«Ja ir vajadzīgi logi, kas palīdzēs samazināt apkures izmaksas un ilgi kalpos, drošāk ir pirkt Latvijā ražotos. Tad ir daudz lielāka garantija, ka tie tiešām ir tik kvalitatīvi un energoefektīvi, kā apgalvo to ražotājs,» skaidro uzņēmuma «Windows Factory» www.windowsfactory.lv direktors ZEMGUS LIEPA

Kādas priekšrocības pircējs iegūst, iegādājoties Latvijā ražotus logus?

Pircējam tad ir daudz lielāka garantija, ka uzņēmums, no kā logus iegādājies, tik drīz nepazudīs. Ja arī logiem kas notiks, tas nodrošinās solīto garantijas remontu. Tas tāpēc, ka uzņēmums, kas logus ražo Latvijā, visticamāk ir investējis savā attīstībā, iegādājies ražošanas iekārtas, darba galdus, galu galā tam rūp sava reputācija.

Ar uzņēmumiem, kas importē logus, mēdz būt visādi. Piemēram, ļoti bieži ir tā, ka uzņēmējs nodibina nelielu firmiņu, noīrē telpas tirdzniecībai. Pēc gada vai diviem no šī uzņēmuma vairs nav ne vēsts. Cilvēki, aptvēruši, ka iegādātie logi nav lietojami, izmisumā zvana mums un vaicā: «Kur vērsties? Kam prasīt garantijas remontu?»

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Ekonomiskās krīzes sekām mazinoties, atsākta jaunu ēku būvniecība Rīgā, tajā skaitā Vecrīgā. Šādu būvju nav daudz, bet tās ir pamanāmas, piemēram, tautas valodā jau par ananasu nodēvētā māja Skārņu ielā 11 blakus Pēterbaznīcai. Jau tradicionāls diskusiju objekts ir jaunbūvēto ēku iekļaušanās pilsētvidē, pielāgojoties esošajai apbūvei vai piedāvājot ko principiāli jaunu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas pilsētas būvvalde neapkopojot informāciju par būvniecību tieši Vecrīgas teritorijā. Taču Dienas novērojumi liecinot, ka samērā nesen pabeigta viesnīcas ēkas rekonstrukcija Audēju ielā, būtībā ēku uzbūvējot no jauna, tāpat plānoto septiņu stāvu augstumā jau slejas viesnīcas jaunbūve Vaļņu ielā. Pirms gada publiskajā telpā parādījās arī stiklotas ēkas skice - viesnīca Minsterejas ielā. Pēc speciālistu atzinuma tikko pabeigtās vai būvniecības stadijā esošās jaunās Vecrīgas ēkas ir ļoti atšķirīgas un iezīmē dažādas arhitektu pieejas.

Lai uzbūvētu jaunu ēku galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms projektam jābūt tapušam konkursa rezultātā, stāstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris. Tāpat jāiegūst Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes akcepts, un Vecrīgā jārēķinās arī ar arheoloģisko izpēti. «Mēs atbalstām saprātīgas izmaiņas esošajos objektos, veicot rekonstrukciju, bet maksimāli saglabājot to, kas saglabājams,» uzsvēris Asaris.

No 1.marta atsevišķās Vecrīgas ielās sāks darboties maksas autostāvvietas, taču norēķināties tajās varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņām.

Ņemot vērā īpašās prasības, kas piemērojamas vecpilsētas pieminekļu un vides aizsardzībai, Vecrīgā maksas stāvvietās netiks izvietoti citur pilsētā ierastie norēķinu aparāti, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis. Par stāvvietas izmantošanu vecpilsētā nebūs iespējams maksāt skaidrā naudā vai ar viedkartēm, norēķināties varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņas (SMS) palīdzību.

Taču Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans pastāstīja, ka tiekot apsvērta iespēja, ka maksāt varēs arī Rīgas satiksmes kontrolieriem, kas dežurēs vecpilsētā. Jaunākā informācija liecina, ka maksas autostāvvietas tiks ieviestas pakāpeniski, un 1. martā sāks darboties sešas stāvvietas. Vēl neesot arī skaidri zināms, kas būs rakstīts uz ceļazīmēm, informējot par maksāšanas veidu, jo, piemēram, britu tūristi varētu nesaprast, ka saīsinājums SMS nozīmē mobilā tālruņa īsziņu. Jau ziņots, ka maksa par automobiļa novietošanu autostāvietā Vecrīgā par pirmo stundu būs 5 lati, par katru nākamo – 8 lati.

