Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Lai līdzsvarotu pieprasījumu visa gada laikā, zīmola Fl*sh you&me radītāji papildina sortimentu

DB ar apakšveļas zīmola Fl*sh you&me dizaineri Līvu Šteinu iepriekš tikās pirms diviem gadiem, piedāvājumā toreiz bija radīta pāru apakšveļa no kokvilnas, pati Līva strādāja kā pašnodarbinātā. Redzot pieprasījumu, viņai radās doma projektu pacelt nākamajā līmenī. Iesaistījās Līvas vīrs Raimonds, tika nodibināts uzņēmums. Tagad Fl*sh you&me apakšveļas sortimentu paplašina smalkā veļa. «Būtībā bija doma radīt papildu produktus peļņai vasarā. Gribējās radīt kaut ko ērtu, komplektiņu, turklāt tas varētu nebūt tikai no kokvilnas, bet varētu būt arī ar mežģīnēm un tillu. Tapa arī aksesuāri un pāreja izvērtās organiska, secinājām, ka pieprasījums pēc smalkās veļas ir visu gadu. Trikotāžas biksītes vairāk bija ierindojams dāvanu kategorijā, kuras pirka sezonāli. Gribējām, lai apgrozījums izlīdzinātos. Līdz ar smalko veļu tas kļuva iespējams,» stāsta Līva. Sākumā piedāvājumā bija biksītes un topiņi, kam ar laiku pievienojās krūšturi, zeķturi, aksesuāri.

Izrādās, ka sievietes nav vienīgās, kurām tīk seksīga apakšveļa. To atklājis kāds Austrālijas zīmols un tā ražojumus jau lieto vairāku desmitu valstu iedzīvotāji, vēsta The Independent.

Austrālijas zīmola Homme Mystere pirmsākumi meklējami 2008. gadā, taču tikai nesen tas uzsācis tirdzniecību internetā. Un kopš šī brīža piesaistījis pircējus no 30 valstīm, ieskaitot Krieviju, Kanādu un Ameriku.

Galvenā motivācija uzsākt biznesu esot bijusi vēlme radīt abiem dzimumiem līdzvērtīgu piedāvājumu, jo līdz šim sieviešu apakšveļas klāsts bijis krietni plašāks nekā vīriešiem domātais.

Mazumtirgotāja produktu piedāvājums ir diezgan plašs un ietver pat speciāli vīriešiem izstrādātus krūšturus. Visi apģērba gabali izskatās kā sieviešu apakšveļa, bet īpaši pielāgota vīrieša ķermenim.

Ar kaķīšiem apdrukāta sieviešu veļa Lickstarter kļuvusi par veiksmīgu Liegas Zelgalves biznesa ideju. Ieskatoties kuponu portālos, biznesa portāls Db.lv secināja, ka no šīs veiksmes «savu kumosu cenšas nokost arī citi».

Tā, piemēram, kuponu vietnē perkamkopa.lv tiek tirgotas biksītes ar kaķu vai kucēnu attēliem, kas dizainiski ļoti līdzinās L. Zelgalves ražotajam produktam. «Oriģinālās biksītes ar kaķa vai suņa attēlu būs mazs prieciņš sev un jauks pārsteigums otrajai pusītei! Kičīgā veļa noderēs arī kā asprātīga dzimšanas dienas vai vecmeitu ballītes dāvana kādai draudzenei, kurai patīk suņi vai kaķi,» vēsta pārdevējs.

Iegādājoties kuponu, veļas cena ir 2,49 eiro. Savukārt, Lickstarter veļa etsy.com tiek tirgota par 15 eiro.

Lūgta komentēt Db.lv novērojumus, L. Zelgalve norāda: «Tas jau bija paredzams, ka kāds aizdomāsies iepirkt preci no Aliexpress un pārdot šeit. Nebrīnos, ja Centrāltirgū jau sen tādas pārdod.»

Ducis puskailu sieviešu kabinetā ir a/s Lauma Lingerie vadītājas Lindas Matisones ikdiena. Veļa mūsdienās top pat no kafijas biezumiem un spēj aizstāt plastisko ķirurģiju. Laumas zīmola lidojumam pasaulē nav radošu šķēršļu, taču to apgrūtina Latvijas biznesa vides purvs.

