24,7% no IKP (Frīdriha Šneidera Eiropas Savienības (ES) ēnu ekonomikas pētījums). Savukārt apsardzes jomā pēc mūsu aprēķiniem katru gadu garām valsts kasei paslīd vairāk nekā 10 milj. EUR. Tas ir nopietns potenciāls budžeta ieņēmumu celšanai. Taču, lai atgūtu pelēkajā zonā neiekasētos nodokļus, ir nepieciešamas nopietnas reformas un politiskā griba tās ieviest. Valdība nevēlas pieņemt nepopulārus lēmumus, kā rezultātā tie, kas nemaksā nodokļus turpina «dzīvot zaļi», bet tie, kas līdz šim ir godprātīgi maksājuši nodokļus, turpmāk maksās vēl vairāk.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt pat lielāks nekā citās uzņēmējdarbības jomās. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) to ir atzinis par augsta riska jomu, kurā gan aplokšņu algas, gan dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas nav nekāds retums. Situāciju uzskatāmi parāda ikgadējās VID atskaites par iepriekšējos gados veiktajiem nodokļu maksājumiem. Piemēram, 2014.gadā četri lielākie nozares uzņēmumi valsts kopbudžetā iemaksāja 14 milj.EUR, kamēr pārējie vairāki simti nozares uzņēmumu visi kopā tikai 18 milj. EUR. Līdzīga situācija ir arī apsardzes darba tirgū. Vienu trešdaļu no visiem nozarē nodarbinātajiem algo jau pieminētie četri lielākie apsardzes uzņēmumi. Nodokļos nomaksātās summas pirmajam nozares četriniekam un pārējiem uzņēmumiem ir līdzīgas, bet nodarbināto skaits būtiski atšķiras. Tātad problēmas pastāv, taču tās ir risināmas, pieņemot politiski gudrus lēmums, kas ilgtermiņā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un attiecīgi paaugstinātu nomaksāto nodokļu apjomu.

Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Apsardzes nozari pārstāvošās uzņēmēju asociācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) un Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) – piektdien, 22. septembrī parakstīja nodomu protokolu, kurā apliecina apņemšanos sadarboties ar trešajām pusēm, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē un panāktu izdevīgāku tiesisko regulējumu.

Abas asociācijas vienojušās panākt, ka ar likuma spēku tiek apstiprināts, ka no 2020. gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas būs 3,00 EUR/stundā, no 2021. gada – 3,20 EUR/stundā, no 2022. gada – 3,40 EUR/stundā. Nodomu protokols pauž apņemšanos sakārtot profesiju klasifikatora grupās 5414 un 5419 iekļautās profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.

DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks un LDBA prezidents Jānis Zeps, parakstot nodomu protokolu, vienojušies, ka abu asociāciju biedri, strādās pie tā, lai, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Apsardzes uzņēmums Koblenz Drošība saņēmis jaunu apsardzes darbības licenci, kura atbilst jaunajam apsardzes likumam un ļaus nodrošināt visus apsardzes pakalpojumus 2017. gadā, informēja uzņēmumā.

Koblenz Drošība arī sertificējusi monitoringa centru. Uzņēmums jaunā monitoringa centra izbūvē un IT tehnoloģijās veicis investīcijas 200 000 EUR apmērā.

Saskaņā ar likumdošanas izmaiņām līdz šā gada beigām apsardzes uzņēmumiem ir jāsertificē savi monitoringa centri, ikdienā saukti par centrālajām apsardzes pultīm. Jaunie standarti attiecas, piemēram, uz telpu drošību, ugunsdrošību, nepārtrauktu elektrības padevi, datu aizsardzību, darbinieku skaitu un darba apstākļiem.

«Ne visi apsardzes komersanti spēj šīs prasības izpildīt, līdz pārsertifikācijas beigām atlicis maz laika, tikai divi mēneši. Attiecīgi, no 2017. gada 1. janvāra tehniskās apsardzes pakalpojumus vairs nevarēs sniegt tās apsardzes kompānijas, kuras nebūs saņēmušas jaunās licences, vai arī kurām nav jaunajām prasībām atbilstoša monitoringa centra. Sertifikāciju atbilstoši jaunajiem noteikumiem bez Koblenz Drošība līdz šim paveikušas vēl tikai divas apsardzes kompānijas Latvijas reģionos. Apsardzes licences izsniedz Valsts policija,» informēja uzņēmumā.