Laikā, kad ārvalstu tūrisma iespējas ir ierobežotas, ceļojumu aģentūra un muzejs piedāvā jaunus un radošus risinājumus, lai paplašinātu Latvijas iedzīvotāju izklaides iespējas un padarītu interesantāku divu metru distancēšanos.

Vīruss nespēj nogalināt zinātkāri un piedzīvojumu garu, ir pārliecinātas SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašnieces un Rīgas gides Iveta Vanaga un Zanda Šēna. Viņām krīzes laiks ir pavēris iespēju izstrādāt vairākus jaunus produktus, par kuriem ticis domāts jau sen, bet nav pieticis laika tos īstenot.

"Rīgas gidu realitāte vismaz uz nākamo gadu ir - fiziskā distancēšanās un fokuss uz Latvijas iekšzemes un Baltijas valstu tūrismu. Tādējādi pavisam loģiski nonācām pie jauna Vecrīgas maršruta Latvijas iedzīvotājiem - privātas tūres "Zudušās Vecrīgas pēdās", pievēršoties tām zīmēm, kurām ikdienā mēdzam paiet garām, pat nenojaušot, ka tās mums stāsta par Rīgu, kāda tā bijusi sensenos laikos. Tāpat radījām arī digitālos Rīgas maršrutus - spēles, kuras var spēlēt ar telefonu jebkurā izdevīgā laikā," stāsta I. Vanaga.

Sakarā ar nepieciešamību uzlabot tirdzniecības un citu uzņēmumu apkalpošanu un īpašumu apsaimniekošanu Vecrīgas teritorijā ielās, kur atļauta tikai gājēju un velosipēdu kustība, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts preču piegādes laiks Vecrīgas uzņēmumiem.

Transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus un veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (pievedot preces, būvmateriālus u.c.) objektos, kas atrodas tieši pie gājēju un velosipēdu ielām, ir atļauts braukt un stāvēt darba dienās un sestdienās no plkst.6.00 līdz plkst.10.00 un svētdienās un svētku dienās no plkst.6.00 līdz plkst.14.00 ar nosacījumu, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās, attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz piecas tonnas un transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai ne ilgāk kā vienu stundu.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

No 1. janvāra Vecrīgas teritorijā varēs iebraukt ikviens, jo iebraukšanas kontroles sistēma tiks demontēta.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) neatbalstīja īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, tādēļ Rīgas domei nebūs tiesību iekasēt nodevu par iebraukšanu vecpilsētas teritorijā.

Lai nodrošinātu priekšroku gājējiem un riteņbraucējiem un nepieļautu tranzīta satiksmi Vecrīgā, SIA Rīgas luksofors ir izstrādājis ceļa zīmju uzstādīšanas shēmu no 1. janvāra. Gājēju un velosipēdistu ielu skaits palielināts līdz 35 ielām un to posmiem, auto satiksmei slēgts būs Doma laukums. Pārējā Vecrīgas teritorijā braukšanas ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km/h. «Vecrīgas teritorija tiks sadalīta četrās zonās ar iebraukšanas vietām Audēju, Smilšu, Grēcinieku ielā un Poļu gātē. Pa to ielu, pa kuru Vecrīgas teritorijā iebrauks, būs arī jāizbrauc, jo tranzītā vecpilsētu šķērsot nevarēs, ielas būs norobežotas ar stabiņiem. Katrā zonā būs vairākas iespējas apgriezties. Paredzēts vairākās ielās noteikt vienvirziena satiksmi,» brīdināja Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs. 1. janvārī uzstādīs pagaidu ceļazīmes un pagaidām stāvvietas būs bezmaksas. Kad stāsies spēkā domes saistošie noteikumi, kurus paredzēts pieņemt 16.decembra domes sēdē, par automašīnu stāvēšanu maksas stāvvietās būs jāmaksā 5 lati par pirmo stundu un 8 lati par katru nākamo. Iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties stāvvietu abonementus par 60 latiem mēnesī, bet ne vairāk kā 1 automašīnai uz dzīvokli. Ierobežojumi vajadzīgi, jo šobrīd Vecrīgā deklarējušies 1655 iedzīvotāji, kuriem ir automašīnas, bet Vecrīgas teritorijā ir ne vairāk par 600 stāvvietām. Nakts stundās no 24 līdz 6 stāvvietas būs bezmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Ja noteikumus pieņems, kā plānots, RAPLM četru nedēļu laikā tos vai nu saskaņos vai noraidīs, tādēļ jaunā maksa par stāvvietām stāsies spēkā ne ātrāk kā janvāra vidū. Amatpersonas vēl nezināja teikt, cik kopumā pašvaldībai izmaksās esošās sistēmas demontāža un jauno stāvvietu kases aparātu, stabiņu un ātrumvaļņu uzstādīšana. Ceļazīmju uzstādīšana izmaksās 8 tūkstošus latu.