Kā nokļuvāt uzņēmuma vadībā? Tā bija nejaušība vai likumsakarība?

Šogad, 3. janvārī, kolēģi atgādināja, ka ir 15 gadu, kopš strādāju šajā uzņēmumā. Sāku kā tirgus pētījumu analītiķe, un man bija diezgan straujš karjeras kāpums. Pēc gada kļuvu par vadošo analītiķi, vēl pēc kāda laiciņa – par pārdošanas un mārketinga direktora vietnieci. Acīmredzot vadība saskatīja manī potenciālu. Tad aizgāju atvaļinājumā ar pirmo bērnu. Pa to laiku nomainījās īpašnieki, arī direktors – sāka strādāt Edgars Štelmahers. Viņš mainīja uzņēmuma struktūru un izveidoja produktu attīstības grupu. Mani aicināja atpakaļ, lai es vadītu šo jauno struktūrvienību. Tas bija ļoti interesanti – darbs kopā ar dizaineriem, konstruktoriem. Tolaik pie mums bija uzaicināts franču dizainers Ēriks Leruā, un mēs strādājām cieši kopā. Tad īpašnieki izlēma uzņēmumu sadalīt – materiālu ražošanu atsevišķi no veļas šūšanas. Štelmahers bija nostrādājis gadu un atklāti pateica, ka nevēlas vairs Liepājā uzkavēties. Tika izsludinātas divas vakances – gan uz Lauma Fabrics, gan Lauma Lingerie direktora amatu. Mani iedrošināja piedalīties konkursā gan Štelmahers, gan bijušais Laumas līdzīpašnieks Viktors Aišpurs. Konkurss bija starptautisks, izvērtēšanai tika izveidota vesela komisija. Beigās, izsverot visus «par» un «pret», es biju uzvarējusi konkursā un kopš tā laika vadu a/s Lauma Lingerie, kam rudenī būs desmit gadu. Deviņus no tiem esmu valdes locekle.

Šobrīd tirgū ir pieejamas gandrīz 25 000 kriptovalūtas, un katru dienu tiek laistas klajā arvien jaunas. Tas var kļūt par īstu mīnu lauku pat pieredzējušiem kriptovalūtu investoriem, mēģinot atšķirt labu projektu no slikta un zināt, kad pārdot un kad turēt.

Paturot to prātā, mēs esam izanalizējuši šī brīža tirgu un atlasījuši 5 labākās un populārākās kriptovalūtas, ko šobrīd iegādāties.

5 populārākās kriptovalūtas, ko iegādāties jūnijā

1. Wall Street Memes – Populāra meme platforma, kas izlaidusi savu žetonu $WSM un četru nedēļu laikā piesaistījusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

2. Chimpzee – Vides aizsardzības iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem gūt pasīvus ienākumus, vienlaikus glābjot dzīvniekus un cīnoties pret klimata pārmaiņām

3. yPredict – Ar mākslīgo intelektu darbināms tirdzniecības rīks, kas palīdz tirgotājiem palielināt peļņas potenciālu, piedāvājot nākamās paaudzes tirdzniecības izpēti un analīzi

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Zviedrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.

Lai gan premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti, kas dominējuši Zviedrijas politikā kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, domājams, saglabās vislielāko pārstāvniecību parlamentā, taču viņu atbalstītāju skaits saruks līdz rekordzemam līmenim, liecina aptaujas.

Tikmēr SD varētu iegūt otru lielāko frakciju parlamentā, apsteidzot konservatīvo Moderātu partiju.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma SKOP aptauju, kuras rezultāti tika publicēti svētdien, sociāldemokrāti var cerēt uz 23,8% balsu, lai gan vēl iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014.gadā par viņiem balsoja 31% zviedru.

Tajā pašā laikā SD atbalstītāju skaits četru gadu laikā pieaudzis no 13 līdz 20%, bet par moderātiem gatavojas balsot tikai 17% aptaujāto, tas ir, par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Latvija nav gatava elektroniskajām vēlēšanām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" vērtēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Viņa nedēļas nogalē piedalījās Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Saulīte skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas vēlēšanu sistēmās ir daudz kopīgu lietu, taču ir arī atšķirīgais. Kā pozitīvo aspektu Latvijas sistēmā Saulīte minēja tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī, tikmēr Igaunijā ir elektroniskā balsošana, kas, kā akcentēja CVK priekšsēdētāja, ir "20 gadu darba rezultāts un daļa no digitālās sistēmas, kurā dzīvo Igaunija".

