Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis pēc šī amata atstāšanas vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai.

Bičevskis asociācijas prezidenta amatā ir kopš 2011.gada maija un vadīs organizāciju vēl līdz 17.novembrim.

Organizācijas vadītājs sacīja, ka pieci ar pusi gadi, kas pavadīti asociācijas prezidenta amatā, ir ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur līdz šim strādāts. «Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos,» sacīja Bičevskis.

Pašlaik viņš vēlas vairāk pievērsties «īstai uzņēmējdarbībai». «Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem,» sacīja Bičevskis. Viens no iespējamiem darbības virzieniem būs arī savs bizness, taču par iecerēm sīkāk Bičevskis nestāstīja, piebilstot: «Tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.»

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Zemāko punktu ekonomikā Latvija jau sasniedza laiku atpakaļ. To apliecina tas, ka IKP aug, kā arī vērojams rūpniecības un eksporta pieaugums jau vairāk nekā divus ceturkšņus, raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tomēr eksporta pieauguma tempi un arī rūpniecība vairs nav tik strauja, jo ražošanas izmaksas sadārdzinās un tas arī iespaido eksportu. Līdz ar to ir jārada investoriem labvēlīga vide, lai viņi ieguldītu līdzekļus Latvijā un veicinātu ražošanu un līdz ar to arī eksportu.

Intervijā M.Bičevskis arī atzīmēja, ka jāveicina un jāatbalsta finanšu tirgus attīstība, kā arī, lai vecinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jāatrod sadarbības veids starp valdību un finanšu sektoru. Viņš piebilda, ka šī tautsaimniecības sektora attīstība būs ļoti svarīga kopumā, savukārt bankas ir parādijušas, ka to plāni Latvijā ir ilgtermiņa.

Pusotrs gads ir pārāk neilgs periods, kurā parādnieks var norakstīt savus parādus, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, sarunā ar Latvijas Radio komentējot Saeimas Tautsaimniecības komisijā izskatāmos maksātnespējas procesa atvieglojumus.

Priekšlikums paredz, ka neatkarīgi no summas, kādu fiziskā persona ir parādā, saistības varēs dzēst gada līdz pusotra laikā, savukārt tie parādnieki, kuri būs parādā līdz 5000 latu lielas summas, nevarēs tikt atzīti par maksātnespējīgiem.

M. Bičevskis norādīja, ka ir jābūt taisnīgumam un samērīgumam un tik ātra parāda norakstīšana neatbilst priekšstatiem par tiem. Bičevskis skaidroja, ka reizēm fiziska persona, kuras parādi bankām ir 3000 latu lieli, nespēj par tiem norēķināties, jo darba alga ir neliela un pastāv vēl arī citi parādi.

Tāpat viņš pauda, ka jābūt lielai atšķirībai starp tādām situācijām, kad runā par mājsaimniecībām, kurām ir vai nu vienīgais mājoklis, vai arī vispār nav nekustamā īpašuma un personām, kuras ir gājušas uz daudz lielākiem riskiem un tām mantības ziņā ir pilnībā cits stāvoklis.

Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Finanšu ministriju analizē iespējas uzlabot likumdošanu, lai kredītu restrukturizācijas gadījumos, kas varētu ietvert arī daļēju pamatsummas atlaišanu, ne klientam, ne bankai nebūtu jāmaksā nekādi papildu nodokļi.

To pastāstīja asociācijas jaunais prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Patlaban, ja banka atlaiž kādu daļu kredīta, likumdošana to uzlūko kā dāvinājumu, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Viņš gan uzsvēra, ka šādi jauninājumi attiektos tikai uz tiem kredītņēmējiem, kuri maksimāli atbildīgi attiekušies pret savām saistībām, bet krīze ierobežojuši viņu iespējas.

«Pat ja bankas no savas puses gribētu atlaist daļu kredīta, tas ir apgrūtinoši, jo par to vēl jāsamaksā nodoklis. Protams, naudas dāvināšana neuzlabos tiesisko vidi, tāpēc šādi gadījumi tiks vērtēti individuāli,» teica Bičevskis.

