Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Jau piekto gadu pēc kārtas vasaras mēnešos SIA Latvija Statoil nodrošina ar darbu skolēnus.

Būtiskākie iemesli, kāpēc skolēni izvēlas vasarā strādāt, ir vēlme nopelnīt un gūt darba pieredzi. Kopumā šogad Statoil stacijās visā Latvijā darba iespējas atrada 170 strādāt griboši vidusskolas vecuma jaunieši, liela daļa no kuriem Statoil stacijās atgriežas jau trešo vasaru pēc kārtas. Vidēji viens skolēns mēnesī nopelnīja Ls 250 latus pēc nodokļu nomaksas. Skolēni atzīst, ka pieredze ir plaša – sākot ar priekšstatu par to, ko nozīmē nopelnīt naudu, un beidzot ar priekšstatiem, kas palīdzēs izraudzīties profesiju.

Statoil ar 54 pilna servisa un 7 franšīzes stacijām ir ne tikai lielākais degvielas mazumtirgotājs, bet arī lielākā kafejnīca Latvijā. Pērn Statoil DUS tīklā visā Latvijā vidēji apkalpoja jau vairāk kā 71 tūkstoti pircēju dienā. Vasarā atvaļinājumu sezonas laikā pircēju plūsma stacijās pieaug. Starp pircējiem ir arī daudz ārzemnieku.

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka jaunajā mācību gadā vispārizglītojošajās dienas mācību programmās mācīsies 202 413 skolēni, kas būs par 4027 skolēniem mazāk nekā pērn. Desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijas skolās ir samazinājies par 137 895 skolēniem.

Mācības vispārizglītojošo skolu 1.klasē sāks 21 352 bērni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir par 1859 skolēniem vairāk. Vēl 90 859 bērni ir reģistrēti visās pirmsskolas izglītības programmās. 12 002 skolēni mācīsies vakara un neklātienes programmās.

Konkrēts skolēnu skaits šajā mācību gadā būs zināms septembra vidū. Izglītības iestādēm un pašvaldībām informācija par skolēnu skaitu izglītības iestādēs 3. septembrī Valsts izglītības informācijas sistēmā jāievada un jāapstiprina līdz 7.septembrim.

Prognozēts, ka 9. klasē mācīsies 17 632 skolēni, pagājušajā mācību gadā 9.klasē bija 19 621 skolēns. 10.klasē mācības sāks 11 443 skolēni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu būs par 305 skolēniem mazāk.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Cēsu Jaunās sākumskolas skolotāja Dana Narvaiša iekļuvusi top 50 pretendentu sarakstā uz Varkey fonda 2016. gada Globālā skolotāja balvu. Apbalvojums 1 miljona ASV dolāru apmērā tiek piešķirts otro gadu un plaši tiek dēvēts par Nobela prēmiju par skološanu.

Globālā skolotāja balva tika izveidota, lai izrādītu atzinību vienam īpašam skolotājam, kurš ir sniedzis izcilu ieguldījumu profesijā, kā arī, lai izceltu skolotāju svarīgo lomu sabiedrībā. Atklājot tūkstošiem stāstu par varoņiem, kuri ir mainījuši jaunu cilvēku dzīves, balvas mērķis ir izcelt miljoniem skolotāju izcilo darbu visā pasaulē.

Šie top 50 ir izvēlēti no kopējā saraksta ar 8000 nominācijām un pieteikumiem, kas nākuši no 148 valstīm no visas pasaules. Top 50 pretendentu sarakstā ir 29 valstu pārstāvji un, izceļot viņu stāstus, Varkey fonds cer, ka sabiedrība spēs iesaistīties spraigās debatēs par skolotāju nozīmīgumu. Uzvarētājs tiks paziņots Globālajā izglītības un prasmju forumā Dubaijā, 2016. gada martā.

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) kopā ar Nacionālo Konstitūcijas centru Filadelfijā realizēs kopēju projektu «Apaļais galds», kura mērķis ir veicināt izpratni par pilsoniskās līdzdalības nozīmi un rosināt izpratni par dažādu etnisko grupu un kultūru dialogu, informē ASV vēstniecība Latvijā.

Projektu finansē ASV Valsts departaments, kas piešķīris LNVM un Nacionālajam Konstitūcijas centram Filadelfijā 145 tūkstošus ASV dolāru. Projektu administrē Amerikas Muzeju asociācija, kas izveidojusi īpašu programmu muzeju starptautiskās sadarbības veicināšanai (MCCA, Museums & Community Collaborations Abroad).

