Tikko saņēmu no klienta pārlaimīgu e-pastu: «nauda kontā!» Bet sākās viss ne tik rožaini, nu jau nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ.
Klients toreiz izlasīja mūsu kārtējo nodokļu ziņu izlaidumu (tie visi pieejami: http://www.sorainen.com/index.php?id=16469), kur cita starpā bija minēts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumiem attiecībā uz īpašās kārtības piemērošanu jūrniekiem. Proti, par jūrniekiem, kas strādā uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kopš 01.01.2009. var maksāt IIN un sociālo nodokli no 1,5 minimālās algas (no 2,5 virsniekiem).
Šāds apstākļu pavērsiens ļautu klientam, kam ir viena no lielākajām flotēm savā jomā pasaulē, algot arvien vairāk jūrniekus no Latvijas, nevis no Lietuvas, Krievijas vai citurienes, jo arī viņu kvalifikācijas līmenis ir pietiekoši labs. Turklāt, piemērojot šo IIN atvieglojumu, jau līdz šim pārmaksāto IIN un sociālo nodokli varētu atgūt atpakaļ.
Vairākās prestižās auditorkompānijās domīgi kratīja galvu un teica, ka nekas nesanāks – vajadzētu tomēr maksāt, jo jūru un upju padziļināšanas darbi (klienta kuģu specifika) neietilpstot starptautisko pārvadājumu definīcijā priekš IIN. Tā jau gan parasti ir, ka padziļināšanas darbi pirmkārt asociējas ar mazu uzparikti, kas ik pa laikam pukšķ tepat Daugavā. Taču šajā gadījumā klienta flotei projekti ir vērienīgi, kur no dzelmes sūknētām smiltīm, piemēram, veidota slavenā Palmu sala.
Nolēmām kopā ar klientu pamēģināt laimi, prasot VID uzziņu, kas tad administrācijai būtu saistoša – vai klients drīkst piemērot atviegloto IIN režīmu? Pēc mūsu apjomīgas izpētes (tiesību aktu rašanās stenogrammas, EKT spriedumi, EK vadlīnijas, utt.) sagatavojām apjomīgu materiālu ar izvērstu argumentāciju. Pats arī biju lepns par mūsu komandas padarīto šī dokumenta tapšanā.
Rezultātā – VID atsūtīja uzziņu, kur bez mūsu pieprasījuma citēšanas bija pēc būtības viena rindkopa ar būtību: «nepiekrītam jūsu argumentiem». Turklāt, šis «nepiekrītam» bija bez paša VID argumentācijas, kā arī bez mūsu argumentācijas analīzes – kādēļ tad vismaz tā nebūtu vērā ņemama. Nē, un viss.
Prasījām – kā tad tā? No VID izvairīgā toņa varēja saprast, ka sākumā gatavotā atbilde bijusi pozitīva, bet, kad sūtīts uz FM saskaņošanai, tā pēdējā brīdī pateikusi – nē. Starp citu, pie klientu dažādiem uzziņu projektiem strādājot, bieži nepamet sajūta, ka pieprasījums noguļ plauktā līdz pēdējam brīdim un termiņa beigās citreiz ierēdņiem vienkārši nepietiek laika vai pacietības iedziļināties lietas būtībā.
Pēc sarunas ar VID runājām arī ar FM samērā augsti stāvošu personu, kas bija iesaistīta uzziņas gatavošanas procesā: «Kā tad tā? Te ir tiesas spriedums, te ir likumprojekta vēsturiskā interpretācija, te ir Eiropas Komisijas vadlīnijas. Viss diezgan skaidrs – jāpiemēro atvieglojums.» Atbilde bija apmēram: «Redz, dārgais nodokļu maksātāj, IIN ir Latvijas likums, tāpēc mums tādi EKT spriedumi, nemaz nerunājot par EK vadlīnijām bijuši - nebijuši, kamēr vien pret Latviju EK neuzsāks pārkāpuma procedūru!!!»
Šis tuvredzīgais izteikums man atsauca atmiņā kādu sarunu ar VID ierēdni, kura kādam citam mūsu klientam veica PVN auditu. Uz manu sašutuma pilno apgalvojumu, ka ir taču daudz Eiropas Kopienu tiesas spriedumu, kur nepārprotami skaidrs, ka VID nav taisnība un priekšnodoklis ir atmaksājams, VID ierēdne vienaldzīgi piepacēla acis un nomurmināja: «Nu tad ejiet un tiesājaties. Redzēsim, kur pēc 4-5 gadiem būs jūsu klients un kur būšu es!»
Par laimi, mūsu valstī ir vēl cilvēki FM, kam tomēr ir svarīgi panākt, lai pēc iespējas jautājumus izskatītu objektīvi un valstiski (no jūrniecības industrijas attīstīšanas viedokļa), bet galvenais – lai tajos iedziļinātos.
Tādēļ apstrīdējām VID uzziņu FM, turklāt pastiprinājām sūdzību ar neatkarīgu sabiedrisko organizāciju un citas ministrijas pozitīvo viedokli par šāda (bagerēšanas) veida kuģošanas būtību. Cerības, protams, nebija lielas, jo VID svarīgākās uzziņas parasti saskaņo ar FM – tātad, FM bija jāiet pret savu viedokli. Par pozitīvo rezultātu jau minēju sākumā. Turklāt, pēc tam no VID saņēmām vēl vienu pozitīvu uzziņu par uzrādīto dokumentu pietiekamību, lai saņemtu atmaksu no valsts.
Morāle? Bieži ir vērts cīnīties pat, ja sākumā lieta šķiet bezcerīga. Ir pietiekoši daudz likumā paredzētu mehānismu, lai panāktu biznesam labvēlīgu iznākumu. Līdz šim uzņēmēji, šķiet, vēl nenovērtē VID uzziņu sniegtās iespējas un turpina prasīt no VID atbildes parastas vēstules vai e-pasta formā. Turklāt uzziņu izsniegšana Latvijā vismaz pagaidām ir bez maksas, atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, kur par uzziņas saņemšanu valstij jāsamaksā ap LVL 535.