Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

No 1. janvāra Vecrīgas teritorijā varēs iebraukt ikviens, jo iebraukšanas kontroles sistēma tiks demontēta.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) neatbalstīja īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, tādēļ Rīgas domei nebūs tiesību iekasēt nodevu par iebraukšanu vecpilsētas teritorijā.

Lai nodrošinātu priekšroku gājējiem un riteņbraucējiem un nepieļautu tranzīta satiksmi Vecrīgā, SIA Rīgas luksofors ir izstrādājis ceļa zīmju uzstādīšanas shēmu no 1. janvāra. Gājēju un velosipēdistu ielu skaits palielināts līdz 35 ielām un to posmiem, auto satiksmei slēgts būs Doma laukums. Pārējā Vecrīgas teritorijā braukšanas ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km/h. «Vecrīgas teritorija tiks sadalīta četrās zonās ar iebraukšanas vietām Audēju, Smilšu, Grēcinieku ielā un Poļu gātē. Pa to ielu, pa kuru Vecrīgas teritorijā iebrauks, būs arī jāizbrauc, jo tranzītā vecpilsētu šķērsot nevarēs, ielas būs norobežotas ar stabiņiem. Katrā zonā būs vairākas iespējas apgriezties. Paredzēts vairākās ielās noteikt vienvirziena satiksmi,» brīdināja Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs. 1. janvārī uzstādīs pagaidu ceļazīmes un pagaidām stāvvietas būs bezmaksas. Kad stāsies spēkā domes saistošie noteikumi, kurus paredzēts pieņemt 16.decembra domes sēdē, par automašīnu stāvēšanu maksas stāvvietās būs jāmaksā 5 lati par pirmo stundu un 8 lati par katru nākamo. Iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties stāvvietu abonementus par 60 latiem mēnesī, bet ne vairāk kā 1 automašīnai uz dzīvokli. Ierobežojumi vajadzīgi, jo šobrīd Vecrīgā deklarējušies 1655 iedzīvotāji, kuriem ir automašīnas, bet Vecrīgas teritorijā ir ne vairāk par 600 stāvvietām. Nakts stundās no 24 līdz 6 stāvvietas būs bezmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Ja noteikumus pieņems, kā plānots, RAPLM četru nedēļu laikā tos vai nu saskaņos vai noraidīs, tādēļ jaunā maksa par stāvvietām stāsies spēkā ne ātrāk kā janvāra vidū. Amatpersonas vēl nezināja teikt, cik kopumā pašvaldībai izmaksās esošās sistēmas demontāža un jauno stāvvietu kases aparātu, stabiņu un ātrumvaļņu uzstādīšana. Ceļazīmju uzstādīšana izmaksās 8 tūkstošus latu.

Runa gan šoreiz nav par kādu TV seriālu, bet par katrai sevi cienošai pilsētai raksturīgu elementu – iepirkšanās ielu. Rīga ir viena to nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kam šādas definētas un pircēju atzītas ielas nav. Toties ir iepriekšējo pilsētas runasvīru aizsāktā, vēl padomju laikā dzimusī ideja par Stučkas/Tērbatas ielu.

Kā alternatīva jau labu laiku tiek aplūkota Vaļņu iela, kam idejas veicinātājs ir Linstow un nu arī Krišjāņa Barona iela, kam oficiālais atbalstītājs ir Latvijas Tirgotāju asociācija. Kā jau tas pie mums pierasts – visi viens otru apkaro, līdz ar to lielu daļu enerģijas izlaižot «caur svilpi».

Papildus asumu visām diskusijām piešķir dažu atbalstītāju vēlme konkrēto iepirkšanās ielu realizēt kā gājēju ielu – līdz ar to iesaistot lielākus vai mazākus apjomus nodokļu maksātāju naudas un sarežģījot jau tā ne pārāk veiksmīgo pilsētas transporta organizāciju (citvalstu ceļotāju vidū pazīstama ar apzīmējumu «...uzmini nu...»).

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Šodien pēc jaunā gājēju tiltiņa atklāšanas Ķengaraga iedzīvotāji un viesi Daugavas promenādi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā, kas sākas pie Dienvidu tilta un turpinās līdz pat Rumbulai.