Zaudējumi AS Parex bankā būs cena, ko valsts samaksās par finanšu sektora glābšanu un par to, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī neapstājās maksājumu sistēma, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka tas, ka valsts Parex bankas glābšanā būs cietusi zaudējumus, jau pietiekami sen godīgi tika atzīts. Tomēr, viņaprāt, pašlaik nav jēgas saukt kādu iespējamo zaudējumu ciparu, ko varēs ieraudzīt vien tad, kad būs pārdota AS Citadeles banka un Parex banka būs tikusi galā ar saviem uzdevumiem.

Bičevskis atzina, ka 2008.gada nogalē bijusi pilnīga pārliecība, ka Parex banku vajag glābt. Arī tagad, atskatoties atpakaļ, Bičevskis domā, ka rīcība vienmēr ir prognozējams risks, bet bezdarbībai ir daudz neprognozējamākas sekas.

«Neko nedarot, riski, ka tas līdzi varētu paraut vēl vairākas bankas, būtu ievērojami augstāki. Brīdi, ja pēc trim mēnešiem mēs nonāktu pie Īslandes vai Īrijas cipariem, negribētu piedzīvot,» atzina bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Šis gads bankām ir viena projekta gads, jo eiro ieviešana Latvijā bankām radīs ļoti lielu darba slodzi, saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka saistībā ar eiro ieviešanu komercbankām ir ļoti daudz darāmā. Tas ir milzīgs process finanšu sektorā, jo visas informācijas sistēmas ir jāpārveido, viss ir jāpiemēro eiro ievešanai – jāsagatavojas milzīgai skaidras naudas apmaiņas procedūrai, kas viss ir uz banku pleciem. «Kopumā tas darbu apjoms ir diezgan grandiozs,» saka Bičevskis.

Bičevskis skaidro, ka tas viss ir vērsts uz to, lai cilvēkam un iedzīvotājam būtu vismazākās neērtības pie valūtas maiņas.

Runājot par banku peļņu 2012. gadā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents saka, ka banku peļņu nav bijusi ļoti liela - tā bijusi tik liela, cik atļāva ekonomiskā situācija.

Neskatoties uz publiski izskanējušo informāciju, ka Saeimas kuluāros tiek apspriesta iespēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski nomainīt ar Vienotībai lojālāku personu un viņu pašu «aizrotēt» uz citu ministriju, tas tomēr nenotikšot.

Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace apgalvoja, ka Bičevskis un finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") ir pārrunājuši šo situāciju un vienojušies par viņa turpmāku darbību FM.

Bičevskis aģentūrai LETA šorīt telefonsarunā atteicās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem, norādot, ka šādiem mērķiem ir izveidota FM Komunikācijas nodaļa. Savukārt FM Komunikāciju daļa atbildēs uz aģentūras LETA jautājumiem bija ļoti kodolīga, norādot, ka «viss FM kolektīvs patlaban ir koncentrējies uz nākamā gada budžeta gatavošanu».

Savukārt Vilks ar sava preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību medijiem izplatītajā paziņojumā skaidro, ka pašlaik nākamā gada valsts budžeta sagatavošana ir prioritārais uzdevums, kam tiek veltīta visa ministrijas kapacitāte un resursi, tādēļ baumām par FM administratīvās vadības maiņu neesot pamata.

«Mēs visu laiku atminamies mūsu lielo problēmu, kļūdu, kad straujas izaugsmes laikā mēs neuzkrājām, atšķirībā no mūsu ziemeļu lēnajiem kaimiņiem igauņiem, kuri lēnā garā uzkrāja pietiekami lielu naudas apjomu savā valsts kasē, un krīzes brīdī viņiem bija sava nauda, ko tērēt. Un šobrīd mums atkal ir izaugsme un mēs atkal neuzkrājam.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Runājot par valdības darbu attiecībā uz budžeta veidošanu Bičevskis norāda: «Labā ziņa ir, ka ir pietiekami skaidri no paša sākuma uzlikti kaut kādi spēles noteikumi par to, cik liela ir fiskālā telpa. Sliktā ziņa ir, ka nodokļu pusē, ieņēmumu pusē valdība jau šobrīd ir atkāpusies no iepriekš plānotā un iepriekš solītā.»

