Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis pēc šī amata atstāšanas vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai.

Bičevskis asociācijas prezidenta amatā ir kopš 2011.gada maija un vadīs organizāciju vēl līdz 17.novembrim.

Organizācijas vadītājs sacīja, ka pieci ar pusi gadi, kas pavadīti asociācijas prezidenta amatā, ir ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur līdz šim strādāts. «Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos,» sacīja Bičevskis.

Pašlaik viņš vēlas vairāk pievērsties «īstai uzņēmējdarbībai». «Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem,» sacīja Bičevskis. Viens no iespējamiem darbības virzieniem būs arī savs bizness, taču par iecerēm sīkāk Bičevskis nestāstīja, piebilstot: «Tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.»

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Zemāko punktu ekonomikā Latvija jau sasniedza laiku atpakaļ. To apliecina tas, ka IKP aug, kā arī vērojams rūpniecības un eksporta pieaugums jau vairāk nekā divus ceturkšņus, raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Tomēr eksporta pieauguma tempi un arī rūpniecība vairs nav tik strauja, jo ražošanas izmaksas sadārdzinās un tas arī iespaido eksportu. Līdz ar to ir jārada investoriem labvēlīga vide, lai viņi ieguldītu līdzekļus Latvijā un veicinātu ražošanu un līdz ar to arī eksportu.

Intervijā M.Bičevskis arī atzīmēja, ka jāveicina un jāatbalsta finanšu tirgus attīstība, kā arī, lai vecinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, jāatrod sadarbības veids starp valdību un finanšu sektoru. Viņš piebilda, ka šī tautsaimniecības sektora attīstība būs ļoti svarīga kopumā, savukārt bankas ir parādijušas, ka to plāni Latvijā ir ilgtermiņa.

Zaudējumi AS Parex bankā būs cena, ko valsts samaksās par finanšu sektora glābšanu un par to, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī neapstājās maksājumu sistēma, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka tas, ka valsts Parex bankas glābšanā būs cietusi zaudējumus, jau pietiekami sen godīgi tika atzīts. Tomēr, viņaprāt, pašlaik nav jēgas saukt kādu iespējamo zaudējumu ciparu, ko varēs ieraudzīt vien tad, kad būs pārdota AS Citadeles banka un Parex banka būs tikusi galā ar saviem uzdevumiem.

Bičevskis atzina, ka 2008.gada nogalē bijusi pilnīga pārliecība, ka Parex banku vajag glābt. Arī tagad, atskatoties atpakaļ, Bičevskis domā, ka rīcība vienmēr ir prognozējams risks, bet bezdarbībai ir daudz neprognozējamākas sekas.

«Neko nedarot, riski, ka tas līdzi varētu paraut vēl vairākas bankas, būtu ievērojami augstāki. Brīdi, ja pēc trim mēnešiem mēs nonāktu pie Īslandes vai Īrijas cipariem, negribētu piedzīvot,» atzina bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Pusotrs gads ir pārāk neilgs periods, kurā parādnieks var norakstīt savus parādus, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, sarunā ar Latvijas Radio komentējot Saeimas Tautsaimniecības komisijā izskatāmos maksātnespējas procesa atvieglojumus.

Priekšlikums paredz, ka neatkarīgi no summas, kādu fiziskā persona ir parādā, saistības varēs dzēst gada līdz pusotra laikā, savukārt tie parādnieki, kuri būs parādā līdz 5000 latu lielas summas, nevarēs tikt atzīti par maksātnespējīgiem.

M. Bičevskis norādīja, ka ir jābūt taisnīgumam un samērīgumam un tik ātra parāda norakstīšana neatbilst priekšstatiem par tiem. Bičevskis skaidroja, ka reizēm fiziska persona, kuras parādi bankām ir 3000 latu lieli, nespēj par tiem norēķināties, jo darba alga ir neliela un pastāv vēl arī citi parādi.

Tāpat viņš pauda, ka jābūt lielai atšķirībai starp tādām situācijām, kad runā par mājsaimniecībām, kurām ir vai nu vienīgais mājoklis, vai arī vispār nav nekustamā īpašuma un personām, kuras ir gājušas uz daudz lielākiem riskiem un tām mantības ziņā ir pilnībā cits stāvoklis.

Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Finanšu ministriju analizē iespējas uzlabot likumdošanu, lai kredītu restrukturizācijas gadījumos, kas varētu ietvert arī daļēju pamatsummas atlaišanu, ne klientam, ne bankai nebūtu jāmaksā nekādi papildu nodokļi.

To pastāstīja asociācijas jaunais prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Patlaban, ja banka atlaiž kādu daļu kredīta, likumdošana to uzlūko kā dāvinājumu, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Viņš gan uzsvēra, ka šādi jauninājumi attiektos tikai uz tiem kredītņēmējiem, kuri maksimāli atbildīgi attiekušies pret savām saistībām, bet krīze ierobežojuši viņu iespējas.