Daugavas promenādi varēs izmantot gan tie iedzīvotāji, kuri vēlēsies doties mierīgās pastaigās gar Daugavas krastu, gan arī tie, kuri iecienījuši aktīvu dzīvesveidu, jo promenādē atvēlēta vieta arī velosipēdistu celiņam. Tāpat Daugavas promenāde ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gājēju tiltiņa atklāšanā minēja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC).

«Katram tiltam ir sava vēsture, un ceru, ka arī šim gājēju tiltiņam būs ilga un gara vēsture. Šis gājēju tiltiņš ir īpašs arī ar to, ka tam par materiālu pirmo reizi izmantots stiklašķiedras kompozīts, kas ražots tepat Latvijā,» sacīja Pavlovs. Viņš skaidroja, ka Ķengaraga labiekārtošanas darbi neapstāsies. Tuvākie plāni, labiekārtojot teritoriju, ir izveidot zaļo teātri un skeitparku, kā arī iecerēts būvēt daudzfunkcionālu kultūras centru.

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Par gājēju ielu Rīgā būtu jāpārveido gan līdz šim iecerēto Tērbatas ielu, gan Vaļņu ielu, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vērtējot ieceres Rīgā kādu ielu pārveidot par gājēju ielu, Šīns norādīja, ka namīpašnieki no tā tikai iegūst, taču lēmums par šādas ielas izveidošanu ir politisks.

Šīns klāstīja, ka svarīgi noteikt, kāds ir ielas pārveidošanas mērķis, piemēram, radīt atrakciju tūristiem, lai viņi gribētu atbraukt un iet pastaigāt, līdzīgi kā citās pilsētās.

«Ja mēs to gribam, tad gan Tērbatas, gan Vaļņu iela ir gana labas, un namīpašnieki par to tikaipriecāsies, jo tur vienmēr ir vairāk cilvēku, vairāk izdarību,» viņš sacīja, piebilstot, ka šādas ielas izveidošana gan prasa politisku uzdrīkstēšanos, drosmi un kapacitāti, atspēkojot dažādas bažas un pārmetumus, kā arī vienojoties ar tām sabiedrības grupām, kurām tas var radīt zināmas neērtības.

« Krišjāņa Barona ielu var izveidot par tādu pašu zīmolu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5. avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» medijiem stāstīja uzņēmuma Retail Baltic vadītājs Zulfukars Tosuns. Kr. Barona iela turpmāk tiks attīstīta kā Baltijas garākā iepirkšanās iela, un tas notiks neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome akceptēs vai neakceptēs Kr. Barona ielas pārdēvēšanu par gājēju ielu, piektdien medijiem norādīja Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

H. Danusevičs informēja, ka Kr. Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - Galerija Centrs ielas sākumā, Barona centrs ielas vidū un Bērnu pasaule ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru.

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Kr.Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja H. Danusevičs.

Z. Tosuns informēja, ka Kr. Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas.

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Ar veco ietvju demontāžu un no jauna būvējamo ietvju trases atzīmēšanu dabā ir uzsākta šogad plānotā ietvju, gājēju–velosipēdistu ceļu infrastruktūras atjaunošana un izveide Valmierā, informē Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Kristīne Melece.

Pēc savu laiku nokalpojušo betona plākšņu demontāžas, Dīvaliņa ielas posmā no krustojuma ar Palejas ielu līdz Atpūtas parkam Dīvaliņa pļavu pusē tiek veidots gājēju–velosipēdistu ceļš 400 metru garumā no bruģa, ar sarkanas krāsas bruģakmeņiem nodalot velosipēdistiem paredzēto ietves joslu. Darbus atbilstoši iepirkuma rezultātiem par 30 892.55 eiro veic SIA SiMC. Darbu izpildi plānots pabeigt pusotra mēneša laikā.

Tuvāko divu mēnešu laikā asfaltēto gājēju ietvju atjaunošana ar bruģa segumu plānota arī Linarda Laicena ielā posmā no SIA Valmieras Mēbeles līdz Rūpniecības ielai ražošanas teritoriju pusē, kā arī Rūpniecības ielā posmā no Cēsu ielas līdz Linarda Laicena ielai renovētā nama Rūpniecības ielā 38 pusē. Darbus par 33 323.70 eiro atbilstoši iepirkumam veiks SIA SiMC.