«Ir vairāki piemēri,» saka Bičevskis: «Ja mēs runājam par iedzīvotāju ienākumu nodokli - kaut gan visos valdības dokumentos mēs redzējām, ka valdība solīja darbaspēka nodokļus mazināt un mazināt, un mazināt, tad šobrīd mēs atsakāmies no šiem solījumiem par labu vai nu citu izdevumu finansēšanai vai papildus jaunu izdevumu finansēšanai.»

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Šodien par komercbanku intereses pārstāvošās Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) jauno prezidentu pilnsapulce ievēlēja līdzšinējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv uzzināja asociācijā.

LKA pilnsapulce uz trijiem gadiem vēlēja jaunu vadītāju, jo līdzšinējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons nolēma atkārtotam termiņam nekandidēt. M.Bičevskis stāsies amatā 1. maijā, līdz kuram darbu turpinās T. Tverijons.

T.Tverijons ir pirmais un 18 gadus bijis vienīgais LKA vadītājs, kurš nolēmis «aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk». Pilnvaru termiņa beigas bijis vienīgais iemesls komercbanku asociācijas prezidenta pārvēlēšanai.

M.Bičevskis jau iepriekš paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis ir nolēmis atkāpties no amata.

Bičevska pēdējā darba diena būs 9. decembris. VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

"Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu," uzsver Bičevskis.

VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija "Nākotnes birojs", kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.

Acīmredzot situācija Latvijas Krājbankā (LKB) ir pietiekami nozīmīga, ja jau banka aizvērta pilnībā, savu viedokli par LKB slēgšanu pauž Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka pagaidām asociācijas rīcībā ir tikai tā publiskā informācija, ko sniegusi Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Bičevskis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja, ka LKB problēmas tiešā veidā Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu neietekmēs. Latvijas Komercbanku asociācija šādus draudus nesaskata, teica Bičevskis.

Runājot par to, kā aizsākās problēmas ar LKB mātes banku Snoras Lietuvā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents norādīja, ka tas bijis bezprecedenta gadījums attiecībā uz ļaunprātīgu krimināla rakstura pārkāpumu. Likumā paredzēts, ka tiklīdz šāds gadījums tiek pamanīts banku var pārņemt, kā to Lietuva arī izdarījusi. Taču ne vienmēr tas tiek pamanīts.

Patlaban saistībā ar notikumiem LKB ar premjeru Valdi Dombrovski tiekas finanšu ministrs Andris Vilks un FKTK pārstāvji.

Otrdien valdība lems par līdzšinējā Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska atbrīvošanu no amata, liecina valdības sēdes darba kārtība.

No sēdē skatāmajiem dokumentiem izriet, ka M. Bičevskis darbu Finanšu ministrijā pametīs 13. maijā.

Jāatgādina, ka M. Bičevskis turpmāk strādās Latvijas Komercbanku asociācijā – viņš asociācijas prezidenta amatā nomainīs ilggadējo Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Teodoru Tverijonu.

M. Bičevskis savulaik ieņēma Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatu, bet laikā, kad finanšu ministra amatu ieņēma kādreizējais M. Bičevska partijas biedrs Atis Slakteris (Tautas partija), viņš tika iecelts par Finanšu ministrijas valsts sekretāru.

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pagaidām nav nosaucis M. Bičevska pēcteci Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā, taču par ticamākajiem kandidātiem tiek uzskatīti līdzšinējais M. Bičevska vietnieks Andžs Ūbelis un eiro ieviešanas projekta vadītāja Sanita Bajāre.

Pats svarīgākais ir sasniegts – mēs šobrīd ejam pareizajā virzienā, uzskata bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Faktiski jebkura lēmuma pieņemšana, konsolidējot valsts budžetu, lielākā vai mazākā mērā ir bijis politisks kompromiss, atzīst nu jau bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs un jaunieceltais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents. Viņš pats pāreju no publiskā sektora uz finanšu sektora interešu lobijorganizāciju skaidro ar jauniem izaicinājumiem, taču kuluāros dzirdams, ka jau tūlīt pēc pašreizējās valdības ievēlēšanas jaunā vara skaidri likusi saprast, ka viņa dienas augstajā ministrijas amatā ir skaitītas, vēsta biznesa žurnāls LD.

