Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Ekonomikas krīzes pārņemtajā Venecuēlā, kur ir pasaulē augstākā inflācija, no apgrozības tiks izņemtas 100 bolivaru banknotes, kas ir nominālvērtības ziņā lielākās banknotes, bet kuru melnā tirgus vērtība ir tikai apmēram divi eiro centi.

Valsts kreisais prezidents Ernesto Maduro par 100 bolivaru banknošu izņemšanu no apgrozības paziņoja runā svētdien. Viņš sacīja, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret kontrabandu uz robežas ar Kolumbiju.

«Esmu nolēmis nākamo 72 stundu laikā izņemt no apgrozības 100 bolivaru banknotes. Mums ir jāturpina cīņa pret mafiju,» sacīja Maduro.

100 bolivaru banknotes būs apgrozībā līdz trešdienai, bet pēc tam iedzīvotājiem būs divas nedēļas, lai tās apmainītu pret citām banknotēm.

Pēc centrālās bankas ziņām, pavisam apgrozībā ir vairāk nekā 100 miljardi 100 bolivaru banknošu jeb 48% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un monētām.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Nākamnedēļ, 28. maijā, apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Jaunām banknotēm ir gan līdzīgas pazīmes, gan vairākas atšķirības, salīdzinot ar līdzšinējām banknotēm. Vērtējot esošo situāciju par iedzīvotāju informētību par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm pēdējo gadu laikā, Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības vadītājs Jānis Blūms, skaidro, ka tā ir augusi. LB veiktā aptauja liecina, ka pašlaik 49% jūtas drīzāk informēti par šīm pazīmēm, 9% - pilnībā informēti, bet 32% jūtas nepietiekami informēti. Salīdzinot ar 2013.gadu būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pilnībā neinformēti – no 35% līdz 6%.

Jaunās banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eirozonā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji. 100 un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi. LB pārstāvji uzsvēra, ka banknotes visdrīzāk būs iespējams saņemt bankās vai, ja tiks nolemts, arī bankomātos - pašlaik liela nomināla banknotes gan bankomātos ir reti sastopamas, jo lielākais pieprasījums ir pēc mazāka nomināla banknotēm līdz 50 eiro.

Eiropas Centrālā banka 17. septembrī paziņos par jauno 100 un 200 eiro banknošu izskatu, informē ECB.

Jaunās 100 un 200 eiro banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eiro zonā. Jauno banknošu ieviešana tiek veikta laicīgi un ir rūpīgi pārdomāta. Jaunās 100 un 200 eiro banknotes papildinās mums Latvijā un eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro nominālu banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotām drošības pazīmēm.

Uzņēmējiem tiks dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā (par apgrozībā nonākšanas laiku uzzināsim pēc mēneša, tāpat kā par jauno banknošu dizainu un drošības elementiem). Vienlaikus ierasts, ka Latvijas Banka aicina neatlikt naudas apstrādes iekārtu pielāgošanu uz pēdējo brīdi. Iepriekšējo Eiropas sērijas banknošu ieviešana notika raiti un bez lieliem sarežģījumiem, tomēr priekšdarbus nepieciešams veikt laicīgi, lai nerastos problēmas ar naudas apstrādes iekārtām un klientu apkalpošanu.

Latvijā 2017. gads viltojumu ziņā ir vērtējams kā stabils, Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1749 viltojumiem (1462 banknotēm un 287 monētām), stāsta Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Salīdzinot ar 2016. gadu, atklāto viltojumu summa ir samazinājusies par 5% (75,4 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 79,4 tūkstošiem eiro 2016. gadā), bet ekspertīzei saņemto viltojumu skaits pieaudzis par 11%, kas ir nenozīmīgi pret kopējo naudas zīmju apjomu apgrozībā un arī pret iepriekšējo gadu.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 60%) un 20 eiro banknotes (ap 20% no kopējā saņemto viltojumu skaita). Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, kuras ar 2017. gada pavasari pakāpeniski nomaina otrās jeb Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Viņš norādīja, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm - kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu -, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

«Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā divu nedēļu laikā. Pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija no viena līdz pusotram mēnesim,» atzina Tauriņš.

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Kipru, Luksemburgu un Somiju), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, liecina jaunākais Eirosistēmas pārskats.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtīta un par viltotām atzīta 1577 naudas zīmes, tajā skaitā, 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, tajā skaitā, 353 monētas un 1130 banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eirozonā kopumā 2016. gadā konstatēts būtisks viltojumu samazinājums. 2016. gadā kopumā konstatēti 684 tūkstoši viltotu banknošu (2016. gada 1. pusgadā – 331 tūkstotis, 2. pusgadā – 353 tūkstoši), salīdzinot ar 899 tūkstošiem 2015. gadā (2015. gada 1. pusgadā – 454 tūkstoši, 2. pusgadā – 445 tūkstoši).

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Japāna trešdien izlaida pirmās jaunās banknotes pēdējo 20 gadu laikā, kas ir aprīkotas ar trīsdimensionālu hologrammu tehnoloģiju pret viltošanu.

Premjerministrs Fumio Kisida atzinīgi novērtēja mūsdienīgās pretviltošanas pazīmes jaunajās 10 000 jenu, 5000 jenu un 1000 jenu banknotēs.

"Es ceru, ka cilvēkiem patiks jaunās naudaszīmes un tās palīdzēs padarīt enerģiskāku Japānas ekonomiku," premjers sacīja reportieriem Japānas Bankā.

Neraugoties uz jauno banknošu skaļo prezentāciju, derīga būs arī līdz šim apgrozībā esošā nauda. Cilvēkiem vēl arvien būs vajadzīgas vecāku laidienu banknotes izmantošanai preču automātos un samaksai par braucienu autobusā, ziņoja vietējie mediji.

Kisida atzīmēja, ka uz jaunajām banknotēm attēlotie cilvēki simbolizē Japānas kapitālismu, sieviešu līdztiesību un zinātniskās inovācijas.

Šodien apgrozībā nonākusi banknote ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem, informē Latvijas Banka.

Vēl labāk nodrošinot eiro banknotes pret viltojumiem, tās pretviltošanas elementi ietver logu ar portretu hologrammas augšējā daļā, kas kļūst caurskatāms, aplūkojot banknoti pret gaismu. Logā no abām banknotes pusēm redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Šis portrets redzams arī ūdenszīmē blakus smaragdzaļam skaitlim, uz kura, pagrozot banknoti, saskatāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Uz banknotes ir arī reljefs iespiedums cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Pat šajā digitālajā laikmetā skaidrā nauda joprojām ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai, teica ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi).

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

2018. gada 2. pusgadā no apgrozības tika izņemts apmēram 262 000 viltotu eiro banknošu – par 13% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada 1. pusgadu un par 27.8% mazāk nekā 2017. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujākā tempā nekā IKP, skaidro ECB.

2018. gadā apgrozībā esošo eiro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 4% un 3,7%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 miljardi eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1,2 triljoni eiro.

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Kopā šo banknošu viltojumi veidoja vairāk nekā 80% no visiem viltojumiem.

Vairums (96,7%) viltojumu atklāts eiro zonas valstīs. Pārējie bija sadalīti starp ārpus eiro zonas esošajām ES dalībvalstīm (2,2%) un citiem pasaules reģioniem (1,1%).

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām), informē centrālā banka.

Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22% (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20% (attiecīgi 40.5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32.3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).

Vērtējot naudas viltojumu datus eiro zonas mērogā, Latvija tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Turklāt turpinās tendence viltojumu skaitam samazināties – 2018. gadā kopumā atklāto viltojumu skaits Latvijā samazinājās par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.