Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

SIA "Vizuālā diagnostika" Cēsu filiāles "Magnētiskās rezonanses kabinets" izveidē ieguldījis vienu miljonu eiro, informē SIA "Vizuālā diagnostika" mārketinga speciāliste Sanda Gulbe.

Kabinetā uzstādīta "Canon Medical Systems" 1.5T (teslas) magnētiskās rezonanses iekārta "Vantage Orian". "Vizuālā diagnostika" esot pirmais uzņēmums Latvijā, ar kuru ražotājs "Canon Medical Systems" sācis sadarbību magnētiskās rezonanses iekārtu nodrošināšanā.

"Magnētiskās rezonanses kabinets" atrodas SIA "Cēsu klīnika" telpās. SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda viedokli, ka pēdējo gadu laikā diagnostisko izmeklējumu jomā Cēsu klīnika piedzīvojusi būtisku attīstību, pateicoties darbam un investīcijām cilvēkresursos, infrastruktūras uzlabošanā un medicīnisko tehnoloģiju modernizācijā.

"Vizuālā diagnostika" vadītāja Evija Mirzojana stāstīja, ka "Vizuālā diagnostika" savas 15.jubilejas gadā ir atvērusi divas jaunas filiāles - Daugavpilī un Cēsīs.

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Valsts finansējums un augošais sniegto pakalpojumu skaits joprojām kāpina slimnīcu apgrozījumus.

Neskatoties uz to, ka nozīmīgu daļu slimnīcu ienākumu veido pacientu maksājumi, tomēr joprojām lielāko daļu to sniegto pakalpojumu apmaksā valsts. Arī par Latvijas Jūras medicīnas centra, kas ir viena no nedaudzajām Latvijas privātajām slimnīcām, sniegtajiem pakalpojumiem valsts pērn maksājusi 2.7 milj. Ls, kas veido gandrīz pusi no šīs iestādes kopējā apgrozījuma.

Var rasties zaudējumi

2007. gadā starp desmit lielākajām slimnīcām tikai viena – Liepājas reģionālā slimnīca – strādājusi ar zaudējumiem. Tiesa, šī slimnīca izveidota vien pērnā gada pavasarī, reorganizējot Liepājas centrālo slimnīcu. Saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, par valsts līdzekļiem ārstēto pacientu skaits pērn audzis gandrīz visās lielākajās slimnīcās, tāpat pieaudzis šim mērķim atvēlēto līdzekļu apjoms.

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Ugunsgrēks, kas šorīt bija izcēlies Rīgas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15.korpusā, pirms neilga brīža ir lokalizēts.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Viktorija Gribuste, divu kvadrātmetru platībā bija aizdegusies atdzesēšanas iekārta ēkas 1.stāvā esošā magnētiskās rezonanses kabineta palīgtelpā.

Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst.7.01. Ēkas 1.stāvā pacientu nebija, taču no 2.stāva tika evakuēti deviņi cilvēki. Pēc sākotnējās informācijas, šie cilvēki, visticamāk, nav slimnīcas pacienti.

Pagaidām nav informācijas, ka negadījumā kāds būtu cietis. Ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā, notiek telpu vēdināšana.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, 15.korpuss, kurā notika aizdegšanās, ir viens no lielākajiem slimnīcas teritorijā. Ēkai ir seši stāvi, bet pacienti uzturas augšējos stāvos, sākot no otrā.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās ES fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Ārstniecības iestādes projektu ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt nepieciešamos būvdarbus, kā arī pilnveidot infrastruktūru - iegādāties medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, informācijas tehnoloģiju aprīkojumu, kā arī mēbeles un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

