Pakalpojumi

VP: Apsardzes firmas joprojām izdomā dažādas shēmas, kā apiet darbinieku sertificēšanu

Dienas Bizness,03.03.2016

Jaunākais izdevums

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka apsardzes darbiniekiem jābūt sertificētiem. Prakse liecina, ka ļoti bieži tas netiek ievērots, informē Valsts policija (VP).

Pagājušajā gadā apsardzes sertifikāts tika izsniegts 1607 personām, bet šīs jomas patiesais darbinieku skaits pārsniedz apmācības izgājušo skaitu. Valsts policija pārbaužu laikā regulāri konstatē gadījumus, kad apsardzes objektos strādā cilvēki bez sertifikātiem, tādējādi nespējot pilnvērtīgi pildīt sava darba galveno uzdevumu - novērst apsargājamo objektu apdraudējumus. Nepārzinot objekta apsardzes specifiku, kā arī nespējot atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu, šis mērķis netiek sasniegts.

Neprofesionāla apsardzes darbības organizācija un neatbilstoša darbinieku rīcība var būt par iemeslu ne vien mantiskiem noziegumiem, bet pat kaitējumam cilvēku dzīvībai un veselībai. Dažkārt šādas apsardzes jomā strādājošas personas pat neprot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

«Tie ir iemesli, kāpēc jebkāda atkāpšanās no normām nav pieļaujama, drošības aspektam apsardzes jomā jābūt augstā līmenī,» uzsver Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers. Tāpat viņš skaidro: «Apsardzes firmas, kuras sniedz konkrētos pakalpojumus, joprojām izdomā dažādas shēmas, kā apiet likumā noteiktās prasības. Respektīvi, dažkārt apsardzes darbinieks bez sertifikāta tiek pieņemts darbā ar citu amata nosaukumu. Komersanti mēdz darboties arī kā starpnieki, darbu veikšanai norīkojot citu firmu apsargus. Tādējādi klients nevar būt drošs, vai pakalpojumu nodrošinās darbinieks, kuram ir nepieciešamās prasmes. Tajā pašā laikā pakalpojuma pasūtītājs un sabiedrība uzticas apsardzes darbinieku spējai parūpēties par drošību».

Pagājušajā gadā likumsargi veica 109 pārbaudes objektos, kuros tiek sniegti apsardzes pakalpojumi, tajā skaitā piecos publiskos svētku un izklaides pasākumos. Tika pieņemti 202 lēmumi par apsardzes sertifikāta anulēšanu un atteikšanos izsniegt apsardzes sertifikātu. Pārbaudēs īpaša uzmanība tiek pievērsta objektiem, kur mēdz uzturēties daudz cilvēku.

Policija informē, ka arī turpmāk rīkos plašas apsardzes komersantu pārbaudes. Un tajā pašā laikā aicinot arī apsardzes pakalpojumu sniedzējus un izklaides pasākumu organizētājus pastiprināti pievērst uzmanību apsardzes darba kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apsardzes jomā turpina "uzdzīvot ēnas"

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs,09.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija vērš uzmanību, ka pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim.

2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu – apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izstrādās ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzē

Zane Atlāce-Bistere,22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes nozari pārstāvošās uzņēmēju asociācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) un Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) – piektdien, 22. septembrī parakstīja nodomu protokolu, kurā apliecina apņemšanos sadarboties ar trešajām pusēm, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē un panāktu izdevīgāku tiesisko regulējumu.

Abas asociācijas vienojušās panākt, ka ar likuma spēku tiek apstiprināts, ka no 2020. gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas būs 3,00 EUR/stundā, no 2021. gada – 3,20 EUR/stundā, no 2022. gada – 3,40 EUR/stundā. Nodomu protokols pauž apņemšanos sakārtot profesiju klasifikatora grupās 5414 un 5419 iekļautās profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.

DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks un LDBA prezidents Jānis Zeps, parakstot nodomu protokolu, vienojušies, ka abu asociāciju biedri, strādās pie tā, lai, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Koblenz Drošība saņem jauno apsardzes licenci

Lelde Petrāne,19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes uzņēmums Koblenz Drošība saņēmis jaunu apsardzes darbības licenci, kura atbilst jaunajam apsardzes likumam un ļaus nodrošināt visus apsardzes pakalpojumus 2017. gadā, informēja uzņēmumā.

Koblenz Drošība arī sertificējusi monitoringa centru. Uzņēmums jaunā monitoringa centra izbūvē un IT tehnoloģijās veicis investīcijas 200 000 EUR apmērā.