No 1.marta atsevišķās Vecrīgas ielās sāks darboties maksas autostāvvietas, taču norēķināties tajās varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņām.

Ņemot vērā īpašās prasības, kas piemērojamas vecpilsētas pieminekļu un vides aizsardzībai, Vecrīgā maksas stāvvietās netiks izvietoti citur pilsētā ierastie norēķinu aparāti, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis. Par stāvvietas izmantošanu vecpilsētā nebūs iespējams maksāt skaidrā naudā vai ar viedkartēm, norēķināties varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņas (SMS) palīdzību.

Taču Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans pastāstīja, ka tiekot apsvērta iespēja, ka maksāt varēs arī Rīgas satiksmes kontrolieriem, kas dežurēs vecpilsētā. Jaunākā informācija liecina, ka maksas autostāvvietas tiks ieviestas pakāpeniski, un 1. martā sāks darboties sešas stāvvietas. Vēl neesot arī skaidri zināms, kas būs rakstīts uz ceļazīmēm, informējot par maksāšanas veidu, jo, piemēram, britu tūristi varētu nesaprast, ka saīsinājums SMS nozīmē mobilā tālruņa īsziņu. Jau ziņots, ka maksa par automobiļa novietošanu autostāvietā Vecrīgā par pirmo stundu būs 5 lati, par katru nākamo – 8 lati.

Valsts policija (VP) lēmusi nesodīt policistu par gājēju pārejas ignorēšanu. Tas pamatots ar to, ka gājēju pāreja, uz kuras minētais policists bija atstājis savu auto, neesot bijusi izveidota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vēsta laikraksts Diena.

Tomēr pirms kliegt, ka policisti «piesedz savējos», iznāk, ka šoreiz «brīvbiļeti» nekaunīgajam autovadītājam izrakstījusi va/s Latvijas valsts ceļi (LVC). Saskaņā ar tās atzinumu minētā vieta lielveikala autostāvvietā juridiski nav uzskatāma par gājēju pāreju, tādēļ sodīt par tās neievērošanu nav iespējams. Kādēļ tā - vienkārši sakot, «zebra» nebija gana balta, skaidro laikraksts.

Visai lielu rezonansi izraisījušais incidents notika aprīļa nogalē, kad veikala Maxima autostāvvietā Augusta Dombrovska ielā 74 kāds autobraucējs savu spēkratu noparkoja tieši uz gājēju pārejas un iegāja veikalā nopirkt saldējumu. Nekauņas dēļ gājējiem nācās rāpties pāri ielas apmalei, un kāda kundze ar kruķiem tādēļ gandrīz nokrita. Pats autovadītājs par sašutušo notikuma aculiecinieku aizrādījumiem tikai paņirgājās, bet, braucot prom, vēl lepni parādīja vidējo pirkstu aculieciniecei, kura notiekošo nofilmēja.

Gājēju pārejas bieži ir pastiprinātas bīstamības elements satiksmes infrastruktūrā, un tieši uz pārejām notiek negadījumi ar traģiskām sekām. Līdz ar to pāreju pārbūve un sakārtošana atbilstoši mūsdienu drošības prasībām ir aktuāla nepieciešamība, un tai jābūt starp valsts prioritātēm satiksmes drošības jomā, norādīja Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB prezidents Juris Zvirbulis skaidro, ka šodienas Čaka ielas traģēdija notika uz regulējamas gājēju pārejas, tātad varot secināt, ka luksofors ielas otrajā pusē vēl nav drošības garants un katram satiksmes dalībniekam - gan gājējam, gan autovadītājam - ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās par situāciju uz ceļa, neskatoties uz luksoforā degošās gaismas krāsu.

Pieredzējuši autovadītāji pārliecinoties, vai uz pārejas nav aizkavējies kāds sirmgalvis vai bērns, bet gājējs ir īpaši uzmanīgs, ja ielas šķērsošanas laikā iedegas sarkanā gaisma. Turklāt atbilstoši izmaiņām satiksmes noteikumos regulējamu gājēju pāreju drīkst šķērsot braucot arī riteņbraucējs, kura parādīšanās uz pārejas var būt pilnīgi negaidīta.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Šonedēļ tiks sākts viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi.

Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.