Plānots, ka gan Latvijā, gan ASV muzeji aktīvi sadarbosies ar visusskolām, kuru skolēni paralēli veiks līdzīgas aktivitātes abās valstīs. Projekta ietvaros Latvijā tiks pētīta neatkarības atjaunošanas pieredze kā pasaules mēroga piemērs pilsonisku aktivitāšu un nevardarbīgas pretošanās spēkam.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Rīgas Franču liceja skolēni, sākot ar jauno mācību gadu, atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur tikko noslēgušies tās atjaunošanas darbi.

Ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa, notikusi apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi, kā arī tika labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Jau iepriekš Db.lv ziņoja, ka kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Ziemeļeiropas valstu, tostarp, Latvijas skolēni projekta Central Baltic Student Enterprises without Borders (CBEwB) ietvaros pirmajā norises gadā nodibinājuši 28 starptautiskus kopuzņēmumus ar skolēniem no Igaunijas, Somijas un Zviedrijas, informē JA Latvija.

Projekts īstenots, lai skolēniem būtu iespēja mācīties sadarboties un gūt pieredzi starptautiskā vidē. Ar nodibināto kopuzņēmumu skolēni piedalās starptautiskos gadatirgos projekta valstīs un prezentē savu ideju/uzņēmumu žūrijai. Gada laikā tiek veikta arī skolotāju — konsultantu — apmācība, lai tie sekmīgi koordinētu skolēnu darbošanos.

Projekta pirmajā gadā tika iesaistīti vairāk nekā 200 dalībvalstu skolēnu, 70 skolotāju un 35 mentori.

Epa Vodja (Epp Vodja), Junior Achievement Eesti (Igaunija) vadītāja: «Šī projekta mērķis ir sniegt jauniešiem ieskatu starptautiskajā uzņēmējdarbībā un iespēju strādāt daudznacionālās komandās. Neviens mūsdienu uzņēmums nevar būt īsti veiksmīgs, neizvēršot darbību ārpus savas valsts robežām, un jo ātrāk jaunā paaudze to sapratīs, jo perspektīvāka būs viņu uzņēmumu nākotne.»

Noslēgusies vasaras prakses programma «Jaunais uzņēmējs 2013», un tā uzvarētāja Anna Beatrise Brīvlauka uzrādījusi par 25% labākus pārdošanas rezultātus nekā pērnā gada programmas uzvarētājs.

Mēneša laikā A. B. Brīvlauka mēneša laikā pārdeva 1422 saldējumus, apsteidzot 2012. gada uzvarētāju Karli Frīdenbergu. Papildus algai, procentiem no pārdotā un bonusa punktiem, Anna saņēma galveno balvu 1200 ls apmērā pēc izvēles – datoru, 12

mēnešu stipendiju simts Ls apmērā vai apmaksātu pirmo studiju gadu augstskolā. Arī otrās un trešās vietas ieguvējas ir Alise Ozoliņa (pārdoti 1277 saldējumi) un Bella Dubovika (pārdoti 979 saldējumi).

Kopumā mēneša laikā skolēni pārdeva gandrīz deviņus tūkstošus saldējuma vienības, pārspējot 2012. gada rezultātus, kad vidēji mēnesī tika pārdots 7,5 tūkstoši saldējumu.

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Latvijas komanda 50. Starptautisko fizikas olimpiādi ir noslēgusi ar līdz šim augstāko rezultātu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni ir izcīnījuši sudraba un trīs bronzas medaļas, kā arī saņēmuši atzinības rakstu.

Ar izciliem panākumiem Latvijai 14. jūlijā noslēdzās 50. Starptautiskā fizikas olimpiāde Telavivā, Izraēlā – mūsu komanda izcīnīja vienu sudraba, trīs bronzas medaļas un saņēma atzinības rakstu. Olimpiādē kopumā piedalījās pieci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Sudraba medaļu saņēma Jānis Hūns, bronzas – Rolands Lopatko, Ingvars Vitenburgs un Vilhelms Cinis, savukārt atzinība – Ričardam Knipšem. I. Vitenburgs starptautiskajā olimpiādē piedalās trešo reizi, V. Cinis – otro, un visos gadījumos viņu zināšanas ir augsti novērtētas.

Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās jau kopš 1996. gada, un šai laikā tajā ir piedalījušies 117 mūsu valsts jaunieši. Skolēni Starptautiskajā fizikas olimpiādē kopumā ir izcīnījuši 1 zelta, 4 sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.