Programmas nosacījumi paredz, ka trešās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs 22 ārstniecības iestādes: SIA «Jūrmalas slimnīca», SIA «Kuldīgas slimnīca», SIA «Ogres rajona slimnīca», SIA «Alūksnes slimnīca», SIA «Krāslavas slimnīca», SIA «Preiļu slimnīca», SIA «Siguldas slimnīca», SIA «Tukuma slimnīca», Līvānu novada domes pašvaldības SIA «Līvānu slimnīca», SIA «Aizkraukles slimnīca», SIA «Bauskas slimnīca», SIA «Limbažu slimnīca», SIA «Ludzas medicīnas centrs», SIA «Saldus medicīnas centrs», Pašvaldības SIA «Saulkrastu slimnīca», SIA «Priekules slimnīca», SIA «Rīgas 1. slimnīca», SIA «Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca». Katrai ārstniecības iestādei pieejamo finansējuma apjomu ir noteicis Ministru kabinets.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrai 2015. gadā uzsāktās krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret VSIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Diagnostiskās radioloģijas centra stacionāra Latvijas onkoloģijas centrs un VSIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Diagnostiskās radioloģijas centra stacionāra Gaiļezers diagnostisko radioloģijas nodaļu darbiniekiem par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, informē KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka vairāki medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu, apejot noteikto rindas kārtību, pieprasīja un pieņēma prettiesisku labumu no pacientiem.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka laika posmā no 2013.gada oktobra līdz 2015.gada aprīlim medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, sistemātiski pieprasīja materiālas vērtības un tās pieņēma no pacientiem par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu labuma devēja interesēs, apejot noteikto rindas kārtību, līdz ar ko, tika aizskartas citu personu (pacientu) Satversmē garantētās pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 111.pantā - tiesības savlaicīgi saņemt valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus. KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām par kopumā veiktām 22 noziedzīga nodarījuma epizodēm.

Svinīgi atklāta DiaMed jaunās klīnikas pirmā kārta - diagnostikas nodaļa un Dienas stacionārs ar modernu operāciju zāli. Kopējās investīcijas jaunās klīnikas telpu renovācijā atbilstoši augsta līmeņa medicīnas centra standartiem, iekārtu iegādē un uzstādīšanā aptver vienu miljonu eiro.

Ņemot vērā arvien pieaugušo pieprasījumu klīnikas sniegtajiem pakalpojumiem, jaunās telpās Rīgā, Brīvības gatvē 214, jau pieejami diagnostiskie izmeklējumi un ārstu konsultācijās, kā arī ērts Dienas stacionārs ar modernu operāciju zāli. Arī turpmāk daļa veselības aprūpes pakalpojumu tiks sniegti filiālē Bruņinieku ielā 5.

Lai uzlabotu diagnostikas izmeklējumu ātrumu un kvalitāti,DiaMed jaunajā klīnikā Rīgā, Brīvības gatvē 214, iegādāta jaunākā Philips Healthcare magnētiskās rezonanses iekārta. Tā noskatīta 2015. gada pavasarī Eiropas Radiologu Kongresā Vīnē, uz Latviju vesta tieši klīnikas vajadzībām un ir vienīgā šāda veida magnētiskās rezonanses iekārta Baltijā. Savukārt datortomogrāfijas izmeklējumi tiek veikti ar jaunāko 64 slāņu iekārtu, kas nodrošina augstākās izšķirtspējas izmeklējumus ar ievērojami mazāku starojuma devu.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Ventspils slimnīca 2008.gadā investējusi vairāk nekā miljonu latu, lai nostiprinātos kā daudzprofilu reģionālā slimnīca Ziemeļkurzemē.

Pagājušajā gadā Ventspils slimnīca ieguva jaunu vizuālo veidolu, jo noslēdzās Eiropas Reģionālā Attīstības fonda atbalstītais energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Slimnīcai veikta korpusu fasāžu apdare, ieejas mezglu rekonstrukcija, jumtu seguma un logu nomaiņa un citi darbi.

Projekta kopējais finansējums ir 763 tūkstoši lati, tai skaitā ERAF finansējums - 485 584 lati, no valsts budžeta piesaistīts 161 861 lats, Ventspils pašvaldība piešķīra 53 875 latus, bet Ventspils slimnīca - 61 940 latus, Db informēja Ventspils slimnīcā. Jaunais korpuss saņēmis Starptautiskās Arhitektu Savienības diplomu kā viens no labākajiem vides pieejamības objektiem pasaulē.

SIA Veselības centrs 4 (VC4) grupas uzņēmuma SIA Vizuālā diagnostika magnētiskās rezonanses kabinetā VC4 Diagnostikas centra jaunas premium klases magnētiskās rezonanses iekārtas uzstādīšanā investēts miljons eiro, informē VC4 pārstāve Ilze Apine.

Iekārtas iegādē un uzstādīšanā ieguldīti gan uzņēmuma līdzekļi, gan piesaistītas līzingkompānijas. Līdzekļus plānots atpelnīt piecu gadu laikā.

Kā uzsver VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, jaunā iekārta ir tehnoloģisks izrāviens, jo aizstāj morāli novecojušo iekārtu, kura līdz šim bija pieejama VC4 Diagnostikas centrā. Jaunā iekārta paredzēta visa ķermeņa izmeklēšanai.

