Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) ir gatava palielināt kreditēšanas apjomu, lai atbalstītu ekonomisko aktivitāti un palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisītos sarežģījumus, teikts ZIB piektdien publiskotajā paziņojumā.

ZIB norāda, ka aizdevumi tiks nodrošināti dalībvalstīm un ilgtspējīgiem uzņēmumiem, kas krīzes dēļ saskaras ar īstermiņa likviditātes problēmām. Banka arī būs gatava piešķirt aizdevumus finanšu starpniekiem, kas tālāk izsniegtu aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī piešķirtu tiešu finansējumu lielākiem biznesiem.

"ZIB nodrošina ilgtermiņa finansējumu projektiem, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Ekonomiskās krīzes laikā bankas finanšu iespējas ļauj mums palielināt kreditēšanu," norāda bankas prezidents Henriks Normans. "Mums ir dialogs ar mūsu dalībvalstīm un klientiem, lai atbalstītu viņus šajā ekonomikas krīzē," viņš piebilst.

Kā ziņots, piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri, ZIB pilnvarnieki aicināja ZIB veikt steidzamus pasākumus, lai palīdzētu atvieglot koronavīrusa radītās krīzes sekas. Pilnvarnieki mudināja ZIB maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem krīzes skartajā reģionā.

Maldīvijas Monetārā Pārvalde (Maldives Monetary Authority, MMA) parakstījusi līgumu ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas vienību, lai ieviestu Latvijā izstrādāto zibmaksājumu platformu (Instant Payments Solution) Maldīvu salās.

Maldīvu salu maksājumu sistēmas attīstības projektā (Maldives Payment System Development Project), kas ir valsts līmeņa iniciatīva, "TietoEVRY" ieviesīs digitālo norēķinu infrastruktūras vadošo elementu. Noslēgtā sadarbība paredz, ka Latvijā izstrādātais risinājums ļaus salu iedzīvotājiem pārskaitīt naudu, kā arī veikt maksājumus dažu sekunžu laikā neatkarīgi no mītnes salas un bankas, kuras pakalpojumi tiek izmantoti.

"TietoEVRY" zibmaksājumu sistēma būs balstīta uz inovatīvām tehnoloģijām un kalpos naudas līdzekļu pārvaldīšanai, krāpniecisko darījumu novēršanai un starpniekserveru pakalpojumu pārvaldīšanai (proxy services), nodrošinot augstākajiem datu drošības standartiem atbilstošu ziņojumu apstrādi. Tehnisko platformu papildinās digitālās bankas funkcija ar mobilo lietojumprogrammu, kas nākotnē veidos ar maksājumiem saistītos papildu pakalpojumus. Tādējādi tiks sekmēta inovāciju izmantošana un palielināta konkurence starp bankām Maldīvu salās.

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Latvijas Universitātes studenti Mārtiņš Priedītis un Gatis Melbārdis šobrīd LU studentu Biznesa inkubatorā attīsta savu uzņēmējdarbības projektu – Latvijā ražoto koka rokas pulksteņu zīmolu. Lai notestētu pieprasījumu pēc produkta, puiši potenciālos klientus inkubatora Inovāciju stendā uzrunāja ar pulksteņu bildi.

«Tā zināmā mērā bija avantūra, bet arī vienīgā iespēja noskaidrot, vai mūsu produktu kādam vajag, un bijām pārsteigti par klientu atsaucību,» saka Mārtiņš. To, ka interese iegādāties šādus pulksteņus ir bijusi patiesa, apliecināja topošo pulksteņu īpašnieku avansa iemaksas par produktu, kas vēl tikai taps. Bet ticība atmaksājas – šobrīd vienā no Rīgas kokapstrādes darbnīcām uzņēmēji slīpē pulksteņu dizainu un funkcionalitāti, vēloties panākt ideālu kvalitāti – tā kā viņi to ir iedomājušies un tā, «kā ir solīts klientiem».

Jautāti, ar ko viss sākās, jaunie uzņēmēji saka, ka atslēga ir gatavība uzdrošināties un darīt. Martiņš stāsta, ka pirmais solis un uzdrošināšanās viņam ir bijusi dalība uzņēmējdarbības sacensībās ZIBENS BIZNESS 2015, kas pirms gada norisinājās LU studentu Biznesa inkubatorā. «Vēlējos sevi izaicināt un pārbaudīt, vai bizness ir domāts man,» viņš stāsta.

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, paziņoja varas iestādes.

Aculiecinieki stāstīja, ka negaiss sācies pēkšņi, bet dienas sākumā debesis bijušas skaidras.

Zibens iespēris 1894 metrus augstajā Gevonta virsotnē, kas ir iecienīts kalnu tūristu mērķis, un citās vietās kalnos Polijas dienvidos, telekanālam TVN24 sacīja Polijas ātrās palīdzības aviācijas dienesta pārstāve Kinga Červinska.

Polijas pusē gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā divi bērni, teica Červinska.

Slovākijas glābšanas dienests paziņoja, ka viens Čehijas tūrists gāja bojā, kad zibens spēriens viņu notrieca no Banikovas kalna Slovākijā un viņš nokrita vairākus simtus metru pa šī kalna nogāzi.

Zibens ķēris lielu krustu Gevonta virsotnē brīdī, kad tur bijuši daudzi tūristi, vēsta telekanāls TVN24. Tūristi devušies kalnos, kad debesis vēl bijušas skaidras.

Aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpšanu Igaunijas policija aizturējusi kongojiešu uzņēmēju Kevinu Zibilameni, kuram Tallinā pieder restorāns un bārs Fontana, ziņo nedēļas izdevums Eesti Ekspress.

Policija uzskata, ka 31 gadu vecais Zibilamene ir saistīts ar krāpšanas shēmu, kurā hakeri uzlauž ārvalstu kompāniju datorsistēmas, piekļūstot līgumiem un vēl nenosūtītiem rēķiniem, un pēc tam nosūta šajos dokumentos minētajiem uzņēmumiem e-pasta vēstules, lūdzot pārskaitīt naudu uz citu bankas kontu, kas atvērts uz krāpnieku vārda.

Policija Zibilameni aizturējusi februārī, un tiesa viņam noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka naudas saņemšanai un pārskaitīšanai tālāk izmantoti divi bankas konti, kas pieder uzņēmumiem Cheese un Comorex, kuru īpašnieks ir Zibilamene. Kompānijai Cheese pieder restorāns Fontana.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) un Latvijas Republika ir parakstījušas aizdevuma līgumu uz 10 gadiem par 500 miljoniem eiro. Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai, informē Finanšu ministrija.

"Latvijas valdība gatavo un īsteno fiskālu atbalsta pasākumu kopumu un finanšu instrumentus tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk un vissteidzamāk. Esam jau daudz paveikuši, bet cīņa ar vīrusu un tā radītajām sekām turpinās, tāpēc finansējums ir un būs nepieciešams arī turpmāk. Esam apņēmības pilni mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus, kā arī stingri uzraudzīt, lai tie tiešām nestu labumu un šajā krīzes laikā sniegtu atbalstu gan darba devējiem, gan strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

"ZIB aizdevums finansēs nepieciešamos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus COVID-19 skartajām nozarēm aizdevumu, kapitāla iepludināšanas vai atvieglojumu veidā," stāsta ZIB prezidents un izpilddirektors Henriks Normans.

Universālveikalā Stockmann atvērts latviešu zīmola ZIB* pop-up veikals. Lai arī daudzus gadus ekonomiskā situācija nav ļāvusi dizaina industrijai strauji attīstīties, tieši pēdējos gados Latvijā radītais dizains kļūstot pieejamāks. To veicina gan jaunu zīmolu attīstība, gan latviešu patriotisms attiecībā uz Latvijā radītiem produktiem, kā arī pati produktu pieejamība pircējiem. Pieejamību veicinājis gan internetveikalu uzplaukums, gan latviešu dizaina konceptveikalu izveide.

Aizvien populārāki kļūst arī pop-up veikali, tie sniedz uzņēmumam iespēju iziet ārpus savas komforta zonas, padarot produkciju pieejamāku, veidot tiešu komunikāciju ar saviem pastāvīgajiem klientiem, kā arī uzzināt vairāk par savu mērķa auditoriju un tās iepirkšanās paradumiem, norāda ZIB*.

ZIB* ir 2012. gadā dibināts latviešu zīmols, kas rada ikdienas apģērbus un aksesuārus sievietēm, vīriešiem un bērniem. Zīmolu radījušas divas Latvijas Mākslas akadēmijas studentes – Inga Priedīte un Irēna Andrejeva. Tā pamatā bija Ingas diplomdarbs, kurā viņa izstrādāja gaismu atstarojošu adījumu ideju, kas asociāciju ar zibēšanu un zibsnīšanu dēļ tika nodēvēts par ZIB*. Zīmola koncepcija laika gaitā ir mainījusies, un tagad tas rada ikdienas apģērbu ar Ingas un Irēnas zīmējumiem, bet ziemā izlaiž arī adītu cepuru un cimdu kolekciju, kuros iestrādāti atstarotāji.

Valsts policijas (VP) un apģērbu zīmola ZIB* radītajai atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijai «Festivālu vasara» no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tika piešķirti 10 000 eiro, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Katru gadu no OCTA līdzekļiem tiek finansēti vairāki projekti, kuru mērķis ir satiksmes drošības profilakse, norāda VP. Šis Valsts policijai ir jau trešais projekts, kurā, sadarbojoties ar latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, tiek izveidota atstarojošo apģērbu kolekcija, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību tam, cik svarīga ir atstarojošu elementu lietošana ceļu satiksmē.

«Saprotot, ko vēlamies, mēs vērsāmies pie latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, un šoreiz kā vispiemērotākais tika izvēlēts apģērbu zīmols ZIB*.Uzņēmums arī iepriekš ar saviem apģērbiem ir vērsuši sabiedrības uzmanību, ka būt redzamam var būt gan droši, gan skaisti. Šī jaunā apģērbu kolekcija nav vienīgā iespēja kā būt pamanāmam – šis ir tikai piemērs un ierosinājums. Ir vairāki citi veidi, tostarp arī ierastā dzeltenā veste vai citi apģērbi ar jau iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem – katrs pats izvēlas, kā rūpēties par savu redzamību ceļu satiksmē,» skaidro S.Grāvīte.

Atēnu Akropoles teritorijā trešdien iespēra zibens, ievainojot četrus cilvēkus, un Akropole uz atlikušo dienas daļu tika slēgta apmeklētājiem, paziņoja Grieķijas Kultūras ministrija.

Zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona, ievainojot divus personāla darbiniekus Grieķijas pilsoņus un divus ārvalstu tūristus – vīrieti no Dienvidkorejas un sievieti no kādas Skandināvijas valsts, sacīja Kultūras ministrijas preses sekretāre.

Abi cietušie tūristi, kas bija jaunāki par 30 gadiem, guva vieglus ievainojumus un uz neilgu laiku tika hospitalizēti.

Abi personāla darbinieki, kas atradās apsardzes būdiņā, tika savainoti ar stikla lauskām un arī tika hospitalizēti.

Akropolei zibens spēriens nenodarīja nekādu postu, tomēr muzejs tika slēgts uz atlikušo dienas daļu, jo zibens bija pārtraucis elektroapgādi un tādēļ nedarbojās ieejas sistēma.

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Naktī uz piektdienu, 17. novembri, no plkst. 00:05 līdz 02:30 banka Citadele pilnveidos IT sistēmu, lai no 21. novembra Citadeles klienti varētu veikt zibmaksājumus jeb ātros maksājumus uz citām bankām, informē bankas pārstāvji.

Tāpēc šajā laikā būs pārtraukums internetbankas un mobilās bankas darbībā. Tāpat šajā laikā nebūs iespējams veikt pirkumus internetā. Banka Citadele sistēmas modernizāciju veic naktī, lai pēc iespējas mazinātu neērtības klientiem.

No 21. novembra zibmaksājumi Citadeles klientiem būs pieejami uz daudzām bankām Eiropā un SEB bankas kontiem Latvijā. Iesākumā zibmaksājumi notiks pārskaitījumiem līdz 30 eiro. Pakāpeniski maksājumu limits tiks palielināts līdz 15 000 eiro, kas ir zibmaksājumiem noteiktā maksimālā summa.

Citadeles klientiem ātrie maksājumi notiks automātiski gan veicot tos no internetbankas, gan bankas mobilās lietotnes.Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas. Zibmaksājumi notiek dažu sekunžu laikā un dod iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījumu izpilde prasīja vairākas stundas.

Maksājumus, ko veicis citas bankas klients, nākotnē varēs saņemt ļoti ātri; naudas pārskaitījumus būs iespējams veikt, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru

Zibmaksājumu sistēma būs pieejama no šodienas, taču sistēmai pagaidām pievienojusies tikai viena banka. Lielāku kredītiestāžu aktivitāti plāno novembrī, kad tiks ieviesta Eiropas Banku asociācijas EBA Clearing ātro maksājumu sistēma.

Latvijas Banka šodien sāk piedāvāt bankām savu veidoto infrastruktūru ātro maksājumu veikšanai, kas nozīmē, ka turpmāk to kredītiestāžu klientiem, kuras būs pievienojušās sistēmai, būs iespēja no vienas bankas uz citu pārskaitīt naudu dažu sekunžu laikā visu diennakti, arī brīvdienās, salīdzinot ar situāciju līdz šim, kad, piemēram, pārskaitot naudu piektdienas pēcpusdienā, tā bija jāgaida līdz pirmdienai. «Noslēdzies pirmais svarīgais posms, lai bankas un to klienti varētu izmantot ātru maksājumu servisu. Nacionālā centrālā banka ir izveidojusi infrastruktūru jeb sliežu ceļus, bet vilcienus jeb gala pakalpojumu, tajā skaitā viedtālruņu lietotnes, klientiem nodrošinās bankas. Ar šo soli Latvija ir pirmā valsts eirozonā, kura piedāvās vienotās eiro maksājumu telpas zibmaksājumu shēmai atbilstošu servisu,» uzsver projekta vadītājs Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Šis gads sācies ar nepatīkamu ziņu visiem autobraucējiem – Latvijas valdība nolēma palielināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, tā sadārdzinot benzīna cenu vidēji par trim centiem. Dzīvojot pierobežā, degvielas cenu atšķirība varētu spēlēt par labu Valkas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pēc degvielas var doties pāri robežai. Reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija pētījis, vai tas tā tiešām ir, ka otrpus robežai pie igauņiem ir jūtamas būtiskas degvielas cenu atšķirības.

Izpētot šo situāciju, atklājas, ka igauņi zibenīgi ir noreaģējuši uz degvielas cenas sadārdzinājumu Latvijā un arī jaunā gada pirmajās dienās par pāris centiem palielinājuši cenu benzīnam.

Autobraucējs valcēnietis Mārtiņš, kurš regulāri degvielu iegādājas Valgā, uzskata, ka igauņiem nevajadzētu skriet līdzi letiņiem, lai tādā veidā pildītu savas kabatas ar naudu. Valcēnietis uzskata, ka vajadzētu būt otrādi, ja Latvijas pusē kāda prece maksā dārgāk, tad igauņi noteikti būtu vinnētāji, ja pie viņiem tas būtu nopērkams lētāk. Mārtiņš brīnījās par igauņu spēju tik ātri reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, jo vakar, braucot uz darbu ap pulksten 7.30, iebraucis kaimiņpilsētas DUS Neste, kur cena par litru 95E degvielas bijusi vēl zem eiro. Taču īsi pirms dienas vidus tā pakāpusies jau pāri vienam eiro.

Katram no mums ik pa brīdim galvā rodas labas biznesa idejas, bet ar ko lai sāk?

Latvijas studentu biznesa inkubatori piedāvā studentiem un vidusskolēniem uz trim dienām kļūt par uzņēmējiem, piedaloties sacensībās ZIBENS BIZNESS 2016, kas notiks no 13. līdz 15. maijam.

Sacensību dalībnieki darbosies reālajā uzņēmējdarbības procesā - plānos, ražos un pārdos noteiktu produktu ZIBENS BIZNESS tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza. Komanda, kura rezultātā nopelnīs visvairāk, saņems peļņu balvā (2015. gadā tie bija 600 EUR).

Pieteikties sacensībām var līdz 3. maijam, aizpildot anketu: www.ej.uz/zibensbizness.

«Septembrī, kad notiek uzņemšana LU studentu Biznesa inkubatorā, studentiem auditorijās uzdodam divus jautājumus: 1. Kuri no jums ir aizdomājušies par uzņēmējdarbības uzsākšanu? 2. Kuri no jums to reāli plāno darīt? Tas, ko novērojam, ka reālo darītāju skaits ir niecīgs – lielākā daļa jauniešu neuzdrošinās spert pirmo soli, lai savu ideju realizētu, lai gan tādu viņiem netrūkst, ticiet man,» stāsta viens no pasākuma organizatoriem, LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs, uzņēmējs Mikus Losāns.

Maksa par zibmaksājumiem varētu būt tāda pati kā par parastu pārskaitījumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Drīzumā AS SEB banka varētu ieviest zibmaksājumu pakalpojumu, kas nozīmēs, ka Latvijas robežās tos varēs veikt starp AS Citadele un AS SEB banka kontiem. Abas finanšu iestādes sola, ka pakalpojuma maksa nepārsniegs parasto maksājuma cenu. Citas bankas pakalpojumu iecerējušas ieviest vēlāk.

Zibmaksājumi ir ātri naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, kas ļauj izpildīt klientu maksājumus starp dažādu banku kontiem dažu sekunžu laikā un dod iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās, un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas vai pat nepilnu dienu. Latvijas Banka sistēmu sāka piedāvāt augusta beigās, tai pievienojās viena Latvijas banka – AS Citadele banka, un toreiz ziņots, ka plašāka zibmaksājumu izmantošana ikdienas norēķinos, turklāt visas Eiropas mērogā, sāksies šā gada novembrī, kad šādu iespēju pakāpeniski sāks nodrošināt vairākas Latvijas un Eiropas bankas, izmantojot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmu RT1. Nākamās, kas pēc AS Citadele varētu piedāvāt šo pakalpojumu, ir AS SEB banka un AS Swedbank.