Pilna servisa apsardzes uzņēmums “Forus Security” paziņojis, ka par uzņēmuma jauno reģionālo vadītāju Latvijā ir kļuvis Jānis Ābele, kurš iepriekš jau 18 gadus ir strādājis drošības pakalpojumu nozarē.

“Forus Security” ir viens no Latvijas vadošajiem apsardzes uzņēmumiem, kas 28 gadus Latvijā ir darbojies ar dažādiem uzņēmuma nosaukumiem – no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2012. gadam kā "Avelat Sargs", no 2012. gada līdz 2021. gadam kā "Securitas" un no 2021. gada līdz 2023. gadam kā "USS Latvia". Kopš šī gada 30. maija uzņēmums, turpinot mērķtiecīgu un strauju Igaunijas uzņēmuma "Forus" attīstību Baltijas valstīs, kļuvis par daļu no starptautiska uzņēmuma "Forus Group" un Latvijā mainījis nosaukumu uz SIA "Forus Security".

Jānis Ābele ir ieguvis profesionālo jurista grādu Baltijas starptautiskajā akadēmijā un maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē. Iepriekšējos 18 gadus Jānis ir strādājis apsardzes nozares uzņēmumā “GS4” – sākot kā apsardzes nodaļas vadītājs, tad četrus gadus strādājis kā fiziskās apsardzes dienesta vadītājs un 13 gadus ieņēmis valdes locekļa un departamenta direktora amatus. Pirms tam strādājis Valsts robežsardzē. Kā arī 2013. gadā Jānis bijis viens no Drošības nozares kompāniju asociācijas līdzdibinātājiem, lai kopīgi nozares uzņēmumi un profesionāļi spētu veicināt ilgtspējīgas apsardzes nozares attīstību, kas balstīta uz godīgu un taisnīgu konkurenci, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu nozarē. Jāņa pārziņā darbā “Forus Security” ir uzņēmuma attīstības veicināšana un apsardzes servisa paplašināšana, modernizēšana Latvijā, kā arī jaunu biznesa virzienu attīstība, kas jau šobrīd ir ieviesti uzņēmuma “Forus Group” ietvaros Igaunijā.

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Apsardzes nozarē aktuālas ir vecās problēmas, tomēr lielākie nozares spēlētāji nākotnē raugās pozitīvi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardze ir viena no problemātiskajām nozarēm valstī, jo tajā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu un arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tiek lēsts, ka pat vairāk nekā 40%. Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tajos noteikts, ka līdz 2017. gadam apsardzes uzņēmumiem jāveic pārsertifikācija un jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums. Līdz ar to varētu notikt nozares pašattīrīšanās un daļa negodprātīgo uzņēmumu likvidētos, uzskata aptaujātie tirgus spēlētāji.

Jāatgādina arī, ka šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar paziņojumu, ka apsardzes nozarē Latvijā darbojas 32 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, savukārt Finanšu policijas pārvaldē uz to brīdi izmeklēšanā atradās 12 kriminālprocesi, kuros figurē apsardzes pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Šī nozare patlaban gan nav VID prioritārā nozare. Savukārt uzņēmumi atzinīgi vērtē Valsts policijas kontroles pasākumus šī gada pirmajā pusē, jo tie nesuši rezultātus, proti, komersanti pret valsti kļuvuši disciplinētāki.

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Konkurences padome (KP) pēc apsardzes pakalpojumu tirgus uzraudzības noslēgšanas nekonstatē aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem vai nozares asociāciju ietvaros, kā arī nesaredz barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū vai kļūšanai par asociāciju biedriem, informē KP.