Igaunijā elektroniskās vēlēšanas tika ieviestas ilgā laikā un tās ir tik drošas, cik drošas varētu būt - igauņi paši atzīstot, ka šāda tipa vēlēšanas ir 99% drošas, bet nekad tie nebūs 100%, stāstīja Saulīte, atkārtoti uzsverot, ka šādu vēlēšanu ieviešana prasījusi ļoti lielus ieguldījumus, tostarp arī tajā, kā visa valsts domā.

Viens no Dienas Bizness zīmola izdevumiem ir AUTO, kas katru gadu iznāk aprīļa mēnesī. Izdevums AUTO ir pieejams tikai abonentiem un nonāks pie lasītājiem jau 26.aprīlī.

Šogad izdevumā ne tikai par jaunākajiem un svaigākajiem auto modeļiem, pasaules auto industrijas tendences, bet arī lielā intervija ar Kristapu Dambi par dzīvi, elektromobiļiem, tehnoloģijām un pieredzi.

Sazinies ar abonēšanas daļu, lai abonētu laikrakstu:67063333, [email protected], www.abone.db.lv.

Sazinies ar reklāmas daļu, lai reklamētos izdevumā: 62905402, [email protected].

Žurnāls AUTO vienmēr ir saistīts ar Dienas Bizness rīkoto AUTO Forumu, kas šogad notiek 25.aprīlī Rīgas Motormuzejā. Tieši pasākumā notiek žurnāla atklāšana, kā arī tiek apbalvots mīlētākais auto zīmols pēc Dienas Bizness veiktās lasītāju aptaujas. Tā ir iespēja arī lasītājiem izteikt savu viedokli par savu mīlētāko zīmolu. Balsojums ir prestiža mēraukla, ņemot vērā, ka Dienas Bizness lasītājs pārstāv ekonomiski aktīvo sabiedrības daļu.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanas konkursa komisija apstiprinājusi balsošanas rezultātus, īstenošanai virzot sešus visvairāk iedzīvotāju balsu ieguvušos projektus.

Finansējuma saņemšana tika apstiprināta multifunkcionāla sporta laukuma izveidei Brasā, piešķirot 100 tūkstošus eiro, Āgenskalna laukuma izveidei, piešķirot 100 tūkstošus eiro, visu paaudžu sporta kompleksa izveidei un bezmaksas nodarbību organizēšanai Ķengaragā, piešķirot 55 tūkstošus eiro, kā arī atpūtas zonas ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā izveidei Dārziņos, piešķirot 100 tūkstošus eiro, sabiedriskā autobusa pieturvietas labiekārtošanai Rītabuļļos, piešķirot 80 tūkstošus eiro un Jaunciema kultūras pirts izveidei, piešķirot 59,8 tūkstošus eiro.

Visu realizējamo projektu kopsumma ir 494,8 tūkstoši eiro.

Konkursā izvēlētos projektus uzdots īstenot atbildīgajām pašvaldības izpilddirekcijām un Satiksmes departamentam. Plānots, ka darbi pie projektu īstenošanas sāksies jau tuvākajā laikā.

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Siltie gada mēneši ir laiks, kad tie, kam ir vasarnīcas, plaši atver durvis un logus un lielāko daļu laika pavada savos vasaras namiņos, kur ir vairāk dabas, svaiga gaisa un brīvības. Tā kā vasarnīca ir vieta, kur atpūsties un relaksēties, daudzi cilvēki domā, kā sagatavot savu vasarnīcu patīkamākajām brīvdienām, un guļamistabas iekārtošana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā izveidot burvīgu, relaksējošu guļamistabas interjeru, kur novietot ērto gultu un kā ar mazām detaļām radīt mājīgumu? Kādas mēbeles, krāsas, dekoru un gultas veļu izvēlēties?