«Pat ja bankas no savas puses gribētu atlaist daļu kredīta, tas ir apgrūtinoši, jo par to vēl jāsamaksā nodoklis. Protams, naudas dāvināšana neuzlabos tiesisko vidi, tāpēc šādi gadījumi tiks vērtēti individuāli,» teica Bičevskis.

«Mēs visu laiku atminamies mūsu lielo problēmu, kļūdu, kad straujas izaugsmes laikā mēs neuzkrājām, atšķirībā no mūsu ziemeļu lēnajiem kaimiņiem igauņiem, kuri lēnā garā uzkrāja pietiekami lielu naudas apjomu savā valsts kasē, un krīzes brīdī viņiem bija sava nauda, ko tērēt. Un šobrīd mums atkal ir izaugsme un mēs atkal neuzkrājam.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Runājot par valdības darbu attiecībā uz budžeta veidošanu Bičevskis norāda: «Labā ziņa ir, ka ir pietiekami skaidri no paša sākuma uzlikti kaut kādi spēles noteikumi par to, cik liela ir fiskālā telpa. Sliktā ziņa ir, ka nodokļu pusē, ieņēmumu pusē valdība jau šobrīd ir atkāpusies no iepriekš plānotā un iepriekš solītā.»

«Ir vairāki piemēri,» saka Bičevskis: «Ja mēs runājam par iedzīvotāju ienākumu nodokli - kaut gan visos valdības dokumentos mēs redzējām, ka valdība solīja darbaspēka nodokļus mazināt un mazināt, un mazināt, tad šobrīd mēs atsakāmies no šiem solījumiem par labu vai nu citu izdevumu finansēšanai vai papildus jaunu izdevumu finansēšanai.»

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Šodien par komercbanku intereses pārstāvošās Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) jauno prezidentu pilnsapulce ievēlēja līdzšinējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv uzzināja asociācijā.

LKA pilnsapulce uz trijiem gadiem vēlēja jaunu vadītāju, jo līdzšinējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons nolēma atkārtotam termiņam nekandidēt. M.Bičevskis stāsies amatā 1. maijā, līdz kuram darbu turpinās T. Tverijons.

T.Tverijons ir pirmais un 18 gadus bijis vienīgais LKA vadītājs, kurš nolēmis «aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk». Pilnvaru termiņa beigas bijis vienīgais iemesls komercbanku asociācijas prezidenta pārvēlēšanai.

M.Bičevskis jau iepriekš paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

Šis gads bankām ir viena projekta gads, jo eiro ieviešana Latvijā bankām radīs ļoti lielu darba slodzi, saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka saistībā ar eiro ieviešanu komercbankām ir ļoti daudz darāmā. Tas ir milzīgs process finanšu sektorā, jo visas informācijas sistēmas ir jāpārveido, viss ir jāpiemēro eiro ievešanai – jāsagatavojas milzīgai skaidras naudas apmaiņas procedūrai, kas viss ir uz banku pleciem. «Kopumā tas darbu apjoms ir diezgan grandiozs,» saka Bičevskis.

Bičevskis skaidro, ka tas viss ir vērsts uz to, lai cilvēkam un iedzīvotājam būtu vismazākās neērtības pie valūtas maiņas.

Runājot par banku peļņu 2012. gadā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents saka, ka banku peļņu nav bijusi ļoti liela - tā bijusi tik liela, cik atļāva ekonomiskā situācija.

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā pastāstīja «Latvenergo» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.

«Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija - katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt. Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,» sacīja Bičevskis.

Viens no «Latvenergo» iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.

«Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem. Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,» teica «Latvenergo» padomes loceklis.

Latvijā patlaban ir vairāk nekā 10 tūkstoši mājsaimniecību, kuru parādsaistības pret komercbankām krīzes laikā tika restrukturizētas, tomēr, neskatoties uz to, daļa no šīm mājsaimniecībām joprojām nespēj pildīt savas saistības, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Šobrīd, ja mēs runājam par problēmsituācijām, tad visdrīzāk mēs runājam par mājsaimniecībām, kurām jau bija problēmas, bet kuru kredīti savā ziņā tika pārveidoti, pārstrukturēti, bet kuras, iespējams, tomēr nespēs arī jaunizveidotās saistības pildīt,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Bičevskis, piebilstot gan, ka tie, kuri ar saviem ieņēmumiem spējuši savas saistības pildīt, to spēs darīt arī turpmāk.

«Brīdī, kad pārtstrukturēja kredītus – 2010. gadā, 2009. gada beigās, protams, bija viens pieņēmums par to, kā ekonomika varētu mainīties un attīstīties, un bija kaut kādas cerības, ka tās mājsaimniecības spēs atgūt darbavietas un tml. Šobrīd daļai mājsaimniecību, iespējams, joprojām grūtības un kaut kādu maksājumu daļu viņi spēj veikt un, kad tas ir jākombinē kopā ar komunālajiem maksājumiem, kopā ar citām saistībām, tad, iespējams, šīm mājsaimniecībām rodas grūtības,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents.