Tirgus uzraudzības laikā KP secināja un apsardzes pakalpojumu sniedzēji apstiprināja, ka tirgū valda sīva konkurence – apsardzes pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 500 uzņēmumu. Tikmēr nozarē darbojas divas asociācijas – Drošības Nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija, kuras kopumā pulcē aptuveni 7% no visiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

KP nesaredz konkurences ierobežojumus un barjeras jaunu konkurentu ienākšanai tirgū. Lai uzņēmums varētu sniegt apsardzes pakalpojumus, tam nepieciešams iegūt licenci Valsts policijā, savukārt pēc licences iegūšanas uzņēmums var brīvi darboties tirgū un piedāvāt pakalpojumus dažāda segmenta klientiem, kā arī piedalīties publiskajos iepirkumos.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aicina Valsts ieņēmuma dienestu veikt aktīvākus nodokļu kontroles pasākumus arī apsardzes nozarē, lai tiktu sperts solis tālāk ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences apstākļu veicināšanā.

«Reālo ieņēmumu neuzrādīšana pilnā apmērā un algu izmaksa «aploksnēs», kas apsardzes nozarē eksistē jau gadiem, liedz godīgi strādājošajiem komersantiem būt konkurētspējīgiem gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos. Aplēses arī liecina, ka nenomaksātu nodokļu dēļ šajā nozarē valsts katru gadu zaudē vairākus desmitus miljonus eiro,» norāda Arnis Marcinkēvičs, DNKA valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus DNKA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka asociācija bija aicinājusi 100 lielākos apsardzes nozares uzņēmumus informēt par kopējo uzņēmuma nodokļu nomaksas apmēru uz 1 apgrozījuma latu 2013.gadā, tomēr šim lūgumam atsaucās tikai četri komersanti. Tas radot pamatu aizdomām tam, ka lielai daļai uzņēmumu šie dati ir slēpjami un netieši norādot uz atrašonas ekonomikas pelēkajā zonā. Lai sekmētu nozares pārskatāmību DNKA jau ir vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izstrādāt detalizētu apsardzes komersantu reģistru, kurā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par licencētajiem nozares uzņēmumiem (objektu un darbinieku skaitu, transportlīdzekļiem utt.).

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada novembra nogalē Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām, kas organizēja nodokļu krāpniecību kāda apsardzes pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma interesēs, informē VID.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas atbalstīšanu.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka kāda uzņēmuma, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, amatpersona organizēja fiktīvu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas. Savukārt kāda ar kravu pārvadājumiem saistīta uzņēmuma amatpersona sagatavoja un parakstīja viltotos sadarbības dokumentus, tādējādi atbalstot minētās noziedzīgās darbības.

Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), reāli strādājošs apsardzes uzņēmums savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušu darījumu dokumentus ar fiktīviem uzņēmumiem par specifisku elektrības kabeļu iegādi un tālāku pārdošanu. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka fiktīvajos grāmatvedības dokumentos norādītie elektrības kabeļi nekad nebija pastāvējuši. Tādējādi minētais apsardzes uzņēmums iepirka un pārdeva tukšu gaisu jeb reāli neesošas preces. Noziedzīgo darbību rezultātā apsardzes uzņēmums samazināja valsts budžetā maksājamos nodokļus, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 760 tūkstošu eiro apmērā.

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Rīgas Centrāltirgus teritorijā no 2016.gada 1.decembra kārtību nodrošinās AS Rīgas Centrāltirgus ( RCT) Iekšējās drošības dienests, kā rezultātā tiks sekmīgāk organizēta apsardzes funkcija, kā arī ietaupīti finanšu un laika resursi.

RCT Iekšējās drošības dienests būs patstāvīga RCT struktūrvienība, tajā strādās 36 cilvēki ar lielu pieredzi drošības struktūrās.

«Lēmums izveidot iekšējo apsardzes struktūru tika pieņemts, vadoties pēc Rīgas Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānā 2012.-2018. gadam noteiktā, ka arī, ņemot vērā apsardzes pakalpojumu iepirkumu konkursa rezultātus. Mēs esam pārliecināti, ka ar savu apsardzes struktūrvienību panāksim lielāku efektivitāti drošības jomā, ka arī samazināsim šai funkcijai nepieciešamās izmaksas. Līdz šim pastāvošā kārtība paredzēja to, ka par RCT pieņemto lēmumu īstenošanu jākonsultējas ar apsardzes pakalpojumu sniedzēju vadību, kas, protams, ir lieks ķēdes posms. Drošības jomas lēmumi prasa operativitāti un laika ietaupījums uz birokrātijas rēķina noteikti ir ieguvums,» informē RCT valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;