Vasarnīcas guļamistabas sienas - eksperimentējiet ar krāsām

Lai gan laba gulta ir svarīga, noskaņu rada arī krāsas. Ja runājam par krāsu izvēli, tā paver daudz vietas eksperimentiem Jūsu vasaras noskaņas radīšanai — no drosmīgām, spilgtām, dzīvespriecīgām krāsām līdz maigiem, nomierinošiem pasteļtoņiem. Izvēlieties spilgtas krāsas, kas atgādina saulainu laiku, jūru un krāšņus ziedus, lai izveidotu ļoti rotaļīgu un vasarīgu guļamistabas interjeru. Bet esiet uzmanīgi, veidojot spilgtu vasaras krāsu paleti. Ir zināms, ka guļamistabas krāsām ir spēcīga ietekme uz cilvēka psiholoģiju un miega kvalitāti, tādēļ, ja vēlaties vasarnīcas guļamistabā ienest spilgtas krāsas , apvienojiet tās ar maigākiem toņiem. Maiga pasteļtoņu palete radīs ļoti nomierinošu un relaksējošu guļamistabas atmosfēru.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

T/C GALLERIA RIGA norisinājās Gints BUDE RIGA – pirmā vīriešu veļas veikala Latvijā – atklāšana.

Modes dizainers Gints Bude skaidro: «Ilgus gadus ģērbjot klientus, dažādu TV šovu dalībniekus un pārzinot veikalu piedāvājumu, sapratu, ka «melnais caurums» ir kvalitatīva vīriešu veļa. Divarpus gados paveiktais iepriecina, jo visatzinīgāk to novērtē tieši ārzemnieki.»

Sadarbības partneris un jaunā produkta reklāmas «seja» ir aktieris Andris Bulis.

Veidojot šīs līnijas modeļus, daudzi vīrieši ilgstoši testējuši veļas paraugu tūkstošus, stāsta G. Bude. Līnijas modeļi izgatavoti no organiskās kokvilnas.

1994. gadā Gints Bude prezentēja pirmo vīriešu veļas kolekciju Latvijā, kas bija trikotāžas izstrādājumu ražotāja A/S Rita pasūtījums. 2012. gadā sadarbībā ar A/S Rita RIGA FASHION WEEK ietvaros G. Bude prezentēja plaša patēriņa trikotāžas izstrādājumu kolekciju sievietēm un vīriešiem. Interesi izraisīja vīriešu veļa un G. Bude tika uzaicināts dalībai Austrumeiropas reģiona apģērbu izstādē gadatirgū - CMP Collection Première Moscow.

Vīriešu apakšveļas zīmola tom àdam ambīcijas ir mainīt vīriešu veļas tirgu, rādot piemēru, ka ir iespējams virzīties uz ētiskāku produkciju

Cilvēki gadiem ilgi ir valkājuši apģērbu, ko šodien mēdz saukt par neētisku. Zīmola tom àdam (SIA Tom Adam) īpašnieks Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka Rietumos mainās sociālā apziņa par to, kas ir labs un slikts, it īpaši jautājumos, kas skar vides piesārņojumu.

Toms Ādams uzsver, ka zīmola veļa atšķiras ar ētiskām ražošanas metodēm, kas šī brīža vīriešu veļas tirgū nav plaši izplatīta prakse. «Izmantojam ekskluzīvus un īpaši izmeklētus itāļu audumus, kurus citi zīmoli veļas nozarē neizmanto. Bokseršorti ērti pieguļ miesai, un tie «nesabrauc» uz augšu kā liela daļa šo izstrādājumu. Mēs investējam laiku veļas testēšanā, meklējot labākos risinājumus, lai tā būtu pēc iespējas ērtāka. Peldšorti vizuāli izskatās kā uzvalka bikšu šortu versija, tādēļ ir iespējams ar tiem nopeldēties un nepārģērbjoties doties uz kādu tikšanos. Uz apakšveļas nav redzami logotipi vai uzraksti, tādā veidā ļaujot cilvēkam šo veļu asociēt vairāk ar savām sajūtām, ne zīmolu,» viņš stāsta.

Papildinot sporta apģērbu kolekciju, latviešu modes zīmola ZIB* dizaineres ir izveidojušas jaunu produktu - polsterētas riteņbraukšanas biksītes sievietēm Uguns lapsa un Izveicīgais zaķis, informē uzņēmumā.