SIA Maxima Latvija un biedrība Zolitūde 21.11 ir vienojušās par materiāla atbalsta sniegšanu fiziski cietušajiem Zolitūdes lietā. Vienošanās paredz, ka traģēdijā fiziski cietušo atbalstam kopumā tiks novirzīti gandrīz 900 tūkstoši EUR.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram, kuru Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs atzinis par smagi cietušu, tiktu izmaksāts atbalsts 75 000 EUR apjomā, cietušajiem, kuri guvuši vidēji smagas traumas no 20 000 – 35 000 EUR apmērā, savukārt viegli cietušajiem būs iespēja saņemt atbalstu 5 000 EUR apmērā. Fiziski cietušo personu traumu smaguma pakāpe noteikta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra slēdzienus Zolitūdes traģēdijas Krimināllietas ietvaros.

Biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova norāda, ka šī atbalsta pieņemšana ir katra cietušā brīva izvēle.

Šobrīd uzsākts vienošanās parakstīšanas process ar vairākiem fiziski cietušajiem.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien lēma nodot atsavināšanai sistēmu, kas savulaik tika iegādāta, lai regulētu iebraukšanu un izbraukšanu Vecrīgā. Plānots rīkot izsoli ar augšupejošu soli.

Vēl 2009.gadā šī sistēma tika nopirkta par 539 829 eiro (379 394 latiem) un netika izmantota, bet tagad tā novērtēta vien 6394 eiro apmērā, kas arī varētu būt izsoles sākumcena.

Lai tehniku novērtētu, domes Satiksmes departaments piesaistīja sertificētu vērtētāju SIA Ekspertu pakalpojumi. Eksperti atzinuši, ka atsevišķus sistēmas komponentus nebūs iespējams pārdot, jo tie ir tehniski novecojuši un vairs netiek izmantoti. Savukārt sistēmā ietilpstošo vēl realizējamo komponentu iespējamā pārdošanas tirgus vērtība esot 6394 eiro. Atsavināšanai gan tiks nodota sistēma kopumā - ietverot gan realizējamo, gan nerealizējamo sistēmas daļu.

Rīgas dome (RD) otrdien, 23. novembrī, atbalstīja maksas samazināšanu Vecrīgas autostāvvietās, liecina RD lēmums.

Saskaņā ar sagatavotajiem dokumentiem turpmāk par pirmo maksas autostāvvietu lietošanas stundu Vecrīgā būs jāmaksā trīs lati līdzšinējo piecu latu vietā, bet par katru nākamo maksas autostāvvietas lietošanas stundu - pieci lati līdzšinējo astoņu latu vietā. Tādējādi maksa par pirmo stundu saruks par diviem latiem jeb 40%, bet par katru nākamo stundu lietošanas maksa saruks par trim latiem jeb 37,5%.

RD Satiksmes departamenta Administratīvās pārvaldes Tiesiskā nodrošinājuma, personāla un informācijas nodaļas galvenā juriste nodaļas vadītāja vietniece Karīna Blass iepriekš RD Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paskaidroja, ka Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme (RS), kas apsaimnieko arī pašvaldības autostāvvietas, pēc iedzīvotāju lūgumiem ir izvērtējis situāciju un konstatējis, ka ir mainījusies ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja, tādēļ Vecrīgas autostāvvietu maksu varētu samazināt.

Rātsnamā, 2. stāva vestibilā, atklāts atjaunotais Vecrīgas makets.

Makets ir 20 kvadrātmetru liels, tas ir 1983. gadā apstiprinātā Vecrīgas reģenerācijas projekta sastāvdaļa. Vecrīgas reģenerācijas projektu pirms 29 gadiem Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūta Pilsētbūvniecības laboratorijā arhitekta Edgara Pučiņa vadībā izstrādājis autoru kolektīvs - arhitekti Andrejs Holcmanis un Edvīns Burkovskis, piedaloties Valentīnai Tarasovai, Vitai Rinkēvičai, Ervīnam Helfričam, Marinai Levinai, Harijam Gailim un citiem -, domājot par to, kā saglabāt unikālo Rīgas kultūrvēstures mantojumu, piemērojot laikmetīgai situācijai un padarot pieejamu sabiedrībai.