«Savā laikā es pietiekami esmu strādājis privātajā sektorā – gan skolas un studiju gados, gan pēc tam arī profesionālajā darbībā. Savukārt mana darbība publiskajā sektorā vairākus gadus pastarpināti ir bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību, ar komercdarbību. Piemēram, esmu strādājis Privatizācijas aģentūrā, bet kā valsts sekretāram man ir bijis jāpilda kapitāldaļu arī turētāja pienākumi daudzās kapitālsabiedrībās, kur ir bijusi nepārprotama saikne ar privāto sektoru. Tādējādi var teikt, ka es neesmu klasisks publiskā sektora darbinieks, kas vēl nodarbojas ar tiesību aktu ietvara veidošanu. Paskatoties, kāds ir mans jaunais izaicinājums, droši var teikt, ka tā ir robežšķirtne, kas atrodas tikai nedaudz vairāk uz privāto pusi. Tā ir nevalstiska organizācija, kas ir kā tilts starp privāto un publisko sektoru, spēj pietiekami visaptveroši formulēt attiecīgā sektora intereses, vīziju, vajadzības, piedāvājumu publiskajam sektoram saprotamā, viegli uztveramā valodā. Zināmā mērā mans jaunais darbs sasaucas ar to, ko es darīju ministrijā,» intervijā skaidro Bičevskis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Latvijā patlaban ir vairāk nekā 10 tūkstoši mājsaimniecību, kuru parādsaistības pret komercbankām krīzes laikā tika restrukturizētas, tomēr, neskatoties uz to, daļa no šīm mājsaimniecībām joprojām nespēj pildīt savas saistības, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Šobrīd, ja mēs runājam par problēmsituācijām, tad visdrīzāk mēs runājam par mājsaimniecībām, kurām jau bija problēmas, bet kuru kredīti savā ziņā tika pārveidoti, pārstrukturēti, bet kuras, iespējams, tomēr nespēs arī jaunizveidotās saistības pildīt,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Bičevskis, piebilstot gan, ka tie, kuri ar saviem ieņēmumiem spējuši savas saistības pildīt, to spēs darīt arī turpmāk.

«Brīdī, kad pārtstrukturēja kredītus – 2010. gadā, 2009. gada beigās, protams, bija viens pieņēmums par to, kā ekonomika varētu mainīties un attīstīties, un bija kaut kādas cerības, ka tās mājsaimniecības spēs atgūt darbavietas un tml. Šobrīd daļai mājsaimniecību, iespējams, joprojām grūtības un kaut kādu maksājumu daļu viņi spēj veikt un, kad tas ir jākombinē kopā ar komunālajiem maksājumiem, kopā ar citām saistībām, tad, iespējams, šīm mājsaimniecībām rodas grūtības,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents.

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā pastāstīja «Latvenergo» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.

«Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija - katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt. Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,» sacīja Bičevskis.

Viens no «Latvenergo» iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.

«Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem. Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,» teica «Latvenergo» padomes loceklis.

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pensiju indeksāciju Latvija var atļauties tikai tad, kad tam ir reāli budžeta līdzekļi, ceturtdien intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! teica Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzinīgi novērtēja valdības apņemšanos nepalielināt nodokļus, veidojot nākamā gada budžetu. «Labā ziņa ir tā, ka gan prezidents, gan premjers un finanšu ministrs ir skaidri devuši signālu, ka budžeta lietas nekādam populismam netiks pakļautas. Noteikti apsveicama ziņa ir finanšu ministra vēlme vienoties plašākā spektrā ar dažādām nozarēm par nodokļu necelšanu. Tā noteikti ir ļoti laba ziņa un, lai veicas un izdodas šo pozīciju noturēt,» teica asociācijas vadītājs.

Savukārt, runājot par pensiju indeksāciju, Bičevskis izteica cerību par «saprātīgu valsts vīru rīcību». «Šobrīd mums tiešām apakšā nav ne reālas ekonomikas, ne reālu budžeta līdzekļu resursu, ar ko segt jaunus izdevumus pensiju indeksēšanai. Lai kā mēs gribētu izdarīt visiem labāk, mums tas ir jādara tajā laikā, kad tam ir apakšā reāla nauda. Citādi atkal atgriezīsimies pie vēsturiskām problēmām,» norādīja Bičevskis.