Tās paredzētas valkāšanai zem ikdienas apģērba - īsākiem un garākiem izbraucieniem ar velosipēdu, kā arī noderēs sporta treniņos telpās ar body-bike un ārā - izjādēs ar zirgu.

ZIB* polsterētās biksītes ir profesionāli dizainēta sieviešu apakšveļa riteņbraukšanai, kas radīta un ražota Latvijā. Biksītēs iestrādāts augstas kvalitātes Itālijā ražots polsteris, kas ir īpaši mīksts un piemērots sieviešu anatomijai.

Atšķirībā no tradicionālajām velo biksēm- šortiem, šī speciālā veļa ir daudz nemanāmāka, elastīgāka un piemērota ikdienas valkāšanai. Apdarei izmantots mīksts DRY-CLIM audums, kam pievienotas orģinālās ZIB* apdrukas ar lapsu un zaķi.

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius). Viņš atzīst, ka perspektīvā būtisks izaicinājums būs Zaļais kurss, kura nosacījumi pēc Nīderlandes institūta aplēsēm Eiropā pārtikas ražošanas apjomus samazinās par 20-25% un Eiropas Savienība no pārtikas produktu eksportētājas kļūs par tās importētāju.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā un Lietuvā?

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vienas un tas pašas problēmas, kas rada galvassāpes, un arī vieni un tie paši gaišie cerību stariņi. Pašlaik galvenais izaicinājums ir ļoti augstās cenas putnu barībai, kuras pamatā ir graudi. Putnu barības cenas salīdzinoši strauji sāka augt pērnā gada vēlā rudenī, un arī līdz šim tās nav piedzīvojušas kritumu. Putnkopība ir energoietilpīga sfēra, jo ikvienā ēkā, kurā tiek audzēti putni, gaisa temperatūra pirmajās putnu dzīvības dienās ir 34 grādi, kas palēnām, putnam augot, tiek samazināta līdz 19-20 grādiem, bet ne zemāk. Un šāda temperatūras dinamika ir visu gadu – vienalga, vai ārā ir karstums vai sals. Broileru šķirne, lai tā optimāli augtu, ir jāaudzē noteiktā veidā, ievērojot gan ēdināšanas, gan temperatūras, gan mitruma un citu nozīmīgu parametru balansu. Tiklīdz no tā atkāpjamies – cieš plānotie rādītāji.

Ilgstošais sausums postījumus nodarījis ne vien lauksaimnieku sējumos, bet arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos. Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi.

Ja agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30 %, tad vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50 %, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža pakalpojumu centra speciālistu apkopotā informācija.

Sausuma dēļ iznīkuši meža stādījumi 

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir...

Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece: “Pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šopavasar meža stādīšanu veicām tūlīt pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Turklāt stādījām stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu (stādi pietiekoši lieli). Maijs atnāca ar salnām un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā, skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās – saplaisājusi. Visu izšķirs lietus”.

Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi - tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50 %. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30 %. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.

Edgars Sušinskis, MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants: “Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitrums. Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājināti. Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem”.

Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi tika konstatēti 2018. gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 ha un 1500 ha bija daļēji papildināmi.

Ar nacionālo stendu nozīmīgākajā apakšveļas nozares izstādē Parīzē (Francijā) sevi pieteiks Latvijas ražotāji. Starptautiskā izstāde Mode City 2012 notiks no 7. līdz 9.jūlijam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Veļas ražotāju asociāciju organizētajā Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi: Gracija-RIM, Orhideja, Stefi L, Novella, Roksa, Glora, Nikol Djumon.

Izstāde Mode City ir viena no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 27 tūkstoši iepircēju, no kuriem 75% ir ārvalstu iepircēji, bet 25% pārstāv Franciju.

Šogad izstādē piedalās aptuveni 500 apakšveļas zīmolu no visas pasaules, kas tiek pārstāvēti 4 izstādes specializētajās sadaļās: augstākās klases zīmolu korsetes un apakšveļa; dizaina un sporta apģērbu zīmoli; luksusa apakšveļa un peldkostīmu zīmoli; jaunie ražotāji un pludmales apģērba dizaineri.