Saskaņā ar likumdošanas izmaiņām līdz šā gada beigām apsardzes uzņēmumiem ir jāsertificē savi monitoringa centri, ikdienā saukti par centrālajām apsardzes pultīm. Jaunie standarti attiecas, piemēram, uz telpu drošību, ugunsdrošību, nepārtrauktu elektrības padevi, datu aizsardzību, darbinieku skaitu un darba apstākļiem.

«Ne visi apsardzes komersanti spēj šīs prasības izpildīt, līdz pārsertifikācijas beigām atlicis maz laika, tikai divi mēneši. Attiecīgi, no 2017. gada 1. janvāra tehniskās apsardzes pakalpojumus vairs nevarēs sniegt tās apsardzes kompānijas, kuras nebūs saņēmušas jaunās licences, vai arī kurām nav jaunajām prasībām atbilstoša monitoringa centra. Sertifikāciju atbilstoši jaunajiem noteikumiem bez Koblenz Drošība līdz šim paveikušas vēl tikai divas apsardzes kompānijas Latvijas reģionos. Apsardzes licences izsniedz Valsts policija,» informēja uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes bizness: Pieaug licenču skaits un nodokļu parādu apjoms

Elīna Pankovska,09.10.2018

Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%

LETA,04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā apsardzes nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt 30-40%, intervijā sacīja apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Kā līdz šādiem skaitļiem nonākam? Ja skatāmies uz fizisko apsardzi, tad konstantos apstākļos ir aptuveni skaidrs, cik uzņēmumam vajadzētu samaksāt sociālajā nodoklī. Ja uzņēmumiem ir apgrozījums "x" un nodokļos ir samaksāts "y", tad arī aptuveni kļūst skaidrs, kas notiek ar nozari kopumā. Protams, var diskutēt par to, ka kāds uzņēmums vairāk izmanto tehnoloģijas un tādēļ ir mazāk darbinieku un tamlīdzīgi, bet šie 30% ēnu ekonomikā atrodas pilnīgi noteikti. Par 40% tad var diskutēt. Tā ir milzīga masa," atzina Ābele.

Viņš arī piekrita Drošības nozares kompāniju asociācijas paustajam viedoklim, ka daudzas apsardzes kompānijas ēnu ekonomikā var dzīvot pateicoties publiskajiem iepirkumiem, kur svarīgs kritērijs ir zemākā cena, kas gan pēc pēdējiem grozījumiem likumā tiek aizstāta ar saimnieciski izdevīgāko cenu, jo nereti zemākās cenas tiek panāktas tieši uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa apsardzes uzņēmums “Forus Security” paziņojis, ka par uzņēmuma jauno reģionālo vadītāju Latvijā ir kļuvis Jānis Ābele, kurš iepriekš jau 18 gadus ir strādājis drošības pakalpojumu nozarē.

“Forus Security” ir viens no Latvijas vadošajiem apsardzes uzņēmumiem, kas 28 gadus Latvijā ir darbojies ar dažādiem uzņēmuma nosaukumiem – no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2012. gadam kā "Avelat Sargs", no 2012. gada līdz 2021. gadam kā "Securitas" un no 2021. gada līdz 2023. gadam kā "USS Latvia". Kopš šī gada 30. maija uzņēmums, turpinot mērķtiecīgu un strauju Igaunijas uzņēmuma "Forus" attīstību Baltijas valstīs, kļuvis par daļu no starptautiska uzņēmuma "Forus Group" un Latvijā mainījis nosaukumu uz SIA "Forus Security".

Jānis Ābele ir ieguvis profesionālo jurista grādu Baltijas starptautiskajā akadēmijā un maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē. Iepriekšējos 18 gadus Jānis ir strādājis apsardzes nozares uzņēmumā “GS4” – sākot kā apsardzes nodaļas vadītājs, tad četrus gadus strādājis kā fiziskās apsardzes dienesta vadītājs un 13 gadus ieņēmis valdes locekļa un departamenta direktora amatus. Pirms tam strādājis Valsts robežsardzē. Kā arī 2013. gadā Jānis bijis viens no Drošības nozares kompāniju asociācijas līdzdibinātājiem, lai kopīgi nozares uzņēmumi un profesionāļi spētu veicināt ilgtspējīgas apsardzes nozares attīstību, kas balstīta uz godīgu un taisnīgu konkurenci, kā arī spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu nozarē. Jāņa pārziņā darbā “Forus Security” ir uzņēmuma attīstības veicināšana un apsardzes servisa paplašināšana, modernizēšana Latvijā, kā arī jaunu biznesa virzienu attīstība, kas jau šobrīd ir ieviesti uzņēmuma “Forus Group” ietvaros Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas Centrāltirgus izveidojis Iekšējās drošības dienestu

Zane Atlāce - Bistere,01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus teritorijā no 2016.gada 1.decembra kārtību nodrošinās AS Rīgas Centrāltirgus ( RCT) Iekšējās drošības dienests, kā rezultātā tiks sekmīgāk organizēta apsardzes funkcija, kā arī ietaupīti finanšu un laika resursi.

