Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

AS KVV Liepājas metalurgs šodien pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Tagad uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas Deloitte Latvia ekspertiem. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams dokumentu izvērtēšanai, piebilda Dzelme.

Pēc tam Valsts kase sniegs savu slēdzienu par iesniegto plānu un, visticamāk, tas atkal tiks skatīts valdībā, lai lemtu, vai atbalstīt iespējamo uzņēmuma saistību grafika pārskatīšanu, sacīja Dzelme.

KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska aģentūru LETA informēja, ka iesniegtajā plānā tiek piedāvāts jauns KVV Liepājas metalurgs 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, kā rezultātā vairāk nekā 400 cilvēku paliktu bez darba.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - «Metalurgam valdības atbalstu», «Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu», «Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā», «Stop vienaldzībai», «Metalurgam būt». Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. «Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu,» sacīja ministre.

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

ASV kritizējušas Vācijas ekonomisko politiku, norādot, ka Berlīnes izvēlētais, uz eksportu balstītais modelis, rada negatīvu ietekmi uz eirozonu un globālo ekonomiku kopumā.

Savā divgadu atskaitē ASV Valsts kase norādījusi, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums Vācijā bijis anēmisks. «Vācijas anēmiskie tempi iekšzemes pieprasījuma paaugstināšanā un atkarība no eksporta apgrūtina [starptautiskās ekonomikas] līdzsvarošanu, laikā, kad pret daudzām eirozonas valstīm vērsts ievērojams spiediens, liekot tām ierobežot pieprasījumu un ierobežot importu, lai veicinātu ekonomikas korekcijas,» norādījusi ASV Valsts kase.

Analītiķi pauduši izbrīnu par ASV Valsts kases skarbajiem vārdiem attiecībā uz Vācijas ekonomisko politiku. Ekonomikas eksperti gan atzīst, ka Vācija daudz iegūtu, ja palielinātu savu iekšzemes pieprasījumu. «Eirozonas ekonomikas izaugsmei no kaut kā ir jāsākas un Vācija ir ticamākā vieta, kur tas notiks. Eiropas monetārajai savienībai ir izdevīgāk, ja eksistē spēcīgs eksportētājs, tā vietā, kad nav izteikta izaugsmes dzinējspēka,» BBC sacījis IHS viceprezidents Tonijs Nešs.

Krājobligāciju programmā piesaistīto investīciju apmēram ir potenciāls augt, tāpēc šī programma noteikti jāturpina, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Krājobligāciju programma tika ieviesta vairāk nekā pirms desmit gadiem, un daudzus gadus interese no iedzīvotājiem nebija liela, atzina Āboliņš. Programmas galvenais mērķis bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem alternatīvu instrumentu banku piedāvātajiem produktiem, lai viņi var aizdot naudu valstij, saņemot tādu pašu likmi, kā valsts maksā jebkuram citam aizdevējam.

Iemesls, kāpēc interese nebija tik liela, iespējams, bija tas, ka Valsts kases piedāvātās likmes nebija tik pievilcīgas, skaidroja Āboliņš.

Taču, sākot jau faktiski no 2022.gada beigām, un it īpaši pagājušajā gadā, Valsts kase redzēja ļoti lielu pieprasījuma pieaugumu, jo piedāvātās likmes bija daudz atraktīvākas nekā banku piedāvātās likmes par depozītiem. Pērn Valsts kase pārdeva krājobligācijas aptuveni 250 miljonu eiro vērtībā.

AS KVV Liepājas metalurgs ceturtdien, 28.janvārī, uz laiku apturējis ražošanu, aģentūrai LETA sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs.

Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai. Tuvākā laika prognozes liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 10%, tādēļ pieņēmām lēmumu izejvielu iegādi īslaicīgi pārtraukt, skaidroja Talanovs.

Šāds solis, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ļauj samazināt KVV Liepājas metalurgs iespējamos zaudējumus februārī par 600 000 eiro.

Uz jautājumu, vai un kad rūpnīca varētu atsākt darbību, Talanovs pagaidām atbildi nesniedza.

Valsts kases pārstāve Eva Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka Valsts kase ir informēta par situāciju KVV Liepājas metalurgā un iestāde neredz satraukumam pamata. Šī nav pirmā reize, kad savu apsvērumu dēļ uzņēmums tā rīkojas, teica Dzelme.

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Izstrādātajam maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plānam līdz šim no trīs nodrošinātajiem kreditoriem piekritusi tikai valsts, ko Finanšu ministrijas personā pārstāv Valsts kase, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Lai varētu sākt īstenot uzņēmuma pārdošanas plānu, administratoram jāsaņem piekrišana no visiem trīs nodrošinātajiem kreditoriem, kuriem par labu ieķīlātā manta ietilpst Liepājas metalurga pamatražotnē un kuru plānots pārdot starptautiskajā piedāvājumā - tie ir Valsts kase, AS Citadele banka un AS SEB banka.

