Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Par viesnīcu «Radi un draugi» apsaimniekojošā uzņēmuma SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca Radi un draugi» īpašniekiem pastarpināti kļuvuši Igaunijas uzņēmēji Otto Tamme un Paavo Kiik, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca «Radi un draugi» vienīgais īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais fonds «The Latvian Welfare Trust». Taču tagad par vienīgo īpašnieku kļuvis šī gada maija sākumā reģistrētais uzņēmums SIA «Hotel Property», kura patiesā labuma guvēji ir Otto Tamme un Paavo Kiik.

Īpašnieku maiņa notikusi 30.maijā, bet 31.maijā tā reģistrēta komercreģistrā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīts uzņēmuma nosaukums - tas kļuvis par SIA «Hotel Property Old», kā arī valde - par vienīgo valdes locekli iecelts Paavo Kiik. Līdzšinējā valde - valdes priekšsēdētāja Ilze Grickus un valdes locekļi Pāvils Misiņš un Pēteris Aleksandrs Pētersons - atbrīvoti no amatiem.

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Lai mazinātu finansiālo grūtību slogu lauksaimniekiem, kurus skāra nelabvēlīgi laika apstākļi vasarā, Zemkopības ministrija pieņēmusi lēmumu izmaksāt vienotā platības maksājuma un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu lielākā apjomā nekā 50%, informē ZM.

Attiecīgi vienotais platības maksājuma avanss tiks izmaksāts 70%, savukārt bioloģiskās lauksaimniecības avansa maksājums tiks izmaksāts 85% apmērā.

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ņemot vērā to, ka šajā vasarā atsevišķos Latvijas reģionos bija ilgstošs sausums, mēs esam izveidojuši jaunu atbalsta pieeju tiem lauksaimniekiem, kuriem nepieciešama palīdzīga roka laikapstākļu negatīvās ietekmes seku novēršanai – no valsts puses tiks nodrošināta lielākas platībmaksājumu avansa daļas (%) izmaksa. Jo ātrāk lauksaimniekiem būs pieejams šis finanšu atbalsts, jo ātrāk saimnieki varēs rīkoties, lai iegādātos trūkstošo lopbarību, kā arī risinātu citus saimnieciskos procesus. Skaidrs, ka laikapstākļu negatīvās sekas ir nepieciešams iespējami ātri novērst, kā arī iespēju robežās jādara viss, lai turpmāk šādas situācijas neatkārtotos - tālab arī savlaicīgi jādomā par saimniecību apdrošināšanu.»

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šorīt vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot.

Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.

Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa bijušā restorāna ēku.

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

"Kurš ierīko veikalu ārpus civilizācijas robežām - gandrīz nekurienē? Citā laika joslā! Kārtējais izaicinājums," pauž Bumbiermuižas saimnieki Ilze un Kristaps Čabļi, kuri plāno atvērt veikalu klusā nostūrī, netālu no Ērgļiem.

Doma par savu ražotni un veikalu viņiem radusies jau sen, bet līdz īstenošanai likās tāls ceļš ejams, jo daudz jāpaveic, lai ko tādu iesāktu. Savus produktus viņi ražo jau ilgus gadus. Tie ir visdažādākie - sākot ar dēlīšiem, lādītēm, krēsliem, galdiem un dažnedažādām dizaina lietām no koka un metāla, un beidzot ar filcētiem cimdiem, šūtiem flīsa apģērbiem, kūpināti vītinātām desām, mājas vīnu utt. Tie vienmēr ir bijuši abu radošie hobija līmeņa darbi, ko labprāt kāds arī ir gribējis nopirkt.

Pirms vairāk nekā pusgada Ilze un Kristaps uzsāka ražot augu hidrolātus - sākotnēji savām vajadzībām un tad jau tirgus izpētei. Viņuprāt, sabiedrība vēl nav pietiekami labi informēta par hidrolātu plašajām lietošanas iespējām, to dziedniecisko ietekmi uz cilvēka ķermeni gan fiziskā, gan psihoemocionālā līmenī. Tāpēc pie hidrolātu testēšanas, smaržošanas ir jāvelta īpaša uzmanība stāstam, kas vispār ir hidrolāts.

Katrā cilvēkā mīt vēlme dzīvot saskaņā ar dabu, sajūtot sevi kā dabas un Visuma daļu, saka bioloģiskā ābeļdārza Reķi saimnieki Uldis un Lāsma Joneļi.

Bioloģiskā saimniecība Reķi pašlaik grimst desmit tūkstošu ābeļu pilnzieda jūrā. Te neizmanto dabai un cilvēka veselībai nedraudzīgo ķīmiju, tāpēc ābeļdārzs kalpo arī ekotūrismam un kā meditāciju norises vieta. Deviņdesmitajos, kad saimnieki atguva dzimtas īpašumus, netālu no Limbažiem sendienās būvētajās Reķu mājās atgriezās Ulda vecmamma. Uldis un Lāsma abi mācījās bijušajā Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, kur arī iepazinās. Tā kā zeme bija, bet tirgū faktiski nebija tam laikam jauno šķirņu ābolu, pāris nolēma pievērsties ābolu biznesam, kas nu izaudzis līdz vienam no lielākajiem bioloģiskajiem ābeļdārziem Latvijā desmit hektāru platībā. Laika gaitā saimniecības attīstīšanā lielu ieguldījumu snieguši dažādi projekti, tostarp dodot iespējas uzbūvēt modernas ābolu glabātavas vairāk nekā 500 kvadrātmetru platībā.