RCT Iekšējās drošības dienests būs patstāvīga RCT struktūrvienība, tajā strādās 36 cilvēki ar lielu pieredzi drošības struktūrās.

«Lēmums izveidot iekšējo apsardzes struktūru tika pieņemts, vadoties pēc Rīgas Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānā 2012.-2018. gadam noteiktā, ka arī, ņemot vērā apsardzes pakalpojumu iepirkumu konkursa rezultātus. Mēs esam pārliecināti, ka ar savu apsardzes struktūrvienību panāksim lielāku efektivitāti drošības jomā, ka arī samazināsim šai funkcijai nepieciešamās izmaksas. Līdz šim pastāvošā kārtība paredzēja to, ka par RCT pieņemto lēmumu īstenošanu jākonsultējas ar apsardzes pakalpojumu sniedzēju vadību, kas, protams, ir lieks ķēdes posms. Drošības jomas lēmumi prasa operativitāti un laika ietaupījums uz birokrātijas rēķina noteikti ir ieguvums,» informē RCT valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aiztur personas, kas apsardzes pakalpojumu uzņēmuma interesēs organizējušas nodokļu krāpniecību

Žanete Hāka,09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada novembra nogalē Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām, kas organizēja nodokļu krāpniecību kāda apsardzes pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma interesēs, informē VID.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas atbalstīšanu.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka kāda uzņēmuma, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, amatpersona organizēja fiktīvu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas. Savukārt kāda ar kravu pārvadājumiem saistīta uzņēmuma amatpersona sagatavoja un parakstīja viltotos sadarbības dokumentus, tādējādi atbalstot minētās noziedzīgās darbības.

Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), reāli strādājošs apsardzes uzņēmums savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušu darījumu dokumentus ar fiktīviem uzņēmumiem par specifisku elektrības kabeļu iegādi un tālāku pārdošanu. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka fiktīvajos grāmatvedības dokumentos norādītie elektrības kabeļi nekad nebija pastāvējuši. Tādējādi minētais apsardzes uzņēmums iepirka un pārdeva tukšu gaisu jeb reāli neesošas preces. Noziedzīgo darbību rezultātā apsardzes uzņēmums samazināja valsts budžetā maksājamos nodokļus, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 760 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis,24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ministrijām Zolitūdes traģēdijas lietā - vairāki uzdevumi

Žanete Hāka,26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumos ar augstu iesaisti ir par 81% mazāk darba kavējumu

Anita Āboltiņa, “Helmes Latvia” personāla vadītāja,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

USS Grupp, kas apvieno uzņēmumus, kuri Igaunijā nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un drošības pakalpojumu sniegšanu, iegādājas apsardzes pakalpojumu biznesu Igaunijā un Latvijā no vienas no pasaulē lielākajām apsardzes kompānijām Securitas.

USS Grupp kļūst par 100% īpašnieku Securitas uzņēmumiem Igaunijā un Latvijā. Puses ir vienojušās, ka darījuma summa paliks konfidenciāla.

USS Grupp valdes loceklis Tarmo Keskila (Tarmo Keskküla) sacīja, ka Securitas apsardzes biznesa iegāde Igaunijā un Latvijā veicinās drošības pakalpojumu tirgus attīstību Baltijas valstīs un pastiprinās konkurenci šajā nozarē. “Ar šo darījumu USS Grupp pirmoreiz ienāk Latvijas drošības un apsardzes biznesa tirgū. Grupā ietilpstošā kompānija USS Security pēdējos gados ir visstraujāk augošais apsardzes uzņēmums Igaunijā. Mūsu mērķis ir paplašināt darbību arī Latvijā. Tāpat darījums ļaus ieviest un lietot jaunu vienotu zīmolu, lai optimāli izmantotu uzņēmumu kopējo potenciālu,“ skaidroja T. Keskila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru