Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Igaunijas lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Utilitas Ventspils novada Tārgales pagastā atklājis lielāko sauszemes vēja parku Latvijā.

Vēja parks sastāv no 14 modernām turbīnām, ko piegādā pasaulē vadošais turbīnu ražotājs Vestas. Tas gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.

"Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību, tāpēc esam patiesi priecīgi šodien atvērt Latvijā lielāko vēja parku un mēs ceram, ka tas būs pirmais no vēl daudziem," stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).

Enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” Ventspils novada Tārgales pagastā aprīlī uzsāks vēja parka “Tārgale” būvniecību.

Projekta pirmajā kārtā tiks sagatavota infrastruktūra 14 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 58,8 MW uzstādīšanai. Vēja parks ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada rudenī.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un Latvijas apņemšanos ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vēja enerģija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai. Vējš ir viens no ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ir pilnībā atjaunojams un gada laikā pilnībā kompensē ražošanai patērēto enerģiju. 2018. gadā vēja enerģija veidoja 1% no galalietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī.

“Latvijai ir paveicies ar Daugavu, kas ir ilgtspējīgs hidroelektroenerģijas avots. Tas ir liels ieguvums valstij, tomēr vēja enerģijai ir ievērojams potenciāls palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē,” uzskata Rene Tammist, “Utilitas” attīstības vadītājs.

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams".

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Vēja ražotāju iebildumus pret enerģijas iepirkuma līgumiem neņem vērā; sistēmisku problēmu nesaskata .

Par sistēmiskiem pārkāpumiem līgumu slēgšanā īsti pamata nav runāt – tā ļauj secināt ekspertu atbildīgo institūciju komentāri par Vēja enerģijas ražotāju savienības pārmetumiem Latvenergo meitassabiedrībai Enerģijas publiskais tirgotājs (EPS) par tā piedāvātajiem līgumiem elektroenerģijas obligātajam iepirkumam. Tāpēc, iespējams, pārmetumi par līgumiem, varētu būt saistīti ar atsevišķu komersantu individuālajām interesēm, ļauj secināt nozares pārstāvju un arī SPRK teiktais. Tiesa, jāņem vērā, ka domas par elektrības iepirkumu līgumiem dalās. Nesen Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes priekšsēdētājs Kristaps Stepanovs, bijušais Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta ierēdnis, kura kompetencē bija arī ar vēja enerģētiku saistīti jautājumi, veltīja pārmetumus EPS par to, ka uzņēmums, pārslēdzot iepriekš ar Latvenergo slēgtos līgumus, ir mainījis norēķinu kārtības nosacījumus, iepirkšanas principus un rīkojies «patvaļīgi un nihilistiski».

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Latvijas uzņēmums SIA Heavy Cranes, izmantojot Citadele Leasing finansējumu smagās mobilās pacēlājtehnikas iegādei, veiksmīgi attīsta un paplašina pakalpojumu eksportu Skandināvijā un šobrīd būvē vienu no lielākajiem vēja parkiem Norvēģijā, kurā vairāk nekā 35 kilometru garumā plānots uzstādīt 72 vēja ģeneratorus.

Piešķirtā finansējuma apmēru darījuma puses pagaidām neatklāj.

Darbu vienā no topošajiem Norvēģijas lielākajiem vēja parkiem , kas izvietots vairāk nekā 30 km platā kalnu joslā, Latvijas uzņēmums veiks līdz gada beigām netālu no Mušjēnas pilsētas valsts vidienē. Lai arī vēja parks vēl nav gatavs, tā saražotais elektroenerģijas apjoms nākamo 15 gadu nogrieznī jau ir izpirkts.

“Darbs noris sarežģītos un specifiskos apstākļos - vēja ģeneratorus uzstādām kalnu apvidū, kur neaug nedz krūmi, nedz zāle. Topošā parka saražoto elektroenerģiju ir nopircis vietējais alumīnija ražotājs, tādejādi nodrošinot sevi ar vienu trešo daļu no rūpnīcas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs nodrošinām smagu konstrukciju un vēja ģeneratoru detaļu pārvietošana un uzstādīšanu. Vēja ģeneratoru elementi ir apmēram 100 tonnas smagi un tie jāpaceļ 104 metru augstumā – salīdzinājumam, tas ir teju trešdaļa no Latvijas Televīzijas torņa augstuma. Nav daudz uzņēmumu pasaulē, kuriem ir tehnika un iespējas veikt šāda veida darbus,” teic Heavy Cranes valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Enefit mātes uzņēmums Eesti Energia, kurš ir Baltijā lielākais elektroenerģijas ražotājs, apvieno enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vienā uzņēmumā - Enefit Taastuvenergia, teikts paziņojumā medijiem.

Šis uzņēmums pārvaldīs visas kompānijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Šis ir būtisks stratēģisks solis, lai nākamo piecu gadu laikā Eesti Energia divkārt palielinātu alternatīvo un tostarp arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu.

«Pašlaik no atjaunojamiem energoresursiem, sadzīves atkritumiem un slānekļa gāzes mēs kopumā gadā saražojam vairāk nekā 700 gigavatstundu elektroenerģijas. Mūsu mērķis ir šo apjomu līdz 2020. gadam palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas būtu līdzvērtīgs ceturtajai daļa no visas Igaunijas elektroenerģijas patēriņa. Šī plāna īstenošanai mēs esam apvienojuši vienā uzņēmumā līdz šim sadrumstalotās atjaunojamās enerģijas ražošanas struktūrvienības mūsu kompānijas iekšienē,» skaidro Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.