Atjaunotajā un papildinātajā Vecrīgas maketā attēlotas būves, kuru oriģinālajā 1983. gadā tapušajā versijā nebija - viesnīcas 13.janvāra un Teātra ielā, daudzdzīvokļu komplekss Kungu ielā pie Minsterejas ielas, tirdzniecības galerija Audēju ielā, daudzfunkcionālas ēkas Audēju, Kungu, Palasta un Teātra ielā, Rātsnams, Melngalvju nams un biroju ēkas Rātslaukumā, garāža Basteja bulvārī. Citādi nekā reģenerācijas projektā iecerēta dzīvē izskatās biroju ēka Peldu ielā pie 11.novembra krastmalas.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Jaunās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas īpašais dizaina elements ir logi, un tieši peripetijas ap tiem kļuvušas par šķērsli projekta nodošanai ekspluatācijā. Tikai par piekto daļu no ieliktajiem logiem būvnieks spēj uzrādīt nepieciešamo dokumentāciju, vēsta laikraksts Diena.

Tas norāda - LNT raidījums Top 10 ziņoja, ka būvnieks Re&Re logu izgatavošanai un ievietošanai slēdzis līgumu ar apakšuzņēmēju Montāžnieks D, kurš nav spējis norēķināties par materiāliem, jo Re&Re kavējies ar maksājumiem. Būvnieks savukārt vainojot apakšuzņēmēju, norādot, ka darbs bijis nekvalitatīvs un nav izpildīts laikā. Turklāt Montāžnieks D esot «izvēlējies pazust no objekta», tāpēc nekas cits nav atlicis, kā slēgt līgumu ar citu apakšuzņēmēju.

Projekta attīstītāja Biroju centrs Ezerparks pārstāve Marta Krivade Dienai atklājusi, ka Re&Re spējis uzrādīt deklarācijas tikai par 700 logiem, bet kopā esot aptuveni 3500. «Runa nav par kvalitāti. Mēs prasām būvniekam uzrādīt tā saucamās atbilstības deklarācijas. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi nevar uzrādīt šīs deklarācijas tiem logiem, kurus nav izgatavojis Montāžnieks D,» skaidrojusi Krivade. Viņa norādījusi, ka projekta attīstītājs nupat nosūtījis oficiālu pieprasījumu pēc paskaidrojuma par notikušo.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

ZM pārstāve to norādīja, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes (Par!/V) jautājumu, vai apmēram 15 miljonu eiro kompensācija no Latvijas puses ir samērīga, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šādu pašu summu ir piešķīrusi visām Baltijas valstīm kopā.

Ingiļāvičute skaidroja, ka EK lēma tikai par kompensācijām ziemājiem, savukārt Latvija par kompensācijām lēma arī attiecībā uz citām labības kultūrām, kā arī sienu.

Kopumā tika aprēķināti 20,5 miljoni eiro zaudējumi, savukārt praktiski kompensācijās tika piešķirti 14,8 miljoni eiro. Izmaksātajos apmēram 15 miljonos eiro netika ierēķinātas neiegūtās ražas. «Šajā summā pēc būtības absolūti nebija ņemtas vērā neiegūtās ražas. Tad tā summa būtu jau pie 100 miljoniem, ja rēķinātu neiegūtās ražas,» skaidroja ZM pārstāve.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Viens no lielākajiem Zviedrijas laikrakstiem Dagens Nyheter apkopojis tuvākos Ziemassvētku tirdziņus Zviedrijai un par labāko esam atzinis Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu.

Laikraksts vēstī, ka Ziemassvētku tirdziņš atrodas Vecrīgā, kura ir iekļauta arī UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Laikraksts iesaka iegādāties adījumus, dzintara izstrādājumus, kā arī Rīgas Melno balzamu. Dagens Nyheterarī uzsver, ka tieši Vecrīgā pirmo reizi tika iedegta ziemassvētku eglīte.

Raksta beigās Dagens Nyheter plaši izklāsta veidus, kādos iespējams nokļūt līdz Latvijai.

Pēc Db rīcībā esošās informācijas, vairākus Zviedrijas iedzīvotājus šī publikācija jau pārliecinājusi, un viņi nolēmuši apmeklēt tirdziņu Vecrīgā, Doma laukumā.