«Kreditoriem pārdošanas plāns saskaņošanai tika izsūtīts 20.janvārī, un ir nepieciešama nodrošināto kreditoru piekrišana, lai varētu uzņēmumu pārdot kopā ar nodrošināto kreditoru mantu. Tāpat piekrišana nepieciešama, lai uzņēmumu pārdotu bez izsoles, kas ir labākais veids, kā atrast piemērotāko investoru,» sacīja Velmers.

Par maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā noslēgts līgums ar konsultāciju kompāniju Prudentia. Nākamās nedēļas sākumā pārdošanas piedāvājumi tiks izsūtīti vairāk nekā 70 potenciālajiem pircējiem, sacīja Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Prudentia tika izvēlēts no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji bija līdzšinējā pieredze un piedāvātais laika grafiks. Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī LM kreditora kluba konsultants, skaidroja Velmers.

Atlīdzība konsultantam nepārsniegs 2% no summas, par kādu tiks pārdots uzņēmums, bet tā var būt arī mazāka. «Jo augstāka būs cena, par kuru ražotne tiek pārdota, jo atlīdzība būs tuvāka 2% no pārdošanas summas,» teica Velmers.

Viņš arī piebilda, ka potenciālie pircēji pārstāv visus kontinentus, izņemot Austrāliju. Jau patlaban ir noslēgti vairāk nekā 20 konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem pircējiem.

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 4,1 reizi pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2028.gada 17.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija 2,791% (iepriekšējā izsolē maija sākumā - 3,362%), un tās pieci izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 123,2 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 30 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2024.gada 11.septembris.

Valsts kase Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros piedāvāja iegādāties 2023.gada janvārī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 3,5%.

Valdība šodien akceptēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) lūgumu lielāko daļu tās pagājušā gada peļņas novirzīt fotoradaru iegādei.

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka CSDD būtu jāieskaita Valsts kasē par pagājušo gadu dividendes 1 362 325 eiro apmērā. Taču finansējumam fotoradaru iegādei un uzstādīšanai ir nepieciešami 1 327 953 eiro, un CSDD no saviem līdzekļiem šādu summu nevarēs nodrošināt.

Atlikušo daļu, kas pārsniedz fotoradaru iegādei un uzstādīšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu, CSDD ieskaitīs Valsts kasē.

Sākotnēji Finanšu ministrija nav piekritusi šādam lūgumam, norādot, ka tas radīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tomēr augusta sākumā sagatavotajā atzinumā tā norāda, ka neiebilst risinājumam sadalīt peļņu, lielāko daļu atvēlot fotoradaru iegādei, bet pārējo daļu iemaksājot Valsts kasē.

Valsts kase no piektdienas atkal piedāvā iedzīvotājiem iespēju ieguldīt sešu mēnešu krājobligācijās, informē Valsts kasē.

Sešu mēnešu krājobligāciju procentu likme šobrīd ir 3,3% gadā.

Valsts kasē arī atzīmē, ka iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs šobrīd pārsniedz 290 miljonus eiro. Krājobligācijās ieguldījuši vairāk nekā 7800 iedzīvotāju. Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, taču ir populāras arī krājobligācijas ar garākiem dzēšanas termiņiem.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Valsts kase emitē kopš 2013.gada. Latvijas iedzīvotāji jebkurā diennakts laikā var iegādāties krājobligācijas vietnē www.krajobligacijas.lv. Šobrīd ieguldījumiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņiem seši un 12 mēneši, kā arī trīs, pieci, septiņi un 10 gadi. Par krājobligācijās nopelnītajiem procentiem netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Valsts kase finanšu līdzekļu piesaistei izmantojusi jaunu īstermiņa aizņemšanās instrumentu, 50 miljonu eiro apmērā emitējot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, kuras tiks dzēstas pēc 21 dienas, informē VK.

21 dienu dzēšanas termiņš parādzīmēm tika izvēlēts tādēļ, lai efektīvāk finansētu valsts budžeta izpildes ciklu mēneša ietvaros. Īstermiņa parādzīmju emisijas rezultātā piesaistītos resursus Valsts kase izmantos valsts budžeta izdevumu finansēšanai mēneša pirmajā pusē un atmaksās parādzīmju pircējiem mēneša otrajā pusē, kad valsts budžets saņem nodokļu ieņēmumu lielāko daļu.

Pieprasījums pēc parādzīmēm sasniedza 176,1 miljonu eiro, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza Valsts kases piedāvājumu un lielā investoru konkurence par iespēju iegādāties parādzīmes ļāva Valsts kasei aizņemties resursus ar negatīvu vidējo svērto likmi - mīnus 0,199%.

Valsts kase šī gada 14. janvārī informēja, ka Latvijas valsts jaunu septiņu gadu eiro obligāciju emisija ir veiksmīgi noslēgusies, sasniedzot 2.815% ienesīgumu. Var piekrist, ka šis ir labs rezultāts Latvijas valstij.