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA), turpinot vasarā uzsākto pārmaiņu stratēģijas ieviešanu, gaidāma arī vadības maiņa – pašreizējais LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis ir izlēmis par labu jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un viņu nomainīs Sanda Liepiņa, kuru šajā amatā piektdien, 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

S.Liepiņa LKA prezidentes pienākumus sāks pildīt 2017. gada 9. janvārī.

S. Liepiņa LKA vadītājas amatam izvēlēta personāla atlases kompānijas Amrop vadītā slēgtā atlases konkursā, pēdējā kārtā saņemot nedalītu LKA padomes atbalstu. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Par jauno Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori ārkārtas biedru sapulcē ievēlēta Līga Meņģelsone.

L.Meņģelsone strādājusi privātajā un nevalstiskajā sektorā. Viņa vadījusi ziņu aģentūru BNS-Latvija, a/s Diena žurnālu izdevniecību un laikrakstu Telegraf, kā arī strādājusi SIA Noord Natie Ventspils termināls u.c, norādīts LDDK paziņojumā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda: «Pārmaiņas LDDK vadībā ir svarīgas un uzliek padomei un man kā prezidentam atbildību izvēlēties atbilstošāko cilvēku, kas var turpināt iesākto darbu un sniegt organizācijai pievienoto vērtību.»

Savukārt jaunā ģenerāldirektore atzīmē, ka LDDK stratēģiskie mērķi 2009.-2013.gadam ir definēti un apstiprināti biedru kopsapulcē un tiek atbilstoši realizēti izstrādātajiem uzdevumiem. Viņas uzdevums būs nodrošināt šo mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi arī turpmāk.

Eiropā finanšu sektoram pēdējais gads vidēji bijis daudz grūtāks nekā Latvijā, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka Eiropā šogad noritēja diskusijas par vienotu finanšu iestāžu regulāciju, bija jāpalīdz Spānijas bankām.

Turklāt kopumā arī Eiropas ekonomikai neklājas viegli, tā stagnē, kas ietekmē nozares vērtējumu. «Stagnējošā situācijā garastāvoklis nav tik pozitīvs,» sacīja Bičevskis un atzīmēja, ka Latvijas priekšrocība ir augoša ekonomika. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu valstī pozitīvāk skatās uz finanšu sektoru.

Kā ziņots, banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā pēdējos gados kāpusi, sasniedzot vidējos rādītājus banku vērtējumam Eiropā, liecina pētījumu kompānijas TNS rudenī veikts korporatīvās reputācijas pētījums banku nozarē Latvijā.

Latvijas tautsaimniecības attīstībai kritiski svarīgi, lai būtu nodrošināta jaunu kredītu pieejamība gan uzņēmējdarbībai, veicinot ražošanu, gan ģimenēm mājokļu iegādei – īpaši tām, kurās aug vairāki bērni. To, pārrunājot aktualitātes banku nozarē ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka šajā nozarē svarīgi arī uzlabot tiesisko vidi – gan tiesu darbības ātrumu un efektivitāti, gan arī īstenot tiesnešu mācības, kam ar nākamo gadu būs pieejams ES finansējums.

Atbildot uz Valsts prezidenta paustajām bažām, ka mazie un vidējie uzņēmēji Latvijā tiek kreditēti nepietiekami, M.Bičevskis skaidroja, ka problēma bieži vien ir uzņēmumu uzkrātajās saistībās un nepietiekamajā peļņā, lai šīs saistības segtu, turklāt jaunu uzņēmumu, kas sper pirmos soļus biznesā, kreditēšanu daudzas bankas nevar atļauties augsto risku dēļ. Komercbanku asociācijas vadītājs tomēr norādīja, ka 2015.gada pirmajā pusgadā jauni kredīti izsniegti vairāk nekā 3500 Latvijas uzņēmumu (kopumā 602 miljoni eiro) un kreditēšana aug straujāk par IKP pieaugumu valstī.