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis ir nolēmis atkāpties no amata.

Bičevska pēdējā darba diena būs 9. decembris. VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

"Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu," uzsver Bičevskis.

VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija "Nākotnes birojs", kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.

Pensiju indeksāciju Latvija var atļauties tikai tad, kad tam ir reāli budžeta līdzekļi, ceturtdien intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! teica Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzinīgi novērtēja valdības apņemšanos nepalielināt nodokļus, veidojot nākamā gada budžetu. «Labā ziņa ir tā, ka gan prezidents, gan premjers un finanšu ministrs ir skaidri devuši signālu, ka budžeta lietas nekādam populismam netiks pakļautas. Noteikti apsveicama ziņa ir finanšu ministra vēlme vienoties plašākā spektrā ar dažādām nozarēm par nodokļu necelšanu. Tā noteikti ir ļoti laba ziņa un, lai veicas un izdodas šo pozīciju noturēt,» teica asociācijas vadītājs.

Savukārt, runājot par pensiju indeksāciju, Bičevskis izteica cerību par «saprātīgu valsts vīru rīcību». «Šobrīd mums tiešām apakšā nav ne reālas ekonomikas, ne reālu budžeta līdzekļu resursu, ar ko segt jaunus izdevumus pensiju indeksēšanai. Lai kā mēs gribētu izdarīt visiem labāk, mums tas ir jādara tajā laikā, kad tam ir apakšā reāla nauda. Citādi atkal atgriezīsimies pie vēsturiskām problēmām,» norādīja Bičevskis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Otrdien valdība lems par līdzšinējā Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska atbrīvošanu no amata, liecina valdības sēdes darba kārtība.

No sēdē skatāmajiem dokumentiem izriet, ka M. Bičevskis darbu Finanšu ministrijā pametīs 13. maijā.

Jāatgādina, ka M. Bičevskis turpmāk strādās Latvijas Komercbanku asociācijā – viņš asociācijas prezidenta amatā nomainīs ilggadējo Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Teodoru Tverijonu.

M. Bičevskis savulaik ieņēma Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatu, bet laikā, kad finanšu ministra amatu ieņēma kādreizējais M. Bičevska partijas biedrs Atis Slakteris (Tautas partija), viņš tika iecelts par Finanšu ministrijas valsts sekretāru.

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pagaidām nav nosaucis M. Bičevska pēcteci Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā, taču par ticamākajiem kandidātiem tiek uzskatīti līdzšinējais M. Bičevska vietnieks Andžs Ūbelis un eiro ieviešanas projekta vadītāja Sanita Bajāre.

Acīmredzot situācija Latvijas Krājbankā (LKB) ir pietiekami nozīmīga, ja jau banka aizvērta pilnībā, savu viedokli par LKB slēgšanu pauž Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka pagaidām asociācijas rīcībā ir tikai tā publiskā informācija, ko sniegusi Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Bičevskis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja, ka LKB problēmas tiešā veidā Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu neietekmēs. Latvijas Komercbanku asociācija šādus draudus nesaskata, teica Bičevskis.

Runājot par to, kā aizsākās problēmas ar LKB mātes banku Snoras Lietuvā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents norādīja, ka tas bijis bezprecedenta gadījums attiecībā uz ļaunprātīgu krimināla rakstura pārkāpumu. Likumā paredzēts, ka tiklīdz šāds gadījums tiek pamanīts banku var pārņemt, kā to Lietuva arī izdarījusi. Taču ne vienmēr tas tiek pamanīts.

Patlaban saistībā ar notikumiem LKB ar premjeru Valdi Dombrovski tiekas finanšu ministrs Andris Vilks un FKTK pārstāvji.

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Pēc diviem gadiem valstij izejot no straptautiskā aizdevuma finanšu programmas, valsts ārējais parāds varētu sasniegt 40 – 45% no valsts iekšzmes kopprodukta, kas nerada finanšu risku, intervijā laikrakstam Telegraf saka Finanšu ministrijas valsts sekretārs un nākamais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

Pēc viņa teiktā, valstij sekmīgi attīstoties, desmit gadu laikā parāda līmeni iespējams samazināt līdz 30 – 35% no IKP.

Runājot par budžeta konsolidācijas plāniem, M. Bičevskis uzsver, ka nodokļu paaugstināšanas limitis šobrīd ir izmelts un budžeta veidošanā jādomā par citiem konsolidācijas mehānismiem.

Šajā ziņā īpaša uzmanība ir sociālajam budžetam. M. Bičevskis norāda, ka pašreizējā pensiju sistēma ir izveidota 90 gados un, lai tā spētu funkcionēt, valstij nepieciešams saglabāt zināmu strādājošo iedzīvotāju skaitu.

Kā problēmas risinājuma iespēja ir arī stimulēt personīgo pensiju uzkrājumu veidošanu, vairāk līdzekļus novirzot pensiju otrajā un trešajā līmenī.

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.