Iekārta ir komplektēta ar automatizētu plānošanas un attēlu pēcapstrādes programmatūru galvas un vēdera dobuma izmeklējumiem, kas samazina izmeklējumam nepieciešamo laiku līdz pat 25% un uzlabo atkārtotu izmeklējumu klīnisko kvalitāti.

Ceturtdien atklātas klīnikas DiaMed jaunās telpas, kuru paplašināšanā investēts miljons eiro, informē SIA Klīnika DiaMed pārstāve Aija Bukova-Žideļūna.

DiaMed klīnika izveidojusi jaunu diagnostikas nodaļu un dienas stacionāru ar operāciju zāli. Investīcijas ieguldītas klīnikas jauno telpu renovācijā, iekārtu iegādē un uzstādīšanā. Klīnikas paplašināšanā ieguldīti uzņēmuma līdzekļi, kā arī saņemts bankas atbalsts. Līdzekļus plānots atpelnīt piecu gadu laikā.

Jaunās klīnikas telpas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 214. Telpas ir izvietotas divos stāvos 1110 kvadrātmetru platībā. Pirmajā stāvā atrodas diagnostikas daļa, operāciju zāle un dienas stacionārs ar piecām vienvietīgām un divvietīgām palātām. Otrajā stāvā atrodas ārstu konsultāciju un procedūru kabineti, fizioterapijas zāle, administrācija un neliela konferenču telpa.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Tukumā darbību sācis jauns modulārās būvniecības uzņēmums SIA Forta Medical, kurš specializējas galvenokārt medicīnas iestāžu būvniecībā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad Tukuma rūpnīcā ir uzbūvēts pirmais objekts – Jēkabpils magnētiskās rezonanses centrs. Nākamajā gadā SIA Forta Medical plāno strādāt ar pilnu jaudu, sasniedzot 25 miljonus eiro apgrozījumu.

Jaudas lielas

SIA Forta Medical, kas ir viens no Skonto grupas uzņēmumiem, Tukumā darbību sāka 2014. gadā. Noteicošais faktors rūpnīcas izveidošanā šajā pilsētā bija izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta – tuvu vairākas pilsētas, ostas, turklāt Tukumā jau ir izveidotā Skonto grupas ražošanas bāze, kas ļaus ievērojami uzlabot ražošanas procesu, atzīst SIA Forta Medical vadītājs Ermīns Sniedze. SIA Forta Medical Tukuma rūpnīcas ražošanas jauda ir 80 tūkst. m2 moduļu ar pilnu iekšējo apdari gadā, kas kopā ar SIA Forta Medical Ventspils rūpnīcu ir 120 tūkst. m2 gadā.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Kuldīgas un Ludzas slimnīcu parādi tiks segti, jo šie ir tie gadījumi, kad slimnīcas tos nevar pati nomaksāt, Db apstiprināja veselības ministre Baiba Rozentāle.

Latvijas valsts kā galvinieks ir veikusi SIA Kuldīgas rajona slimnīca vietā maksājumus a/s DnB NORD Banka. Pēc Veselības ministrijas datiem 06.08.2009. SIA Kuldīgas rajona slimnīca ir parādā valsts budžetam 154 610.20 Ls. Apzinoties slimnīcas finansiālo situāciju, tiek paredzēti arī līdzekļi 91 338.19 Ls, kas būs nepieciešami, lai SIA Kuldīgas rajona slimnīca varētu izpildīt savas saistības pret a/s DnB NORD Banka līdz šā gada nogalei.

Valsts kā galvinieks ir divreiz veikusi maksājumus arī SIA Ludzas rajona slimnīca vietā. Ar SIA Ludzas rajona slimnīca ir noslēgti divi līgumi par saistību izpildi, kas nosaka kārtību kādā slimnīca pakāpeniski atmaksā valstij slimnīcas vietā veiktos maksājumus. Pēc Veselības ministrijas datiem 06.08.2009. SIA Ludzas rajona slimnīca ir parādā valsts budžetam 277 661.76 eiro (195 141.80 Ls). Apzinoties slimnīcas finansiālo situāciju, vajadzīgi līdzekļi 50 282.57 eiro (35 338.79 Ls), kas līdz 2009. gada 31. decembrim ir jāsamaksā Ziemeļu Investīciju bankai.

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.