Pagājusi sacensību Zibens Bizness 2016 otrā diena - ražošana. Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 no 13. līdz 15. maijam rīko Latvijas studentu biznesa inkubatori sadarbībā ar Swedbank.

Sacensību dalībnieki - studenti un vidusskolēni - trīs dienās darbojas reālajā uzņēmējdarbības procesā – plāno, ražo un pārdod konkrētu produktu, kas šogad ir ziepes.

Piecas komandas piektdien izveidoja katra savu unikālu biznesa stratēģiju un iepirka izejvielas, bet sestdien LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā notika intensīvā produktu ražošana un iepakošana, savukārt svētdien jaunie uzņēmēji pārdod saražotu produkciju sacensību tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza (no 10:00 līdz 17:00). Uzvarēs komanda, kura nopelnīs visvairāk.

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Biznesu var uzsākt trīs dienās ar absolūti nepazīstamiem cilvēkiem. To pierādīja uzņēmējdarbības sacensību ZIBENS BIZNESS 2016 dalībnieki, kuru sveikšana norisinājās LU studentu Biznesa inkubatorā (Fotogrāfijas raksta galerijā!).

Kopā ar partneriem – Swedbank un portāliem db.lv un rus.db.lv – sacensību organizatori sveica 22 jauniešus, kuri uzdrošinājās un uzsāka ziepju ražošanas un pārdošanas biznesu vienā nedēļas nogalē. Visu dalībnieku peļņa ir 315 EUR, ko balvā saņēma uzvarētāju komanda Ziepnieku kalns.

Uzvarētāji par savu panākumu atslēgu uzskata stipru komandu un ticību saviem spēkiem. «Zinājām, ka, lai kas arī notiks, mēs saliksim visas galvas kopā un izdomāsim risinājumu,» saka viens no komandas Ziepnieku kalns dalībniekiem Marģers. Starp atziņām, ko jaunieši ir guvuši, piedaloties ZIBENS BIZNESS 2016, pati svarīgākā ir izpratne par to, kā uzsākt biznesu. «Es neticēju, ka var piektdien iepazīties ar komandu un svētdien jau pārdot gatavu produktu,» stāsta dalībnieks.

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, informē Latvijas Banka.

Tajā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Coolpad Modena 2 ir iespēja iegādāties izskatīgu viedtelefonu par ļoti pievilcīgu cenu

Budžeta klases viedtālruņiem nostiprinājies visai neglaimojošs tēls – to izgatavošanā izmantoti lēti materiāli, vizuāli vairākums no tiem ir baisi nepievilcīgi un arī tehniskie parametri ir apcirpti līdz minimumam. Zemo cenu viedtālruņu ražotājs Coolpad ir apņēmības pilns mainīt vismaz pirmās divas pozīcijas. Šoruden prezentējot modeli Modena 2, Ķīnas uzņēmums faktiski mēģina ienest stila piesitienu nepieklājīgi lētu ierīču segmentā.

Saprotams, ka no aptuveni pusotra simta eiro vērtas ierīces būtu naivi gaidīt līdzvērtīgu sniegumu kā no piecreiz dārgākiem konkurentiem. Tomēr Coolpad piedāvājumā ir vairāki patīkami pārsteigumi.

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu, liecina Latvijas Bankas publiskotā «Maksājumu radara» dati.

Salīdzinājumā ar 2018. un 2017.gadu skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars nedaudz pieaudzis - 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veica 40% maksājumu, bet 2017.gadā - 42% maksājumu.

Vienlaikus aptaujā, prognozējot, cik daudz iedzīvotāji izmantos skaidro naudu ikdienas norēķinos pēc 10 gadiem, 37% norādījuši, ka tas būs aptuveni tikpat, cik pašlaik, 29% domā, ka mazāk nekā pašlaik, 11% prognozē, ka skaidro naudu pēc 10 gadiem nemaz nelietos, bet 5% uzskata, ka tās īpatsvars tikai kāps.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā veikts 262,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro apmērā. No bezskaidrās naudas maksājumiem vairāk nekā 60% veikti ar norēķinu kartēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā veikto zibmaksājumu skaits sasniedza 2,6 miljonus, bet apmērs - 477,2 miljonus eiro.