Pirms trim gadiem, 2011.gada janvārī, līdzvērtīgas Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā ienesīgums bija 5.2% apmērā (skatīt 1.attēlu). Šādu ienesīguma kritumu nodrošināja ne tikai pārliecības pieaugums investoru vidū par Latvijas valsts finanšu stabilitāti un spēju atmaksāt aizņemtos līdzekļus, bet arī kopējā procentu likmju līmeņa samazināšanās parāda vērtspapīriem eiro valūtā, kuru veicināja gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitātes, gan vispārējs riska apetītes pieaugums. Procentu likmju samazinājums ir nodrošinājis investoriem arī labu peļņu iepriekšējos divos gados (ja obligācijas ienesīgums samazinās, obligācijas tirgus cena aug, kas sniedz papildus peļņu). Piemēram, izmantojot aģentūras Thomson Reuters informāciju, Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā kopējais realizētais ienesīgums iepriekšējos 2 gados sasniedza 12.6%.

Trešdien, 13.janvārī, tika izsolīti valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 77 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,0% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,055%.

Trešdien, 13.janvārī, notiks arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā (uzdevumi tika pieņemti līdz plkst.15:00).

Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā parāda vērtspapīri tiek pārdoti ar negatīvu ienesīgumu - Valsts kase vairākas reizes izsolījusi Latvijas valsts parādzīmes ar negatīvu ienesīgumu.

Janvāra beigās notika konkurējošā daudzcenu izsole, kurā tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.

Galerijā augstāk iespējams izlasīt, ko nozīmē, ja parādzīmes tiek izsolītas ar negatīvu ienesīgumu!

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Piecu miljonu latu valsts galvojuma piešķiršana trim zemnieku kooperatīviem piederošajam SIA Latvijas piens bija noteikts augsts risks.

Kā teikts Valsts Kontroles (VK) revīzijas ziņojumā, SIA Latvijas piens projektam «Uz eksportu orientēta piena pārstrādes produktu ražotnes izveide» 5 miljonu latu apmērā Valsts kase sagatavoja iesniegšanai finanšu ministram dokumentus, kuros norādīti projekta riski, kas varētu ietekmēt projekta realizāciju atbilstoši biznesa plānam. Taču sagatavotajos dokumentos finanšu ministram nav norādīts Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta sagatavotajā atzinumā Finansēšanas departamentam norādītais secinājums, ka projektu var klasificēt kā projektu ar augstu risku.

Finanšu ministrs, izvērtējot Valsts kases Finansēšanas departamenta sagatavotos dokumentus, lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu 5 miljoni latu. «Ņemot vērā iekšējā tiesību akta prasību sagatavot finanšu ministra motivētu atteikuma vēstules projektu gadījumā, ja kredītņēmēja pieprasījums neatbilst Likumā par budžetu un finanšu vadību minētajiem galvojuma izsniegšanas nosacījumiem un Valsts kases faktisko rīcību šādu vēstuļu projektus nesagatavojot nevienam no 2009. un 2011.gada laikā izsniegtajiem kredītņēmēju pieprasījumiem, ir secināms, ka Valsts kase par visiem 2009. un 2011.gadā izsniegtajiem kredītņēmēju pieprasījumiem, tajā skaitā AS Liepājas Metalurgs un SIA Latvijas Piens, ir sniegusi pozitīvus atzinumus, teikts VK revīzijas ziņojumā.

Valsts kasei būs tiesības klientam lūgt detalizētu informāciju par viņa darījumiem, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu", kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijā informēja, ka Valsts kases funkcijas un uzdevumi, tostarp maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, būs pielīdzināmi pakalpojumu veidiem, kuriem ir noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Līdz ar to nevar izslēgt situācijas, kad Valsts kasei, veicot funkcijas valsts finanšu vadības jomā, jāsaskaras ar iepriekš minētajā likumā noteikto tiesību normu piemērošanas jautājumiem.

Ar jaunajiem noteikumiem Valsts kasei būs tiesības visiem klientiem pieprasīt informāciju, lai nodrošinātu iestādes maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

Lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu sniegšanu un mazinātu finanšu noziegumu riskus, Valsts kasei būs tiesības klientam lūgt sniegt detalizētu informāciju par darījumiem, bez kuras maksājumu pakalpojumu saņemšana var tikt ierobežota, apturēta vai atteikta.

Valsts Kase un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) meitas uzņēmums SIA FeLM (FeLM) noslēgusi cesijas līgumu par valsts prasījuma pret AS KVV Liepājas metalurgs cedēšanu, informē PA.

Prasījuma cedēšanas līgums tika noslēgts atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam, kas atļāva PA dibināt sabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis būs prasījuma pret AS KVV Liepājas metalurgs pārvaldīšana.

Šā gada 22. martā MK nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret AS KVV Liepājas metalurgs. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret AS KVV Liepājas metalurgs ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA Deloitte Latvia ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma valdē iecelts PA Komercdarbības dienesta galvenais projektu vadītājs Jānis Rībens. J.Rībenam ir nozīmīga pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņš ir strādājis SIA Ernst&Young Baltics kā vecākais uzņēmējdarbības konsultants uzņēmējdarbības novērtēšanas, apvienošanas un pirkšanas darījumos, kā arī AS Swedbank kā uzņēmumu iegādes un projektu finansēšanas nodaļas vadītājs, un vēlāk kā viens no uzņēmumu kredītsaistību pārstrukturēšanas nodaļas direktoriem.